Kad Hermiones acis atvērās, viņa uzreiz saprata, ka nav Sv. Mango. Viņa atradās slimnīcas spārnā. Šis vienkāršais fakts lika meitenei pasmaidīt. Hermiones acis sūrstēja un rīkle likās aizpampusi.

„Hmm...” bija viss, ko viņa spēja pateikt. Hermione palūkojās pa labi. Puisis ar izspūrušiem, blondiem matiem bija atspiedis pieri pret sev priekšā saliktajām rokām, šķita, ka viņš ir aizmidzis. Hermione pasmaidīja. Viņa centās pasaukt Drako vārdā, bet nespēja. Tā vietā meitene vārgi pacēla labo roku un sabužināja puiša matus vēl vairāk. Puisis uzreiz pamodās, izskatīdamies izbiedēts, taču viņa zaļās acis nomierinājās, uzlūkojot Hermioni.

Zaļās?

„Hermion! Tu esi pamodusies!” Billijs Hariss iesaucās.

„Billij?” Hermione aizsmakušā balsi noteica, nespēdama pateikt neko vairāk. Billijs sparīgi pamāja un saņēma meitenes plaukstu savējā, maigi masēdams viņās pirkstus. Hermionei bija jāatzīst, ka sajūta bija patīkama. Viņa nopūtās, vēlēdamās, lai šeit būtu Drako, kas turētu viņas plaukstu. Meitene priecājās redzēt Billiju, bet Drako bija... Drako.

„Dumidors nogādāja mani un manu ģimeni uz šejieni, lai tevi satiktu,” Billijs paskaidroja ar smaidu. „Viņš ir jauks večuks... drusku dīvains, bet visā visumā tīri patīkams.” Hermione iesmējās, tas sāpēja, bet viņa centās to neizrādīt.

„Drako,” Hermione nomurmināja, pirms sāka mežonīgi klepot. Billijs sarauca pieri, un pārguris izbrauca pirkstus cauri matiem.

„Viņš tiekas ar profesoru Dumidoru, vēl dažiem un manu tēvu,” puisis satraukti teica, palikdams gandrīz bez elpas. Pirms Hermione paguva pajautāt vēl kaut ko, pa durvīm ienāca kāds jauneklis. Viņam bija īsi, biezi, melni mati un gaišs smaids. Hermione pasmaidīja pretī, ievērodama radniecisko līdzību.

„Ah! Tu esi pamodusies. Kas tikai nenotiek tajā īsajā brīdi, kad tu aizskrien līdz tualetei. Kā tu jūties?” jauneklis jautāja apsēzdamies blakus Billijam. Hermione nodrebinājās un uzsmaidīja ‘ņemot-vērā-manu-stāvokli,-tīri-labi’ smaidu.

„Tas ir mans brālis Nātans... tas, par kuru es tev jau stāstīju,” Billijs iepazīstināja. „Pēc tā, kas notika ar viņu, mēs visi esam cieši pārliecināti, ka viss ir iespējams,” puisis iesmējās.

„Ko tu man nesaki?” Hermiones balss aizlūza. Lai gan Billijam izdevās noturēties, Nātanam tas neizdevās.

„Viņi ir atraduši veidu, kā tevi izglābt.”

„NĒ! Tas ir pilnībā nepieņemami!” Strups iešņācās uz visiem klātesošajiem. „Tas, ko jūs gribat darīt, ir pret likumu, aizliegts jau gadsimtiem un tagad jūs to gribat pārkāpt tikai meitenes dēļ?” viņš jautāja, glūnēdams apkārt.

Drako tik tikko spēja noturēt savas dusmas pret profesoru. Viņam likās, ka plāns bija ģeniāls. Bendžamins Hariss stāvēja stalts un izslējies, kamēr ecēšanās turpinājās, klusēja. Priekš viņa tam visam nebija nozīmes. Viņam šis lēmums nebija nekas cits kā pavēle. Viņam nebija, ko zaudēt.

