- Teksta izmērs +
Autora piezīmes

Oriģināls - Malfoy's Potter Dream

Autors - Xitai

Nevar būt nekas baisāks par pirmdienas rītu vidusskolā , kurā mācās 2000 skolēni. It īpaši tad, ja tu nekad neesi dzirdējis par vidusskolu. Bet patiesībā par to neiet runa.

Drako Malfojs neticēja paralēlajām pasaulēm. Viņš neticēja ceļošanai laikā. Taču maģijai viņš acīmredzot ticēja.

Arī Harijs Poters neticēja paralēlām pasaulēm. Viņš nebija pārliecināts par ceļošanu laikā. Viņš par to bija lasījis diezgan daudz vientiešu grāmatas. Bet maģija pavisam noteikti pastāvēja.

Hermione Grendžere domāja, ka paralēlas pasaules ir pilnīgas muļķības. Viņa ticēja ceļošanai laikā ar maģiskām ierīcēm, bet tas arī bija viss. Maģija noteikti eksistēja.

Rons Vīzlijs. Patiesībā viņš nebija domājis par paralēlām pasaulēm. Ceļošana laikā noteikti bija iespējama. Vai tad Hermionei nebija tas Laikgriezis? Vai arī tā bija kāda burvestība? Viņš nebija īpaši pārliecināts par to.

Tātad kas notiek, kad visi četri nelabprāt ierodas pilnīgi parastas vidusskolas telpās? Pilnīgs trakums, lūk, kas. Pie velna, kāda tam visam jēga? Un ko viņi darīs?

Šādi sākas ļoti tēlains stāsts par lielisko četrinieku. Nu, iespējams, ka Drako patiesībā tur nevajadzētu atrasties, bet vienalga.

Drako parasti pamodās savā gultā Slīdeņa pagrabos. Šodien viņam nepaveicās. Zēns skatījās un kādu ļoti zilu un ļoti svešu priekšmetu, ko parasti sauca par skapīti. Tajā stāvēja grāmatas. Patiesībā tur bija daudz grāmatu, kuras Drako neatpazina. Ķīmija? Vēsture? Vēl jau varēja cerēt, ka viņš joprojām ir aizmidzis.

Pēc brīža viņam blakus uzradās Harijs Poters – Zēns, Kurš Izdzīvoja. Labi, tagad jau tas sāka līdzināties murgam. Drako ignorēja Poteru, bet izskatījās, ka arī viņš ir diezgan pārsteigts, pirmo no rīta ieraugot savu ienaidnieku.

Pirms zēni paspēja reaģēt uz radušos situāciju, priekšā skapītim parādījās uz ceļiem tupoša Hermione. Drako pāris reizes samirkšķināja acis. Meitene joprojām atradās turpat. Šis murgs nupat bija kļuvis vēl šausminošāks. Hermione izskatījās tikpat apmulsusi kā Harijs un Drako, bet piecēlās un sāka pētīt grāmatas plauktā.

Un tieši brīdī, ka likās – šī situācija nevar kļūt vēl dīvaināka, neviens cits kā Rons Vīzlijs uzradās Drako otrā pusē. Pie velna šausmas, tas jau bija perverss grifidoru iebrukums Drako prātā. Rons nesapratnē blenza uz Drako, bet tad lūdzoši paskatījās uz Hariju un Hermioni.

„Kas, pie velna, te notiek?” Drako bija nokaitināts. „Malfoji taču nesapņo par grifidoriem.”

Poters palūkojās uz viņu. „Tu domā, ka es vēlētos sapņot par tev? Un kurš vispār ir teicis, ka šis ir sapnis?”

„Es nevēlos ticēt, ka šī ir īstenība, jo nesaprotu, kur atrodos un ko te dariet jūs...” Drako skaidroja, bet Hermione veltīja viņam trulu skatienu,

„Un tu domā, ka mēs zinām, Malfoj?” Meitene izskatījās neapmierināta ar savu nezināšanu. „Vai kādam ir idejas par mūsu atrašanās vietu?”

Rons pakratīja galvu. Acīmredzot viņš joprojām nespēja parunāt. Harijs pavērās uz daudzajiem cilvēkiem visapkārt. „Es domāju, ka mēs varētu pavaicāt kādam.”

Hermione viņam uzsmaidīja. „Laba doma, Harij!”

Drako novīpsnāja un atdarināja meiteni. „Jā, tiešām laba doma, Harij!”

