- Teksta izmērs +
Autora piezīmes
Hermione sēdēja, nervozi trīdama kāju. Kāpēc viņa tā izturējās? Kāpēc viņa bija tik stulba? Meitene sapurināja galvu un izberzēja acis. Hermione sēdēja uz koptelpas dīvāna, nevēlēdamās izskatīties uztraukta, bet nevelēdamās arī izskatīties tā, it kā notiekošais viņu nesatrauktu.

Kāpēc tas viss bija tik mulsinošs? Vai Dumidora teiktais meiteni kaut kā iespaidoja? Protams, ka nē! Viņa to darīs tāpēc, ka to vēlējās. Tāpēc, ka viņai bija vajadzīgs atbalsts!

Vai viņa bija vāja? Dumidors teica, ka tas padarot stiprāku. Vai Hermione viņam noticēja? Jautājumi šaudījās caur meitenes prātu, līdz brīdim, kad Malfojs iznāca no vannas istabas. Hermiones acis pārsteigumā iepletās, vaigi kļuva koši sārti un viņa strauji aizgriezās.

„Tikai nevajag, Grendžere! Neesi nu tik kautrīga,” Malfojs teica, beigdams susināt matus un aptīdams pūkaino dvieli ap vidukli.

„Vai esi apģērbies?” Hermione nervozi ievaicājās. Malfojs skaļi novaikstījās.

Nē! Bet vairāk piesedzies es nebūšu,” viņš teica. Hermione lēni pagriezās un nopētīja vēl nedaudz mitro Malfoja augumu. Tagad, kad viņa... vīrietība... bija piesegta, meitene jutās daudz brīvāka.

„Vai tad tu jau no rīta nenomazgājies?” Hermione vaicāja, kamēr Malfojs nometās viņai blakus uz dīvāna. Viņš tiešām izskatījās visai pievilcīgi ar saviem, parasti taukainajiem, matiem, kuri nu bija mitri un tīri. Malfojs pamāja un iespurdzās.

„Biju, bet man savajadzējās ieiet aukstā dušā,” viņš atbildēja.

„Ja? Kāpēc?” Hermione nevainīgi ievaicājās. Malfojs brīdi lūkojās meitenē, neticēdams, ka viņa nesaprata, ko viņš bija domājis.

„Tu to nopietni?” Hermione apjukumā sarauca uzacis. „Ģeniāli! Viszinīte Grendžere neko nezina par puišiem!” Malfojs iesmējās. Viņš dziļi ielūkojās meitenes acīs, kura bija apjukusi.

„Nu tad pastāsti man,” Hermione vaicāja. Malfojs šķelmīgi pasmaidīja. Viņš paņēma Hermiones plaukstas savējās.

„Redzi, kad vīrietim vajag apmierināt savas seksuālās vajadzības, bet tas nav iespējams un viņam ir no tām jāatbrīvojas... savā ziņā... viņš ieiet aukstā dušā vai vannā, lai... nomierinātos un tiktu vaļā no... saspringuma,” Malfojs teica. Hermiones seja pieņēma tumši sarkanu krāsu un viņa strauju izņēma savas plaukstas no Malfoja plaukstām.

„Ak,” viņa klusi un neveikli nočukstēja. Malfojs iesmējās.

„Neuztraucies! Ne visi par to zina. Pat puiši,” viņš teica. „Bet priekš manis auksta duša der vairāk nekā... citi veidi,” Malfojs pamirkšķināja Hermionei.

„Es jūtos ārkārtīgi neērti, runājot par to ar tevi,” Hermione teica diezgan spiedzīgā un nervozā balsī. Malfojs tikai pasmējās.

„Es zinu, tāpēc jau es par to tagad runāju,” viņš teica, paraustīdams plecus. Hermione kādu brīdi nikni lūrēja uz puisi.

