Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Roviela]

Brīzem bija apnicis gulēt uz grīdas. Tā gan no pēdējos gados piedzīvotās atšķīrās ar to, ka vismaz viegli nešūpojās, bet neko ērtāka arī nebija, bet tas nebija tas, ko gribējās turpināt ilgstoši. Gribējās ko citu. Piedzīvojumus.

Viņu vismaz pagaidām neviens nemeklēja, un kuģis, tas kuģis ostā arī vairs nerēgojās. Laikam jau komanda bija priecīga tikt vaļā no burvja, kurš pa visu šo laiku neko daudz nebija iemācījies. Lai nu kā, bet tagad tumšmatis bija šeit, krogā, un jutās visai komfortabli, ja neskaita faktu, ka nauda kusa ātrāk nekā viņam gribējās. Tiesa, viss, ko viņš bija iegādājis, bija nepieciešams. Un viņš pat bija dabūjis lētāk! Pietika mazliet parunāt, mazliet pasmaidīt, un re! uzcenojums vairs nebija tik liels. Drēbes, apkalta josta un zobensiksna, zābaki. Nu Brīze vairs neizskatījās pēc matroža, nemaz nerunājot par tiem pāris gredzeniem pirkstos un aprocēm. Koši jau nē, un traki dārgi arī nē, bet darinājumi bija glīti, un tamdēļ iegādāti.
Tikai gulēt uz grīdas un neko nedarīt bija apnicis. Vai tāpēc viņš aizbēga?

Tā prātodams, elfs cēlās, saveda sevi kārtībā, jau pēc neilga brīža neizskatoties tā, itin kā būtu gulējis kroga zālē uz grīdas, kaut arī tā patiešām bija bijis, un palūdza saimniekam brokastis, pie reizes ieminoties par to, vai nav kādi jaunumi.

[Aiva]

Rass bija arī gatavs papļāpāt, ja jau apmeklētājs bija gatavs turpināt maksāt par naktsmītni un ēdināšanu.

"Kā parasti - siers, olas, pankūkas, un ievārījums par trim sudrabiem?" viņš painteresējās, nosaucis normālu brokastu sastāvdaļu. Un ja nu tas apmierināja - Rass nebija īsti pārliecināts, cik smailausainajam naudas kabatā, bet šķietami tas spēja atļauties - tad nodeva vienai no vedeklām parūpēties par ēdamo.
Pats atspiedās pret leti, nopūtās, novērtēja ģimeni nesteidzīgi rosāmies. "Ja vien neinteresē, cik alus vakar tika izdzerts, tad nekā vērā ņemama gan nemācēšu teikt. 'Albērs' joprojām kavējas, parasti Fenns jau nedēļas vidū ir klāt un gatavs nodarboties ar produkcijas uzpirkšanu, kamēr pārējā komanda iedzer un uzspēlē kārtis ar vietējiem. Man jau nekas, zemnieki sabraukuši ar saviem peidāvājumiem, katru vakaru sanāk iedzert, bet vispār ļaudis sāk kurnēt, lauku darbi gaida strādniekus atpakaļ."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 18:34

[echo3]

Gaiļu dziedāšanas sacensības Eriku pamodināja kā ik rītu. Kroga durvju radītais troksnis un brāļu sarosīšanās kopīgajā istabā neļāva atkal iegrimt sapņos, un nekas cits neatlika, kā celties un ģērbties. Ar to ātri ticis galā, Eriks visiem novēlēja labrītu un devās laukā no istabas vispirms nomazgāties aukstajā akas ūdenī, tad saskaldīt malkas klēpi un paraudzīties, vai virtuvē ūdens pietiek. Un tā tālāk. Kurš darbs acīs iekritīs, tas tiks padarīts.

Aiz istabas sliekšņa Eriku gaidīja Saulīte. Ar nakts medījumu - divām žurkām. Runcis domāja, ka viņa ļaudis nomirs badā, ja netiks apgādāti ar cepeti. Eriks uzslavēja un sabužināja rudo runci, un savu darbu sarakstam pievienoja žurku aprakšanu komposta kaudzē. Kā pirmo punktu.

Pēc pienācīga laika Eriks ienāca krogus zālē, nesdams lielu malkas klēpi, kuru kārtīgi sakrāva pie vaļējā kamīna. Saulīte pilnīgi pašsaprotamā gaitā cilpoja visur Erikam līdzi. Runcis notupās puisim pie kājām, kad Eriks, visus savus rīta darbus apdarījis, izslējās un palūkojās uz tēvu - vai var iet brokastīs, vai arī vēl kas pirms tam jāpadara?

[Roviela]

- Un tēju, - Brīze papildināja, uzreiz arī noliekot prasītos sudrabus uz letes. - Derēs.
Tas viss bija ēdams, un viņš nesmādēja gandrīz neko. Bija jau pieradis, ka, ja neēdīsi to, kas ir, tad var palikt pavisam bešā, un to elfu jauneklis nepavisam negribēja.

Viņš pamāja sveicienu nupat ienākušajam, laikam jau krodzinieka dēlam, uzsmaidīja runcim kaut kur pie kājām un turpināja sarunu ar krodzinieku.
- Mjā... tur nu neko nevar darīt. Ja kuģis aizkavējas, tad tas ir aizkavējies, un krastā esošajiem atliek vienīgi gaidīt. Toties jums, saimniek, tas par patikšanu.
- Šodiena vēl tikko sākusies, un kurš var pateikt, vai tā diena nebūs šodien?

Tādas tās lietas bija. Kurnēšana ne nieka nelīdz. Kuģis būs tad, kad būs. Vai arī nebūs, ja kaut kas būs atgadījies.

[Aiva]

"Jums, elfa kungs, kādi plāni būtu tālāk dzīvē kur doties?" krodzinieks negaidīti painteresējās, kā reiz brīdī, kad pie lielās krāsns nobira zemē malka. "Es jau neko, nav jau mana darīšana," viņš steigšus piebilda, "bet man te jaunākais...." skatiens pavērsās uz tikko ienākušā puiša pusi, kas šobrīd skatījās uz sarunu. "...kā reiz sadomājis ka pasaulē dosies, laimi meklēt. Un taisnība jau ir, man viņš ceturtais, grozies kā gribi, krogs paliks vecākajam, viens divi varēs te par palīgiem strādāt, bet četriem ta vietas nava. Jūs tik neskata, puisis viņš man kārtīgs, strādāt prot, un ieroci ar vēzēt, un ar zvēriem saprotas. Jums tāds kompanjonos nederētu? Ja jau iespējams, vismaz kādu gabalu kopā ceļosiet?"

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 18:33

[Roviela]

Ha! Vai viņš tiešām izskatījās tik izsalcis pēc piedzīvojumiem? Elfu jauneklis nozibināja acis, bet nolēma, ka tādiem krodziniekiem ir piešauta acs uz visādiem ceļotājiem un taisnība nav jānoliedz.

- Jā, gan. Piedzīvojumi būtu tieši laikā, - melnmatis piekrītoši pamāja ar galvu un nopētīja nupat pieminēto ceturto krodzinieka dēlu tā pamatīgāk. - Saimniekam ir vērīgs skatiens. Es labprāt dotos kādā ceļojumā, it īpaši, ja tas ienesīgs sanāktu, un, tā kā te esmu pirmo reizi, tad ceļabiedrs būtu noderīgs.
Jāsaka, ko gan citu te varēja pasākt? Iet rakt laukus vai ganīt govis? Tas nu nebija tas, ko Brīze bija cerējis iegūt. Tāpat tā, uzreiz, gaidīt kādu kuģi un tad mēģināt tikt uz tā, arī negribējās.

[Aiva]

Krodziniekam uzreiz iemirdzējās acis.

"Ērik!" viņš steigšus uzsauca. "Nāc ka nu šu, aprunāties vajaga. Elfa kungs varbūtās paņems tevi pieskatīšanā, kamēr ceļosiet uz Viravu, un kas zina, pratīsi uzvesties un cītīgi strādāt, ilgāk kopā ar paliksiet."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 18:33

[echo3]

Eriks pacēla runci, uzlika to sev uz pleca (lai neiepinas kādam kājās) un piegāja pie tēva. - Labs rīts. - Pasveicināja elfu, ar kuru tēvs sarunājās, noklausījās jaunumus un noprasīja, - Uz Viravu? Labi. - Ir taču gluži vienalga, ar ko sākt, vai ne? Ja jau reiz ir izlemts doties prom. Tas, ka tēvs puisi elfam izsolīja gluži vai par kalpu, Erikam īsti nepatika vis. Ceļabiedri, lūk, kas viņi būs, kamēr sakritīs mērķi. Bet viņš nerunāja tēvam pretī, tā nebija pieņemts. Eriks pievērsās elfam, - Mums būs vēl trešais ceļabiedrs. Lūk, Saulīte arī nāks. - Puiša roka noglāstīja runča muguru. Saulīte pamīcījās un piespieda galvvirsu Erika ausij. Bija skaidrs, ka šie abi nav šķirami. Eriks pagriezās pret tēvu, - Neiebilsti. Ķepiņš vēl paliek, un Muša arī. Peles pagrabu neizēdīs.

Eriks juta augam satraukumu. Un viņš šorīt bija domājis, ka diena būs tāda pati kā visas citas! Tagad... ā, nē. Jāsagaida elfa atbilde. Ja nu negrib?

[Aiva]

"Protams ka uz Viravu. Kad tur nonāksi, tad jau gan acis turēt vaļā, kur tālāk doties. Dieva dēļ, ne jau uz to Brīvostu, kur visi pirāti apgrozās. Tie zelta kalni tur tik retajam rādās, galu tik dabūsi, ja turpu dosies. Labāk turpat Viravā nolūko kādu sakarīgu amatu, ja tepat Skelē mierā nesēdējās. Vei, elfa kungs gan jau pa pasauli daudz paceļojis, gan zinās ko ieteikt." krodzinieks nerimās.

Virava bija viena no pilsētām labu gabalu tālāk gar piekrasti. Atķirībā no Skeles, tā atradās upes krastos, un tādējādi tur sanāca vairāki tirdzniecības ceļi kopā, gan no zemes iekšienes, gan pa jūru. Un, ja pa sauszemi kājām varēja uz Viravu nonākt nedēļās divās trīs, pie tam vietām pa īstiem bezceļiem lienot, tad brauciens jūrā ilga labi ja nedēļu. Vēl vairāk, Viravā bija arī īsts karaļa garnizons, nevis kā Skelē, tikai vietējie puiši, pāris veterānu apmācīti, un tiem palīgos kritiskos brīžos pilsētnieku zemessardze.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 18:31

[Roviela]

Brīzem tuvējās apkārtnes ģeogrāfija bija tumša bilde, un viņš tikai piekrītoši māja ar galvu. Brīvosta gan bija dzirdēta, un elfu jauneklis no visas sirds piebalsoja:
- Nē, uz Brīvostu gan nē.
Vairāk viņš nepaskaidroja, un tas divu iemeslu dēļ - pats tikko bija aizbēdzis no pirātu kuģa, un kur tad tas kuģis tagad var būt? Ļoti ticami, ka Brīvostā, un otrs - elfs gluži labi zināja, kā tās bagātības nāk. Taču ne jau no atrastiem zelta un dimanta kalniem, bet no aplaupītiem kuģiem un izlaupītām pilsētām un ciemiem. Nē, nē, tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš bija bēdzis, un lai tagad to turpinātu??? Nu nē.
Cik noprotams, tad Virava ir lielāka vieta, un gan tur pagadīsies kāds cits veids kā pie naudas tikt.