„Profesor Strup, likumi ir radīti, lai tos pārkāptu,” Dumidors ierunājās ar nelielu smaidu uz lūpām, salikdams pirkstus jumtiņā. Malfojs vēroja Strupu, zinādams, ka viņš nekad neiebilstu direktoram.

„Malfoja jaunskungs, vai jūs apzināties, cik Jūsu lūgumam ir augsta cena?” Profesore Maksūra jautāja, samiedzot acis. Drako gribēja viņiem visiem ko uzkliegt. Viņš bija gaidījis, ka visi leks kājās no prieka, ka ir radusies iespēja glābt Hermioni, tā vietā viņi gaudās un spriedelēja kā tādi nožēlojami kranči, kam astes ierautas kājstarpē.

„Bet, protams, profesore! Es tāpat apzinos, ka cena, to nejautājot, ir vēl augstāka,” Drako vienkārši atbildēja. Viņam bija jāsaglabā miers, lai gan viņš nekad nav spējis savaldīt savas emocijas. Drako jau varēja just vēlmi kliegt kāpjam rīklē.

„Tas nekad neizdosies!” Strups iesaucās, taukainajiem matiem krītot sejā. Viņš tos dusmīgi notrauca no sejas, nikns uz apkārtējiem. „Ja tas būtu tik vienkārši, vai tad jums nešķiet, ka tad likums būtu mainīts?” viņš visiem jautāja. Drako klusēja. Viņam nebija ko atbildēt.

„Profesor, likums netiktu izdots, ja nebūtu cilvēku, kas mirdami to uzturētu,” Dumidors stingri noteica vīrietim, kurš apklusa no vēsi zilo acu skatiena.

„Tātad Jūs gribat teikt, ka to atļaujat?” Drako jautāja, gandrīz bez elpas. Dumidors pacēla roku.

„Nē, to es vēl neesmu teicis. Mums joprojām ir jāpaspriež iespējamās sekas,” Dumidors teica ar rūpju pilnu skatienu.

„Mēs jau tos apspriedām un es neredzu neko tādu, kas varētu mūs atturēt!” Drako īgni noteica, vecais ķēms viņam sāka jau krist uz nerviem. Strups cītīgi kaut ko čukstēja Maksūrai, kura izskatījās visai skeptiska.

„Malfoja jaunskungs, Jūs acīmredzami nepieļaujat domas par citām iespējamībām. Ja nu pēc procedūras Grendžeras jaunkundze vairs nav tādi pati kā agrāk? Ja nu mēs viņas dzīvi padarām neciešamāku, tā vietā, lai to uzlabotu?” Dumidors jautāja.

„Kas var būt ļaunāks par nāvi?” Drako jautāja caur sakostiem zobiem, sažņaugdams rokas dūrēs.

„Padomājiet par viņas prātu, talantiem, ģenialitāti. Ja nu šīs operācijas rezultātā tas viss tiktu zaudēts, un viņa nonāktu komas vai katatonijas stāvoklī, vai domās, ka viņa atkal ir mazs bērns. Ja nu kaut kas noiet greizi operācijas laikā? Kaut kas tāds vēl nekad nav ticis darīts, jaunais cilvēk! Es Jums varu apgalvot, ka kļūdas tiks pieļautas un sekas var būt nāvējošas,” Dumidors centās vest Drako pie saprāta, bet puisis tik tikko klausījās.

„Es nespēju jums noticēt! Jūs visi tikai cenšaties atrast attaisnojumu, lai varētu ļaut viņai nomirt!” Drako iesaucās, dusmās iesperdams ar kāju pa grīdu.

„Nekā tamlīdzīga, Malfoja jaunskungs. Mēs tikai vēlamies būt piesardzīgi un pieiet šim uzdevumam mierīgi un maksimāli sagatavotiem.”

