- Teksta izmērs +
Autora piezīmes
Njā. Es esmu pamatīgi slima, tādēļ iespējams ka tekstiņš ir idezgan nesakarīgs. Bet, ceru ka patiks. ;)
  
,,Ierašanās Cūkkārpā un šķirošana.’’

 


Pēc tam kad visi bija iekāpuši karietēs un tās bija sākušas kustēties atskanēja pirmais jautājums.
  -Ēm, kādēļ tad tu tikai tagad ierodies Cūkkārpā? Nu 5. gadā es domāju.-
Nedaudz piesardzīgi pavaicāja Remuss.
  -Nu, pirms tam es mācījos mājās, kā jau jūs nojaušat. Un kādu dienu mans skolotājs nomira. Viņa mēģināja pārāk sarežģītu burvestību.-
 Siriuss sarauca uzacis. Tas neizklausījās gluži nopietni. Izklausījās ka viņi tērzētu par laikapstākļiem. Pa to laiku Džiemss atkal bija sasparojies un jau uzdeva nākošo jautājumu, lai gan spriežot pēc pagājušās Nekanas atbildes, šis jautājums bija diezgan jūtelīgs.
  -Kas tevi mācīja?-
 Pēc šī jautājuma viņa izskatījās nedaudz... ne gluži dusmīga, bet neapmierināta drīzāk. Vienkārši sakot, varēja redzēt ka viņa nepārāk vēlējās atbildēt.
  -Vienalga.-
 Remuss nedaudz, bet redzami, nobrīnījās lai gan ,,nopratināšanu’’ neturpināja. Vispārīgi ņemot viņš viņu bija tikai todien sastapis, un kas viņš īsti ir lai viņu izjautātu? Bet, interesanti jau nu vienmēr ir kādu ,,nopratināt’’.
  -Jūs visi esat grifindorā ja?-
Viņa aši mainīja tematu. Nevienam nebija īpaši lieli iebildumi. Nu, vispār jau nevienam pilnībā nebija iebildumi.
  -A, kapēc tu tā domā? Varbūt mēs esam... Slīdenī?
Pirmais paspēja atbildēt Siriuss. Izskatījās ka viņš jūtas viss ērtāk no visiem, tādēļ ka viņš ir kaut kādos nebūt rados. Pēc viņa atbildes Nekana iesmējās.
  -Nū... Netieksim ka jūs iederētos pie zubrim, vai vienkārši tiem kas paliek pāri un jūs arī nepārāk izskataties pēc viltīgajiem un ļaunajiem.-
 Visi atzina ka tas izklausījās sakarīgi. Un tas izklausījās arī diezgan glaimojoši... Ne gluži zubri, vai pārpaliekas, vai ļaunie un viltīgie, bet gan tie labie...
  -Un kā tu vispār zini par torņiem?-
  -Zini tādu grāmatu kā ,,Cūkkārpas vēsture’’?
Remuss un Nekana pasmīnēja kad pārējie neizpratnē papurināja galvas.
  -Nu jā. Tagad man ir pilnībā skaidrs ka jūs Kraukļanagā neiederaties...-
Visi iesmējās. Nekana paskatījās pa logu.
  -Nu Cūkkārpa jau gandrīz klāt...-
Viņa izskatīdamās nedaudz apjukusi pagriezās pret Džeimsu.
  -Kur lai es atrodu profesori Mirdzu? Un ko darīt ar lādi?-
Siriuss tagad arī izskatījās apjucis.
  -Kam tev Mirdzu? Bet, vispār tu viņu viegli atradīsi. Ieej zālē un apskaties apkārt. Ar lādēm neko. Atstāj. Būri uzliec uz lādes.-
Nekana nobolīja acis.
  -Vajag man viņu tādēļ ka... Dzīvelis laikam, man teica ka man pirms šķirošanas man ir pie viņas jāaiziet. Viņa man itkā visu izskaidrošot. -
  -Ā.-
Siriuss ,,inteliģenti’’ piebilda. Nekana atkal jau nosmīnēja. Karietes apstājās.