- Nav nekādu iebildumu pret Saulīti, - Brīze pasmaidīja, tagad tuvāk aplūkojot runci jauneklim uz pleca.
- Tad norunāts, - viņš pievērsās abiem sarunu biedriem, - elfa kungam pašlaik nav citu ieteikumu. Iesim uz Viravu. Ko mums tur vajag ņemt līdzi?
Tas jau nav tepat blakus, tas skaidrs, tātad vajag sagādāt šo un to. Kaut vai ēdamo un ēdamrīkus, jo tā nu gan Brīzem nebija, izņemot nazi, tāpat kā ceļojuma guļvietas, bļodiņas un ugunsrīku. Uguns bez palīglīdzekļiem viņam nepakļāvās. Varbūt kādreiz. Varbūt nekad.

Vai, lūdzu, tiešo runu nevar likt boldā? Tā ir vieglāk saprast.

[Aiva]

"Ja paveiksies, neko daudz. Tikai jāsarunā ar kapteini Fennu, lai paņem jūs uz klāja. Viņš jau parasti pēc mums uz Viravu dodas. Manējais jau nu dabūs atstrādāt par braucienu..." krodzinieka skatiens solīja, ka tik tālu, kā apmaksāt ceļojumu, viņa labvēlība tomēr nesniegsies, "...bet elfa kungs iespējams spēs par ceļojumu sanaksat un kā pasažieris aizbraukt? Visādāk labāk kā pa tiešo gar krastu kājas lauzt pa akmeņiem, vai līst mežā..."

Te nu krodzinieks aptvēra, ar ko runā, un steigšus pamanījās mainīt tēmu.

"Un, ja Fennam vajadzēs, reizēm viņš nolīgst papildus apsardzi, ja krava gadās vērtīgāka. Vei ku ar tādu duramo, jūs gan jau viņam par apsargu patiesi noderēsiet, elfa kungs. Vēl pat nopelnīsiet.."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 18:42

[Roviela]

- Hmmm... - Brīze domīgi novilka. Ar tādu duramo... Un ko viņš ar tādu duramo uz kuģa darīs, kad kuģis mētāsies viļņos? Nejauši līdz gardei iebakstīs kravas paunās un tad pūlēsies rapieri izvilkt laukā, vai vantīs sapīsies ar tik garu duramo? Loks - tā cita lieta, to viņš varētu gan. Bet krodziniekam tas nav jāzina.
- Tad vien atliek to kuģi sagaidīt, - melnmatis piekrītoši pamāja, nolēmis, ka domāt par to kā samaksāt varēs tad, kad kuģis būs te. - Ilgi gaidīt gan es negribētu, bet pa brikšņiem līst arī nav nekāda medusmaize.

[echo3]

Eriks, sapratis, ka uzreiz neviens nekur neskries, mazliet nomierinājās un atcerējās, ka nav neko vēl ēdis brokastīs. Darbu viņam neuzdeva, elfs, droši vien, jau sev brokastis ir pasūtījis un tās tūlīt tiks atnestas, tāpēc Eriks var veltīt kādu brīdi mierīgai maltītei. Puisis devās uz virtuvi, kur māte kopā ar vecāko brāli rosījās pie lielās plīts. Saulīte tika nolikts zemē virtuves kaktā pie kaķu bļodiņām, kurās kāds jau bija ielicis gaļas atgriezumus, šādas tādas ļaudīm nepasniedzamas ēdiena kripatas un biezputru. Tur pie savām bļodiņām jau šņakstinājās abi pārējie krogus kaķi. Saulīte arī nelika uz sevi gaidīt.

Eriks paņēma savu bļodu, ielika ēdienu, kādu nu māte norādīja, ielēja krūzē tēju un apsēdās turpat virtuvē ierastajā vietā pabrokastot. Pagaidām viņš nevienam no ģimenes par iespējamo drīzo promdošanos neteica. Kuģis jau vēl nav klāt, un, kamēr nav, tikmēr viss notiek kā parasti.

[Aiva]

Krogusmeita ātri vien uzklāja elfam pie sienas ar logu uz ielu brokastu galdu, ātri sarindojot tur visu norādīto. Nostāvināts siers šķēlēs, vārītas olas un tikko no pannas nakušas pankūkas, piedevā trauciņš ar ogām medū. Papildus krūze ar verdošu ūdeni un liepziedu tēju un krūzīte, kur nokāst tēju pirms dzeršanas.

Ērikam patiesi kaut kā nelika neko darīt pēc malkas sagādāšanas, tā ka radās mazliet brīva laika. Tieši tāpat kā pēc brokastīm šobrīd vienīgajam viesim krogū - elfam. Kā viņu tur sauca... Daijonam...

OOC - vai kāds vēlas kaut kur pastaigāties vai arī paliks tepat miera ostā?

Ap pusdienlaiku "Sāļajā Vīrā" ieradās svešinieki - divi nopietna izskata mežinieki, noauguši izspūrušām bārdām, izpluinītās, savazātās drēbēs tērpušies, ar pusgarajiem zobeniem pie sāniem, vairogiem uz muguras, vienam masīvs loks, otram aiz muguras virs vairoga uzkabināts pamatīgs arbalets, šobrīd neuzvilkti. Pārlaiduši tukšajai telpai īsu skatienu, pie elfa neaizkavējoties, abi devās taisņa ceļā pie krodzinieka, pamājot uz alus mučeles pusi.

OOC - vai Daijons vai Ēriks vēlas ko sīkāk dzirdēt/redzēt? Vai arī ar tādiem aizdomīgiem tipiem neielaidīsies?

Brīdi tur pār alus kausiem notika klusa sarunāšanās. Ātri izdzeruši kausus, abi pagriezās, lai straujiem soļiem dotos uz krogus ēkas durvīm.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 20:00

[Roviela]

Viss tā kā bija norunāts, saruna dabiski beidzās, un Daejons ļāvās tikt piesēdināts pie galdiņa, kur gādīgas rokas saklāja brokastu galdu. Elfs mierīgi pabrokastoja un tad nolēma izmest vēl kādu aplīti pa pilsētiņu. Aiziet līdz ostai, sak', vai nerādās kuģis, paskatīties, vai kādā bodītē starp mantām nav paslēpies kaut kas vērtīgs, ko varētu mēģināt iegādāties. Ej un sazini. Visādas lietas gadās.

Uz pusdienas laiku viņš bija no pastaigas atpakaļ. Kur gan citur, ja pašam savas mājas nebija, un nebija arī neviena, kas tās pusdienas uztaisītu.

OOC - Ko viņš atrada labu? Uzzināja? Vai iegādājās?

Brīze mierīgi sēdēja pie tā paša galdiņa, kur no rīta. Tā bija laba vieta, no kuras visu varēja redzēt. Un redzēt pēkšņi bija ko - tādi vīri! Bruņoti kārtīgi, bet no kurienes tādi noauguši? Pārņēma ziņkāre.

- Hei, vīri! - tumšmatis savā laipnākajā tonī uzrunāja svešiniekus, kad manīja, ka tie grasās celties.
- Vēl pa kausam uz mana rēķina? Redzu, ka nopietni ļaudis esat, daudz pieredzējuši. Vai nepastāstīsiet, kas jauns apkārtnē notiek? Citādi sēžu te, kuģi gaidu, un nekā cita interesanta nav, - Daejons mēģināja pierunāt padalīties ar informāciju. Pirmītējo sarunu tīši klausīties viņš nelīda. Ja dzirdēja kādu nejaušu vārdu, tad dzirdēja.

[echo3]

Pēc brokastīm Eriks kopā ar Saulīti apstaigāja kroga pagalmu, iegriezās stallī un mazliet - jo daudz nevajadzēja - tur pastrādāja, šo to piekārtoja, šo to notīrīja. Aizgāja uz vistu kūti, pārcilāja lielos grozus, lai mājas sievietēm nav smagas lietas jāceļ, un tā norosījās visādos darbos līdz pusdienlaikam. Paēda kopā ar ģimeni un, tā kā visi vecākie sāka gatavot krogus viesiem domāto ēdienu, jo drīz jau tie sāks nākt, paņēma spaini un lupatu un gāja uz krogus zāli skatīties, vai viss tur ir tīrs. It kā jābūt tīram. Bet vienmēr kāds pleķis var būt palicis.

Krogus zālē divi neredzēti vīri dzēra alu, un pie loga sēdēja elfs. Iespējamais ceļabiedrs. Eriku tas netraucēja. Puisis nostaigāja gar visiem galdiem, pārbaudīja arī visus solus.

OOC - Ja nu ko dzirdēja, tad dzirdēja. Speciāli neklausījās.

Eriks vēl bija zālē, kad elfs uzrunāja bruņotos vīrus, aicinādams pastāstīt jaunumus.

[Aiva]

Pastaiga pa pilsētas četram ielām (un pāris mazām šķērsielām) Daejonu īpaši neiepriecināja, nekas te nebija mainījies, ja neskaita ievērojamu ratu un zirga lopu klātbūtni, ar izrietošo papildus piesardzību, kur likt kāju. Vismaz vējš no jūras smaku izdzenāja. Tie paši tirgotāji bodītēs, kas atklāti gaidīja, ka parādīsies kas pārpērkams. Tie paši drūmie zemnieki, kas rāmi grauza līdzpaņemto ēdamo.

Tā aprakstījis loku,un pārliecinājies, ka kuģis piestājis nav, Daejons griezās atpakaļ.

Eriks, slaukot galdus, izdzirda pa aprautai frāzei "...redzēts šurp dodamies..." "...gara auguma, izkāmējis..." "... rēta virs labās acs..." "...iegriezīsimies vel, ja nu kas nāk ausīs, mēs samaksāsim..."
Daejons sēdeja par tālu, balsis nebij atšķiramas.

Svešinieki, izdzirduši Daejona piedāvājumu, piebremzēja soli.

"Nekas ko.." viens iesāka, kad otrs uzlika viņam uz pleca roku.

"Mēs meklējam izbēgušu noziedznieku. Vīrs gados, gara auguma, kalsns, ar bārdu. Virs labās acs svaiga rēta. Ceļo viens, bez liekām mantām. Nav gadījies redzēt?"

OOC. Eriks un Daejons neatminas ko tādu manījuši.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 21:30

[Roviela]

Ō! Daejona uzacis pacēlās visai augstu virs zaļajām acīm. Skaties tik'. Izbēdzis noziedznieks, un vēl aprakstīja, kāds tad šis izskatās.

Tumšmatis pārcilāja prātā, un viņam pat no sejas varēja redzēt, ka elfu jauneklis mēģina atcerēties, vai ir, vai nav tādu redzējis. Tad nopūtās.
- Neatceros tādu redzējis. Arī tikko pa pilsētu un ostu staigājos, tādu nemanīju..., - viņš pamāja krodziniekam, sak' vai tas dzirdēja pasūtījumu?
- Tad pa kausam no manis, - Brīze apstiprinoši pamāja, ka no saviem vārdiem neatsakās. Vai nu izdodas vai neizdodas palīdzēt atrast noziedznieku.

- Ko tad šis sadarījis? Un no kurienes aizbēdzis? - Ziņkāre turpināja urdīt. Varbūt meklētāji pastāstīs to arī.

[Aiva]

"Teicu, te neviens nekad neko nav redzējis," pirmais no vīriem nopūšas. "Nu vismaz kad dabūsim ciet, atlīdzība būs tikai mūsu."

"Neņurdi. Viņam nav kur spruk citur kā uz šejieni. Vēl trīs nedēļas mežā viņš neizdzīvos." otrais atņem, tad viegli pieskaras cepures malai. "Paldies bet ar vienu pagaidām pietiks." otrais runātajs paziņo. "Ja nu kas, manīts viņš dodoties uz šejieni, tā ka turiet acis vaļā. Vienu reizi jau slepkavojis, tāds nevilcināsies slepkavot atkal."

Abi pieklājīgi bet stingri atsakās pievienoties iedzert pa alus kausam, tā vietā aizsoļo pa ielu, vērojot apkārtni un izprašņājot satiktos zemniekus.

