Apokalipses vilki........, Tavas asinis skars viņu zobus........... Opcijas

[Calipso]

Viss sākās kādā neparastā dienā. Saules stari nesasniedza zemi, tie pat neparādījās aiz apvāršņa, tā itkā tādas Saules vispār nebūtu existējis. Debesis pārņēma tumsa un negaiss. Vienīgā gaisma, kas apgaismoja zemi bija zibens uzliesmojums. Nebija dzirdams nekas. Putni bija kā izmiruši. Vienīgi debesīs lidoja vienmuļi melni kraukļi, kas ar savu ķērkšanu izraisīja baiļu sajūtu. Upes bija kļuvušas melnas un dziļas un savos atvaros rāva visu, kas bija nelaimīgi gadījies ceļā. Viss dzīvais iznīka. Tikai izdzīvot spējīgākie savācās ciemos un mēģināja izdzīvot. Tagad katrs bija par sevi un par savu ciemu.
Bija sākusies Apokalipse!........
To bija sapratusi ikviena saprātīga būtne, kas vēl bija izdzīvojusi.

(Vispār notikumi notiek pasaulē, kurā mīt burvji, elfi, drakoni utt. Tātad viss ko var iedomāties.)

Ciemi sāka izdzīvot daudz labāk, lai gan daba bija kļuvusi vēl briesmīgāka un nežēlīgāka. Ar katru dienu visi iemācījās kaut ko jaunu, lai izdzīvotu.
To bija ievērojis arī Apokalipses Radītājs. Viņs vēlējās iznīcināt visu dzīvo, lai radītu jaunu un paklausīgāku pasauli. Neviens nekad nebija viņu pielūdzis, un tas traucēja Radītājam valdīt. Bet tomēr bija kāda cilts, kas pielūdza Radītāju. Tā bija Vikaču cilts.

Arī šai ciltij neklājās viegli, bet viņi bija izcili un nežēlīgi mednieki tāpēc izdzīvotāji viņi bija lieli jau kopš bērnības. Šajā ciltī pirms vairāk kā 3000 gadiem tika nogalināta ar sudraba bultu nežēlīgākā un kareivīgākā vilkaču vadone Saligo (No latīņu val. caligo - tumsa). Ar viņas palīdzību vilkači bija kļuvuši par briesmīgāko murgu visam dzīvajam. Tie iekaroja vai lielāko daļu rietumu puslodes zemju un taisījās jau doties uz austrumiem, bet... To zemju vampīru cilts vecākais vampīrs paziņoja savas cilts vadonei: "Tu izdzīvosi, ja būsi gudra, tev pretinieku iepazīt, bet nojauta, ka tuvu nāve, neļaut tai sev piespiesties, jo pazudinās bailes tevi... Sudrabs - pretinieka nāve, bet ne tava lielākā, tai māte nāves enģelis un asinas ar klusumu, ātrums tava iespēja pazudināt velnu"... Vampīru vadone Aselera (no latīņu val. accelerare - ātrums) savam karaspēkam izveidoja ieročus no sudraba, bet vecākais vampīrs Aselerai iedeva īpašas bultas... Viņi sastapās Pasaules malā (Gibraltārā) un sākās asiņainākā kauja pasaules vēsturē... Kad katrā karaspēkā palika tikai daži desmiti karavīru, tad aci pret aci nostājās Saligo un Aselera, kas bija iznīcinājušas vai pusi viena otras karaspēkus, tagad naida pilnas un spēka pārņemtas sainskāri un nežēlīgi uzsāka cīņu... Visu diennakti viņas viena otru plosīja, bet tad Aselera izvilka savas vecākā vampīra dāvātās bultas un izšāva uz Saligo... Viņa smagi nogāzās zemē. Tad nezin no kā Aseleru pārņēma tādas bailes, kādas nekad viņa nebija piedzīvojusi... Viņa taču varēja nomirt... Viņa notupās uz zemes un klusi sāka raudāt... Un tā bija viņas lielākā kļūda par kuru viņu brīdināja vecais vampīrs... Raudot viņa nepamanīja, ka Saligo ar saviem pēdējiem spēkiem pielien Aselerai no mugurpuses un paceļot savu roku ar asmens asajiem dzelzs nagiem izrauj Aselerai sirdi un saspiež to tā kā ogu... Aselera nesaprašanā ķēra elpu, bet nespēja un nokrita līdzās mirstošajai Saligo... Tā abas nomirušās vadones tika aizvestas uz savām ciltīm un apglabātas goda vietās ar uzraxtiem - "Saligo - mūsu nāves princese, kas izcīnīja mūsu nozīmi pasaulē, kas pierādīja, ka vilkači ir Radītāja cienīgi un asinskāras nežēlības dēļ izdzīvos pat Apokalipses sekās......" un "Aselera - glābdama mūsu godu un zemes viņa atdeva savu dzīvību, sirdi un dvēseli un mēs atdodam savu godu viņai par drosmīgāko vadoni, kas uzdrošinājās stāties pretī pašam Velnam... "

