Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Elony]

Dženesis piecēlās kājās. "Tas ir vienkārši smieklīgi..." Ja jau viņa piedāvājumam neviens neatbildēja, viņam arī atbildi nevajadzēja. "Pats paskatīšos un miers."
Viņš izgāja laukā no mājas un lika atkal paradīties spārniem. Tad pacēlās gaisā un lidoja turp, kur skanēja ūdens dunoņa.

[Ného]

Tas viss bija smieklīgi. Tā neturēšanās kopā un kopīgai spēku izmantošanai. Vispirms Envika pūles atrast pēc iespējas ātrāku ceļu lejup, nedomājot par drošību. Un tagad Dženesis. Ūdenskritumā bija ūdens gari. Nav zināms vai Gunda tos nav ietekmējusi un neliks uzbrukt tiem, kas centīsies ko noskaidrot. Un tagad viņš viens pats dodas prom.

Akants izskrēja ārā un tajā brīdī, kad Dženesis bija pacēlies gaisā uzsauca cik jaudāja: - Pagaidi!

[Elony]

Dženesis jau bija pacēlies spārnos, bet kad viņam pakaļ izsteidzās Akants un izsauca pagaidīt, Dženesis nolaidās zemāk un pagriezās pret viņu.
"Ja? Tev ir kas sakāms?"

[Ného]

Nevajag strebt karstu. Mums visiem jādarbojas kopā. Un tā kā tur darbojusies Gunda, mēs nezinam, ko varam sagaidīt. Arī ūdens gari neizskatījās laipni. Tu domā, ka vērts vienam riskēt ar veselību un dzīvību. Vajadzības gadījumā mēs nepaspēsim atsteigties palīgā. - Akants izskaidroja savu nostāju.

[echo3]

Enviks lidojošo šamani netaisījās aizturēt - ja grib, lai dara. Katrs pats zina, cik un ko var. Enviks, piemēram, lidot neprata, un pārējie, šķiet, arī nē.

[Elony]

"Esmu radis tik laukā no nepatikšanām, kur mani mēģina saņemt ciet lieli spēka vārdu zinātāji." viņš pateica. Bet nolaidās zemē galīgi.
"Tik un tā - ja kopā, tad kopā. Nav ko vilkt kaut kādus bērnus - ja būs kāda nebūt taka, parādīšu. Tāpēc - būšu pie krātera. Iekšā nelaidīšos, bet gaidīšu pārējos."
To pateicis, Dženesis uzlidoja gaisā un aizlidoja uz ūdenskrituma pusi.

[Sindra]

Pēc kāda brīža šamane atgriezās nesot uz katras rokas pa lielam virves ritulim.
Viņai līdzi skrēja ne pārāk vecs puisēns.
Šamane ieveda puisēnu pie biedriem un pamāja uz viņu.
Roens labi pazīst ūdenskritumu.

Puisēns noskatīja visus šamaņus un pakratīja galvu.
Nea. Jūs tur nenokāpsiet. Jūs esat pārāk lieli un izskataties neveikli. viņš nekaunīgi paziņoja.

[Ného]

Akants bija sapīcis, par viņa biedriem un viņu rīcību. Tādēļ atļāvās tādā pašā tonī puišelim atbildēt - Bet mums ir spārni. Un tev?

Šo rakstu rediģēja Ného: 13.02.2009 15:59

[echo3]

Envikam iedzirkstījās acis. - Tā? Es prasīju blēņdari, un te tāds arī ir. Derēsi. - Viņš paņēma virves rituļus un pateicās ciema šamanei. Tad piegāja pie Roena. - Ved nu, un par mūsu veiklību neraizējies, Roen.

[Klusētājs.]

Beidzot ieradās tie no ūdenskrituma un pavisam pārsteidza ar jaunām ziņām par to, kur pazūd ciema ūdeņi. Meitene klausījās apkārtējos un vēroja viņu izdarības. Viņa neiesaistījās uzreiz. Nebija ko teikt. Viņa bija gatava doties pārējiem līdzi un piecēlās kājās, kad šamane atkal atnāca ar virvēm un kādu mazu puiku pie sāniem. Roja veltīja viņam zobgalīgu smīnu un noteica.
- Izskats nav noteicošais. - Un pagriezās pret Enviku.
- Es piesakos rāpties lejā pa to ūdenskritumu, ja būs vajadzība. Manas kājas ir pieradušas pie slidīgām koku sūnām, tādēļ šim nevajadzētu būt tik grūti.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 13.02.2009 16:30

[Sindra]

Esmu redzējis izmirkušus putneļus, kas nespēj lidot. Roens iesmējās un uzaicināts rādīt ceļu pagriezās un devās ārā no ēkas.
Lūdzu, esiet piesardzīgi! šamane noteica un veltīja biedriem pateicības pilnu skatienu.