[echo3]

Erikam nebija ne jausmas, kā īsti saprast nejauši izdzirdētos sarunas fragmentus, līdz viss tas pats, tikai sakarīgākā veidā, tika izrunāts skaļi. Šie divi, tātad, meklēja noziedznieku, kurš, varbūt, nemaz uz Skeli nav atnācis. Toties bijis mežā. Eriks tādu redzējis nebija, un arī stāstījis neviens viņam par garu, kalsnu vīrieti ar bārdu un rētu nebija. Tā kā tieši puisim neviens neko nejautāja, Eriks klusēdams turpināja galdu tīrīšanu.

Kad abi bruņotie bija prom, Eriks piegāja pie letes. Ja nu tēvam kas vairāk zināms, un viņš gribēs ko Erikam teikt.

[Roviela]

- Nu tad veiksmi, vīri! - Tumšmatainais elfu jauneklis noplātīja rokas, nemaz neļaunojoties, ka viņi atsakās iedzert vēl pa kausam. Varbūt nemaz negribas šiem, un, ja negribas, tad kāpēc dzert?

Nez, ko tas kalsnais vīrs ar bārdu un rētu virs labās acs sadarījis? Slepkavojis, tas skaidrs, bet ko un kāpēc? Tur var būt dažādi iemesli. Ja šis ir pirāts vai laupītājs, tad skaidrs, bet, ja nav?
Iet mežā meklēt gan Daejons negrasījās. Tas bija par daudz bīstami, kamēr neko nezini, bet nu... ko tas bārdainis īsti ir sadarījis? Atlīdzība par šo izsludināta, redz. Hmmm... Vienkārši ļaudis atlīdzību neizsludina, tur lielākas zivis iesaistītas. Ziņkāre nedeva mieru, tikai kā uzzināt?
Tā prātodams, elfs skatījās pa logu un gaidīja pusdienas. Vēl jau nav, vēl var kājas papūtināt pēc rīta pastaigas.

[Aiva]

"Redzēji?" tēvs pamāja Erikam uz durvju pusi, kur bija tikko aizgājis bruņotais un noaugušais pāris. "Galvu mednieki par atlīdzību... Vairāk jau viņi Viravā un tālāk uz dienvidiem apgrozās, kur lielākas pilsētas... Ar par tādu domā palikt?" tonis palika viegli nosodošs. "Man domāt, tad jau labāk sardzē, kā šitādos apkārstaiguļos pieteikties. Paši pēc laupītājiem izskatās."

Pamanījis puiša jautājošo skatienu, viņš nopūtās.

"Meklējot te vienu bēgli. Vinsents 'bendesmaiss', atminies, pirms mēneša caurbraucējs dziesminieks stāstīja jaunumus no Virpils? Nu, to pašu, kas it kā duci bērneļu nomiedzis naktīs apkārt slapstoties?"

[echo3]

Skaidrs, ka redzēju. - Eriks pamāja ar galvu un uzreiz noliedzoši to nošūpoja. - Nu, nē taču, tēt. Vai citādu darbu nepietiek? - Doma par noziedznieku ķeršanu par atlīdzību Erikam vispār nebija ienākusi prātā. Darbs gan, droši vien, vajadzīgs. - Tad tas Vincents vēl klīst apkārt? Neatpazinu stāstu par bērnu slepkavu. - Nejauks stāsts, un nesaprotams arī. Dziesminieks tā kā drusku bija izlaidis stāsta detaļas. Laikam tāpēc, lai dziesma labskanīgāka sanāktu, ar atskaņām. Vai arī pats zināja tikai baumas.

[Aiva]

"Es jau no sākuma domāju, ka tas tik tādas pasakas, mazums no dziesminieki melš par kausu alus, kad tik labi skanētu. Padoma'tik četrdesmit gabali... Bet re ku še, izrādās, nav vis tikai stāsti. Virpilī šo nu dikti gribot ciet dabūt, esot teju no pašas galvaspilsētas pavēle atceļojusi - noķert. Un manīts esot no Virpils uz šo pusi slapstāmies. Bez Skenes īsti citu vietu nebūs kur dēties, ja vien neiet kalnos, kur dzīvo orki un gobliniu. Īstā kompānija tādam bendesmaisam, es teiktu."

Te krodzinieks paskatījās uz elfu, kas sēdēja un - vismaz krodzinieka prātā - sapņaini skatījās ārā pa logu.

Viņš paleicās tuvāk dēlam, un jau klusākā balsī ņēmās mācīt, lai tik turas elfam kompānijā, tas jau vairāk pasaulē nodzīvojis, kā viņa vectēvs, lai viņam vieglas smiltis, gan zinās ko un kā jādara, lai uz augšu tiktu. Ve ku še, ieradās tāds nekāds, bet naudas kā spaļi, i par ēdienu maksā regulāri to labāko, i paskat kā uzcirties pa šīm dienām. Tāds nekurt nepazudīs.

"Un tev ar no viņa ko mācīties." mācība tika nobeigta.

[Roviela]

Elfu jauneklis sēdēja un skatījās laukā pa logu, un pamazām viņam apziņā ielauzās ausu vēstītais - krodzinieks ar dēlu kaut ko apsprieda. Ko? Daejons ieklausījās vērīgāk. Varbūt varēs ko sadzirdēt. Varbūt tas uz viņu attiecas, tad būtu jāpārsēžas tuvāk.

[Aiva]

OOC Daejons Perception check 20

Lai arī krodzinieks centās runāt klusi, varēja tīri labi saklausīt, ka tur tēvs dēlam māca, kā labāk 'piesisties kompānijā' viņam - Daejonam . Ar domu, skaties kāds tas elfs bagāts, pieredzējis, mācies, dēls, ar pie naudas tā tiksi, nevis tikai ar sapņošanu un ar zvēriem skraidīšanu. Ko par to pats puisietis domā, kas bija ar muguru pret Daejonu, īsti pateikt no šejienes nevarēja. Vēl varēja dzirdēt, ka par bēgli krodziniekam ir šis tas vairāk zināms... Un ka arī Rass ir pārliecināts, citur kā uz šo pilsētiņu, ja jau bēglis slapstās kaut kur apkārtnē, viņam nav kur doties....

[echo3]

Erikam par visu bija pašam savas domas, bet, tā kā puisis labāk kaut ko strādāja nekā runāja, un, vispār, bija te visjaunākais - ja neskaita brāļa sīkos bērnus -, tad viņa domas pat ģimene visbiežāk neuzzināja. Tā arī tēva pamācību laikā Eriks stāvēja un neko neiebilda, bet prātoja par to, kāpēc Vinsents nogalējis četrdesmit bērnus. Tas izklausījās kaut kā dīvaini. Ne ticēt, ne neticēt. Un vēl naktī. Kas tā par vietu, kur bērni pa naktīm apkārt skraida?

Un tā Eriks īsti noklausījās tikai pašu pēdējo teikumu. - Ņemšu vērā. - Atbilde, kas vienmēr der šādos gadījumos. Par to, kur elfs naudu dabūjis, Eriks nedomāja. Varbūt elfs ir tirgonis, tiem nauda vienmēr ir. Vai arī elfam ir bagāti radi. Gadās. Erikam tik bagātu radu nebija, tātad šajā ziņā nav, ko mācīties. Puisis tā kā sajuta vēlmi pēc tā, lai Fenna kuģis ierastos ātrāk. Ātrāk varētu doties prom un beidzot varētu darīt, ko pats vēlies. Meklēt savu vietu pasaulē.

Iešu palūkoties, vai nav jau kas pusdienām sagatavots. - Eriks skaļi paziņoja, savāca spaini un lupatu, un devās uz virtuvi.

[Roviela]

Ek, ja viņi zinātu, kā man ir ar tām bagātībām! - Daejons pie sevis, gluži nemanāmi un no loga nenovēršoties, pasmaidīja.

Stāsts par naktī bērnus bendējošo, nudien, bija dīvains. Kas viņš? Vai cilvēki tā dara? Un vēl tieši bērnus. Kāpēc? Nekādu zināšanu par šo visu elfam nebija, bet savādi gan. Tiešām.
Nu, labi, varbūt tūlīt būs pusdienas. Pēc tam redzēs, ko tālāk. Nebija Brīzes garā domāt bez kārtīga pamata. Nez, te, šajā vietā nevienas grāmatas nav, ko palasīties? Gan jau ka nav, tāpat kā uz pirātu kuģa nebija. Bet tā nesaprašana nedeva miera.

[Aiva]

Līdz pat pusdienu pasniegšanai nekas vairāk ievērības cienīgs krodziņā neatgadījās, tomēr drīz vien pēc tam gan sākās rosība.

Pirmā zīme bija viegli pieaugušais troksnis uz ielas, un tad pa "Sāļā Vīra" durvīm ievēlās varen raiba kompānija. Pirmais pa durvīm, teju iznesot tās, ienāca stalts vīrs jūrnieka kreklā un biksēs un ādas zābakos, ar platu auduma jostu ap vidu.

"Krodziniek, rauj vaļā savu labāko alus mucu, jo te nāk izslāpušu puišu bars, kam nedēļu nav bijis ne lāsītes alus ko iemalkot!!!" viņš ieaurojās un uzreiz pagriezās uz lielākā galda pusi krogū.

Pēc mirkļa pa durvīm ienāca mazlet labākās jūrnieka drēbēs tērpies blondīns, kas pieturēja durvis pavērtas sekotājiem - pārītim gados. Pusmūža sieviete gariem brūniem mezglā uz pakauša savilktiem matiem, pieķērusies pie elkoņa diezgan bagātīgi izrotātā tērpā ieģerbtam druknam vīram ar kuplu bārdu un trejstūreni. Kaut kas viņa sejā šķita nedabisks. Tam visam sekoja vēl pusducis jūrnieku, tērpušies gluži tāpat kā pats pirmais 'iebrucējs'.

"Mums atsevišķu galdiņu dibentelpā," vīrs ar aizdomīgo seju viegli čerkstošā balsī paziņoja, pārlaižot skatienu tikšajai telpai. "Un labāko ko varat piedāvāt no ēdamā. Un pudeli labākā vīna. Es ceru, noruna tikt pie istabas, kad man ievajadzēsies, joprojām ir spēkā, Ras?"

Varēja manīt, ka Rass par to nav sajūsmā, taču piekrītoši sāk māt ar galvu.

"Hakslij, parūpējies par pārējo. Es nevēlos tapt iztraucēts baudot pirmo kārtīgo maltīti divās nedēļās, skaidrs?" vīrs turpināka, pavērsies pret blondīnu.

"Jā, kaptein."

"Un pieskati, lai vīri nepāršauj pār strīpu. Mums ir jāpagūst daudz kas izkraut un iekraut šodien un rīt. Ja kāds pamanīsies pārrīties līdz lopiskam stāvoklim, tā būs tava atbildība..."

[Roviela]

Brīze bija ticis pie pusdienām, un tās nesteidzīgi izbaudījis. Tagad viņš sēdēja pie sava galdiņa un laiski atpūtās. Līdz brīdim, kad sākās rosība.

Pirmā doma bija - ir ieradies tas kuģis! Otrā bija izbrīns - kas tas par kuģi, uz kura pietrūkst alus? Ko tad kuģa ļaudis dzer? Un trešā bija nepatīkama - tumšmatim kapteiņa - laikam jau tas bija kapteinis -, ģīmis izskatījās nedabīgs. Un vēl tā čērkstošā balss! Kāpēc gan tiem aizdomīgajiem mūždien ir kaut kādas nejēdzīgas balsis? Tā vismaz uz brīdi, kad krogā ienāca pēdējais kuģinieks, elfs nosprieda. Varbūt liekā bārda? Parūka? Nav cilvēks? Ej un sazini. Hmmm... Ka tikai nav tā, ka šonakt te nakšņot var sanākt kaitīgi veselībai.

