“Lilij, ei, Lilij!”

Denna iesaucās nākamajā rītā, tikko pamanījuisi Meiteņu vecāko sēžam tālākajā galda malā. Meitene aizsteidzās pa gaiteni pretīm viņai ar apmetņa kabatā paslēpto Daudzsulu mikstūras pudelīti. Beidzot viņa iekārtojās blakus Lilijai uz sola.

“Man tā mikstūra ir gatava!” viņa pateica tik skaļi, ka vairāki cilvēki apgriezās un noskatījās uz viņām.

“Kuš!” Lilija pačukstēja un turpināja ēst brokastis, izlikdamās pilnīgi vienaldzīga.

“Ieliec to, zem galda, man rokā,” viņa sacīja, vēljoprojām neskatīdamās uz Deannu.

Deanna plati pasmaidīja. Viņa jutās ļoti svarīga, tāpēc arī uzlika uz sava šķīvja ēdienu un savilka tādu pašu sejas izteiksmi kā Lilijai. Tad viņa pabāza roku zem apmetņa un izvilka pudelīti ar Daudzsulu mikstūra, tad nolika to uz sola starp sevi un Liliju.

Tikpat uzmanīgi Lilija to paņēma un ielika savā somā.

“Liels tev paldies!” viņa nočukstēja un piecēlās kājās.

Deanna priecīgi pamāja un tikai tad, kad Lilija bija aizgājusi viņa atcerējās, ka aizmirsusi pateikt Meiteņu vecākajai, ka pudelītē bija Daudzsulu nevis pārvērtību mikstūra.

Viņa jau vakar bija nolēmusi, ka pateiks Lilijai taisnību tā vietā, lai noklusētu.

Neko darīt.

Viņa pievērsās atkal brokastīm. Galu galā tam nebija nozīmes. Lilija gribēja kaut ko izmainīt savā izskatā, turklāt viņa bija gudra. Lilija noteikti spētu atšķirt abas mikstūras.

-x-

Lilija pateicās Pinsa madāmai par grāmatu un devās druvju virzienā. Tajā vakarā viņai nebija īsti garastāvokļa palikt Bibliotēkā. Sestā gada SĒRGu līmeņa Burvestību stundā nākamajā dienā bija paredzēts pārbaudes darbs, lai varētu sagatavoties SĒRGiem un skolēni nepārstāja Liliju pārsteigt ar vismuļķīgākajām idejām.

Tā it kā viņa sevi ļautu samazināt un tapt ieliktai kabatā. Vai arī šmaukties, izmantojot izgaistošo tinti.

Viņa gāja nesteidzoties, rokās turēdama “1001 iespēja, kā pārburt savu dzīvi”. Koptelpā bija diezgan saulains un Lilija ar prieku apsēdās netālu no loga un sāka lasīt.

Viņa bija tikusi tikai līdz 38 lapaspusei grāmatā, kad kāda persona nostājās priekšā logam un aizsedza saules gaismu. Viņa aizkaitināti paraudzījās augšup.

“Poter, pazūdi!” viņai taču galu galā vajadzēja saglabāt savu masku.

“Labs rīts, arī tev, Evansa! Lasi grāmatu?”

“Apbrīnojami, Poter. Tu pat zini, kas tas ir. Jāsaka, ka esmu pārsteigta, jo man vienmēr licies, ka tu grāmatām pat pieskāries neesi.”

Džeimss pasmīnēja: “Mjā, tā ir brīnišķīga grāmata. Apburoša…”

Lilija pacēla acis: “Un kas par to? Es cenšos mazliet palasīt pirms doties uz Herboloģiju.”

Džeimss paraustīja plecus: “Dari kā zini.” Viņš piecēlās kājās un jau gatavojās doties projām, kad apstājās un atskatījās uz viņu: “Starp citu, tu gadījumā nezini, kas ir Mega Endrjūsa? Man ar viņu rītdien ir randiņš.”

Lilija veltīja viņam izbiedētu skatienu. Vai viņš zināja? Nē! Kā viņš varēja zināt? “Tas ir dīvaini, Poter. Iet uz randiņu ar meiteni, nemaz nezinot, kas viņa ir? Es varu iedomāties Bleku tā darām, bet…” viņa papurināja galvu.

