Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Moriartijs]

Ak, vai, ko gan es esmu izdarījis, Rinalds-Lotārs iesaucās izlīdis no gultas - viss bija kā miglā tīts. Viņš pat nepaskatījās kas ir gultas otrā pusē un aizskrēja uz dušu, pēc kā steidzīgi devās brokastīs.

Nederšu vairs tik daudz, Apsēdies viņš klausoties to kas noticis iepriekšējās vakarā, apēda brokastis un iegrima pārdomās,

Kas gan te notika pagājušajā naktī??

[Kristīne Katrīna...]

Priesteris jutās labi izgulējies un atpūties. Bet ar šausmām klausījās pagaišās nakts notikumos. Altāris tmšajam pavēlniekam, tā nav laba zīme.

[Elony]

(OOC: Varam pieņemt, ka visi sapulcējas kopā, kādā viesistabā?)

Pīters izskatījās slikti, neskuvies, negulējis. Paģirains.
Viņš sēdēja krēslā un grauza no kulītes ābolus. Ja kāds jautā par šo lietu, atsaka:
"Mani nevarēs noindēt, ja ēdīšu lietas, kuras sadabūju pats."
Pēc tam ierunājas par lietu. Pēc tam savācās, piespieda smadznes trādāt.
"Lietas tiešām ir nejaukas. Es... domāju, ka tagad gan ir jārīkojas pašiem. jau trīs cilvēki miruši... un ja vēl te paliksim, var mirt vēl kāds... nē, vainīgais ir jāatrod! Vai vainīgie! Es negribu tikt noindēts, nogrūst, vai nošauts.
Lai gan lietas, kas atklājas tiešām ir šausmīgas - cilvēki, ja no malas kāds uzzinās, ko jūs te darāt, tad man būs tāds kauns, ka es biju ar jums vienā mājā.
Bet vienalga, taisnība ir tāda, ka te kāds mēģina nogalināt citus. jautājums, kurš tas būs? Es? Dēļ mantojuma? Jā, varbūt, tas ir..."
viņš domāja, kā lai to pasaka. Sakarīgi, to, kas viņam bija prātā.
"Bet saprotiet, drīzāk jābaidās, ka nākamreiz pamostoties atklāsies, ka es esmu miris. Es tiešām baidos! Un nevaru pat iedzert viskiju, jo baidos, ka tas būs saindēts.
Nu, ļaudis, slepkava taču nevar darboties kā pats grib, kādam taču jābūt kādai domai."

[Moriartijs]

Ja vien te nav pilna māja sociopātu, Rinalds-Lotārs iebilda Pīteram. Taču, kādam motīvam jau vajadzētu būt - galu galā, Frederiku, labi, mantojuma pēc, bet pārējos?

Kapēc nogalināt ārstu? Ko gan viņš bija izdarījis - protams cēla nāve, mirt pienākumu pildot, taču, nāve ir un paliek nāve...



Padomājis, R-L paskatījās uz priesteri - kas gan viņu būtu satraucis, protams, visāds sviests te notiek, taču.... paga, paga - Tumšais Lords? Khem, Priestri Mārtiņ, vai tiešām Tumšais Lords ir radījis pasauli? Man tiešām gribētos zināt....

[Kristīne Katrīna...]

Tumšais pavēlnieks? hmm... Patiesībā Dievs radīja pasauli un kļūdas rezultātās izveidojās tumšie spēki, ar kuriem kopā izauga tumsas pavēlnieku. Tev var piekrist daļēji, jo Tumšais pavēlnieks radīja pusi no mūsu pasaules - tumšo pusi, visas slikās īpašības pasaulē un cilvēkā. Tā ka viņš ir līdzvērtīgs pasaules rasīšanā. Bet tomēr mēs nedrīkstam ļauties ļaunajai varai un to pielūgt, mums jālūdz Dievs. Un to es došos darīt. Lūgšu par mūsu visu dzīvībām.

[Moriartijs]

Tātad, lūk, uzklausījis priestera atbildi, Rinalds-Lotārs atkal pievērsās Pīteram - Tumšie spēki arī nevar tikt izslēgti. Kaut kas taču pamudināja slepkavas vai ne?

