Neatrastais jautājums.

„ Tātad, kā jūs visi jau mani pazīstat es esmu jaunais skolotājs, kurš jums mācīs aizsardzību pret tumšajām zintīm. Kā jau paziņoju citiem skolēniem, manās stundās nebūs nekādu joku dzīšana. Vēlos sagaidīt perfektus rezultātus, stundu laikā.”

Viņš pārskatīja skolēnu sejiņas. Visas kā viens smīnēja un Harijs labi saprata ko tas nozīmē. Tās vēstīja: Tad jau redzēsim, Poter...

„ Pansijas Pārkinsones kundze, vai jūs varētu nolasīt trīsdesmit ceturto lapaspusi?” Harijs jautāja atvērdams grāmatu.

„ Nē, nevaru,” viņa mierīgi pateica. Slīdeņi iesmējās, bet apklusa, lai skaidri varētu saprast, katru izteikto vārdu . Viņi izbaudīja katru Pansijas vārdu, kura sastāvā bija deviņdesmit procentu ņirgāšanās, bet pārējie desmit atriebšanās kāre.

„ Kāpēc?” Harijs slēpdams dusmas jautāja.

„ Tāpēc, ka tā nemaz nav atvērta.”

„ Tad atveriet un , lūdzu, Pārkinsones kundze, nekavējiet mūsu stundas īso laiku.”

Uzrunātā atvēra grāmatu un lēni stiepdama vārdus sāka lasīt. Harijs par tādu bezkaunīgi mestu izaicinājumu jau grasījās atņemt punktus.

„ Paldies, ka arī tikāt līdz beigām. Vai jūs man lūdzu nepateiktu cik jums gadu un cik gadiņus jūs jau protat lasīt.” Harijs mierīgi jautāja un Slīdeņi sāka dusmās sarkt. Pārkinsone atbildēja: Man mamma neatļauj stāstīt personiskās lietas svešiem cilvēkiem.”

Harijs pasmaidīja un neņemot vērā skaļos smieklus atbildēja: „ Tas labi ,jo tad ja jūs atbildētu, es par lēnu lasīšanu un saprāta gļukošanu, ne tikai jūsu tornim atņemtu iespējamos punktus, bet gan arī aizvestu tevi, Pārkinsone, uz Sv. Mango ārstēties, bet pārējos uz vientiešu zooloģisko parku.”

Pansija jau grasījās cirst pretī, kad Harijs īsi noskaldīja: „ Pietiek! Pie darba! To ko Pārkinsone lasīja, vai svarīgākajos faktos, man varētu pastāstīt Bulstrouda Milisenta?”

Harijs pievērsās uzrunātajai meitenei. Tikai tagad viņa pacēla acis no pergamenta uz kura visu laiku ko skribelēja.

„ Es ceru, ka jūs, Milisentas jaunkundz, pierakstījāt visu ko jūsu klasesbiedrene lasīja.” Slīdeņi pagrieza galvas uz Boulstroudas solu pašā aizmugurē. Meitenei bija tumši melni mati, kas sniedzās līdz viņas zodam. Viņa bija dūšīga. Viņa pavērsa savas zaļās acis uz skolotāja pusi.

„ Šurpum, Milisentas pergament,” Harijs noteica. Pēc apmēram desmit sekundēm viņa plaukstā atradās zīmējums, pie kura skolniece piestrādāja stundu laikā.

„ Paskatīsimies ko par šo mākslas darbu teiks profesore Maksūra,” Harijs garlaicīgi noteica.

„ Jūs to nevarat darīt,” atbildēja mākslinieces draudzene Teile Nordžēlisa.

„ Tiešām? Paskatīsimies!” attrauca skolotājs, „ Bet tagad lūdzu pieteikties brīvprātīgo, kurš grib izmēģināt šo Tiistore lāstu uz savas ādas.”

Neviens nepieteicās. Kamēr Harijs jau grasījās visus viņus pēc kārtas nolādēt, Malfojs cīnījās savās domās.