Un palika, lai arī te sāka kļūt par daudz skaļi. Kamēr nedzen prom, tikmēr var sēdēt, klausīties un vērot. Jāsaka, to tagad viņš darīja pavisam cītīgi, pagaidām necenšoties sev pievērst uzmanību un tēlojot, ka visa tā kņada viņu neinteresē.

[echo3]

Troksni, kas sacēlās zālē, varēja pietiekoši labi sadzirdēt kroga iekštelpās. Tad jau jāiet un jānoskaidro. Eriks taisnā ceļā devās pie tēva un noprasīja, - Rīkojumi? - Jo, nu, pie galdiem ņudzēja jūrnieki. Droši vien būs jānes steķi un jāveļ alus muca?

OOC - Ko Eriks pazīst/nepazīst/zina?

[Aiva]

"Iesi pie mātes, palīdzēsi atbrīvot mūsu istabu un saklāt gultas. Pie galdiem i bez tevis pietiks roku, lai pierod... Ja māte iecirtīsies, saki, nav apspriežams..." Rass noelsās, un tad sāka komandēt, lai Erika brālis parūpējas par laba alus mucas sagādāšanu no pagraba un kārtīgām pusdienām un vakariņām.

Tikmēr krogus dibentelpā steigšus tika klāts atsevišķs galds kapteinim un viņa pavadonei.

"Ka es jums saku, to vaidzēj redzēt, kā viņi uzsēdās uz sēkļa! Es zvēru, es pats savām ausīm dzirdēju, kā viņiem masts nobrīkšķēja un pārlūza!" tikmēr plikpaurainais puisis plātījās ar rokām kā ar vējdzirnavu spārniem, plātoties ar alus kausu vienā un siera šķēli otrā.

"Nemuldi, nemaz ar nenolūza!" ar pilnu muti attrauca kāds no pārējiem jūrniekiem.

"Ka es jums saku, pārlūza, tikai takelāžā palika turamies!"

Tikmēr blondīns šaudījās iekšā ārā pa krogus durvīm, kur ārpusē sāka drūzmēties vietējie zemnieki.

Daejons pamanīja, ka šobrīd ilgāk un nopietnāk blondīns sarunājas ar vīriem, kurus elfs bija redzējis aiz vietējo tirgotavu letēm, tur tika spiestas rokas, kratītas saujas, notika plātīšanās ar rokām, mājieni uz jūru, debesīm, uz apkārtējiem zemniekeim un ārkārtīgi teatrāla matu plēšana un kreklā vaļā raušana uz krūtīm.

Perception Daejons 22

Kaut kā elfam šķita, ka tas viss ir lieliski iestudēts teātris, jo ne mati tika pa īstam plēsti, tikai gaisā mētāti, nedz arī drēbes plosītas, drīzāk pa jau sagatavotām pogām vaļā parautas. Un vēl blondīns laiku pa laikam izdarīja piezīmes līdzi nēsātajā burtnīcā, uzmanīgi velkot zīmes. Izklausījās, tur tiek plānots, kam ko izkraut un kur piegādāt, kur un cikos ar ratiem jābūt ostā pie piestātnes.

Zemnieki, lai arī barā, tika atbīdīti sāņus, un nepacietīgi mīņājās, saskatoties un drūmi vērojot notiekošo.

Perception Eriks 6

Eriks atpazīst kapteini Fennu - bagātīgi tērpto vīru. Vērsis - tā sauc plikgalvi, arī jau vairākus gadus ir kuģojis uz 'Albēra' un ir balamute un kompānijas dvēsele kā vienmēr. Hakslijs, blondais vīrs, šķiet ticis augstākā amatā, pirms tam bija tikai matrozis, tagad izskatās, ka varētu būt par kapteiņa palīgu paaugstināts. Arī pāris matroži škiet esam pazīstami.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 09.08.2022 17:57

[Roviela]

Daejons sēdēja, klausījās un vēroja, un tas viss viņam sāka šķist aizvien aizdomīgāks. Kā tur bija? Krodzinieks teica, ka kapteinis jau nedēļas vidū esot klāt. Tagad aizkavējās. Tur, laukā taisīja kumēdiņus. Skat', zemnieki jau pamesti, tirgonis ar bodīšu īpašniekiem runā. Tas tā parasti? Rass teica, ka zemnieki šo gaidot, ne bodnieki. Jā, un kapteinis ar zemniekiem runājot, nevis kāds cits, bet tur Brīze pieļāva, ka var maldīties. Tā nav droša pazīme. Un kuģis! Kuģis, kurš uz sēkļa uzsēdies un bez masta palicis! Un kur tad tie jūrnieki?
Nē, te pavisam noteikti kaut kas nav kārtībā. Dumpis uz kuģa bijis vai kas? Tagad kontrabandu tirgo? Pirāti vispār? Kāpēc nē? Ieņēma kuģi, daļu kuģinieku paturēja, kurus varēja sarunāt, citus novāca, kapteini noviltoja, tas izskaidrotu to savādo izskatu, ieradās te, un tagad tik labi var noskaidrot, ko no kura tirgotāja ņemt. Pa nakti, teiksim.

Būs jāparunājas ar Eriku, elfs nosprieda. Tikko tas te atkal parādīsies pēc tās istabas atbrīvošanas.

Kad Eriks parādās, Daejons viņam pamāj, lai panāk tuvāk.

[echo3]

Eju! - Eriks nekavējās un gāja darīt, kas teikts. Tiesa, viņam gribējās gan zināt, kas tie par "viņiem", kas uzsēdās uz sēkļa. Jo šie skaidri bija Fenna ļaudis. Un, ja tik tuvu bijuši, ka masta krakšķi dzirdējuši, tad... Erikam tā kā bija nelabas aizdomas, ka Fenns nebūs vis pakautrējies "viņu" kuģa kravu savākt. Bet varbūt viss bija citādi bijis.

Māte turpat virtuvē bija. - Māt, tēvs norīkoja jūsu istabu atbrīvot, un lai es ejot tev palīgā. Neesot apspriežams. - Eriks bija gatavs iet un darīt. - Es šonakt iešu gulēt uz stalli, vari manu gultu ņemt. - Vai nu gluži pirmā reize, kad nācās sarūmēties. Krogam būtu derējis gan vēl kāds nams klāt.

[Aiva]

Eriks mātes pavadībā ātri vien atbrīvoja vecāku istabu no personiskākām mantām, un palīdzēja uzklāt tīru gultu. Māti iekārtot savā gultā arī bija ātri izdarāms, uz to brīdi troksnis lielajā zālē sāka pierimt. Tad jau varēja atkal atgriezties krogū, kur tobrīd jūrnieki kā reiz bija remdējuši pirmo izsalkumu un pacēla alus kausus.

[echo3]

Eriks atgriezās lielajā zālē, lai noziņotu tēvam, ka istaba ir kārtībā. Tad tā īsti te palikt vairs nebija nepieciešams - nav, ko maisīties pa kājām, ja darbs nav darāms -, un puisis jau gribēja doties atkal malku paskaldīt vai vēl ko ārā padarīt, kad pamanīja, ka elfs viņam pamāj.

Eriks piegāja pie tumšmatainā viesa. - Vai ko vajadzēja? - Viņš nepateica "kungs". Erikam drīzāk būtu gribējies elfu uzrunāt vārdā, tikai, lūk, vārdu Eriks nezināja.

[Roviela]

- Mhm, - tumšmatis pamāja ar galvu, - Neesi aizņemts? Es tā kā dzirdēju, ka pie apkalpošanas ir pielikti citi, pareizi? Negribi mani pavadīt nelielā pastaigā ārā?
Viņam šķita, ka šeit, iekšā runāt būtu neprāts. Kur nu vēl par aizdomām, kas elfam bija radušās. Iespējams - pilnīgi nepamatotas, jo viņš jau nekad šos ļaudis nebija redzējis, toties Eriks gan var būt redzējis.
- Varētu sapazīties tuvāk.
Daejons pasmaidīja.

[echo3]

Tieši uzdota darba man šobrīd nav. - Eriks nenoliedza. - Ejam kājas izlocīt. Es tūlīt. Tikai svārkus uzvilkšu. - Nu, un Saulīte jau arī uz ostu varētu gribēt. Kādu zivteli vai svaigu ķidu varbūt varēs runcim dabūt.

Ja elfam nav iebildumu, Eriks pavisam drīz bija atpakaļ, pienācīgi saģērbies un ar rudo runci uz pleca. Kad abi bija izgājuši uz ielas, Eriks palūkojas uz ceļabiedru. - Te jau trīs soļi turp, trīs šurp. Aizejam uz ostu?

[Aiva]

Uz Skenes galvenās (un lielākās no trim pilsētiņā esošajām) ielas bija visai dzīva rosība, pat ne salīdzināt ar to, kā te izskatījās no rīta. Piepeši visi ratu īpašnieki bija uzradušies un vēl kopā ar saviem zirgiem vai vēršiem, visi tūlīt pat jau gatavi jūgties un braukt. Tāpat šurpu turpu stumdījās arī ļautiņu ar ķerram un ratiņiem, dažs vienkārši bija savu paunu uzlicis plecos, bet kustība visiem bija viena - uz piestātnes pusi. Kas neraustīja savu iejūgu un nestrīdējās ar ceļu aizsķērsojušo kaimiņu, drūzmējās pie "Sāļā Vīra" durvīm, kur blondais matrozis izskatījās jau visai izmisis, pūloties aizkavēt centīgākos iekšā lienošos.

Ja ieskatījās virzienā uz jūras pusi, tur varēja redzēt pāri zemes valnim un koka žogam paceļamies divus mastu galus ar satītām burām.

[Roviela]

- Aizejam! - tumšmatainais elfu jauneklis piekrita. Viņš vēl pameta acis uz jūrniekiem atpakaļ, bet kaut kā neizskatījās, ka tie jau būtu alu sadzērušies tiktāl, ka varētu kļūt vaļsirdīgi, un tad sekoja Erikam. Vēlāk gan. Tad varbūt vismaz no tā plikpaurainā, kas runāja par sērēm un nolūzušiem mastiem, varētu mēģināt kaut ko uzzināt vairāk par notikušo.

- Iepazīsimies? - Spraucoties cauri pajūgu, zemnieku, tirgoņu un sazin vēl kā burzmai lai tiktu uz ostu, elfs ierosināja.
- Mani sauc Daejons, un Tu droši vari mani uzrunāt vārdā. Varbūt tā izskatos, lai mani gribētos saukt par kungu, bet tas noteikti manas tautas dēļ. Un Tu esi Eriks? Pareizi?

Kad bija tikuši vietā, kur nebija tik daudz ļaužu, toties jau varēja pamanīt kuģa mastus, Brīze turpināja.
- Paaicināju Tevi pastaigā tāpēc, lai noskaidrotu, vai man jau māņi nerādās, proti, Tu pazini kapteini? Viņam seja izskatījās kaut kāda nedabīga. Tā, itin kā liekie mati būtu uzlikti vai arī bārda neīsta, vai arī, nez, nobijies ļoti, nu, nezinu, bet kaut kas tur nebija tā kā vajag.
- Tad vēl tās runas par alus neesamību nedēļu... Es esmu kuģojis, bet kuģi, kur alus izbeidzies, redzējis neesmu, kur nu vēl tirgoņu kuģi. Un, saki, vai tas tā parasti, ka nerunā vis sākumā ar zemniekiem, bet ar bodniekiem? Un vēl tā kavēšanās uz pusi nedēļas - tā bija? Pareizi? Kur te ir sēres, kur kuģi var uzskriet? Un, ja uzskrēja, un šie par to runā - dzirdēji taču, ne? - tad kur palika tā kuģa jūrnieki? Un krava? Vai tas vispār tagad ir tas kuģis, ko gaidījām, vai arī vai tā ir pareiza komanda? Ka tikai nav dumpis bijis un par pirātiem nav kļuvuši! Tad neko te nevienam nesamaksās. Savāks mantu un aizbēgs labākajā gadījumā. Varbūt es maldos, bet mani māc šaubas par notiekošā īstumu. Tas baltmatainais matrozis tur arī teātri spēlēja. Nu, pilnīgu. Beigās zemniekus malā pastūma, tikai ar bodniekiem runāja. Nav tur kaut kas kārtībā.
- Iesim, apskatīsim kuģi?
Daejons gluži labi saprata, ka tagad ir uzkrāvis savas bažas Erikam, bet Eriks bija vietējais, daudzus pazina, vismaz bija redzējis. To kuģi noteikti arī.