Paldies par vārdiem, priesteri. Ceru ka šeit notiekošais neliks jums Zaudēt ticību.... viņš noteica.

[Bio]

Vienā brīdī Loreta atceras sevi pamostamies ar vaigu piespiestu pie galda, siekalu pār lūpām, tekot uz tā paša galda virsmas, gandrīz vai burtiski uz pusēm atlūzušu, apakšējai daļai atrodoties sēžot uz dīvāna, kamēr augšējā pārliekta pār visu stikla galdu. Rokas jutās vājas, sāpēja galva, ļoti. Caur logu varēja redzēt, ka bija rīts, gaišs. Tā negribas celties, kas pie... Viņas plakstiņi strauji aizkrita un nākamjā brīdī viņa jau atkal bija nolūzusi.

Nākamjā brīdī Loreta jau atradās sarkankoka istabā, sēžot uz mīksta dīvāna, klausoties par notikumiem naktī. Tāda sajūta bija, ka viņai zem acīm karājas milzīgi kartupeļu maisi, bet par to kā viņa izskatījās šajā brīdī, viņai tas bija pilnīgi vienalga. Starp pamošanos un atnākšanu uz šo istabu - pilnīgs blekauts.

"Es vēlos doties mājās. Ļoti."

Loreta to ik pa laikam sev klusi, klusi čukstēja, bet nevarēja no vienas puses nepiekrist Fredriko mazdēlam Pīteram. Viņiem tomēr ir zināms kaut kas par šo notikumi, tikpat labi to varētu arī mēģināt atrisināt. Ignorējot šīs dziļi informatīvās sarunas par Tumsas lordiem un tamlīdzīgām 'jaukām' lietām, viņa skaļi izpauda savas domas.

"Nu... Mēs zinām, ka Rafaēls bija gulējis ar kādu no mafijas. Jau doma vien, ka mūsu ģimenē ir cilvēki no mafijas man rada briesmīgas sajūtas par visu šito atgadījumu. Bet tas laikam izslēdz no iespējamā mafijnieka saraksta Dzintru un mūsu priesteri, ne? Tas ir, ja vien viņiem... Piedodiet, patīk kopā laiku pavadīt trijatā ar visām tām specifiskajām sekām, tas ir."

Viņa kārtīgi nevarēja padomāt, bet kaut kas taču noteikti bija atklājams, ne, ne? Valoda bija satraukta, varēja just bailes, ko sajūt Loreta. Viņa tagad varētu vienkārši piecelties un braukt mājās.

"Un... Un tad vēl arī Kadiju un Fridžinalda onkuli. Cik es sapratu Kadijas kundzei patīk nedaudz vecāki vīrieši un pat pēc divpadsmitiem viņi laikam abi laiku pavadīja kopā, vai es kļūdos, Kadijas kundz, Fridžinalda onkuli? Bet noteikti es varu kļūdīties, šī nav mana labākā diena."

Loreta nopūtās un pieglauda matus pie galvas, lai saglabātu vēl nedaudz savu ierasto eleganci un nezaudētu pašcieņu savu radu priekšā, kuri gan varētu būt potenciāli viņas slepkavas. Starp viņiem taču galu galā bija arī inspektors, kāpēc viņš neko nedarīja, ārsta nogalināšana noteikti neliecina par profesionālu darbību. Šī būs gara diena.

Šo rakstu rediģēja Bio: 26.11.2008 20:49

[Kāds]

Kadija, tu nešķiet šodien īsti savā ādā, droši vien tu visu nakti negulēji...
...bet visu nakti neguļot var cilvēkiem rasties bezdarbība, bet to savukārt var aizpildīt ar ,piemēram, grāmatu lasīšanu vai slepkavošanu. Teodors teica Kadijai, tad piegājis pie loga nolūkojās uz asins plankumu zem balkona. Jūs esat traki, ja domājat iegūt mantojumu sev, citus mantojuma tiesīgos slepkavojot. Tas tomēr būs pietiks katram, lai varētu dzīvot pārticīgi. Viņš noteica.

