- Tagad, Adamanta kungs, mēs Jums uzdosim pāris jautājumus. Domāju, ka šī procedūra Jums nav sveša, - labi modulētā balsī runāja inspektors.

-Lieliski zināma. Ja nekļūdos, tad tamlīdzīgu tekstu Jūs man jau sakiet kādu sešdesmito reizi, - nopratinātā balss bija vēsi pieklājīga, bet pats jauneklis jau krietni noplukušajā lidotāja tērpā pārāk stalts, lai iederētos pelēkajā telpā.

Inspektors klusi nopūtās. Esefs Adamants bija ciets rieksts un katrs viņa teiktais vārds bija pirkstos jāapgroza vismaz trīs reizes, pirms laida to tālāk. Un tomēr šis pieklājīgais un apbrīnojami mierīgais jauneklis sēdēja šai telpā un viņam – inspektoram - bija jāizvelk, kādu iemeslu dēļ puisis tiek tiesāts kā nodevējs.

- Labi, tad iztiksim bez instrukciju nolasīšanas, - labi modulētajā balsī neiezagās nekas no emocijām, kuras tobrīd juta inspektors.

Jaunekļa tumšās acis vērās viegli gaidoši.  „Viņam ir cieti nervi. Droši vien izlūks-tāllidotājs vai izmēģinājumu pilots.” Nodomāja inspektors, veroties mierīgajā sejā.

- Es vēlētos lai Jūs man pastāstītu, kas notika pēdējā lidojumā. Izstāstiet man visu, arī konfidenciālu informāciju. Nekas no Jūsu teiktā nenonāks ārpus lietas izmeklētājiem. -

- Vai tiešām to vēlaties Jūs, inspektor? - jautājums šķita aplam vienkāršs, bet inspektoru tas uz mirkli samulsināja.

- Šeit jautājumus uzdodu es, - inspektors vēsi atbildēja, neļaujot balsī ievīties nekam no emocijām.

- Tā domājiet tikai Jūs pats. Ik vārds, ik solis, pat domas tiek pārbaudītas. Jūs variet domāt ko vēlaties, bet patiesībā daudz augstākas instances ir ieinteresētas uzzināt manu sakāmo. -  

Inspektors aizdomīgi samiedza acis. Viņaprāt cilvēkam, kas tā runā, vajadzētu vai nu izsmiet otru, vai arī slimot ar lielummāniju. Taču nedz šī jaunekļa sejā, nedz vaibstos nemanīja izsmieklu vai iedomību. Tieši otrādi, tos šķita sargājam skumjas.

- Un kāda Jums tur starpība? - labi modulētā balss atvaicāja.

- Absolūti nekāda. Galvenais, vai tāda ir Jums pašam, - jaunekļa sejā, tikko manāms, iekvēlojās smaids.

- Tādā gadījumā atgriezīsimies pie lietas, - inspektors sakārtoja papīrus un turpināja. – XX36. gada 20. maijā pulksten 8:00 no rīta pēc virslaika Jūs un Jūsu biedrs Angelins Safirs, pilots no kreisera „Rītausma”, devāties pildīt savus izlūka pienākumus Šautras klases izlūkkuģos no D sērijas. Reģistrācijas numurus neminēšu. Pēdējais Jūsu ziņojums bija par ierašanos nozīmētajā nezināmā reģiona sistēmā XX36. gada 1. jūnijā aptuveni 22:30 pēc virslaika. Jūsu uzdevums bija noskaidrot signālu izcelsmi no šīs sistēmas. Pēc pēdējā ziņojuma Jūs abi pazudāt līdz XX36. gada 20. septembrim, kad Jūs viens pats atgriezāties tuvākajā Sistēmas kontrolētajā reģionā ar svešas klases un nenoskaidrotas izcelsmes kuģi.

Tagad, lūdzu, pastāstiet, kādēļ no XX36. gada 1. jūnija 22:30 līdz XX36. gada 20. septembra 10:50 pēc virslaika no Jums un Jūsu biedra Angelina Safira, kurš joprojām ir pazudis, nebija nekādu ziņu. -

- Un, kur ieguvu kuģi, nejautāsiet? - jautājums bija uzspēlēti naivs.

- Ar to tiksim galā pēc tam. Vispirms pastāstiet kur un kāpēc pazudāt, - labi modulētā balss kļuva par ceturtdaļtoni vēsāka.

Jauneklis nopūtās un aizvēra acis. Lūpu kaktiņos viņam sēdēja smaids, bet sejā bija jaušams kas tāds, kas neiederējās pelēkajā telpā. Tam spētu pielāgoties vien debesis.

- Neviens man neticētu, ja stāstītu patiesību. Un kādēļ gan man tā būtu jāstāsta? -

- Vai tādēļ neko nestāstījāt agrāk? - inspektora acīs iegūlās aizdomas.

- Nē! - jauneklis viegli iespurdzās. Viņš šķita esam putns, kas nejūt būra režģus, un jebkurā brīdī zina, ka var aiztraukties prom. – Neviens man nejautāja. Neviens nevēlējās zināt. Un kāda nozīme stāstīt to, ko citi nevēlas zināt? -

- Iepriekšējos protokolos minēts, ka Jūs apgalvojat, ka Safira kungs ir dzīvs un palicis tur. Kādēļ nepastāstījāt, kādu iemeslu dēļ? -

- Neviens nejautāja. Ak, cilvēki, jūs taču esiet aizmirsuši ļauties vienkāršai ziņkārībai! Pat balsis jums aukstas, bez emocijām! - jauneklis šķita iesmejamies.

- Turpināsim šo diskusiju vēlāk, - inspektora gludajā pierē iegūlās tikko manāma grumba. – Tagad pastāstiet visu pēc kārtas, sākot ar pacelšanos no kreisera „Rītausma”. -