[echo3]

Ļaužu uz ielas bija saradies tik daudz, ka Eriks nemaz tā uzreiz Daejonam atbildēt nespēja, jo bija jāsveicina vai katrs otrais, kam viņi gāja garām. Tā ir, kad dzīvo vietā, kur visi visus (gandrīz) pazīst. Un arī nedaudz tālāk, kur iela izvērsās platāka, Eriks tik vien paguva, kā atsaukties ar, - Labi, Daejon. Jā, mani sauc Eriks... - kad sarunbiedrs apstājās un sāka izteikt veselu rindu apgalvojumu, no kuriem Erikam gandrīz zosāda uzmetās. Un ne visu viņš zināja atbildēt vai īsti saprata.

Ē-ē, kapteinis ir "Albēra" saimnieks Fenns. Tas, ar kuru jārunā par kuģošanu uz Viravu. Ļoti nepētīju, nebija laika. Kapteinis gribēja, lai viņam atsevišķu istabu atbrīvo, un tā nav pirmā reize. Krogā nav īrējamu istabu, tu jau zini, kas paliks pa nakti, tie gulēs turpat krogus zālē. Tēvs lika savu un mātes istabu iztīrīt. - Viltots kapteinis? Tāda doma Erikam prātā nebija iešāvusies. - Tad tas, kas par lūstošo mastu runāja, nu, tas, plikgalvainais vīrs, ir Vērsis vārdā. Vienmēr daudz runā. Baltgalvim vārdā Hakslijs. Vēl bija vismaz trīs, ko esmu ievērojis.

Eriks nedaudz samulsis un nopietns palūkojās uz elfu. - Ejam. Pēc mastiem nevaru pateikt, vai ostā stāv "Albērs" vai kāds cits kuģis. - Saulīte uz puiša pleca pagrozījās, ar savu ausi pakutinot Erika vaigu.

[Aiva]

Pēc pieredzes Eriks atminēja, ka 'Albērs' ostā uzkavējas dienas divas, reti kad ilgāk, kamēr izkrauj, iekrauj visu, Pats pa reizei bija kādu monētu piepelnījies pie kraušanas palīdzot.

Kuģis ostā bija 'Albērs', par to Erikam šaubas neradās, pat ja pēc mastiem un korpusa kuģis īsti neatšķirās no līdzīgiem piekrastes buriniekiem. Enģeļa figūra priekšgalā ar zobenu izstieptā rokā un spārniem neatstāja šaubas, pat ja uzrakstu uz plāksnes aizmugurē būtu varējuši arī noviltot.

Par kapteiņa dīvaino izskatu - viņam ir stikla acs, Eriks atminēja. Kur zaudējis, īsti nekad nav stāstījis, baumas mijas no pirātu kapteiņa zobena cirtiena līdz banālam krogus kautiņam.

Ostā notika rosība - pusducis matrožu cītīgi krāmēja no kuģa ārā atvestās preces, novietojot tās uz krasmalas steķiem, kamēr tips ar trejstūreni galvā strīdējās ar pulciņu pilsētniekiem un zemniekiem, pamatā par to, ka nē, tagad vēl neko nepieņems un iekšā nekraus, vispirms izcelsim ārā visu, ko te atstājam, un tad lūk ķersimies pie iekšā kraušanas, un to komandēs Hakslijs. Tā ka lai visi gribētāji pienāk ka rīt no rīta. Vai dodas uz krogu uzmeklēt Haksliju. Vai kapteini, ja grib šo to par savu izcelšanos jaunu uzzināt. Un nē, kavēšanās - tā nu sanāca. Nav viņa problēma, ka te daži gaidījuši teju pusi nedēļas. Un viņš neko tur nevar darīt. Un ja kāds nu ļoti grib ko darīt, lai iet uz templi un pažēlojas saviem dieviem.

Ja ieskatījās, pa laikam tur ieradās kāds vīrs ar papīra lapu, un, to izlasījis, tips ar trejstūreni visžēlīgi atvēlēja savākt šo to no jau izkrauto mantu klāsta. Teiksim, Eriks (Un Daijons arī, lai arī nepazina krāvējus) redzēja kā sardzes vīri savāc vismaz trīs pamatīgas un smagas kastes, ko tikai četratā iecēla ratos. Tad svētais tēvs Marks ar palīgiem savāca mucu (laikam jau vīns) un vairākas kastes. Un vēl tur manīja Rasa pasūtītās dienvidu vīna mucas, pagaidām vēl pārsegtas ar lielu gaiša audekla gabalu, lai saulē pārāk neuzkarst. Gan jau brālis drīz būs klāt ar ratiem. Bija vēl vairākas kastes no kurām pa spraugām spraucās ārā salmi, laikam iepakots kas trauslāks.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 10.08.2022 14:24

[Roviela]

- Bet kāpēc kapteiņa seja ir tāda savāda? - Daejons, nu jau vairāk nomierinājies, vēl gribēja zināt.
Nu redz, Eriks pazina šos jūrniekus un kapteini arī, tad jau viņš tiešām ir velti satraucies, tikai tā viena lieta.

Un tas kuģis sērē. Par to būs jāmēģina noskaidrot, ja izdosies.
Labi. Visu pēc kārtas. Vispirms apskatīsim kuģi.

[echo3]

Savāda... jā, nu ir gan citāda kā citiem. - Eriks pēkšņi iedomājās, ka tas, ko viņš par kapteini zina, ir vairāk, nekā zina Daejons. - Kapteinim Fennam ir stikla acs. Tā būs tā savādība.

Viņi jau vairs nebija tālu no piestātnes. Tur arī valdīja kņada, bet, vismaz no matrožu puses, organizēta. Kuģis izkrāva atvestās preces. Eriks piegāja pie pārklātajām mucām un palūkojās, vai tās varētu būt tās, kas krogam tika pasūtītas. - Ir gan "Albērs". Re, vīns, ko gaidījām. Un re, - Eriks rādīja ar roku uz kuģa priekšgalu, - eņģelis ar zobenu. Tāds rotājums ir tikai "Albēram".

Ja ne šībrīža pavadoņa loma un izejamais apģērbs, Eriks būtu uzprasījies piepalīdzēt kuģi izkraut. Tagad nevarēja, un puisis nolēma tikai pagaidīt brāli ar ratiem. Mucas tajos sacelt.

[Roviela]

- Tu mani nomierināji, - Daejons viegli nopūtās un pasmējās. Droši vien pats par sevi. Jā, tik ilgi būt uz pirātu kuģa laikam jau rada sekas.

- Varbūt Tu zini arī, kur te var būt tādas sēres, kur uzsēžas kuģi tā, ka tiem masti lūzt?
Tas nedeva mieru. Kopā ar aizkavēšanos.

[Aiva]

Krasts apkaimē ir akmeņains, bet vietām jūrā ir arī sēkļi un pat pa kādam akmenim no ūdens rēgojas, tikdaudz Eriks atminējās dzirdējis. Ir arī dažas sīkas saliņas, kurās gan tikai roņi un ūdensputni mitinās... Pavasaros uz turien brauc ar laivām lasīt olas, rudēnos ķert paŗlidojušos putnus.
Kāds, kas īsti nezināja, kur piesargāties, varēja arī pilnā gaitā uznesties uz tādas zemūdens sēres. It īpaši, ja no kā bēga, vai ko ķēra, un tas otrais labāk zināja, kāda gultne patiesībā zem viļņiem slēpjas... Fenns gar piekrasti bija kuģojis vismaz pēdējos gadus desmit un droši zināja te teju katru līci un zemesragu... Gan jau arī viltīgākās smilšu sēres.

[echo3]

Te visa piekraste tāda - te akmeņi, te sēres. Kas nezina, kur dziļāks, var pat vienkāršu laivu uzsēdināt. - Eriks stāstīja. - Bet es ar kuģi jūrā neesmu bijis, kas tur, tālāk aiz apvāršņa, nezinu. - Tad viņš nedaudz padomāja, pie reizes palūkodamies uz ielas pusi, vai brālis jau nebrauc. - Kapteinis Fenns ilgi jau te brauc, gan visas bīstamās vietas zina. Un neesmu dzirdējis, ka būtu kā ar pirātiem pinies. Varbūt centās no tādiem izbēgt un uzvilināja sērē? Tad, domāju, šovakar dzirdēsim stāstus, kad alus muca būs patukšota. - Ja kā citādi būs bijis, tad gan kuģaļaudis turēs muti.

No vietas blakus mucām gluži labi varēja saklausīt izkraušanas izrīkotāja runu, kurā gan nekādi paskaidrojumi par kavēšanos nebija dzirdami.

[Roviela]

Daejons nopētīja kuģi, klausīdamies, ko Eriks stāsta. Kuģis kā kuģis. Nav pārāk liels, divi masti tikai. Tik tiešām! To, ka kapteinis te kuģo jau ilgi, to elfu jauneklis nebija iedomājies, un arī ne to, ka 'Albērs' varētu būt to otro kuģi uzvilinājis sērei. Ha! Ka tikai tas nejauši nav bijis viņa paša bijušais kuģis, kas sakārojis tirgoni padzenāt.

- Piekrītu, pēc pusmucas alus ne to vien stāstīs, - tumšmatis pasmaidīja. Viņš nosprieda, ka, ja kāds ko stāstīs, un stāstīt tā kā vajadzētu, ja jau pat bez alus skaļi par mastiem un sērēm runāja, tad jau dzirdēs to stāstu.

- Tu vēl paliksi te? Es tad iešu atpakaļ uz krogu.

[Aiva]

Komandētājs uz piestātnes bija jauns gados, bet visai vīzdegunīgs, un Erikam nepazīstams, bet vairāki no matrožiem gan pazīstami pēc skata, pat ja vārdus īsti neatcerējās.

Pirms abi izlēma ko daŗit, no ielas puses tuvojoties varēja dzirdēt greizi vilktu jūrnieku dziesmu par meičam krastā. Izskatījās, ka Vērsis bija pierunājis Erika brāli paķert viņu un matrožus ar ratiem atvizināt to mazo gabaliņu, un tagad, kājas šupodami, auroja kā īsteni laupītāji, kaķu kora tikai trūka. Nemaz tik daudz laika nebija pagājis, bet tomēr kaut kas laikam bija gan. Neizskatījās, ka matroži būtu paguvuši ko vairāk par sātīgu uzkodu un pāris alus kausiem.

Še pat pie piestātnes apstājušies, visi izbira ārā, un, žēli nopūtušies, Vērša vadībā ķerās pie darba ievelt vīna mucas ratos, kamēr otrais bars, kas visu laiku bija strādājuši, pazuda zem klāja, lai pēc neilga brīža parādītos jau pieklājīgākās drānās tērpušies.

Trijstūrenes nesātājs tā kā metās škērsām, gatavs protestēt, bet Vērsis pabāza tam zem deguna papīru, gluži kā no Hakslija grāmatiņas izplēstu, un tad viņš atmeta ar roku, tā vietā pūloties apklusināt to protestus, kas arī bija gaidījuši savu kārtu.

"Paķeriet man ar ko no krogus labumiem!" trijstūrenes nēsātājs uzsauca, kad nomainījušies pusducis apstāja piekrautos ratus, arī uzprasoties uz pavizināšanu un soloties par to mucas ne tikai izkraut bet arī aiznest un novietot kur tik saimnieks likšot. Uz piedāvājumiem braukt līdz viņš tikai īdzīgi atmeta ar roku, norādot uz tiem, kas gaidīja savu kārtu pie kravas saņemšanas.