[Kristīne Katrīna...]

Ja manas lūpas nebūtu slēgtas ar grēksūdzes likumu.... priesteris domājas Viņi zinātu, kas ir slepkava...

[washulis]

Par vakardienas postu:

A! Tas bija viss, ko Dzintra spēja iztreiks, redzot, kā viņas bijusāis vīrs nokrīt miris. Kā, kā...?

Pēc liela šoka viņa aozksrēja uz savu istabu un no tās izgāja tikai, lai nokļūitu pie priestera un pēc tam, uz telpu, kur visi pamazām pulcējās.

Es laikam nomiršu no sirdstriekas! Kā tas iespējams, ka divdesmit četru stundu laikā ir tik daudz... Mirušo! Viņa sāka baurot. ne pilnā balsī, bet gana uzkrītoši. Mana sirds to neizturēs.

Kad pamazām viņa sāka nomierinaties, viņa ieklausījās citu runās:

Tikai nejauciet mani iekš šīm religīskām sektām. es no tā nesaproti, cik melns aiz naga. Pīrādziņus arī nevienam vairs nedošu. Pirmkārt izdomāsiet, ka gribu jūs noindēt, otrkārt fakts, ka es ar tiem cienāju cilvēkus, kas būtu mani varējuši nogalināt! Un to jauno puikiņu Mateo. Viņš bija tik pieklājīgs jauneklis. Viņa turpināja vaimanāt.

Vienmēr esmu teikusi, ka narkotikas slikti ietekmē! Kurš bija tas, kas te esot to zālīti pīpējis? Noteiti paŗmērīgi paņēmis un dullumā kādu nogāzis no balkona. Tādas ir manas domas! Viņa uzmeta aizdomu pilnu skatienu pret Fredžinaldu.

Kurš gan kārtīgs vīrišķis atteiktos no sievietes. protmas lielas naudas dēļ. Jūs taču piekrītat?

[Ļipa]

Vai tiešām Fredžinalda atmiņa viņu pašu nevīla? Kadija tika cieši, jo cieši nopētīta. Visa nakts? Pus nakts? Katrā ziņā daudz. Oho, bet viņai ir smukas kājas!
Jums pašam nav līdzi kāds krikumiņš indes?
Fredžinalds uzrunāja Pīteru, kas šķietami absolūti neatbilda sirmgalvja dzīves filozofijai.
Ko, tur padarīsi, ja būs lemts mirt, tad tik pat labi tev kāds ķieģelis uz galvas uzkritīs, draudziņ.
Šķiet Fredžinalda skatienā bija jaušams uzjautrinājums. Var jau būt, ka viņš to varēja atļauties, jo galu galā nebija nekāds jaunulis un kaut kad jau viņam tāpat būtu mirstamais laiks klāt.
Tiesa gan ārsta pieminēšana lika smaidam pagaist. Jā, tiešām muļķīgi un tā nāve laikam ir tuvāk kā vajadzīgs, bet kas pajautāts, pajautāts.
Domājiet, ka cilvēks ar tādām kājām var slepkavot!
Arī Fredžinaldam te bija savs viedoklis, galu galā tas it kā esot bijis viņš, kas lielu nakts daļu bija pavadījis šīs meitenes sabiedrībā pat, ja viņi bija pļāpājuši tikai par izcili gudrām lietām. Kā nekā arheoloģe.
Tiesa gan Dzintras vārdi lika sarauties, bet tas dēļ tās pīpītes. Kurš tajā bija ielicis ko nelegālu? Nakts šķita kā miglā tīta.
Tad, tiešām Kadija?
Skatiens tika vērsts pret Dzintru.
Turklāt es taču pats knapi pa tām trepēm varu noiet, kur tad vēl grūstīties. Neesmu ja nekāds skolas puika!
Balss skanēja nedaudz nicinoši.