  -Nu, ko, pagaidām atā!-
Kamēr neviens neko nepaspēja iebilst viņa izleca laukā. Nu precīzāk jau aši izkāpa, jo ar būri lēkāt ir diezgan sarežģīti un uzreiz uzlika būri uz lādes.
 Nu bija savarīgākā daļa. Šķirošana. Diezin kurā tornī viņa tiks? Parasti viņas domas svārstījās ap Grifindoru vai Slīdeni. Viņa gribēja tikt Grifindorā, bet iespējams ka viņu ieliktu Slīdenī. Tas pat nebūtu tik slikti, bet žēl Džeimsa, Sirusa, Remusa ar viņiem ir interesanti. Nu Pīteru var arī izlaist. Viņš ir diezgan... garlaicīgs, teiksim tā.
  Pa to pārdomu laiku viņa jau bija nokļuvusi zālē. Pēc pāris sekunēm viņa jau ieraudzīja profesori Mirdzu. Viņa aši sāka lauzties cauri skolēnu pūlim.
  Tiklīdz viņa bija nonākusi pie profesores Mirdzas, profesore jau viņu uzrunāja:
  -Tu esi Nekana ja? Tātad tu ieiesi līdz ar pirmziemniekiem. Kad tu uzliksi cepuri viņa nosauks torni un tu iesi pie galda. Man tava vecmāmiņa stāstīja ka tu labi mācies un zini visu ko vajag zināt tavam vecumam, tādēļ tev būs stundas ar visiem pārejajiem 5. gada skolēniem. Saprati?-
Nekana ar viegli nobālušu seju pamāja un sekoja profesorei kas viņu aizveda pie krietni izmirkušajiem 11gadniekiem.
  Pēc pāris minūtēm kas Nekanai likās viss īsākās visā viņas mūžā visi skolēni jau bija sagājuši iekšā. Nu precīzāk visi skolēni kas mācījās vismaz jau otro gadu. Daļa no lielajiem skolēniem uz viņu pablenza, jo ko gan tā meitene dara pie sīkajiem?! Tiesa kad Nekana pablenza pretī visi novērsās.
  Tad profesore Mirdza visus apsauca. Iestājās uztraukuma pilns klusums. Lielie vārti lēnām atvērās. Nekanai likās ka viņa noģībs. Viņa bija šausmīgi uztraukusies. /Un tā katru reizi, kad notiek kaut kas svarīgs!/ viņa dusmīgi nodomāja un sāka iet kopā ar pirmziemnieku rindu. Gan tad kad man bērēs vajadzēja teikt ,,runu’’ un slavēt savu skolotāju... Gan tad kad viņa apjēdza ka viņas skolotājs ir miris...
  Cepure bija sākusi dziedāt. Nekana neklausījās. Gan jau kārtējā dziesma, cik skola ir laba, cik skola ir jauka, lai visi dzīvo saticīgi un mīļi. Viņa jau atkal aizdomājās. Kas būtu ja viņu ieliktu Elšpūtī? Viņa taču pati viņus nosauca, un piedevām diezgan nievājoši, par ,,atliekām’’. Tagad viņai par to bija neliels kauns. Un Kraukļanams bija ,,zubrīšnams’’... Arī par to viņai bija kauns.
  Pa to laiku bija jau nosaukti daudzi skolēni... Tagad bija N burts... Un tad:
  -Nekana Mēra.-
  Viņa pēc iespējas mierīgāk piegāja pie cepures, parasti viņai tīri labi padevās tēlot. Var teikt ka pat ļoti labi. Viņa nedroši apsēdās uz ķeblīša un uzlika veco cepuri galvā. Viņa nezināja kas tagad notiks, bet tiešām nedomāja ka cepure sāk runāt viņas domās.
