positiv denkenIdeju nojaušu, ir ko padomāt - bet - nav tomēr vēl arvien Tev vienota rakstīšanas principa. Neritms traucē uztvert domu. Nevar saprast - tas ir dialogs vai stāsts... Un - man radās jautājums par stilu - vai sāpes tiek veidotas?!? Tās taču vienk.rodas! Par gramatiku - piem., pēd.rindiņā - tur prasās pretstats "gan laimē, gan...", jo laime un dzīve ir pozitīvie vārdi starp kuriem es liktu "un "vai komatu. Nemaz nav ko runāt par piemirstajiem komatiem pirms "kas", "bet", "jo" vai pantiņa sākšanu ar lielo vai mazo burtu - izlem - vai nu visi mazie burti, vai tomēr katru rindiņu vai teikumu sāc ar lielo burtu. Labi, beidzu piekasīties - slinkums tik daudz rakstīt! P.S.Būs jau labi! Autora atbilde: piekrītu, šis nav pārāk izdevies :0
un par to pēdējo rindiņu domāts bija tā, ka laime un dzīve ir pretstati ;) |
|
yuptuuNeskan labi, ne vārdi saskaņoti, ne teikumi īsti, lai gan vietām skan pat diezgan pieņemami. Doma arī ir nu.. salkana? Nē, ne gluži salkana.. bet nu varētu teikt, ka mazliet pārāk dramatizēta.
''viņas sejā parādās asaras Laikam tikai tās rindiņas no visa dzejoļa es nosauktu gan par skanīgām, gan tiešām skaistām. |
|
Nazgulnu... vispār man kopumā baigi patīk. Daži pantiņi nu tā, bet savukārt šitie -
"Vai tad tu vēlies nejust?
"viņas sejā parādās asaras ... man likās vnk Pasakaini |
|