Kad tie, kuri vēlējās doties bija tikuši ārpus pilsētas puišelis sazvērnieciski pagriezās pret biedriem.
Kur jums īsti vajag? viņš iejautājās apslāpētā balsī.
Kopš Salna novēlās pa ūdenskritumu, mums aiz tā vairs neļauj kāpt. Bet kur jums vajag? Augšā, apakšā vai aiz ūdens?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 13.02.2009 16:35

[echo3]

Nu, vispār mēs gribējām uzzināt, kur tagad krīt ūdens, tātad - tikt lejā. Tu saki, kaut kas ir arī aiz ūdenskrituma? Neatteiktos apskatīt. Augšā mēs jau bijām. - Enviks teica. - Bet tagad novelties gan laikam nebūtu ieteicams, pats redzēsi, cik dīvaini tur ir.

[Roviela]

Lēla pateicās par tēju un šoreiz gāja līdzi uz ūdenskritumu. Tur noteikti būs kāds pazīstams augs, kam var palūgt palīdzību, vai pazīstams dzīvnieks. Un, jā, viņai šķita interesanti apskatīties, kas tad tur notiek, un kā tas ir - ūdens krīt nebūtībā?

[Sindra]

Kamēr biedri runājās un gāja no ciema, Dženesis bija nonācis līdz ūdenskritumam.
Puisis sadzirdēja dārdošu troksni un redzēja to pašu ko iepriekš viņa biedri.
Ūdenskritums krita un krita un nekādi nebija iespējams saskatīt, kur tas beidzas.

No augšās daudz labāk varēja saskatīt izbijušā ezera aprises un kā ūdens gāžas iekšā aizā.



Roens pamāja, ka sapratis un devās uz ūdenskrituma pusi pa citu ceļu nekā šamaņi bija gājuši iepriekš.
Pēc kāda laiciņa gājiena, sākās mežs, kurā zēns ieveda biedrus. Izskatījās, ka šis mežs nebija diez kau viegli caurstaigājams.
Kā jau puika bija brīdinājis, nācās spraukties gar blīvi saaugušiem kokiem, kāpelēt pa kalnainu apvidu līdz beigu beigās varēja sadzirdēt ūdens dārdoņu arvien skaļāk un skaļāk. Roens pašķīra pāris zarus un iznāca smilšu klajumiņā, kas izskatījās, ka kādreiz varēja būt ezera piekraste.
Puika apstājās kā apstulbis. eeeee, bet te bija ezers. viņš rādīja uz smilšaino ezera gultni.
Bet te mēs peldējāmies. Roens izskatījās sašļucis un bēdīgs.

Tālāk priekšā pie ūdenskrituma uz ezera gultnes stāvēja Dženesis un domīgi lūkojās lejā.

[Klusētājs.]

Aiz ūdens? Tas ar ir iespējams? Meitene pārsteigta nopētīja puiku un nošūpojusi galvu, turpināja vien mierīgi soļot viņam nopakaļ. Kad nonāks tur, tad redzēs ko darīt, kur līst. Viņiem nācās ieiet mežā. Atšķirībā no pārējiem, meitenei pavisam viegli veicās manevrēt cauri zariem un zemajiem krūmiem. Likās, ka pat dažbrīd tie paši par sevi pavirzās nostāk, ļaujot viņai viegli spraukties uz priekšu. Varēja redzēt, ka viņa beidzot jūtas kā mājās. Neliels smaids rotājās uz meitenes sārtajām lūpām. Viņa kustējās ātri un priecīgi, raugoties priekšā. Arī pa kalniņiem pakāpties nebija grūti. Un, kad viņi beidzot nonāca galā, viņa nebija ne sagurusi, ne noskrambāta. Taču pārsteigums un skumjas atkal iegūla sejā, ieraugot tukšās ezera aprises, kaut upes ūdeņi aizvien krita no ūdenskrituma, kura augšā stāvēja Dženesis un lūkojās lejup. Šķiet pētīja caurumu, kuru Roja knapi spēja saskatīt no šī skatpunkta.
- Nebēdā, puika. - Meitene maigi noteica Roena virzienā, veltot viņam smaidiņu.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 14.02.2009 00:22

[Elony]

Dženesis gan bija nedaudz pagrizījies uz riņķi, gan lūkojies iekšā bezdibenī, cenšoties ko saskatīt, bet lai izpatiktu biedriem, nebija tur lidojis iekšā viens pats. Galvenais, ka pagaidām nekādi ūdens gari vai kas cits viņam nebija traucējuši.
Pamanījis pārējos parādāmies pie bijušā ezera "krasta" viņš tiem pamāja, lai nāk ātrāk šurp. Balsī neko neteica, jo ūdenskrituma dēļ tāpat nevarēs dzirdēt. Protams viegli tas nebūs - rāpties pa slideniem akmeņiem, bet tie taču bija spēka vārdu zinātāji, sliktākajā gadījumā spēs izārstēt lauztus kaulus un tādas lietas.