[essy]

Kā jau Fredžinalds sacīja, mēs abi ilgi runājām, Kadija tikai pasmaidīja par Teodora teikto. Viņš ir izcils sarunu biedrs - gudrs, atjautīgs, ar labu humora izjūtu apveltīts. Smaids tika veltīts vecākajam kungam.
Bet kā tad ar tevi pašu, Teodor? Tā tava ziņkāre un vēlēšanās sēt aizdomas par citiem, Kadija nopūtās, vai tikai tā nav vēlme noslēpt pašam savas izdarības un tēlot balto eņģelīti.

[Elony]

"Es nevēlos neko dzirdēt par jūsu izvirtībām!" iesaucās Pīters.
Doma, ka cilvēki lielā vecumā nodarbotos ar seksu... vē....
"Un tas tumšais altāris, rādās, ka šeit ir kāds fanātiķis, kurš varētu būt tik traks, ka nebaidās slepkavot savu mērķu labā.
Un Mateo..." Pīters saviebās. "Kā jau jūs zināt... viņš bija mans tēvs... un ja es nomirtu, tad laikam mantotu manu daļu kā tuvākais radinieks... un tāpēc domāju, ka mani var nogalināt nākamo... un tāpēc..."
Pīters uzlūkoja pārējos ar izbiedētu un uzbudinātu skatienu.
"Mums vajag pašiem uzzināt, kas slepkavo. Šodien. Rafaels... vai viņš bija gejs, vai arī nebija? Ja viņš gulēja ar slepkavu, tad tā varētu noskaidrot vismaz dzimumu."

[mjurka]

Pēc tēvoča nāves Emerita pilnīgi šokēta atgriezās savā istabiņā, nevarot aizmigt viņa nodevās vienīgajam, kas palīdzēja pilnībā atslēgties no dzīves īstenības - atmiņām, lai arī kā par to dusmotos viņas psihoterapeite.
Kad pēc trauksmes visi sapulcējās viesistabā izrādījās un atklājās visi jaunumi Emerita visnotaļ šokēta nomurmināja "Kādas šausmas. "un nosarkusi turpināja "te nu uzticies psihjatriem un radiem, gan jau vīra māsasmeita par mani viskautko sastāstīja."
Un tad skaļāk pievērsās priesterim no kura visu šo laiku bija turējusies tā patālāk "Tas jau bija gaidāms, kur priesteris tur gaidāma nāve. Tā mana vecāmāte vienmēr sacīja, bet , ka šis teiciens izpildīsies tik šausmīgi..." viņa noskurinājās. "Tumsas valdnieks.. murgs kaut kāds...

Šo rakstu rediģēja mjurka: 27.11.2008 14:16

[Bio]

Visi izskatījās tik uzvilkti šajā situācijā, vai arī prata to ļoti labi notēlot. Loreta, protams, bija tik pat uzvilkta un nevarēja mierīgi nosēdēt uz dīvāna, grozoties uz sāniem. Viens no viņiem bija slepkava, iespējams tagad skatījās uz viņu kā nākamo upuri, ar savām mazajām, ļaunajām ačelēm.

"Varbūt slepkava nedarbojās viens pats, a? Varbūt viņu, tas ir jūsu, varbūt jūsu te ir vairāk, kamēr viens otram alibi atrod, otrs tikmēr grūž nevainīgus cilvēkus pa logiem? Varbūt vēl kalpi te ir sabaroti ar naudas kulēm, lai piepalīdz?"

Tika noskatīta katra persona telpā no galvas līdz kājām. Aizdomīgi. Loreta vāji pasmīnēja.

"Un mūsu slepenpolicists? Cik es noprotu viens no jums te tāds ir, es kaut kā nepamanīju, ka Rafaēla istabā kāds būtu gājis, ložnādams meklējot pierādījumus vai vācot pirkstu nospiedumus no balkona malām, vai ko nu jūs tur darāt savā brīvajā laikā. Pēc tā, ko mēs jau zinām, es šaubos vai ir iespējams atrast vainīgo. "

Viņa domīgi uzlika pirkstu uz lūpas un pacēla galvu.

"Runājot par izvirtībām... Neviens neko nedzirdēja vai neredzēja, kas notiek citās istabās? Kādam taču varētu būt kāda slepena interese par saviem radiniekiem vai arī eksotiska veida vērošanas hobijs, ko mums aizmirsa pastāstīt pirmajā dienā?"