[echo3]

Es uzjautāšu tam, trīsstūrenē, ko no kroga atnest. - Eriks atsaucās Daejonam pēc tam, kad bija noskatījies, kā matroži tiek galā ar vīna mucām un pajautājis brālim, vai nav kādi rīkojumi no tēva vai vispār kādi jaunumi. Nebija, un Eriks pamāja ar roku aizbraucošajiem ratiem.

Eriks piegāja pie sapīkušā bocmaņa (vai kas nu šis bija) un piedāvāja, - Varu pusdienas uz šejieni atnest, ja ir gribēšana. Vai alu. - Puisis uzskaitīja ēdienu, kāds pagatavots un cik maksā, un piebilda, lai nerodas pārpratumi, - Esmu "Sāļā vīra" krodzinieka dēls, Eriks.

[Roviela]

Daejons piekrītoši pamāja ar galvu. Lai Eriks dara to, ko viņš nodomājis. Galu galā, var arī pagaidīt un uz krogu iet kopā.

[Aiva]

"Tomass," vīrs atņēma sveicienu. "Beidzot vismaz kāda cerība te muti apslacināt, kamēr Hakslijs un keps krogā. Paķersi man labas vakariņas, puis,? Un pāris kausus alus. Došu piecus sudrabus. Ja kas paliks pāri, tas būs tavējais, bet skaties, lai patiesi labākās vakariņas nevis teļiem dodams strebeklis. Te jau mute sausa strīdoties. Nauda man ir," plaukstā nozibēja sudrabs, "Bet maksāšu kad atnesīsi, sarunāts?"

OOC - Aptuveni sanāk labas vakariņas - 3 sudrabi, par diviem labākā alus kausiem 8 vara gabali. Sudrabs un divi vara gabali tīrā peļņa par piegādi uz vietas. Ļoti izdevīgs darījums.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 10.08.2022 20:03

[echo3]

Būs labas, Tomas. Un alus arī būs labs. Sarunāts. - Eriks apsolīja. Tā īpaši tur pat jādomā nebija, laba nauda tika solīta. Un, ja nu kas, liecinieki solītajam arī bija. Bet vispār jau kuģinieki nemēdza krāpties. Tas nav izdevīgi, ja braukā starp vienām un tām pašām ostām. Ja par ēdienu, - tad Eriks pats visu pieskatīs un grozu sakrāmēs.

Eriks devās pie Daejona, - Sarunāju Tomasam vakariņas atnest un alu arī. Tā ka varam doties atpakaļ uz krogu. - Ja nekas nekavē, Eriks kopā ar elfu soļo uz "Sāļo vīru".

[Aiva]

Soļojot pa ceļam uz krodziņu, piepeši priekšā sacēlās tracis, kas pārspēja pat parasto kašķi uz ielas, kad divi rati saķērušies ar asīm un vairs nekustās, un katrs no īpašniekiem uzskata, otrs bijis pie vainas.

Kliedza sievas un meičas, zviedza zirgi.

Ieskatoties vērīgāk, Eriks pamanīja tikai putekļu mākoni OOD Perception 6 un pārbiedētus ļautiņus raujamies malā. Elfa Daejona skatiens bija vērīgāks, OOC - Perception check 21 viņš ievēroja kādu gara auguma vīru nodriskātā paltrakā bēgam ostas virzienā, kam uz papēžiem lādēdamies mina viens no no rīta krogū sastaptajiem galvumedniekiem. Otrs attālāk bija uzlēcis uz ratiem ielas vidū un pūlējās nobalansēt un reizē uzvilkt loku.

[Roviela]

Elfs draudzīgi pamāja Tomasam, kurš noteikti pamanīja, ar ko kopā bija Eriks, un gāja vien uz krogu.

Tā! Tur uz ielas kaut kas notika! Putekļi, rati, bļaušana. Elfs jau gribēja mēģināt kaut kur nogriezties, lai to vietu apietu, kad pamanīja to pašu no rīta aprakstīto bērnu bendētāju skrienam.

- Tur! - viņš iesaucās, ar kreiso roku piebikstot Erikam un labo jau ceļot gaisā. Paspēt noraut no pleca loku un vēl uzlikt tam bultu no bultu maka, kas nav pie jostas - to nevar paspēt, bet iemest ar aukstumu gan var, un tam, ja trāpīs, vajadzētu vismaz mazliet aizkavēt.
Daejons koncentrējās un būrās, cenšoties trāpīt bēgošajam.

OOC - mazliet nesapratu, vai mēs esam tam bēgošajam ceļā, vai arī viņš no mums attālinās. Aprakstīju gadījumam, kad attālinās.

[Aiva]

OOC - viņs tuvojas. Skrien uz ostu, jūs naķat no ostas. Tūlīt paskatīsimies kas saanāks ar aukstuma staru.

OOC - 1 uz uzbrukuma ar maģiju. Pārbaudē - 2.

Daejonam maģijas pališanā samisējās. Kaut kas tur uzplaiksnīja, bet aizgāja zemē tieši viņam pie kājām. Teju blakus paša zābakiem.

OOC - Erika otrais perception ar bonusiem no Daejona 3+2+4 tik un tā tikai 9.

Erikam joprojām nebija skaidrs, kas tur darās, tikai tālāk redzēja vienu vīru uzlēkušu uz ratiem un pūlamies kaut ko saskatīt pūlī starp viņu un abiem puišiem. Tas, ka vīrs sāka uzvilkt loku, liecināja, ka pa kādu tūlīt lidos bulta, un loks vīram bija pamatīgs.

OOC bēglim Kaujas manevrs 15+2=17

Bēgošais vīrs tuvojās. "Palīgā! Slepkavo!" atskanēja žēls brēciens. Daejons pamanīja, ka tas gan netraucē bēgli skrienot apgāzt kādu zemnieku ar nešļavu, izbārstot zemē tirgošanai sagatavotos labumus.

OOC pirmajam galvu medniekam akrobātika nepakrist uz izbārstītajiem traukiem 8+7=15

Vajātājs lādēdamies savēzēja rokas, tik tikko noturot līdzsvaru, kad kaut kas uz ielas izbirušais sašķīda zem smagajiem zābakiem. "Stāvi, nelieti! Neliec man skriet pakaļ!!"
"Mans vasks!" Nabaga zemnieks saķēra galvu šausmās.

OOC perception otrajam galvumedniekam 12+5=17

Vīrs ar loku turpināja nogaidīt, sagatavojis bultu un uzmanīgi vērojot jezgu priekšā, acīmredzot gaidot īsto brīdi.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 10.08.2022 22:05

[echo3]

Priekšā uz ielas bija kaut kāds tracis, bet Eriks neko nevarēja īsti saskatīt. Gluži vai visi ielas putekļi bija sacelti gaisā, kāds spiedza un vēl zirgi spārdījās. Vienīgi pēc kautiņa tas neizskatījās, drīzāk pēc tā, ka kāds bīstams zvērs jož pa ielu.

No Daejona izsauktā "Tur!" arī skaidrāks nepalika. Ka "tur", tāpat bija skaidrs. Nebija skaidrs "kas". Eriks centās ieraudzīt trača iemeslu.

[Roviela]

Nekas nesanāca, un kad nav, tad nav.

Viens mirklis, rapieris bija rokā, un elfs pats nostājās mazliet, mazliet iesāņus, lai tur tālumā šaut mēģinošais viņam netrāpītu, ja kas, un ieņēma nepārprotamu kaujas stāju, cenšoties izskatīties pēc iespējas draudīgs un prasmīgs.
- Stāt! Vai būsi miris.

Tiesa, redzot, kas tikko notika, Daejons bija gatavs, ka arī viņu var mēģināt vienkārši nogrūst pie malas. Tad jāizvairās un jādur, kur nu trāpīs, kaut kājā.

[echo3]

Kaut ko arī izdevās saskatīt - uz ratiem bija uzkāрis viens no tiem vīriem, kas meklēja bēguļojošo slepkavu, un turēja rokās loku. Tad tur kaut kur būtu tas Vinsents, vai kā viņu sauca? Bet kopīgajā juceklī ieraudzīt meklēto Erikam joprojām nesanāca.

Elfs tepat blakus kaut ko darīja, kaut kas nozibsnīja, un nu jau Daejonam rokā bija rapieris. Kas te notiek? Bet laika Erikam tomēr bija bijis pietiekami, lai saprastu, ka tas, kas taisa jucekli, skrien uz ostas pusi. Tas ir, tieši pretī. Un puisis sagatavojās darīt vienīgo, ko varētu izdarīt brīdī, kad būs skaidrs, ka tiešām jāķer slepkava. Nevis izbēdzis ēzelis, piemēram. Erika nodoms bija mesties bēgošajam kājās un notriekt to gar zemi. Palika vēl cerība, ka viņš nedabūs bultu sānos vai rapiera dūrienu mugurā. Saulīti Eriks apdomīgi no pleca nocēla ielas malā.

Šo rakstu rediģēja echo3: 10.08.2022 22:29

[Aiva]

OOC Erikam perception 15+2 =17

Eriks beidzot starp šaudošamies šurpu turpu parastajiem ļaudīm pamanīja noskrandušo svešinieku, kam mina uz papēžiem viens no galvu medniekiem.

Daejons ieņēma poziciju un draudīgi nostājās, gatavs aizkavēt bēgli (OOC Intimidate 3+7=10. Fail. Ready action, ja mēģinās pagrūst, tad uzbrukt. )

Bēglis turpināja lēkšot jūsu virzienā, acīmredzot vai nu nepamanījis elfu vispār, vai izlēmis ka tas neizskatās TIK bīstams kā tēvainis aiz muguras.

Viņš mēgināja pagrūst ceļā vajātājam kādu meiteni, taču neveiksmīgi (OOC kaujas manevrs 8+2=10, fail.), teju paklupa pats un uz mirkli saminstinājās.

Tia pat mirklī strēlnieks no ratu augšas izšāva pa viņu. Taču nenoturēja līdzsvaru, ar lāstu novēlās gar zemi, bet bulta pazuda kaut kur pūlī, kur piepeši kādi seši cilvēki apvēlās un palika guļam smilšainā ceļa putekļos. (OOC attack roll 1 pārbaude 17. Izturību pret maģiju neizmeta neviens no parastajiem iedzīvotājiem. ) (OOD Daejonam spellcraft 2+6 = nepeitika noteikt, kas par maģiju tur nostrādāja)

Vajātājs ar lāstu rāvās uz priekšu, un, panācis, uztriecās virsū bēglim, nogāžot to gar zemi un saķērušies aizvēlās pa putekļiem. (OOC Kaujas manevrs 14+8, pārsita bēgļa aizsardzību pret kajas manevriem.)

Šo rakstu rediģēja Aiva: 10.08.2022 22:42

[echo3]

Galu galā izrādījās, ka bēdzēju gāzt zemē vairs nav vajadzības. Tas jau bija panākts. Eriks izlēma, ka pēc viņa iejaukšanās te vairs nav nepieciešamības, toties, pametis skatienu uz kroga pusi, puisis saprata, ka iela izskatās tik lielā nekārtībā, kādu viņš visā savā mūžā nav redzējis. Eriks izbijās, ka tikai šajā juceklī nav ierauts arī brālis, jo kroga rati no ostas bija devušies ceļā vien neilgu laiciņu atpakaļ. Un visi tie stāvus lēcošie zirgi! Kādi ļaudis jau arī tur gulēja zemē, bet, kas tur bija noticis, Eriks sapratis nebija.