  -Tātad Nekana Mēra... Jā, metomorfomags! Interesanti.... O, tu esi diezgan daudz izdarījusi... Jā, tavs skolotājs, pļava, vienradzis pat! Interesanti... Un tev viņu tiešām izdevās pieradināt... Apbrīnojami. Tikai tagad viņš skums. Sikspārnis! Arī interesanti... Un gudra tu esi! Pārvērtībās tev būs teicami, tas jau ir zināms tagad... Un viltīga tu arī vari būt. Bet, ļauna? Nē, ļauna tu nevari būt... Drosmīga arī. Visdrīzāk grifindors... Bet, tik gudra. Varbūt Kraukļanams...-
  Kamēr Šķirmice sprieda kurā namā Nekanu likt pagāja vairākas minūtes. Skolotāji izbrīnīti skatījās uz Nekanu. Tik ilgi, vēl nekad viņa nebija lēmusi... Šķirmice izskatījās ka saspringti domāja. Cik nu to varēja saprast no cepures, jo viņai nebija gluži sejas izteiksme. Taču viņa izskatījās ar vairāk krunkām nekā parasti... Pagāja 5 minūtes... Nekas nenotika. Pagāja vēl kādas 3 minūtes līdz Šķirmice beidzot izlēma.
  -GRIFINGORS!!!-
Nekana ļoti atvieglota nopūtās un klusi domās notieca Šķirmicei:
  -Paldies!-
Viņa dzirdēja kā Grifindori skaļi aplaudē. Laikam ka viņi bija priecīgi dabūt tik dīvainu cilvēku, par kuru Šķirmice lēma apmēram 8 minūtes. Viņa nolika cepuri uz sola un gāja pie Grifindoru galda. Viņa ieraudzīja Džeimsu kas viņai pamāja ar roku uz vietu solā līdzās. Blakus sēdēja visa banda. Viņa pasmaidīja un apsēdās viņiem blakus.
  -Nu ko apsviecu. Tu esi uzstādījusi skolas rekordu. Neviens, nekad nav tik ilgi tur sēdējis.-
Viņa iesmējās.
  -Njāāā, tā varētu būt! Bet, kādēļ viņa tik ilgi lēma? Es neesmu nemaz tik sarežģīts cilvēks!-
Šoreiz atbildēja Siriuss.
  -Nu spriežot pēc Šķirmices esi gan.-
To sakot viņš piemiedza ar aci. Nekana pasmaidīja un jau gribēja kaut ko teikt, bet aizvēra muti. Kāds profesors bija dusmīgi paskatījies uz viņu.
  Pēc pāris minūtēm un apmēram 15 skolēniem Šķirošana bija beigusies. Un galdiem parādījās ēdieni. Nekana noelsās.
  -Kā jūs nenobarojaties kā cūkas?!-
Daļa pie tuvāk sēdošajiem iesmējās, tajā skaitā arī dažas meitenes kas bija apsēdušās otrā pusē Džeimsa bandai. Viena no viņām aizdomīgi bieži meta skatienus uz Siriusa pusi. Un ik pēc brītiņa kaut ko ieķiķināja savai draudzenei ausī. /Dumiķes. Nekad nevajag izrādīt to tik redzami, ja tev patīk kāds zēns.../ Nekana nodomāja.
  Taču tiklīdz bija parādījušies visi ēdieni viņa ķērās pie ēšanas. No sākuma viņa centās ņemt no visa pa drusciņai, bet tad atmeta ar roku un ēda tikai to kas viņai visslabāk garšo. Kad visi bija pierijušies cik tik lien viss nozuda. Taču uzreiz parādījās saldie ēdieni. Mazu brītiņu Nekana pētīja galdu meklējot savu mīļāko saldo ēdienu. Pēc brītiņa viņa nedaudz uzvaroši pasmaidīja un paķēra želeju. Džeimss sarauca pieri. Viņš arī gribēja želeju. Viņš nolēma pagaidīt. Pēc neilga laiciņa kad nekana bija uzkrāvusi vismaz pusi no želejas viņš nenoturējās.