„ Es negribu lai Poters mani nolādē, bet ...Ai, lai nu paliek! KO? Tu atļausi sevi nolādēt? Tās ir tikai paraugdemonstrējums. Tu jūdzies? Tu apkaunosi savu dzimtu! Atradies Malfojs tāds! Atļaus Poteram sevi nolādēt. Kāda bezjēdzība. Tu esi vīrietis vai neesi? Pierādi viņam ka tev bailes ir svešas.” Divas pavisam pretējas balsis sarunājās viņa galvā, bet pēdējie vārdi izteica visu. Drako pacēla roku.

„ Jūs , Malfoj? To jau nu pat pareģis nevarētu pareģot,” Harijs šokējoši noteica, „ Labi. Nāciet priekšā!” Drako paklausīgi piegāja blakus Harijam.

„ Tātad, kā jau Pārkinsone lasīja Tiistore lāsts ir saistīts ar dziļām tumšajām zintīm, bet tas nav aizliegts. Noskaitot grāmatā minētos buramvārdus cilvēks pārvēršas par to ko viņš domā. Ir svarīgi lai sāktu domāt tikai par to ko vēlies pārvēsties. Vai, Malfoj, jau izdomāji par ko tu tūlīt pārvērtīsies?”

„ Ē... , nu, jā.”

„ Labi. Akartiis, dope nad doim

Skarape to ki i smell

Bozifuc abru daser ik

Monde rui poj da gaf

Moki fer Tiistore!”

Kad Harijs izteica pēdējo vārdu Malfojs lēni pārvērtās. Sākumā nevarēja saprast kādu veidolu viņš pieņem, bet tad kad viņš bija pilnībā mainījies to nevar nepamanīt. Drako Malfojs stāvēja visā savā godībā ar vampīra izskatu.

Harijs atsauca burvestību un lika Drako apsēsties.

„ Tātad, kā jūs jau redzējāt Malfojs bija ļoti koncentrējies un domājis par to ko viņš vēlas kļūt. Par to ,paldies. Tas bija perfekts paraugdemonstrējums. Par to Slīdenis saņem desmit punktus. Tātad iegūstot sev vēlamo izskatu prāts paliek nemainīgs. To varētu salīdzināt ar helovīna masku. Izskats mainās, bet prāts ne. Šis lāsts ir tik cieši saistīts ar tumšajām zintīm, tāpēc ka burvju vārdi ir grūti izrunājami. Gadījumā ja tie netiek pareizi izrunāti cilvēks par sev vēlamo personu kļūst uz visu mūžu un tas ir neatgriezeniski, bet ja viss tiek izrunāts precīzi tad var atsaukt burvestību. Iedarbība beidzas tikai tad, kad burvju vārdi tiek izrunāti precīzi.”

Tikai tagad Drako saprata kādām briesmām viņš bija pakļauts, tomēr par to viņš mēģināja nelikties ne zinis.

„ Varbūt, Bulstrouda Milisenta vēlas mums pastāstīt kāda ir mūsu tēma?” Harijs jautāja kādai skolniecei, kuru viņš bija ievērojis jau iepriekš. Uzrunātā stundā nelikās ne zinis par skolotāja klātbūtni. Viņai bija īsi nogriezti tumši brūni mati, kas neslēpa viņas dūšīgumu.

„ Šurpum Milisentas pergament.” Harija rokās ielidoja paliela lapa ko viņš atvēra, „ jauks zīmējums, Milisenta. Es šo parādīšu Maksūrai lai arī viņa varētu dalīties ar mani priekā novērtējot jūsu stundas darbu. Par to Slīdenim tiek atņemti desmit punkti.”

Harijs ievēroja, ka visu šo laiku Malfojs uzmanīgi klausās, bet kad tika atņemti viņa tikko nopelnītie punkti blondīns piesarkst un met dusmīgus zibeņus uz Bulstroudas pusi.

„ Jūs to nevarat darīt,” skarbi pielēkusi kājās pateica gara auguma meitene. Viņai bija gari, brūni mati, kas spīdēja klases gaismā. Viņai bija šauras acis ar tumši zaļām acu zīlītēm. Seja likās izķēmota no dusmām. Viņa bija Milisentas labākā draudzene. Teile Nordžēlisa.