Puisis aši sagrāba Saulīti un uzmeta sev uz pleca, kur runcis iekrampējās ar visām četrām ķepām - laikam saprata, ka būs stingi jāturas. Tad Eriks devās kroga virzienā, cenšoties kaut nedaudz nomierināt satrauktos zirgus, kas nu pa ceļam gadījās. Un mēģināja saskatīt kroga pajūgu.

OOC - Ja nu tika līdz zemē guļošajiem cilvēkiem, tad tikai palūkojās, jo nav jau dziednieks. Ja ar loku šāvušais skrien pretī, Eriks viņam dod ceļu.

[Roviela]

Bēdzējs nenobijās... Elfs nosprieda, ka viņam vēl ir jāpiestrādā pie izturēšanās, lai kādu iebiedētu, bet tagad nemaz nebija daudz laika prātot, bija kaut kas jādara!

Tie divi vāļājās zemē putekļos, un Daejons nolika rapieri, nenokrita jau viņi tieši tumšmatim pie kājām, arī pirmais trieciena mirkļa moments bija zaudēts.

Viņš, pirms pieskriet tuvāk, būra sev maģiskās bruņas. Kurš zina, vai nenāksies tiešām kauties. Var noderēt.
Tad norāva loku no pleca un aizkavējās, kamēr sadabūja bultu. Mazliet zibens arī tai bultā un tad tēmēt uz noziedznieku. Jāšauj jau būs tā vai tā, tur nu neko, un elfu jauneklis gaidīja brīdi, kad puslīdz droši to varēs darīt.

[Aiva]

Daejons uzmanīgi vēroja, tomēr, atskaitot žēlus brēcienus "Palīgā! slepkavo!" izspūrušais svešinieks ar bārdu vairāk ne uz ko citu vairs nebija spējigs.

OOC CMB 10+2=12 par maz lai izrautos.

"Prātīgāk ar loku pūlī, draugs," izmeta galvumednieks, izgriežot gūstekņa roku uz muguras un apmetot tai virvi.

Gūsteknis sāka locīties vēl negantāk, virve noslīdēja, un vīrs nolamājās.

OOC CMB 6+7=13 success Sleight of hands 9+2=11 fail

Erikam pa ceļam, nācās pāris pārbiedētiem zirgiem pielikt roku un nomierināt.

OOC Handle animal 18+5=23

Un tad jau viņš bija blakus vietai, kur zemē krustu škērsu bija sakrituši ļaudis.

OOC Heal check 5+7=12

Izskatījās, ka visi te bija cieši aizmiguši, bet... ielas vidū, tādā tracī? Un pat viens krancis arī starp viņiem!

"Purini ka visus augšā, puis, ka kāds nesabradā. Un atvainojies manā vārdā," uzsauca otrais mežinieks, steidzoties garām uz vietu, kur viņa partneris sēdēja virsū kārnajam vīram ar bārdu.

Pieskrējis klāt, viņs paskatījās uz partneri. "Turi ka viņu stingrāk, negribētos izlaistīt naudu zemē."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 12.08.2022 08:42

[Roviela]

Oh...

- Labi, - Daejons piekrita, redzot, kā lietas risinājās, nolaida loku, lēnām atlaida stiegru un noņēma bultu. Tik tiešām, pūlī šaut nav pārāk gudri. Pārliecināts par sevi jau gan viņš vēl bija, bet pēc šīsdienas pāris neveiksmēm tā bravūrība elfam tomēr bija gājusi mazumā.
Ticis vaļā no loka un bultas, viņš nolēma izmantot aukstumu. Tagad, uzreiz jau nē, ja raustīsies, tad. Laikam jau vajag kaut ko teikt, lai potenciālais gūsteknis zina, ko var sagaidīt, citādi kāda jēga, ka Brīze te stāv, pastiepis roku? Uz pieres nav rakstīts, ka viņš ir burvis.

- Padodies, citādi aukstumu matīsi, un es nejokoju, - balss bija pati draudīgākā, uz kādu viņš šobrīd bija spējīgs. Te jau bija tuvu, un aukstumu mest elfs varēja daudz. Tik, cik vajag.

[echo3]

Ar zirgu nomierināšanu gāja tīri labi. Tad jau ar pārējo pajūgu braucēji paši tiks galā. Eriks virzījās tālāk, līdz ieraudzīja uz putekļainās ielas guļošos ļaudis un vienu suni. Uzmetot skatienu, nelikās, ka cilvēki (un suns) būtu ievainoti. Guļ? Garāmskrejošā galvu mednieka teiktais šo pieņēmumu tā kā apstiprināja, lai gan nepaskaidroja tieši. Laikam kaut kāda miega maģija.

Eriks netielējās, bet, katram gadījumam, sāka modināšanu ar suni. Suns ir mazāks, un ar dzīvniekiem Eriks jutās drošāk. Suns tika sabužināts. Nu, modīsies? Ja viss kārtībā, Eriks turpināja modināšanu ar cilvēkiem, katru sapurinot aiz pleca un, kā pieteikts, atvainojoties lokšāvēja vārdā. Redz, ķēra veiklu noziedznieku, nejauši ar maģiju trāpīja. Gadījās, piedodiet.

Tā kā nekāda skriešana šobrīd nenotika, Saulīte no Erika pleca gluži mīļi noraudzījās uz modināmajiem un pat pacentās pamurrāt.

[Aiva]

Izskatījās, ka abiem galvumedniekiem Daejona palīdzība nebija vajadzīga.

"Palīgā! slepkavo! Mani grib nogalināt! Es nee... urk!" kārnais vīrs aizrijās, kad otrais no galvumedniekiem iegrūda viņa pavērtajā mutē dziras pudeli un pēc tam aizspieda roku priekšā, liekot norīt tās saturu. Vēl brīdi vīrs tā kā pretojās, bet tad kustības sāka palikt vārgākas, līdz vispār apstājās.

Pirmais no galvumedniekiem piecēlās un uz atvadām pikti iespēra pa bezsamaņā gulošā gūstekņa vēderu.

"Lika mums skriet pakaļ šito gaisa gabalu, ````!" viņš noelsās, traušot sviedrus no pieres. "Ei, tu, spi... elf. Vietējais esi? Kādu no vietējās varas pazīsti?" viņš pievērsās Daejonam kā tuvāk stāvošajam.

"Domā šādā ūķī viņiem vispār ir kāds no varas uz vietas?" Otrais vīrs novāca jostā iztukšoto pudeli.

"Man pie kājas, kas viņiem te ir, es nevēlos pāris nedēļas stiept šito bendesmaisu atpakaļ uz Virpili. Mūs vispār nolīga pārbaudīt baumas par jaunu orku cilti kalnos, tas biji tu, kas teica, īss darbiņš, būs pa ceļam, tiksim pie mazliet naudas piepelnīties. Piepelnījāmies, @#$%!"

"Pieci simti tā apkārt nemētājas,"otrais pikti atcirta.

"Tad pats arī stiepsi!"

"Gan kaut ko izdomāsim." otrais vīrs pieleicās un veikli sāka pārbaudīt gūstekņa kabatas un jostas somas saturu.

Eriks konstatēja, ka ar vieglu purināšanu vien nebija līdzēts, nācās sākt pamatīgi iepļaukāt, līdz gulošie apjukuši atvēra acis. Visi bija tikuši cauri ar izbīli, kaut arī izvārtījušies ceļa putekļos, un vienai sievietei izlijusi ūdens krūze. Vairums uztvēra Erika atvainošanos mierīgi, pat ja pei sevis ko nopurpināja.

Netālu skanēja Erikam pazīstamā bitenieka Arna žēlabas un gaušanās par sabojāto preci. Brāļa ratus šai tracī nemanīja.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 13.08.2022 10:44

[Roviela]

Daejons nolaida roku.

- Nē, neesmu vietējais, - viņš mierīgi atsaucās, nemaz nesatraucoties par galvu medniekam gandrīz izsprukušo viņa tautas apzīmējumu. Pie pirātiem ne tas vien dzirdēts. Bet nu... vai tad viņš izskatījās pēc vietējā? Tiešām?

- Nav ne jausmas par vietējiem, - un man vienalga, kā jūs viņu stiepsiet, kas palika nepateikts, - bet ostā pašlaik ir kuģis, kas parasti tālāk dodas uz Viravu. Kapteinis ir "Sāļajā vīrā". Var runāt ar to.

Te viņam atkal pamodās ziņkāre, jo gūsteknim atkal neļāva visu pateikt līdz galam, un, kad nu sarunā sākusies, tad tumšmatis pie reizes ievaicājās.
- Ko šis tādu ir sadarījis? Man te tā kā kaut ko par bērnu bendēšanu stāstīja, bet galīgi neticamu. Ka vai veselus četrdesmit esot nobendējis! Tā ir tiesa, vīri?
- Ē, nu, jā, paši tikāt galā, pašiem jums tā nauda tiek, man tur nav daļas, - viņš vēl piemetināja, lai abi galvu mednieki neiedomātos, ka elfs grasās pieteikt nez kādas prasības, pat ja nepārprotami bija mēģinājis piepalīdzēt pie gūstīšanas. Naudu jau nu vajadzētu gan, bet ne šo. Un šaubas par vainu jau arī nebija izkliedētas.

[Aiva]

"Aha, krogs tas pats, kur mēs pirmīt saskrējāmies, ja?" pirmais izlieca muguru atpakaļ un nostaipījās.

Otrais mežinieks bija izvilcis no zemē gulošā somas kaut kādus tīstokļus, grāmatu ādas vākos un nelielu maisiņu ar visādu drazu, kas nekavējoties tika izbārstīta zemē un izspārdīta uz visām pusēm. Uz brīdi te tīri labi nosmirdēja, pirms vējš izdzenāja smaku uz visām pusēm.

"Tā, zobus nu mēs šai čūskai esam izrāvuši," vīrs paziņoja, novācot grāmatu savā mugursomā. Viņš pašķirstīja tīstokļus, vairumu pievienoja grāmatai, bet viens palika rokās. "Paklau, esi ka labs, dabū man kādu, kas ko par vietējiem varas kalpiem zina, atstāšu tev un viņam sadalīšanai šito maģijas rakstu tīstokli. Ja pašiem nederēs, pārdosi kādam. Mums tas tikai lieki apkārt vazājams sanāks, vēl izmērcēsim un sabojāsim."

Izdzirduši par četrdesmit bērniem, abi galvu mednieki sākumā paskatījās uz Daejonu tā dīvaini, tad saskatījās, un tad ierēcās smieklos.

[echo3]

Ļaudis tiešām tikai gulēja, lai gan neparasti cieši, tā ka Erikam šos pamodināt nenācās grūti. Par laimi, neviens nemodās pārskaities, un Erika atvainošanos pieņēma rāmi. Tagad, kad visi bija atkal uz savām kājām un zināja, kas noticis, Erikaprāt, viņa darbs bija padarīts. Ja kādam vēl kādas pretenzijas, lai iet uz skaidrojas ar pašu šāvēju. Tepat netālu jau vien viņš bija, ja Erika acis nemeloja. Un acis tā kā ziņoja arī par to, ka bēdzējs ir noķerts. Tad nu Eriks varētu turpināt darīt to, kas pašam jādara.

Puisis izslējās, cik varēja, un centās saskatīt brāļa pajūgu krogus virzienā, bet to neieraudzīja. Domājams, ka tracis to nebija skāris, un vīna mucas jau tiek izkrautas pagalmā un veltas uz pagrabu. Tas labi. Tagad tā kā varētu doties uz krogu gādāt Tomasam ēdienu... te Erika ausis saklausīja pazīstamu balsi. Netālu šķendējās bitenieks Arns.

Ar bitenieku krogam bija labas attiecības, jo kuram gan nevajag medu un vasku! Tāpēc Eriks devās pie satrauktā Arna painteresēties, kas noticis. Jau tuvojoties biteniekam, kļuva skaidrs, kas noticis - vaska ripas, krietni daudzas sašķīdušas un samītas, vālājās uz netīrās zemes. Tādu preci nevar pārdot, jāved pārkausēt, kas nozīmē - šis kuģis tiek laists garām.