[zenofeX]

Krokuss gāja visiem pārējiem līdzi uz upi, un prātoja, ka tas īsti ir, ka ūdens krīt un pazūd kaut kur nekurienē, nevis atsitas lejā pret akmeņiem un klinti, bārstīdams šļakatas uz visām pusēm. Ar vienu aci viņš vēroja zēnu; šķita ka apkārtni viņš pazīst ļoti labi, zināja īstās takas un līkumus. Bet sajūsmu Krokusā izraisīja Roja - šeit mežā viņa bija pārvērtusies, nebija grūti saprast, ka mežs ir viņas mājas. Krokuss arī pasmaidīja - daļēji par Roju, daļēji par to, ka pašam bija atgriezusies tāda kā māju sajūta. Krokuss liegi pieskārās kāda stumbra raupjajai mizai, novilka pa to ar pirkstiem. Koks izstaroja mieru un meža mūžību, kaut gan arī šeit Krokuss manīja slāpju sajūtas esamību. "Šeit mežs ir vesels, neskarts, bet ne ilgi vairs. Jūtamas slāpes", teica Krokuss.

Pamazām viņi tuvojās ūdenskritumam - to varēja saprast pēc dārdoņas, kas, šamaņiem turpinot iet caur mežu, ķļuva aizvien skaļāka un skaļāka. Drīz vien visi iznāca pie ieplakas iepretīm klintij. Pāri klints radzei augšā gāzās milzīgas ūdens masas, un dārdēdamas krita lejā... un pazuda. Vienkārši tā, pazuda! Kaut ko tādu Krokuss redzēja pirmo reizi mūžā.
"Pie Mātes Floras!" viņš noelsās, "ūdens vienkārši izkrīt cauri zemei! Varbūt ka satek kādā apakšzemes tiplnē? Vai varbūt pašas Nakts Raganas rīklē?"

Krokuss paskatījās uz ieplaku - tā jau sausa, vai vēl mitra? Tad viņš pagājās tuvāk ūdens lejā gāšanās vietai, vai nevarēs ko papildus samanīt. Diez vai šo veidojumu vairs var saukt par ūdenskritumu, viņš nodomāja pie sevis.

[echo3]

Enviks pakaļ Roenam pa meža taku - ja to var saukt par taku - gāja viegli, neatpalikdams, bet tajā pašā laikā nevairīdamies no sīkajiem zariņiem, kas ar atvilcienu sitās sejā. Izskatījās, ka viņš vai nu neprot, vai arī tīši neko nedara, lai iešana caur brikšņiem būtu vieglāka. Kad vietējais puika izveda visus smilšainajā krastā, kas reiz bijis ezeram piederīgs, Envikam uz vaiga greznojās sarkana švīka, bet citādi viņš likās mundrāks par mundru.

Uz Roena žēlabaino teicienu Enviks piegāja zēnam klāt un uzlika roku tam uz pleca. - Redzi, viss un visi tur, augšā, tvīkst pēc ūdens, bet šeit tas gāžas bezdibenī. Visu, visu tagad vajag darīt, lai ezers atgrieztos. Lejā tu mūs esi atvedis, vai parādīsi arī, kā nokļūt aiz? Ja vien tas vairs iespējams?

[Roviela]

Lēlai gājiens pa mežu sagādāja prieku, viņa noglāstīja katru pazīstamu koku, krūmu, augu, un nātres kā nejauši paliecās nost no meitenes ceļa, un koku zari tieši tobrīd, kad viņa bija blakus, noliecās vai pacēlās, un aiz viņas nepalika pēdas, nedaudz piemītā zāle uzreiz sacēlās. Viņa skatījās, ka vēl daži no biedriem viegli iet pa mežu un priecājās par to.
Skats uz ūdenskritumu bija dīvains. Augšpusē viss bija kārtībā, bet lejā! Tukšums, bēdīgs tukšums.
- Un kas notika ar zivīm? ar vēžiem? ar visu radību, kas mita ezerā? - viņa skumji pavaicāja.

[Klusētājs.]

Roja pavērās uz Korkusu. Kad viņi gāja pa mežu, likās, ka arī viņš kļūst priecīgāks un brīvāks. Arī smaids parādījās puiša sejā. Un tepat arī Lēla.. Viņa sajutās tik priecīga, ka vēl kādam palika labi. Tikai puiša vārdi, ka zaļojošos, senos kokus arī apdraud sausums, lika viņas sirdij vēlreiz iesāpēties, kā kāds būtu iedūris tajā dunci un lēnām atkal vilktu laukā. Viņa pagriezās pret Krokusu un jautāja.
- Arī šeit? Kā tas var būt, ka viņai nepietiek pat ar šo visu ūdenskrituma ūdeni? Kam viņai atņemt dzīvības sulu arī mežam? Tas nav saprotams.. tas nav pareizi. - Viņa skumji un sāpīgi nopūtās, nogrozot galvu un pasperot pāris soļus tuvāk vietai, kur pirms pāris dienām vēl bija ezers. Nē, viņa nevēlējās zaudēt savas mājas. Viņa nevēlējās zaudēt vienīgo vietu, kur viņa jutās tik labi un patiesi. Nē! Viņa nepacietīgi pavērās uz mazo puiku, mudinot viņu turpināt vadīt tālāk.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 14.02.2009 22:19