Un tad, it kā viņai tas būtu tikai tagad pielecis, viņa izlikās pārsteigta: “Ā, pareizi. Tu taču piedalies tajā muļķīgajā “Laimē randiņu ar iedomīgu čali” pasākumā, vai ne?”

Džeimsa seja sašķobījās: “Dīvaini, Evansa – man labpatīk domāt, ka tas piepilda daudzu meiteņu sapņus.”

“Vai tāpēc visas meitenes, kas piesakās, tiek noburtas?”

Džeimss pamāja ar galvu: “Piesardzības pasākumi. Negribētu, lai ciņas pēdējā brīdī justos satriektas un izstātos, atstājot vienu no Laupītājiem bez randiņa.

“Pareizi, tāpēc, ka tu zini, ka tā būtu liela traģēdija, ja vienam no jums Valentīndienā vajadzētu uz Cūkmiestiņu doties vienam. Pasaule nekad nevarētu atgūties no šoka.”

Džeimss pasmīnēja: “Tu nekad nevari zināt. Taču pienākumu lāstu nekad nenākas izmantot, jo visas meitenes, kas piedalās, vēlās iet uz randiņu ar mums.” Viņš piemiedz ar aci. “Es zinu, ka tu slepenībā arī vēlējies piedalīties, bet tavs lepnums tevi atturēja.”

“Nu reiz pietiek! Es to vairs nevaru izturēt. Tu dari mani gluži traku, kā neviens cits! Kā būtu, ja mēs atpūstos tavā guļamistabā?”

“Tu nopietni?”

“Nē! Atstāj mani vienu, Poter. Man tavs stulbais konkurss absolūti neinteresē.”

“Miers ar tevi, Lilij! Bet ja tu kādreiz… gribi paņemt pauzi, tad tev jādara tik vien kā jāpajautā.”

-x-

Lilija Evansa kavēja randiņu ar Džeimsu. Pirmkārt, viņa visu nakti nebija gulējusi, uztraucoties par to, ko vilks mugurā, lai gan viņa sev neskaitāmas reizes atgādināja, ka tam nebija nozīmes, jo viņa uz randiņu dosies maskējusies un sagādās Poteram īsti ellles randiņu!

Otrkārt, viņa tajā rītā pamodās vēlu, tad nevarēja atrast pārvērtību mikstūras pudelīti. Steigā viņa nemaz nepamanīja, ka mikstūrai bija nepareiza krāsa, nepareizs blīvums un nepareizā garša. Tas gan viņai daudz neko neizteica, jo nekad iepriekš viņa nebija dzērusi ne Daudzsulu mikstūru, ne arī Pārvērtību mikstūru.

Kad viņa bija uzvilkusi mugurā baltu krekliņu un melnu apmetni, ieskatījusies spogulī viņa redzēja kautrīga paskata meiteni ar tumšām acīm, brūniem matiem un nedaudz pūtainu seju. Viņa pasmaidīja. Viss bija labi.

Nabaga Lilija.

Tas ko viņa nenojauta, bija, ka pārvērtību mikstūras (kuras vēlāk tikai aizliegtas, jo to nāvēžu skaits, kas tos izmantoja, lai sevi pārveidotu par svarīgiem burvjiem, bija ļoti liels) iedarbība ilga tikmēr, kamēr tās lietotājs izrunāja kādus noteiktus burvju vārdus. Daudzsulu mikstūras iedarbība savu iedarbību saglabāja tikai stundu.

-x-

Daudzi studenti atradās Ieejas Zālē un pagalmā, kamēr pasniedzēja gatavojās gājienam uz Cūkmiestiņu. Džeimss stāvēja blakus Mēnestiņam, kurš izskatījās pamatīgi apmulsis, kad viņa meitene pasniedz rozes.

Lilija dziļi ievilka elpu, pirms uzbūra smaidu un tuvojās Džeimsam.

“Es atvainojos, Džeimss? Es esmu tava meitene – Mega Endrjūsa.”