sirds1

Ljoti skaists un noslēpumains stāsts. Šis stāsts mani ieinteresēja.

• Māsiņa
• 15.11.2006 20:26
• 

~Vanesa~

"Bet sāpes paliks, tās iesūksies viņas bikšu starā, notecēs līdz zābakam un tur arī paliks, par sevi atgādinot ik soli. Vienmēr."

Šāda noskaņa man ir tīkama. Man patīk sāpes, dunči, ceļš, dzīvnieki stāstos. Šeit – izvēlētie vārdi, noskaņa. Vēstule gan nebija tik laba jeb man tīkama.

Bet... Skaisti!

• Māsiņa
• 22.06.2006 20:58

hedviga.lz

man patīk traģisms (tā varētu teikt), kas šiet attainots slēptā veidā...

• Māsiņa
• 05.04.2006 15:48
• 

Nimue

Skaisti.

Var jau būt, ka lai mani sajūsminātu, pietiek vienkārši padot darbu par asinskāru plēsoņu, kas ne pārāk sekmīgi cīnās ar savu būtību. Varbūt, ka mana iecienītā literatūa ir likusi pārāk iemīlēt asinskāres attainojumus.... Bet galu galā,  kāpēc nē?  Katram savs, man šādi stāsti patīk.

Sajaukta hronoloģija ir interesants paņēmiens stāstiem, kuru mērķis ir likt lasītājam izjust kaut kādu neērtību - bet jāpatur prātā, ka tā vienmēr mulsinās lasītāju.  Šeit - iespējams, lasītāja mulsināšana ir aizskrējusi mazliet par tālu - pēc diennakts laikiem 'rīts-negaiss-nakts' šķiet loģiska secība, kas atstāj iztrūkuma sajūtu, bet neliek noteikti meklēt citu notikumu virknēšanas secību. Iespējams, izlaižot īso rindkopu par pajumtes meklēšanu, stāsts iegūtu spēcīgāku nokrāsu - visu tajā esošo informāciju var sniegt nākamā, par ugunskura ienešanu.

Vēl viena pavisam neliela piebilde - 'bija redzams, ka viņš izcīna iekšēju cīņu' šķiet vai nu pazaudēta iespēja daudz plašāk atklāt šo pašu, iekšējo cīņu ( kaut vai - viņa acīs mijās vilka asinskārā daba un līdzjūtība) vai arī liekas ziņas, spoileris, kas mazina otrās daļas vērtību.

Bet kopumā - izteiksmīgi.. Man patīk šādu traģēdiju emociju buķete.

• Māsiņa
• 13.03.2006 12:11
•