„Zini ko? Aizmirsti! Nespēju noticēt, ka es varēju būt tik stulba...” meitene nomurmināja un sāka virzīties uz savu istabu. Malfojs pielēca kājās un pārlēca pār dīvāna atzveltni, neļaudams Hermionei turpināt ceļu un viņas guļamistabu.

„Aizmirst ko?” viņš vaicāja, ziņkārīgi lūrēdams. Hermione novicināja ar roku.

„Es tikai gribēju tev lūgt pakalpojumu. Nekas īpašs! Kaut kādas muļķības...” viņa atbildēja un centās apiet puisi. Malfojs pakāpās sāņus, neļaudams viņai aizšmaukt.

„Nu tad jau tu vari man droši teikt, ko tu grasījies lūgt,” viņš teica. Hermione pašūpoja galvu, izmisumam lēnām kļūstot lielākam.

„Nē!” viņa atcirta un atkal centās puisi apiet. Malfojs meiteni joprojām nekur nelaida. Hermione uzlika rokas uz gurniem, cenzdamās apspiest niknumu un izmisumu.

„Vai tu man to nesaki tāpēc, ka es teicu, ka tu slikti bučojies?”

„Nē!”

„Jo, tavai zināšanai, tev ir zināms potenciāls,” Malfojs iespurdzās. Hermione kļuva koši sarkana.

„Novācies no ceļa, tu puņķainais mērgli!” viņa atcirta un paspraucās garām Malfojam.

„Grendžere!” Malfojs iesaucās, saķerdams meiteni aiz pleca un apgriezdams riņķī. „Tev ir nopietnas problēmas ar dusmu savaldīšanu!”

„Jā, bet tu savukārt esi iedomīgs kroplis, taču es tev to negrūžu degunā,” Hermione nošņācās. Malfojs nobolījās.

„Tu tikko to izdarīji,” viņš aizrādīja. „Es tevi nekur nelaidīšu, līdz tu man nepateiksi, kas tas ir par pakalpojumu... es domāju, bija,” Malfojs teica ar aizdomīgu liesmiņu acīs. Hermione stāvēja truli blenzdama uz puisi. Viņa uzmanīgi puisi nopētīja. Kāpēc viņam bija jābūt tik izskatīgam? Kāpēc viņam bija jābūt tik apburošam? Viņš taču bija tāds sesks, pretīgs radījums un tomēr, vienīgais ko meitene vēlējās, bija sajust viņa rokas uz viņas auguma.

„Vai nav vienalga?” Hermione klusi teica, pievērdama acis. Malfojs pamanīja kā spriedze izzūd no meitenes trauslā auguma. Viņas acis bija pilnas izmisuma un viņa izskatījās tik atturīga. Visvairāk puisi sāpināja tas, ka meitene centās slēpt sāpes.

„Man nav vienalga, Grendžere. Mēs abi zinām, cik es varu būt ietiepīgs,” Malfojs nočukstēja, izaicinošā tonī. Hermionei nepietika spēka atbildēt šim tonim. Viņa vienkārši vēlējās atpūsties. Viņai vajadzēja jauku, karstu vannu.

„Es tev gribēju pavaicāt, vai tu nevēlētos man pievienoties rīt... vizītē Sv. Mango. Tagad es saprotu, ka tā bija muļķīga iedoma, ka tu varētu izturēties daudzmaz cilvēcīgi,” Hermione klusi teica. Malfojs novīpsnāja, nošūpodams galvu.

„Grendžere, es tevi vedīšu uz Sv. Mango, vai nu tas tev patīk, vai nē. Es esmu spēcīgāks par tevi! Neizskatās, ka tu būtu spējīga par to šobrīd strīdēties,” viņš teica. Hermione ielūkojās puiša mirdzošajās acīs.