Sveicināts, Arn! - Eriks bija mācīts būt pieklājīgs. - Palīdzēšu savākt vasku, saglābsim, kas glābjams. - Par savām spējām kaut kā bez vienkāršas vaska gabalu savākšanas vēl īpašāk palīdzēt Eriks nebija droši pārliecināts, bet dažreiz viņam bija izdevies attīrīt miltus no smiltīm un tamlīdzīgi. Ja nu vasku arī var? Un tad salipināt atpakaļ pieklājīgos rituļos. To tad Eriks arī dara.

[Roviela]

- Tas pats gan, - Daejons piekrītoši pamāja, skatoties, kā otrs gūstītājs, izmētā maģiskās mantas. Neko tādu elfs gan neatpazina, bet re! tur bija arī grāmatas un tīstokļi. Grāmatas... gan jau ka viņam tās ir neizlasāmas, ja tās ir burvja grāmatas, bet tīstokļus viņš tā kā pazina. Un ieinteresējas. Būtu labi tādu dabūt. Vai vietējiem sargiem tāds interesētu, nebija ne jausmas, bet var taču paaicināt Eriku! Kurš zinās par tiem sargiem, vai kas te ir, un tad varbūt nekas nebūtu jādala, jo ar krodzinieka jaunāko dēļu bija nolemts ceļot kopā. Vēl jo labāk, ja Eriks tīstokļus nespēj izmantot.

- Pasaukšu gan, man ir viens paziņa padomā, - arī tur Brīze piekrita izlīdzēt, un jau sāka skatīties, kur palika Eriks, kad mežinieku smiekli lika zaļās acis pievērst viņiem.
- Kas tur ko smieties? - elfs izskatījās maķenīt aizvainots, jo viņam šķita, ka smejas par viņa, tā teikt, naivumu. - Tā te krogā stāsta, un kaut kāds dziesminieks no kaut kurienes arī te esot bijis un ko tādu melsis. Man izklausījās neticami, tāpēc prasu.

Neizskatījās gan, ka Daejons tagad iespītēsies un tāpēc neies to vietējo meklēt. Tikai nu, tā. Ko smejaties?

[Aiva]

"Paldies dēls, tik šoreiz laikam būs jālaiž garām tā pārdošana, kamēr es attīrīšu, kamēr pārkausēšu, jau diena divas būs apkārt, un kuģi nākies gaidīt... nākamo..." Arna acis sāka ieplesties arvien lielākas, vērojot Erika darbošanos, kā drazas pazūd no vaska.

Tikai attīrītais vasks sanāca nu pat pārāk tīrs un īsti pat pēc vaska vairs nesmaržoja. Bet vismaz pēc vēl pāris minūtēm Arnam rokās atkal bija viņa vaska rituļi. Eriks varēja savukārt apsvērt domu, ka jā, 'attīrīšana' attīra, bet no visiem neēdamajiem piemaisījumiem, un tie vaskā mēdz būt dabiskā veidā. Bet pirmo uzlikt to rituli, kas bija palicis vesels, un būs jau labi. Cerams. Un ja Arns būtu to lietu darījis pa parastam, tad nāktos aizmest krietni vien vairāk vaska...

Ap to laiku kā reiz Deijons bija sācis lūkoties pēc mežinieku prasītā, un paprasījis par četrdesmit nobendētajiem, kas izsauca dārdošu smieklu lēkmi un ļaužu satrauktus skatienus uz to pusi.

"Tā jau redzu, jo tālāk mežā, jo resnāki koki," caur smiekliem izmeta otrais vīrs. "Nē, nu slepkavnieks jau šis ir, bet nomiedzis tirgotāja Lindla ģimeni - pašu Tomasu Lindlu, viņa sievu Bertu, trīs bērnus, Lindlu vecāko un piedevām vēl viesojošos sievasmāsu Barbaru. Barbaras vīrs Verns arī izsludinājis atlīdzību piecus simtus par Vinsenza atgādāšanu uz tiesāšanu un nozagtās naudas atgūšanu. Lai gan, kur tā nauda palikusi... līdz nav paķēris. Par citiem gadījumiem neesu dzirdējis..."

"Kas neizslēdz, ka tādu nav," pirmais slinki iebikstīja guļošajam ar zābaku, un tad apmierināti pasmīnēja, ievērojis reakcijas trūkumu. "Bet teiktu, ka kāds dziesminieks būs labi uzņēmis uz krūts to stāstu atstāstot."

"Tad kā ar to palīdzību? Vai mums sākt pašiem meklēt?"

[Roviela]

- Ā! "Sāļajā vīrā" dzeramais ir labs, tas gan, un klausītāji arī parasti ir.
- Nē, - tas pēdējais zīmējās uz palīdzības meklēšanu, kad Daejons bija sapratis, ka smiekli neattiecas uz viņu, bet gan uz bardu spēju labskanībai piedzejot notikumam pārspīlējumus. Bet paskat tik! Nomiedzis veselu ģimeni, nu, vai visu māju iztīrījis! Mjā... nez, kur tā nauda palikusi? Mežinieki saka, ka klāt pie šā nav. Tā jau tagad bez saimnieka, varētu paņemt, ja zinātu, kur meklēt. Tas ir, nē, tur tam Barbaras vīram atdot, ja vien viņam vēl to vajag. Tiesa, kuram nevajag naudu? Un vai tad tā nauda tirgonim nepiederēja? Kāda daļa tad Vernam? Ja vienīgi šis nav palicis vienīgais radinieks. Sarežģīti.

Nolēmis prātot vēlāk, elfs pasmaidīja un nelika sevi gaidīt.
- Es tūlīt!

Viņš devās meklēt Eriku, kuru bija manījis aizejam vairāk uz krogus pusi, kur tie ļaudis bija apkrituši. Iela šaura, vai nu nebūs atrodams!

[echo3]

Nebūs jālaiž garām. - Erikam pašam bija pārsteigums, cik tīrs vasks galā bija sanācis. Neparasti tīrs. - Baltākas sveces no tāda varēs izliet. Pielikt kādas īpašas smaržvielas. Ņem par labu. - Viņš pasmaidīja Arnam, kad visi rituļi bija atkal salikti grozos. Puisis tagad runāja gandrīz kā pavārs - nav vienas smaržas, var uzsvērt citu. Citas pieredzes jau viņam nebija. - Jā, tur, pie "Albēra", dzirdēju, ka preces iekraušot rīt no rīta. Tagad tikai izkrauj. - Lai bitenieks arī zina.

Kamēr Eriks turpat vien kavējās, viņš vēlreiz palūkojās atpakaļ uz ostas pusi un ieraudzīja šurp nākošo Daejonu. Puisis pamāja elfam ar roku.

[Aiva]

Daejons un Eriks pamanīja viens otrui teju vienlaikus.

Mežinieki, paliekot uz vietas, tik vien izdarīja, kā zemē gulošo visai raupji nogrāba zem padusēm un pavilka pie mājas sienas, un paši atkrita turpat blakus zemē sēdus.

Arns pateicās, un nosolījās pie izdevības kādu medus podiņu Erikam pagādāt, bet tik un tā visai naski savām vecajām kājām aiztipināja uz piestātnes pusi. "Jāpiesakās, lai rīt nesaka, neko nezinot..." viņš Erikam paskaidroja. Vai par to tas, kas atbildēja par izkraušanu, būs priecīgs, Eriks nebij drošs, bet mierināja, ka Arns nudien tur nebija vienīgais 'atgādinātājs'.

Izskatījās, ka vajāšanas saceltais tracis sāk norimt.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 14.08.2022 15:44

[Roviela]

- Tieši Tevi meklēju, - tumšmatainais elfu jauneklis uzrunāja Eriku.
- Vajātāji sagūstīja to bārdaini ar rētu, un tagad prasa, lai pie viņiem atvedot vietējos sargus, - viņš stāstīja. - Tu noteikti zini, kur te tādi atrodami. Palīdzēsi, lūdzu?

Cerams, krodzinieka jaunākais dēls neatteiks. Nekas ļoti briesmīgs tas gan nebūtu, tomēr tad būtu jāmeklē vēl kāds, kas varētu norādīt, kurp jāiet, un tas aizņemtu laiku.

[Aiva]

OOC - Eriks zina, kur mīt vietējais zemessargu priekšnieks. Var aizvest, vai pastās'tit, Tepat blakus ielā, otrjā no tirm.

[echo3]

Ā, noķēra? Jā, protams, zinu. Tepat blakus. - Eriks pagāja dažus soļus līdz vajadzīgajai šķērsieliņai. - Lūk, tas nams. Tur dzīvo zemessardzes priekšnieks. Nokārtosi šo lietu viens pats? Man jāgādā Tomasam pasūtītais ēdiens un alus.

Nebija jau tā, ka Eriks nevarētu iet Daejonam līdzi. Nekādus pārkāpumus izdarījis nebija, lai nevarētu (te ievietot zemessardzes priekšnieka vārdu) acīs rādīties. Tikai puisim likās, ka kuģinieks būs savu pasūtījumu pārgaidījies un nesamaksās tik daudz, cik solīja.

[Aiva]

OOC sardzes priekšnieks Raije. Sirms vīrs gados, ir vietnieks, Tomass, puzmūža, bet ar vienu roku tikai. abi veterāni no karaliskās armijas. Viņiem padotos četri jauni vietējie puiši uz pusslodzi. Papildus tam, vairums vietējo zina no kura gala šķēpam pieķerties, pat ja ne īpaši labi, un vajdzības gadījumā pievienojas sešiem vīriem garnizonā.



Daejons, pēc Erika norādes, aizveda abus galvu medniekus pie vietējās varas. No skata gan māja bija tāda pat kā pārējās.

Gūstekni druknākais no abiem uzvēla plecos un aiznesa līdzi, vietējiem pakaļ noskatoties.

Tur, saņēmā dāvanā tīstokli un norādījumu, ka paldies, tālāk jau viņi paši ar vietējo varu šo problēmu risinās. Veitējais gan izskatījās tāds nepārliecināts, bet aicināja iekšā.

Durvis Raije gan aiz viesiem aizvēra, bet logs siltā laika dēļ bija pavērts, tāpēc, ja nu kāds gribēja paklausīties, atlikās tikai paspert pāris soļus gar mājas sienu un ieklausīties.


Eriks, ja vēlējās, varēja ātri vien nonākt pie tēva kroga, kur matroži kā reiz jau sēdās pie galda. Šoreiz izskatījās, tiem pievienojās arī blondīns.

"Dzirdēji jaunumus?" viena no krogus meičām uzsauca, garām tekot. "Kapteinim vajag pāris vīrus uz klāja, kas prot ieroci vicināt, šo to no jūras saprot, vai vismaz ir gatavi kā palīdzēt.Tēvs par tevi ieminējās, rīt no rīta pēc brokastīm tevi gaidīs parrunāties."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 14.08.2022 17:58

[Roviela]

Viss nokārtojās labāk, nekā varēja gribēt. Eriks, protams, zināja, kurp jāiet, un elfu jauneklis bez problēmām varēja aizvest abus mežiniekus turp.

Viņš patencināja par tīstokli, un... tad viņu atstāja aiz durvīm.

Nu, labi. Daejons pagājās netālu pie sienas, kur redzēja atvērto logu, izvilka sev iedoto tīstokli un sāka pētīt, kas tas tāds ir, proti, izlikās, ka to dara, bet pats sasprindzināja dzirdi. Ko tur runās? Vai stāsts sakritīs ar viņam pašam teikto? Vēl kas notiks?

Jauneklis gan netaisījās nogaidīt sarunas beigas, jo tad kāds noteikti nāks ārā un var saprast, ka tā stāvot, viņš var būt kaut ko noklausījies. Nē, labāk lai no loga neredz arī.