„ Un kurš mani apturēs?” Harijs novilka.

„ Jā, es.”

Malfojs dusmās vārījās. Viņš beidzot pielēca kājās un iebļāvās: „ Jūs, stulbās draņķasines, aizverat savu muti un apsēžaties vienreiz, savādāk es pats ar jums tikšu galā. Mēs nevaram atļauties katrā stundā dzēst punktus.” Vairāki viņa klasesbiedri piekrītoši pamāja, bet citi klusēja. Nē! Bija jābūt trakam lai brīvprātīgi stātos pretī Drako Malfojam, izcilajam slikto lāstu ģēnijam.

„ Bet, Drako, tiek aizskarts mans gods.,” bilda Teile, kas nebūt negrasījās padoties, „ mūsu abu gods.”

„ Kāds, bezdibene, tev var būt gods? Tu esi tāda un paliksi. Ar savu muti ir arī jāpiebremzē. Un tagad aizveries es gribu kaut ko arī iemācīties, nevis lieki pļāpāt ar tevi.” Pansija Pārkinsone ļauni ņirgdama ar savu acu skatienu, kā čūska uzglūnēja Teile Nordžēlisa. Kā viņa ienīda to draņķasini!

„ Skolēni, es domāju, ka jūs varētu mazliet piebremzēt, kad notiek vārdu pārmaiņa,” tas bija vienīgais teikums ko viņš varēja izdomāt. Tas tāpēc, ka viņam bija šoks. Jā. Malfojs bija viņu šokējis. Tas ko viņš pateica par punktu zaudēšanu bija pilnīga taisnība. Harijs viņam par simts procentiem piekrita. Tajā mirklī kad Malfojs to teica, viņa prātā zumēja tieši tādi paši vārdi. Varētu teikt, ka Malfojs nolasīja viņa domas, kā dzejolīti. Nē, nu tas nudien bija biedējoši. Vārds pa vārdam. Vēl tagad Harijs varētu pateikt, to ko Malfojs teica un kas viņa domās mudžēja.

„ Hm tātad, varbūt, skolēni, mēs varētu turpināt stundu, kamēr no manas klases nav palikusi tikai tā burciņa pāri. Man negribētos šādu pārsteigumu sagādāt nabaga Danufānam. Neesmu īsti pārliecināts vai viņš mani nenolādēs, par direktori nemaz nerunājot. Tātad pie kā mēs palikām? Ā jā Milisenta uz šo jautājumu nevarēja atbildēt. Tātad uz nākošo stundu es gribēšu redzēt jūsu projektus, kas ir minēti grāmatas aizmugurē, kā papildu darbi. Projektā jūs varat strādāt ne vairāk, kā četri skolēni grupā. Neaizmirstiet, ka projekta apjomam ir jābūt pēc jūsu spējām maksimāli. Brīdinu, ka šis projekts ir ļoti nozīmīgs. Tie kuri atnāks uz stundu nesagatavojušies varēs doties taisnā ceļā pie Maksūras. Ieteiktu kad ja jūs jau iepriekš zināt, ka tāds ir jūsu liktenis nekavējiet manu laiku. Ejiet uzreiz pie direktores durvīm. Nebūs jāstaigā tik daudz. Protams, par darbu lieku atzīmes.”

Noskanēja zvans. Skolēni sāka kravāties un somās likt visas grāmatas, kuras atradās uz sola. Skolotājs smagi apsēdās pie galda. Viņš likās pagalam noguris. Paldies, Merlinam, ka šodien darbi bija padarīti. Domās viņš jau atradās zēnu guļamistabā un mierīgi gulēja. Pēkšņi sapnī uz viņu kāds sāk kliegt. O, jā un vēl tā pamatīgi. Rīkle varētu būt tik liela kā zemes plašie līdzenumi. Tad balss paceļas. Harijs tiek izrauts no iztēles. Pēkšņi viņa sapnī... Nē, ne sapnī. Viņš joprojām ir klasē un pretī viņam stāv Malfojs. Viņš izskatās mazliet dīvaini. Bet kas tieši ir mainījies?