Aivija virpināja gredzenu, ko Harijs viņai uzdāvināja pirms četriem mēnešiem. Viņa iztēlojās viņus dzīvojam jaukā lauku mājā, kurai apkārt būtu plašumi, kur viņu bērni varētu brīvi skraidīt un rotaļāties. Viņa paliktu mājās un pieskatītu bērnus, bet Harijs atrastu darbu. Viņasprāt, tas varētu notikt pēc tam, kad viņi būs apprecējušies. Aivija bija stāvoklī. Viņiem būs bērns, meitene bija jau aizrakstījusi vecākiem. Tie neko neteica, tikai bija apbēdināti, ka meita pametīs skolu, tiklīdz grūtniecība kļūs manāma. Bet prieku sagādāja apziņa, ka Aivija precēsies ar savu sapņu puisi un dabūs viņa bērnu. Harijam vēl nebija darīts zināms, un meitene gaidīja īsto brīdi. Kad viņi būs vieni, viņa pateiks.

--------------------------------

Šīmuss Aivijas stāvokli atklāja, paslepus lūrot pār meitenes plecu vēstulē, ko bija atsūtījis ārsts. Puisis bija ievērojis, ka viņas skatiens kļuvis sapņains un ka viņa pēta vientiešu žurnālus par bērnu audzināšanu, ko slēpa, kad tuvumā bija Harijs. Tā viņš saprata, ka Harijam vēl nekas nav pateikts. Šīmuss vēlējās pajautāt, kas ir bērna tēvs un kāpēc Aivija nēsā saderināšanās gredzenu. Viņam bija jāuzzina, kāpēc viņš nevar dabūt meiteni ārā no sava prāta. Viņam vajadzēja zināt daudz. Šīmuss paslēpās slotu kambarī, un, kad Aivija gāja garām, satvēra viņu un ievilka iekšā.

"Kas par... Šīmus. Man vajadzēja nojaust," Aivija noteica un grasījās iet prom, bet puisis viņu saķēra.

"Aivij, lūdzu. Es zinu par bērnu."

"Kā? Vienīgie, kam esmu to pateikusi, ir mani vecāki."

"Es lasīju vēstuli no tava ginekologa. Un gribu zināt, kas ir tēvs."

"Puisis, ar kuru esmu kopā - Harijs Poters."

"Kādēļ?"

"Jo es viņam dāvāju sevi, un viņš tāpat, Šīmus. Es viņu mīlu, un mēs esam saderināti," viņa pacēla roku ar gredzenu.

"Saderināti. Cik ilgi?"

"Kopš novembra beigām. Viņš mīl mani un, kad pateikšu par bērnu... ak, es nezinu, ko viņš darīs."

"Viņam būs tas jāpieņem. Tu nes sevī viņa bērnu, un, ja viņš tevi mīl, tad viņš gribēs tavu bērnu."

"Šīmus, kāpēc tu tā?"

"Es apzinos, ka Harijs būs labākais no visiem, kas jelkad izrādīs interesi par tevi. Jūs pavadīsiet kopā visu dzīvi un kopā mirsiet. Harijs vienmēr būs labāks par mani. Vienmēr."

"Šīmus," un meitene noskūpstīja viņu uz vaiga.

"Es jūs atstāšu," un viņš aizgāja. Aivijai acīs riesās asaras. Viņa bija brīva, bet viņai viņa pietrūks.

----------------------------------------

Tonakt Harijs un Aivija gulēja gultā un izbaudīja klusumu. Meitene juta, ka pienācis brīdis atklāt savu noslēpumu.

"Harij, mīļais, man tev kas jāsaka."

"Kas?"

"Nu, man no rītiem bija slikti, domāju, ka tas nebija nekas nopietns, bet, lai būtu droša, aizgāju Cūkmiestiņā pie ārsta un... ai, nezinu, kā tev to pateikt."

"Tev viss kārtībā?"

"Ak, jā. Man ir labi. Lieliski. Brīnišķīgi. Tikai... es esmu stāvoklī."

"Ko?"

"Es zinu, ka tas ir šokējoši, bet es gribu šo bērnu, Harij. Tas ir mūsu. Neviens to nevar atņemt. Mani vecāki ņems mani pie sevis līdz bērna dzimšanai un palīdzēs, cik spēs. Lūdzu, saki kaut ko."

"Puisītis vai meitenīte?" Aivija sāka smieties.

"Tu gribi bērnu?"

"Nu, jā, gribu. Biju domājis, ka bērni mums būs vēlāk, bet, tā kā tas ir mans bērns tavā vēderā, nevaru prasīt neko vairāk."

------------------------------------------------

Nākamajā rītā Aivija un Harijs palika Vajadzību istabā. Viņi bija atlaidušies gultā, un Harijs knibināja meitenes vēderu.

"Tevī tiešām kaut kas iekšā dzīvo," viņš teica, pieskaroties puncim.

"Jā, un tas dažkārt ir apgrūtinoši. Atvaino," viņa piecēlās un aizgāja uz vannasistabu, lai pēc brīža atgrieztos.

"Viss kārtībā?"

"Tas ir normāli sievietēm gaidībās. Drīz pāries."

"Tu vēlies šodien doties uz Cūkmiestiņu vai arī paliksi šeit?"

"Gribu būt kopā ar tevi un nekur neiet."

"Labi, saldumiņ," un Harijs noskūpstīja viņu uz pieres. Viņi vēl ilgi gulēja klusumā.

----------------------------------------------------

*pēc diviem mēnešiem*

"Man žēl, Borderes jaunkundz, bet jūs nevarat šeit palikt," Maksūra sacīja, kad viņas apsēdās.

"Es zinu, profesore. Pirms šovakar dodos prom, drīkstu atvadīties no Harija?"

"Protams."

Tas bija noticis. Varēja jau manīt, ka Aivija ir stāvoklī. Šobrīd viņas noslēpumu glabāja Harijs, Šīmuss, Čo, Hermione, Marieta un Rons. Pametusi Maksūras telpu, viņa devās uz Grifindoru koptelpu.

"Es gribētu runāt ar Hariju," meitene teica Džinijai. Un pēc piecām sekundēm Harijs nāca.

"Aivij," viņš teica, apskaujot viņu.

"Harij, es atnācu atvadīties. Mani vecāki būs man pakaļ uzreiz pēc vakariņām."

"Es gribu viņus satikt."

"Satiksi pēc vakariņām. Viņi arī grib tevi satikt."

"Sarunāts, mīļā," un viņš noskūpstīja viņas lūpas.