„Atšujies!” To pateicis, Harijs vērsās pie tuvāk esošā cilvēka. Tā bija meitene ar blondiem matiem, kura ātri krāmēja lietas savā zilajā skapītī. „Atvaino?”

„Ak, sveiks, Harij! Es tevi nepamanīju! Bet man ir jāsteidzas. Man bija jābūt stundā jau pirms desmit minūtēm, lai uzrakstītu testu, ko nokavēju vakar.” Meitene uzsmaidīja Harijam.

Poters izskatījās samulsis, ka šī meitene zināja, kas viņš ir. „Ak, man šķiet, ka man ir tāds kā atmiņas zudums... Vai tu vari man pateikt, ko es te daru?”

Viņa iesmējās. „Vēl viens pirmdienas rīts, ko? Harij, šī ir skola. Un neaizmirsti par kontroldarbu matemātikā!”

„Matemātikas kontroldarbs?”

„Tu taču neaizmirsi pamācīties, vai ne?” meitene nopūtās. „Tu taču zini, ka vienmēr nevaru tev pusdienlaikā palīdzēt!”

„Pareizi.”

Blondīne uzleca kājās un steidzās prom pa gaiteni kreisajā pusē. „Tiksimies vēlāk!”

Harijs vāji pamāja viņai nopakaļ. Hermione nopūtās. „Tas mums neko daudz nepalīdzēja.”

„Tas gan,” Drako sarkastiski piekrita.

Tad viņus ielenca trīs citi cilvēki. Divi no jaunpienācējiem bija zēni – viens ar smilšu blondiem matiem, bet otram bija zaļi krāsoti mati. Trešā bija meitene ar blondām un sarkanām šķipsnām, kas ievijās viņas brūnajos matos. Viņa sveicienam pacēla roku.

„Sveiki, zēni, Herm! Vai tad jums nevajadzētu atrasties ķīmijā? Jūs tur vienmēr esiet jau agri!”

Hermione paraustīja plecus un pagājās uz priekšu. „Es, emm... Es pazaudēju savu stundu sarakstu. Vai tu varētu parādīt savu?”

Meitene iesmējās. „Tev laikam ir slikta diena. Skola sākās jau pirms gandrīz trīs mēnešiem. Lai nu kā, jums ir ķīmija, biznesa zinības, spāņu valoda, angļu valoda, tad brīva stunda un pusdienas, matemātika un vēsture.”

„Mums visiem?” Harijs jautāja.

Meitene pamāja. „Visiem četriem.”

Zēns ar zaļajiem matiem piegāja pie Harija un draudzīgi papliķēja viņam pa plecu.

„Neuztraucies. Ja tu patiešām zaudē prātu, tad atceries, ka tavā plānotājā ir skolas karte.”

„Uz redzi!” iesaucās otrs zēns, un kompānija devās savās gaitās.

Drako lūkojās visapkārt. „Šī ir vientiešu skola!”

„Aizveries taču vienreiz!” Hermione uzstāja.

Rons nedroši spēra soli uz priekšu. „Varbūt mēs varētu mēģināt tikt uz klasi?”

Hermione sāka kaut ko meklēt savās mantās, viņa izvilka nelielu priekšmetu ar uzrakstu `Nodarbību plānotājs`. Viņa pāršķīra dažas lapas, līdz atrada karti.

„Tajā teikts, ka zinātņu nodarbības ir te. Mums jāiet uz šo pusi.”

Harijs blenza uz savu skapīti. „Kā lai es aizveru šo lietu?”

Rons paraustīja plecus, bet Drako drūmi lūkojās uz Hariju. Viņi netaisījās palīdzēt. Hermione tika galā ar savu, pirms parādīja Harijam un pārējiem, kā tas darāms.

Visi četri ieradās ķīmijas klasē reizē ar to, ko turpmāk vajadzēs saukt par zvanu. Viņi atrada vietas un visu stundu brīnījās, kas gan Voldemorta vārdā te notiek. Kad nodarbība beidzās, Drako izteica priekšlikumu, kam visi apbrīnojamā kārtā piekrita. Kā būtu neiet uz stundām? Viņi visi kādā apbrīnojamā veidā atrada ceļu uz Harija mājām vientiešu pasaulē. Kā redzams, šis Harijs bija nodrošināts ar vecākiem, kuriem bija daudz naudas. Bet jau atkal Drako nebija pietiekami iespaidots ar vientiešu bagātībām.