„Malfoj, Maksūra teica, ka mums ir jābūt pieklājīgiem, vienam pret otru. Tu pat esi bijis vairāk kā pieklājīgs. Tu esi bijis... draudzīgs,” meitene klusi nobeidza. Hermione ieurbās ar skatienu tajās pilnmēness-ūdens acīs. Malfojs nolaida acis ar nelielu sārtumu vaigos.

„Es nezinu... tu laikam mani kaut kā iespaido, vai kaut kā tā. Lai nu kā, es varbūt esmu ļauns, bet kad atceras tos... nu tu zini... umm... pretsāpju tabletes blakus efektus, tas laikam trāpīja pa vārīgo vietu. Paldies vēlreiz, ka iespēri man... tur... citādi mēs būtu izdarījuši ko tādu, ko vēlāk nāktos nožēlot,” Malfojs teica. Puisis savu sakāmo nomurmināja tik klusi un kautrīgi, ka Hermione nespēja noturēties nepasmaidījusi.

„Vienmēr laipni... taču mēs abi zinām, ka es nemūžam to nebūtu pieļāvusi,” viņa teica ar nelielu lepnumu balsī. Malfojs novīpsnāja.

„Tobrīd gan izskatījās, ka tu nespēj man pretoties, Grendžera,” viņš nosmīkņāja. Hermione atvēra muti, lai iebilstu, bet puisis viņu pārtrauca. „Tagad ir mana kārta tev kaut ko jautāt. Kādēļ tu vēlies, lai tieši es dodos tev līdzi uz Sv. Mango? Kāpēc nevaicāji Vīzeļiem vai Brīnumpuisītim?” Malfojs jautāja. Hermione saviebās, izdzirdot Ronam, Džinnijai un Harijam piešķirtās palamas, bet nevēlējās tagad par to strīdēties.

„Tāpēc, ka tu esi vienīgais kurš zina.. it kā...” viņa atbildēja un nometās uz dīvāna. Malfojs nosēdās viņai blakus, šķietami aizmirsis, ka mugurā viņam ir tikai dvielis. Hermione gan to nebija piemirsusi.

„Kā to saprast?” Malfojs vaicāja maigā balsī bez nevienas sarkasma nots. Likās, ka viņam no sirds rūp. Hermione nemierīgi sagrozījās un novērsās no puiša.

„Dienā, kad Harijs, Rons un Džinnija bija piekāpuši, Džinnija izpētīja manas zāles. Viņiem radās diezgan spēcīga interese.”

„Viņa tiešām uzdrošinājās rakāties pa tavām mantām?” Drako nošņācās, uzvezdamies tā, it kā tas būtu viņu nopietni sadusmojis.

„Tā nebija Džinnijas vaina. Es biju atstājusi zāles uz galdiņa... es vienkārši... piemirsu...” Hermione atbildēja ar domīgu skatienu. Darka pasmaidīja, paņemdams meitenes plaukstu savējā.

„Šķiet, ka šī piemiršana tev nozīmē diezgan daudz,” viņš klusi teica. Hermione bēdīgi pamāja. Meitene lēni pacēla acis un palūkojās uz Drako. Puiša acis bija sudrabainas un skaistas, viņa lūpas bija tik valdzinošas. Viņš izskatījās tik drošs, tik apburošs, tik pievilcīgs. Hermione vēlējās vienīgi iebraukt roku puiša mitrajos matos un viņu noskūpstīt...

„Nu... Es... Es esmu tiešām nogurusi. Es laikam došos gulēt,” Hermione noteica un piecēlās, sākdama soļot uz savu guļamistabu. Malfojs palika sēžam uz dīvāna. Meitene pagriezās un bēdīgi uz viņu paskatījās, ienīzdama, ka viņš ir viņas ienaidnieks, bet mīlēdama faktu, ka viņai tas vairs nešķita tas tik svarīgi. „Malfoj?”

„Jā?” viņš atbildēja, nepagriezdamies.

„Paldies tev!”

„Par ko?”

„Ka esi tik patiess!”


Atsauksmes (156)
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.