[Kāds]

Ja man būtu vērošanas hobijs, tad noteikti ne šādā situācijā un ne starp šādiem cilvēkiem, jo ir ļoti viegli būt nākamajam, ja nevēlamās personas to ierauga. Teodors noteica un mazliet bailīgi palūkojās uz pārējiem.

[Moriartijs]

Kurš te pieminēja vērošanu? Rinalds-Lotārs iesaucās - kas tik mūsu radu vidū neatklājas... viņš noteica.


Taču ja atgriežas pie tumsas pavēlnieka tēmas, vai te varētu būt iesaistīti kādi - viņš gribēja teikt "augstāki" taču tad saprata kas īsti neatēlotu situāciju - "zemāki" spēki? Ja saprotat ko es domāju, nu, iemiesošanās - Gadījumā šai mājai nebija slikta vēsturīte?

[washulis]

Esi jau vīrs ar dzīves ieredzi, vai ne? Kas tad liedz pietēlot nelielu agoniju un teikt, "Ak, vecums kaulos!" Zinu jūsu šos vīrišķi izgājienus. Dzintra turpināja sodīties. Brīdi apklususi, viņa tikai uzmeta iznīcinošus skatienus Fredžinalda virzienā un vēl noteica klātesošajiem:

Ja es rīt dzīva vairs nepamodīšos, tad ziniet, ka tas vecais... ir vainīgs. Viņa strikti paziņoja.

Bet ja nu es patiesi rīt nepamodīšos?

Bet kās tās par muļķībām ar iemiesošanos. Tas jau mēdz būt tikai muļķīgos stāstiņos, lai piesaistītu tūristus kādam arheoloģiskajam piemineklim. Kurš te bija arheologs, tam jau labāk zināms. Dzintra skaļi bubināja.

[Ļipa]

Malacis meitenīt!
Kadijas jautājums šķita uzdošanas cienīgs, lai gan nekādus rezultātus nepaužošs. Viņam vienmēr patika klausīties kā citi uzdod jautājumus. Patīkama un dažkārt nedaudz uzjautrinoša nodarbe. Katrs jau izklaidējas pa savam.
Tad Pīter un Dzintra es īsti nesaprotu rindas kārtību... Pēc, kura no jums man jāiestājas rindā uz miršanu? Un vainīgs es būšu tikai pie Dzintras nāves, ja?
O, jā, vecais vīrs apzinājās, ka jebkuru mirkli var pienākt arī viņa kārta mirt, tomēr tā nebija lieta par, kuru gribējās un vajadzēja tik daudz domāt. Var jau būt, ka tā lika spriest piedzīvojumiem bagātais mūžs, kas piedzīvots.
Un vai tikai Loreta nav jau pieminētā slepenpoliciste? Pārlieku, meitēn, tu centies vainot citus!
Dažādu apsvērumu dēļ viņš neticēja saviem vārdiem, tāpēc arī tajos iekļuva vesela sarkasma gūzma.
Un domājot par vistu... Šaubos, ka Renaldo bija tik slims un plūca vistu pats savā istabā. Vai varbūt tomēr?
Prātā ienāca tā nelaimīgā pīpe, kas vakardienai bija pārlējusi pāri vieglu miglu. Nē, laikam jāsāk pamazām atmest...
Brokastis ēdīsim?
Acis savādi iespīdējās.

[Moriartijs]

Ēdīsim gan, Rinalds-Lotārs atbildēja. Taču nonācis pie galda apetīte viņam pilnīgi pārgāja. Kāpēc? Jo viņš pēkšņi atcerējās ka visi te ir radinieki. (ATD skatīt Frederiko dzimtas koku - tam varētu būt neparastas sekas.)

Ak, šausmas, viņš noelsās. Kas gan te darās??? Taču apsēdies pie galda, R-L tomēr, iekrāmēja sev šķīvī omleti un savācis trīs biezpiena batoņis saldajam ķērās pie brokastošanas.