Hermione un Harijs pavadīja dienu atklājumos. Harijs bija aizrāvies, kad atgriezās no mājas pagrabstāva. „Platekrāna televizors ar tādu skaņu un miljons DVD!”

Hermione bija ieslēgusi vienu no daudzajiem datoriem. „Viņiem ir pieslēgts internets!”

„Man ir internets, tu domāji!” Harijs plati pasmaidīja.

Drako un Rons kā pazuduši stāvēja dzīvojamās istabas vidū. Tad kaut kas interesants piesaistīja Drako skatienu. Viņš ātri piegāja pie galda blakus dīvānam. „Hei, Poter! Skaties, ko es atradu!”

Harijs piesardzīgi pievirzījās tuvāk Drako, izdvesdams šausmu pilnu skaņu. Tas piesaistīja Ronu, un arī viņš noelsās, kad bija pienācis klāt un ieraudzījis priekšmetu Drako rokās. Pēc mirkļa arī Hermione to ieraudzīja un no viņas mutes izskanēja baiļpilna skaņa. Drako bija apmulsis. Viņš skatījās uz grāmatu savās rokās un lasīja: „Harijs Poters un Fēniksa Ordenis. Kas jums tur liekas tik biedējošs?”

Izskatījās, ka Harijam kļūst slikti, Rons pakratīja galvu, atteikdamies kaut ko atklāt. Kas gan notiktu, kad Drako Malfojs uzzinātu par Ordeni?

Beidzot ierunājās Hermione. „Noliec grāmatu, Malfoj.”

Drako acīs parādījās ļauns spīdums, un, pirms pārējie trīs paspēja ko iesākt, viņš jau devās lejup pa kāpnēm. Trīs grifidori dzinās pakaļ slīdenim, taču viņiem nācās apstāties pie aizslēgtām durvīm. Drako nepārprotami atradās durvju otrā pusē.

Taču aizslēgtās durvis šobrīd nesaistīja viņu uzmanību tik ļoti kā plakāts uz durvīm, kurā bija redzams Harijs un Drako savās kalambola formās. Rons palūkojās uz saviem biedriem un paraustīja plecus, tieši tajā brīdī otrpus durvīm atskanēja šausminošs kliedziens.

„Te viss ir par Poteru! Viss! Šeit ir piecas Potera grāmatas. Te ir mana fotogrāfija! Te ir miljoniem Potera fotogrāfijas! Laidiet mani ārā! Ārā, ārā, ārā!”

Hermione sarauca uzacis. „Tad atver durvis!”

Drako nekavējoties tā arī darīja, bet viņa acis uzreiz piesaistīja plakāts ar viņu un Hariju uz durvīm. „Nē!”

Kamēr Harijs un Rons pētīja burvīgo Harija Potera un... pasauli, Drako sekoja Hermionei lejup pa kāpnēm uz pagrabstāvu. Meitene uz viņu skatījās, likās, ka viņai tas ir kā izklaide. „Vai es tikko ieguvu ēnu Malfoja izskatā?”

„Labāk jau ir par Potiju un Vīzeli,” viņš nomurmināja.

Hermione plati pasmaidīja. „Ak, viņi tagad ir aizrāvušies ar lasīšanu par lielisko Hariju Poteru.”

Zēns palūrēja uz meitene. „Ak, aizveries.”

„Zini, Malfoj, ja tās grāmatas ir patiesas, tad tur iespējams ir daudz rakstīts par to, kāds ļauns un apgrūtinošs idiots tu esi. Man šķiet, ka būtu jauki palasīt par apbrīnojamo lēkājošo sesku...” Hermione klāstīja, izskatījās, ka Drako tūlīt eksplodēs. „Tu laikam esi jūtīgs, runājot par šo gadījumu?”

„Aizveries tu, netīrā draņķasine!” Kā redzams, viņš bija vairāk kā nedaudz jūtīgs.

Hermione sarauca uzacis. „Ak, neesi tik melodramatisks.”

Viņi bija ienākuši istabā ar platekrāna televizoru un daudzajiem DVD. Hermione gāja gar DVD plauktu, līdz atrada kaut ko, kas lika viņai pasmaidīt. Meitene to ātri ielika DVD atskaņotājā un gaidīja Malfoja jūtu uzliesmojumus.