„Tad jau varētu būt par vēlu!”

„Jā varētu, bet, esot sagatavotiem, viņas izredzes uz izdzīvošanu palielinātos.”

„Profesor, neņemiet ļaunā, bet kopš kura laika Jūs esat medicīnas eksperts?” Drako novīpsnāja.

„Es neesmu lietpratējs šajā jautājumā, bet vīrs, kurš stāv Jums blakus, gan ir. Kāpēc neuzzināt viņa viedokli?” sirmais vīrs jautāja. Visi klātesošie pagriezās pret Bendžaminu, kurš, līdz pat šim brīdim, visai bezkaislīgi bija klausījies notiekošajā. Viņš palūkojās uz visu gaidošajām sejām, tad ieskatījās Drako izmisušajā skatienā. Puisis vīrietim tik ļoti atgādināja viņa dēlus. Bendžamins nevēlējās likt Drako ciest.

„Zini, es nevaru neko apsolīt. Dzīvē nekas nav garantēts... bet man liekas, ka es to varu izdarīt,” viņš pārliecināti un patiesi teica. Drako vīrietim uzsmaidīja.

„Ser, Jūs taču apzināties iespējamās sekas?” Profesors Dumidors jautāja. Bendžamins pamāja.

„Tas būtu liels gods strādāt kopā ar tādiem pašiem cilvēkiem, kuri izglāba manu dēlu,” viņš atklāti atbildēja. Bendžaminam bija sajūta, ka, izglābjot šo jauno meiteni, viņš vairs nebūtu parādā. Viņš būtu atmaksājis šai pasaulei par Nātana dzīvības pasaudzēšanu, ja viņš pasaudzētu šīs meitenes dzīvību.

„Tas ir absurds! Albus, tu nevari pat apvērt domu jaukt Vientieša un Maģijas dziedināšanas spējas, lai glābtu meiteni!” Strups iesaucās. Dumidors mierīgi pasmaidīja un pamāja.

„Patiesībā, es apsveru. Nav pareizi, ka mums rokās ir risinājums, bet mēs to neizmantojam, lai glābtu dzīvības. Dziednieki viņu atslēgs, ja var tā izteikties. Tad, Dr. Hariss, Jūs varēsiet atvērt viņas galvaskausu. Dziednieki liek lietā maģiju, lai saturētu visu kopā un lai viss notiktu kā nākas. Viņi darīs, kā liksiet. Jūs izņemsiet audzēju manuāli. Vai domājiet, ka spēsiet ar to tikt galā?” Dumidors pārjautāja.

Bendžamins nopūtās un nobrauca ar plaukstām pāri sejai.

„Tas ir daudz sarežģītāk. Es nešaubos par profesores Maksūras dziedināšanas spējām gan maģiskajām, gan... vientiešu. Audzējs ir tik liels, ka tas caurvij visas meitenes smadzenes. Tas ir daudz sarežģītāk, kā vienkārši atvērt galvaskausu un izgriezt to ārā. Būs nepieciešamas dučiem operāciju, katras laikā būs jāatver jauna vieta galvaskausā. Pat tad es nevaru garantēt, ka tas viss tiks izņemts,” Bendžamins Hariss paskaidroja, pašpārliecībai lēnām izzūdot.

Dumidors pasmaidīja.

„Ser, priekš tam jau maģija ir arī domāta!” viņš iesmējās, samulsinot Bendžaminu. Visi palūkojās cits uz citu, Drako izskatījās noraizējies. Nopūtusies, Maksūra apstiprinoši pamāja, Strupam atlika tikai bezpalīdzīgi pamest gaisā rokas.

„Tagad jautājums nav vairs par morāli vai legālumu. Tas ir vienkāršs jautājums, Dr. Hariss, lūdzu, atbildiet godīgi un no sirds. Netaupiet mūsu jūtas.”

„Jā, ser?”

„Vai šī procedūra spēs viņu glābt?”