Hermaine

Kas tad nu atkal notika ar stāstu?

Kur palika tā iepriekšējā trešā nodaļa? Kaut kad iesāku to lasīt un tā arī nesanāca pabeigt, un vispār bija tīri interesanta, jo tā neatkārtoja citus jau lasītus stāstus. 

• Nodaļa 3 Mēģinājums
• 14.06.2013 14:26

elina23

Sākumā darbs šķita interesants, bet tagad, kad pievienojāt jaunās nodaļas ievēroju, ka gandrīz viss teksts ir tikpat kā norakstīts no šeit atrodama fanstāsta "Lilijas un Džeimsa septītais gads" Pilnīgi. Jūs sazinājāties ar autoru? Viņš ļāva pārbublicēt tās nodaļas? Tas lika man vilties. Bet vrb Jūs gribējāt pabeigt šo darbu?

• Nodaļa 1 Atkalredzēšanās pēc brīvdienām.
• 01.09.2012 00:41

Hermaine

Sanācis diezgan jautri, katrā ziņā par Džeimsa joks tiešām bija izdevies. :D

Vienīgi, kaut kas īsti neštimmēja tajā daļā: 

Džeimss vēroja Liliju aizejam, pirms devās pretējā virzienā pa gaiteni. Viņa seju rotāja pārpasaulīga izteiksme.

Siriuss draiskulīgi ķircināja savu jauno draudzeni Keitiju. Nebija ilgi jāgaida līdz Keitija un Siriuss sāka nopietnu mēļu cīkstiņu, tieši durvju ailē. „Sadabūjiet istabu!” Pīters ar smaidu uzkliedza. Siriuss vienīgi atmeta ar roku. „Nu vai viņi nav pretīgi?” viņš prasīja, bet Džeimss viņu nedzirdēja.
„Sveikiņa, Lilij!” Džeimss, cieši viņā lūkojoties, sacīja.

Nekādi nesapratu, kur tas īsti notiek, kur palika, cik ilgs laiks tur pagāja un vai Lilija aizgāja prom vai palika? Un cik tad tur Lilijai īsti ir tās istabas biedrenes - Keitija arī ir viņas istabas biedrene bez Natālijas, Alises un Mērijas?

Kļūdas gan bija tā padaudz, bet pieņemu, ka lielākā daļa ir pārrakstīšanās un neuzmanības kļūdas, tāpēc ieteikums būtu stāstu vēlreiz pārlasīt, lai tomēr būtu tā jauki un skaisti. :) Nu jā, par valodu jau minēju, ka varētu būt nedaudz veiklāka (par to arī 1 balle nost).

Katrā ziņā sižeta līnija solās būt interesanta un jautra - tā kā gaidu turpinājumu.

• Nodaļa 2 Cīņa pret Poteru.
• 06.08.2012 16:00
• 

Hermaine

Ja pareizi saprotu, tad šis darbs ir tulkojums? Katrā ziņā, to lasot, palika šāds iespaids dažu klasisko tulkojumu neprecizitāšu dēļ:

Viņi vienmēr ložņāja apkārt pa pili naktīs(..); vārds, kas apzīmē vietu vai laiku atrodas teikuma beigās - latviešu valodā skanīgāk būtu  'Viņi naktīs vienmēr ložņāja apkārt pa pili(..) un tamlīdzīgi piemēri.

sarkanmataina meitene - izklausās pēc tulkujuma no vārda 'redhead', kas latviski precīzi nozīmē rudmate. Un šobrīd nenāk prātā neviena aina, kur būtu rakstīts, ka Lilija reiz krāsojusi matus. :) Jo, protams, meitene, kas matus nokrāsojusi sarkanus, ir sarkanmate.

Cita veida kļūdas/ieteikumi:

(..)gadījumā nezinat, kurš(..) - pareizi būtu 'nezināt'
'npskaņojums' - šeit noteikti bija domāts 'noskaņojums'
'(..)vajag vārdu, lai atšķirtu viņus no citiem.' - varbūt var vienkārši 'lai atšķirtos no citiem'?
'Lilija viņus visus nicināja, visus izņemot Remusu.' - gadījumā neiztrūkst komats -  'visus, izņemot Remusu.'

'Viņa bija atšķirīga, daudz savādāka.' - Tipiska kļūda, ko ikdienā ļoti bieži manu cilvēku runā un komentāros vai citos interneta rakstu darbos - īpašības vārds 'savāds' nozīmē atšķirīgs no parastā. 'Savādāks' nozīmē vēl atšķirīgāks no parastā nekā parasti savāds cilvēks. 'Vissavādākais' būtu tāds, ka dīvaināka cilvēka par viņu nav. Tātad vārds 'savāds' ir sinonīms vārdam 'dīvains'. Ja ir vēlme uzsvērt normālu (iespējams pat patīkamu) atšķirību no citiem, tad lieto vārdu 'cits', 'citādāks'. Katrā ziņā mūsdienu literatūrā nekur neesmu redzējusi, ka kāds no autoriem vārdu 'savāds' lietotu, lai uzsvērtu vispārpieņemtu atšķirības pazīmi.

 Tas bija par negatīvo.

Tagad pozitīvais - lasīt tiešām bija interesanti, sižeta līnija pēc stāsta ievada, šķiet, solās būt patiešām aizraujoša un tāda, kas pat varētu būt puslīdz ticama - katrā ziņā tādi stāsti man šķiet visinteresantākie. :)

Vienīgi neskaidras bija dažas lietas - man vienmēr dīvaini licies, ka jaunajiem Zēnu un Meiteņu vecākiem ir jāsaka kaut kādas runas - tās viņi paši sacer, saņem ar pūču pastu, vai kā viņi uzzina, cikos Cūkkārpas ekspresī ir sapulce un par ko viņiem tajā ir jārunā?

Un vēl uz ievaddaļas beigām drusku tā kā palika tāds iespaids, ka autoram ir maķenīt tā kā pietrūkusies pacietība izdomāt visus sīkumus glīti un skaisti līdz galam kā tas notiek ievada sākumā, un stāsta gaita, šķiet, paliek tāda strauji lēkājoša no vienas vietas uz otru - taču, tā kā nav noskaidrots, vai šis darbs ir vai nav tulkojums, es neko neiebilstu, tikai norādu uz dīvainību, kuru gadījās ievērot. 

Citādi - es ļoti labprāt izlasītu arī nākamo nodaļu, jo kā jau teicu, pagaidām šķiet, ka te tiešām varētu iznākt kas interesants. :)

• Nodaļa 1 Atkalredzēšanās pēc brīvdienām.
• 26.07.2012 22:35
•