Kad Drako bija apsēdies uz dīvāna līdzās Hermionei, viņš šausmās pavērās uz ekrānu, kurā uzliesmoja vārdi ‘Harijs Poters un Noslēpumu kambaris’. Viņš pilnīgi mēms skatījās uz televizoru, kurš turpināja demonstrēt filmu. Poters un viņa putns bija kādā istabā. Tad parādījās vientieši. Drako nodrebinājās, tos ieraugot, viņam gandrīz kļuva žēl Potera. Bet tikai līdz brīdim, kad viņš kaut ko ievēroja.

„Tas ir mūsu nolādētais mājas elfs, ko mēs zaudējām, kad es mācījos Cūkkārpā otro gadu. Mans tēvs atteicās man atklāt, kur tas ir palicis!” Drako rādīja uz ekrānu. Viņš izskatījās vēl vairāk sašutis, kad ieraudzīja, ka Dobijs sarunājās ar Poteru. „Sasodītais elfs!”

Hermione izskatījās uzjautrināta, kaut gan viņa bija nedaudz uztraukta par filmas patiesumu. Varbūt tā tomēr nebija tik laba ideja. Taču tas iedzina Malfoju tādās šausmās! Un arī skaņa bija lieliska.

Nākošās pāris minūtes Drako sēdēja pilnīgi pārņemts ar filmu, bet, kad uz ekrāna parādījās viņš pats, tas bija pēdējais piliens. „Nē. Tas vienkārši nav iespējams. Tā ir kāda ilūzija.”

„Ak, Malfoj, neesi tāds bērns,” Hermione nopūtās. „Tu redzēji arī mūs uz ekrāna. Kāpēc redzēt sevi tev ir tik liels pārsteigums?”

Viņš vienkārši skatījās uz meiteni. „Tas vienkārši nav pareizi. Es vientiešu izstrādājumā!”

Un tā filma turpinājās Malfoja dažādu izsaucienu Hermiones klusā prieka pavadībā. Istaba bija klusa līdz pat titriem.

„Toms Feltons?” Drako spalgi iesaucās. „Nē, viņi kaut ko ir sajaukušo. Tas esmu es...”

Hermione iesmējās. „Es domāju, ka tu nepieļauj domu, ka varētu būt redzams vientiešu filmā!”

Drako nedaudz apsvēra meitenes teikto. „Nē, bet tas taču esmu es! Nevis Toms Feltons.”

„Nu, mēs varētu noskatīties arī ekstras. Es domāju, ka tās tu izbaudīsi vēl vairāk,” meitene ierosināja ar noslēpumainu smaidu.

Drako nodomāja, ka šis sapnis nevar kļūt vēl ļaunāks, tāpēc paraustīja plecus. „Manis pēc.”

Meitene patina uz priekšu interviju ar Džeisonu Izaku, zināmu arī kā Lūciju Malfoju. Drako ar šausmām skatījās, kā viņa tēvs apspriež to, cik nerātns mazs zēns Drako patiesībā ir. „Tā nav taisnība!”

Meitene ieķiķinājās. „Tu esi nerātns?”

„Nu...” izskatījās, ka Drako ir zaudējis spēju asprātīgi atbildēt. „Emm... Nē.”

„Pamēģini to sev iestāstīt.” Hermione palūkojās uz kāpņu pusi. „Varbūt sameklējam Ronu un Hariju?”

„Esi par to droša?”

Viņi atrada abus pie kāda datora vienā no galvenajām istabām. Harijs izklaidējās kādā mājas lapā. Kad Hermione ieskatījās vērīgāk, izrādījās, ka tā ir kāda Harija Poteru fanu stāstu mājas lapa. Viņa bez ceremonijām izgrūda Hariju no vietas. „Hei!”

Hermione ātri izlasīja kopsavilkumu stāstam, ko lasīja Harijs un Rons. „Pansijas attiecības ar Čo? Jūs, zēni, esat vēl slimāki nekā es domāju. Patiešām!”

Drako nebija ne jausmas, par ko viņa runā. „Kas pie velna? Pansija Pārkinsone un Čo Čanga?”

Hermione nevainīgi palūkojās uz abiem zēniem. „Jūs vispār saprotat, par ko tas ir?” Tad viņa apjauta, ka abi divi tikai ķiķina.

„Labi,” Hermione aizvēra Harija un Rona lasīto stāstu, ignorējot viņu vilšanos. „Viss kārtībā, zēni. Es jums atradīšu ko daudz, daudz labāku.”

Taču meitenes smaids bija pārāk plats, lai Harijs ar Ronu noticētu viņai. Rons nopūtās. „Nekas, draugs. Mēs vismaz mēģinājām.”