  -Paklau, tu to tiešām apēdīsi?-
  -Es varētu to visu bļodu ar želeju apēst!-
Džeimss pasmīnēja. Remuss nopūtās, viņš jau zināja kas tagad sekos. Džeimsam pārāk patika derēt.
  -Deram? Es deru ka tu neapēdīsi. Ja tu apēdīsi, tad es rīt apēdīšu divas tādas bļodas ar želeju pie vakariņu galda! Ja es nevarēšu tās divas bļodas apēst... es...-
Džeimsam aptrūkās idejas.
  -Varbūt... Pateiksi Strupulītim ka tu esi gejs un viņu gribi precēt?-
Siriuss nekaunīgi un zobgalīgi ierosināja ierosināja. Remuss pacēla acis pret griestiem, it kā lūgdamies Dievam lai tas viņa draugiem beidzot dāvā smadzenes.
  -Labi!-
  -Tad deram. Un ja es nevarēšu apēst, es uzkāpšu uz Slīdeņu galda un nostāšos ar kājām gaisā. Un man mugurā būs svārki.-
Džeimss iesmējās un piekrītoši palocīja galvu. Viņš zināja (vai vismaz domāja) ka Nekana to nevarēs, viņš pats to vienreiz bija mēģinājis. Nu vispār jau ļoti daudzreiz, jo viņam ļoti garšoja želeja. Viņš pastiepa Nekanai pretī roku. Viņa paspieda viņa roku. Siriuss ar nopietni ģīmi, bet raustīdamies aizturētos smiklos izšķīra abu derētāju rokas.
Nekana pasmaidīja uzvarētājas smaidu un sāka ēst. Džeimss laikam ka bija piemirsis ka viņa ir metamorfags. Viņa mierīgi varēja palielināt sava kunģa izmēru. Un ja bija vajadzība samazināt. Pēc pāris minūtēm mierīgas ēšanas viņa nobraucīja vēderu.
  -Nu tā, tad rīt es pie vakariņu galda sēdēšu blakus tev.-
Džeimss sadrūmis sarauca uzacis, bet Siriusam bija vaļā mute. Viņš apbrīnā pašūpoja galvu.
  -Paklau, es ko tādu esmu centies izdarīt jau veselus 5. gadus. Man liekas ka neviens vēl nav kādreiz vinnējis derībās ar Džeimsu... Bravo!-
Viņa izskatījās nedaudz gandarīta, bet tikai pasmējās par Siriusu. Pēkšņi no šķīvjiem pazuda viss saldais ēdiens. Pīters nopūtās. Viņš bija tik aizņemts ar derību vērošanu ka pilnībā aizmirsa par saldo ēdienu. Tanī brīdī direktors piecēlās no krēsla un sasita plaukstas. Visi uzreiz apklusa.
  -Tātad, esat atkal sveicināti Cūkkārpā! Īpaši apsveiksim pirmziemniekus, viņu šijā gadā izskatās ka ir īpaši daudz. Kā tas ir bijis vienmēr, ieiet Aizliegtajā mežā ir aizliegts. Un nedrīkst atrasties ārpus gultām vēlāk par deviņiem vakarā. Šie ir svarīgākie notiekumi, ar pērējajiem varat iepazīties pajautājot prefektiem.  Bet tagad, nav ko gari runāt, aši ejat uz gultām!- Pēc šiem vārdiem direktors vēlreiz sasita plaukstas.
  Noskanēja pamatīgs troksnis kad reizē piecēlās tik daudz skolēni. Nekana priecīgi smaidīdama piecēlās līdz ar Džeimsa bandu. Nu jau viņai likās pašsaprotami ka viņa ies kopā ar bandu. Siriuss pagriezās pret Nekanu un noteica:
  -Seko mums, mēs iesim pa īsāko ceļu. Ja vari!-
Pēdējo teikumu izteikdams viņš pazuda pūlī. Nekana bez īpaši lielām pūlēm sekoja viņam pūlī, pēc brītiņa viņš pakāpās malā un sagaidīja pārējos draugus.
