kaivadiezgan orģināli tiešām es gan beigās protams smējos :> bet būtībā daudz patiesāk par lielāko daļu darbu. pamata tēma- burvju kundzība pār vientiešiem, kas ir absolūti neizbēgama- ir lieliski prādīta Bartimaja triloģijā. un autors arī iedvesmojies tieši no šī. HP būtībā ir "paviegla"grāmata? daudzām lietām iet pāri un tā... bet tomēr ir tik labi ka tā iedvesmo daudzus citus runāt dziļāk par visādām tēmām it sevišķi man patika teikums: ja es viņu mīlētu mazāk- tad tā nepārdzīvotu; ja es viņu mīlētu vairāk - neatceros ka tur bija bet resp- tad vēlētu viņai laimi gandrīz nekad neizpausta atzīšanās- es ienīstu savu tuvāko nu- Hermiones mīla pret Strupu bija it kā saprotama bet tās ainas ar auskaru piespiedu uzdāvināšanu un zižļa atdošanu bija pārāk eksaltēti uzrakstītas. tāpēc neliekas ticamas. bet varbūt tas ir tāpēc ka no Hermiones mātes viedokļa un protams mēs viņas balsī varam dzirdēt tikai riebumu. bet no Hermiones puses mums pašiem jāaizpilda tukšie laukumi. kopumā labi bet mazliet pārpīlēti kā jau gandrīz visi amatieru un lielākā daļa profesionāļu darbu. tomēr izmainot dažas rindkopas to varētu lieliski uzlabot. (varbūt šo kāds pēc 5 gadiem izlasīs un tas būs noderīgi :>>>) |
|
birokraacŠitais gan ir depresīvs, atskatījos pār plecu, lai pārbaudītu vai pelējums nav uzaudzis uz muguras. Brrr... Jā iztulkot bija pelnījis gan :D |
|