„Šeit, Drako. Paskaties,” viņa norādīja uz ekrānu un ļāva Malfojam paskatīties viņai pār plecu.

Viņš skaļi sāka lasīt. „ ‘Mēs visi zinām, ka Malfojs ir iekļuvis nepatikšanās, un tam, iespējams, ir kāda saistība ar viņa un tēva attiecībām.’ Ko? Es neesmu... Un arī manam tēvam ar to nav nekāda sakara. Labi, ‘bet kādas tad ir šīs attiecības? Vai Harijs spēs pasargāt Drako no viņa aizskarošā tēva?’ Ko? Kāpēc tur ir iesaistīts Poters? ‘Neticamas homoseksuālas attiecības! Lūcijs/Drako un Harijs/Drako.’ Kas, pie velna, ar to ir domāts?”

Harijs izskatījās slims. „Tas ir pretīgi, Hermione.”

Rons bija pilnīgās šausmās. „Ak, mans Dievs. Kurš gan spēj ko tādu izdomāt?”

Drako joprojām neko nesaprata. „Ko? Es zinu, ka tas, ka Poters mēģina mani izglābt, ir pretīgi.”

„Nē,” Harijs nomurmināja. „Tas vēl nav tas sliktākais.”

Viņš palūkojās uz Hermioni. „Paskaidro!”

„Kad mēs sakām homoseksuālas attiecības starp tevi un Hariju, mēs to domājam tā, ka jums abiem ir tuvas un neķītras attiecības,” meitene priecīgi paziņoja.

Malfojs mirkli stāvēja kā sastindzis, bet tad ļāva rīklei vaļu. „Es un mans tēvs? Es un Poters?”

Harijs palūkojās uz viņu. „Nenormāli.”

„Piekrītu,” Drako pamāja ar galvu, bet, apjautis, ko pateicis, sajuta šausmas, ka ir piekritis Harijam Poteram, lai arī kādā jautājumā.

Tajā brīdī mājās no darba ieradās Lilija un Džeimss Poteri. Gluži kā pavisam parasta diena Harija dzīvē, vai ne? Lilija visiem veltīja smaidu. „Jauki jūs redzēt, Ron, Hermione, Drako!”

Harijs vienkārši blenza uz sievieti, kad Rons beidzot saņēma drosmi, lai atbildētu. „Labdien, Poteres kundze.”

„Ak, tu taču zini, ka vari saukt mani par Liliju, Ron,” Harija mamma pasmaidīja un devās uz virtuvi. „Es pagatavošu pusdienas. Vai jūs visi vēlaties palikt? Kā gāja skolā, Harij? Vai matemātikas kontroldarbā viss bija kārtībā?”

„Emm...” Harijs izskatījās nedaudz apmulsis. Ak, pareizi, patiesībā viņiem vajadzēja ierasties mājās tikai ap šo laiku. „Viss bija labi.”

„Pasakiet man, ja jūs paliksiet,” Lilija noteica un iegāja virtuvē.

Drako lūkojās uz Hariju. „Vai tad tavi vecāki nav miruši?”

„Parasti bija,” Harijs nelaimīgi atbildēja.

„Un kā tas varēja gadīties, ka tava māja ir pilna ar tiem dīvainajiem priekšmetiem, kas saistīti ar Hariju Poteru?” Drako balss bija ieguvusi nedabisku skanējumu.

„Dīvaini,” Hermione sapņaini piebilda.

„Neprātīgi,” Rons neizpratnē piekrita.

Harijs pamāja. „Nereāli.”

Drako Malfojs uztrūkās no miega savā gultā Slīdeņa pagrabos Cūkkārpā - Lielbritānijas maģijas pasaulē. Sapnis atgriezās viņa prātā. Tās bija īstas mokas un spīdzināšana. Sapņot par Potera atribūtiem, Potera filmām, Potera draugiem un Potera vecākiem. Tas bija biedējoši. Malfoji nesapņo par Poteriem vai grifidoriem.

Attiecīgi savās grifidoru gultās pamodās arī Harijs, Rons un Hermione. Viņi piecēlās ar sajūtu, ka ir sapņojuši ko interesantu. Žēl, ka viņi neatcerējās šos mirkļus, kas tik ļoti biedēja Malfoju. Tās būtu bijušas labas atmiņas.
Opcijas
Atsauksmes (9)
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.