nessieTagad tik pa daiļdarbiem klejojot uzgāju Tavu darbu. Vienā paņēmienā ar sajūsmu izlasīju :) Interesanta spēle ar pasaulēm. Tikai man tie jēriņi, tā banāli, mamma, tētis un ārsts. Tā teikt, līdzsvaram, jo īstajā pasaulē Marijai ciešāks kontakts bija norādīts tieši uz viņiem, par ko arī māsa rūpējās... |
|
riita_rasaLai, kas arī bija tie trīs jēriņi... Vispār tās pasaules jēriņi šķita labestības apgaroti tā, ka zem tiem jēriņiem slepās kas pozitīvs un ir vienalga cik viņu ir. Kailam, piemēram, bija tikai viens. Varbūt tie ir labie sapņi? |
|
icyrainEs jau arī varu tikai pievienot savu minējumu, bet tas pat nav konkrēts: |
|
Puķu elfsNu kādēļ gan, izlasot Tavus stāstus, mani vienmēr pārņem sajūta, ka man kaut kas ir atņemts, neiedots, izkrāpts? Beigas it kā tik saprotamas un pat loģiskas, bet tik ļoti gribējās kaut ko ... saldāku? Varbūt ceļu, norādi, nojausmu, ka būs labāk nekā bija? Nu nezinu. Bet pārdzīvojums neizpalika, paldies par to. Par tiem jēriņiem...
Ilgi
lauzīju galvu, bet nekādu jēdzīgu atbildi neatradu. Galu galā paliku
pie paša prastākā varianta: tie jēriņi tur tā smukumam pielikti. Lai
gan droši zinu, ka tas tā nebūt nav: Tavos darbos nekas nav tā pat
vien, smukumam vai labskanībai. Pavīdēja arī variants par rakstura
īpašībām un Karaļvalsts spiegiem, kas ziņo kur nepeiciešams, ja kaut
kas ir ne tā, bet nekādu apstiprinājumu savām iedomām neatradu... Autora atbilde: Piedod par to, bet es nespēju iedot vairāk nekā spēju :) (bet, lai tas paliek noslēpums starp mums abām, šķiet, ka tu vari uzminēt, kur manās domās nonāca Kails pēc tumsas un ko viņš satika, es nespēju no šīs domas pilnībā izbēgt, bet citiem arī neatklāju, varbūt vajadzēja). Jēriņi. Njā, laikam jau būtu jauki viņus saukt par pasaules īpatnību. Viņi bija it kā pastiprināta drošība, tā, kas tev visvairāk nepieciešams neatpazīstama forma, kas visur ir ar tevi kopā un gatava palīdzēt. tādi kā sargeņģeļi, kuriem ir vēl kāda forma, kuru tu zemapziņā atzīsiti par vissvarīgāko. Par spiegiem, tas bija viens no atzarojumiem, kuru es atmetu, izvēloties to, ko jau lasīji, ta ka tu zini ko es domāju, pat ja tam nav nekāda pamatojuma - baisi :). |
|
Rudens bērns RenīnaSkaisti. tiešām skaisti. Mazliet dīvaina noskaņa radās, taču tas šķiet piederas pie stāsta. Mana atbilde uz jautājumu: NEzinu. Variants varētu būt vai nu karaļvalsts Marijas audzinātāja, Kails, bet tresō nevaru zidomāt. Varbūt Marija? Lai vai kā, paldies par šo brīnišķīgo piedzīvojumu ^^ Gaidīšu nākamo! Autora atbilde: Hmm, plašs un interesants skatījums, par pašu karaļvalsti es nebūtu iedomājusies, bet tāpēc jau es uzdevu jautājumu, jo zināju, ka atbildes būs dažādas un vēlējos par to pārliecināties. Zināmā mērā tas bija tāds kā eksperiments, lai pārliecinātos, ka visi vienā un tajā pašā darbā neapšaubāmi saskata kaut ko savu un, ka šis savs tiešām ir uzskatāms par patiesu arī no cita viedokļa, ja iedziļinās :) (es zinu, ka esmu izklaidīga un lietoju ļoti daudz nevajadzīgu vārdu :)) |
|
birokraacKas bija?
Brīvas būtnes - :)
Trīs . . . nezinu kā tev liekas, bet tie bija tie pienākumi, kas tik ļoti pietrūka metenei reālajā dzīvē, kāds par ko rūpēties, ko mīlēt, kam ticēt un ko apbrīnot, kāds kurš tevi mīl tevis paša dēļ. To visu viņa panāca iazstājot savas dzīves rutīnu ar sapņu pasauli, reālajā pasaulē atstājot to čaulu, kuru tik ļoti grib redzēt sabiedrība - māte, tēvs, ārsts, skolasbiedrenes . . .
Un jēriņi, tie ir tie, kurus mums visiem gribas - MĪLESTĪBA! |
|