  -Ejam.-
 Viņi sāka spraukties cauri pūlim uz kāda gobelēna pusi. Tas karājās līdz pat zemei viņi uzreiz pazuda aiz tā. Nekana mierīgi sekoja. Viņai patika ka Cūkkārpā bija slepenās ejas. Tas visu padarīja interesantāku. Pēc vēl pāris ejām un gaiteņiem viņi bija nonākuši pie gleznas kurā bija attēlota diezgan kurpulenta kundze. Džeimss ierunājās tiklīdz bija nonācis pie viņas.
  -Priecīgs sākums. Tā ir parole ieejai.-
Pirmo teikumu viņš adresēja Resnajai Kundzei, kas ar ierastu kustību atzvēlās atpakaļ un atsedza skatienu uz Grifindora koptelpu. Bet ar otro teikumu viņš paskaidroja Nekanai, viņa vārdu nozīmi.
Viņa pamāja ar galvu un pirmā ierāpās koptelpā. Aši pārlaidusi pāri vērtējošu skatienu viņa noprieda ka telpas Cūkkārpā ir vienkārši burvīgas. Viņa atskatījās uz koptelpas ieeju un ieraudzīja kā iekšā ierāpjas Remuss, tad Džeimss, Siriuss un visbeidzot arī Pīters. Viņi pārlaida skatienu apkārt telpai un priecīgi nopūtās. Izskatījās ka viņi būtu pārnākuši mājās pēc gara, gara ceļojuma.
  -Okei, arlabunakti zēni!-
Viņa klusām noteica un piegāja pie durvīm uz kurām bija rakstīts ,,Meiteņu guļamistabas.’’ Viņas ,,zēni’’ neko nepaspēja atbildēt, jo viņa aiztaisīja durvis gandrīz uzreiz pēc tam kad atvadījās. Viņa pagāja nedaudz dziļāk un izpētīja uzrakstus uz durvīm. Tā... 5-gadnieces, jauki! Viņa aši iegāja istabā un ieraudzīja savu mantu lādi pie gultas gala. Starp citu šī gulta atradās pie pašas sienas. Uz naktsgaldiņa blakus stāvēja būris ar nedaudz sapīkušo Tumšo tajā iekšā. Viņa tam nedauz eiforiski uzsmaidīja un atvēra būra duvis. Tumšais uzreiz izlidoja laukā un ieķērās stangā kas bija apkārt gultai un uz kuras bija virsū zeltaini sarkani aizkari. Viņa vēljoprojām smaidot pamāja ar zizli uz būra pusi un nočukstēja:
  -Atlauztionos!-
No būra uzreiz atlauzās stanga kas tur bija lai Tumšais varētu gulēt, kā jau sikspārņiem pienākas. Viņa to ar vēlvienu burvestību piestiprināja diezgan augstu virs gultas. Tad viņa mierīgi ar VĒLvienu burvestību samazināja būri un ielika to lādē. Viņa nomainīja drēbes savā izskatā un palika tikai tērpusies milzīgā sarkani zeltainā kreklā (viņai bija iepaticies kā tas izskatījās kopā) ar uzrakstu-  ,,Netraucēt. Es GUĻU.’’
Viņa nobāza zizli zem spilvena un priecīga izstaipījās. Viņa juta kā nogurušie muskuļi tiek izstaipīti. Tā bija laba sajūta. Viņa atviegloti nopūtās un nodomāja /labi ka rīt ir sestdiena... Šuabos vai es varētu pamosties, vienalga cik vēlu sāktos stundas.../ Tad viņa saklausīja kā diezgan skaļi ierodas viņas istabasbiedrenes. Viņas pļāpāja. Nekana izvilka zizli no spilvena apakšas un nomurmināja:
  -Klusum.-

Atsauksmes (15)
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.