Tā Radītājs devās pie savas padotās cilts un uzrunāja to... Vilkači nesaprašanā, kas uzdrošinājies runāt ar šo cilti, izgāja no savām mājām un atstāja savus darbus, lai klausītos tajā... Šī balss viņiem teica: "Uzklausiet mani, mana padotā un godājamā vilkaču cilts!... Es vēlos jūs vest savā mesijas pēdējajā kaujā... Tā jūs pierādīsiet, ka esat mana uzticamā cilts un es jums apsolu, ka Jaunās Pasaules sākumā jūs jau būsiet svētākā cilts no visām........Bet vai jūs piekrītat manai mesijai?" Kāds jaunāks vilkacis pēkšņi pajautāja: "Bet mēs sen jau neejam kaujās, jo mums nav kauju cienīgu vadoņu... Kas mūs vadīs?" Tad notika kautkas apbrīnojams... No debesīm parādījās spirāle un iešāvās tieši zemē... No tās kā pa trubiņu sāka tecēt melnas asinis... Tās tecēja tieši uz Saligo kapa vietu!!! Tad no kapa izšāvās melna gaisma un no turienes piecēlās Saligo jau daudz spēcīgāka un nežēlīgāka kā iepriekš... Balss turpināja: "Lūk, jūsu vadonis Svētā Vilkača Sanktusa (No latīņu val. sanctus - svēts) un nāves enģeļa Letumas (no latīņu val. letum - nāve) meita Saligo..." Visi ieraudzījuši Saligo nokrita ceļos un sāka pielūgt to... Balss uzrunāja Saligo: "Klausies, Saligo nežēlīgā nāves vadone, tu esi izredzēta būt par vilkaču vadoni manā svētajā Apokalipses mesijas kaujā, tāpēc tavs uzdevums būs vest kaujā savus karavīrus un iznīcināt visu atlikušo dzīvību un tagad tevi un tavu karaspēku sauks par Apokalipses vilkiem un šo nosaukumu atcerēsies visi Jaunajā Pasaulē... Tagad gatavojies un dodies... Tev līdzi būs mani uzticamie vilki, kas pasargās tevi no nāves un būs tev uzticīgi jebkur... Ej, un pēc katras kaujas atstāj tur mūsu kaujas zīmi, lai visi zin, ka šeit pabijusi nāve..."

Saligo sagatavojusi visu devās prom un iznīcināja visu, kas gadījās ceļā... Viņa nesaudzēja nevienu...Bet viņa zina, ka viņai būs daudz ienaidnieku, kas būs līdzvērtīgi viņai un nāvi viņa var sagaidīt no jebkura...


Tātad, ja vēlaties piedalīties šajā LS tad jums būs jāpiesaka savs tēls:

• Vārds
• Vecums
• Rase (burvis, drakons, elfs utt.)
• Ieroči
• Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu)
• Dzimums
• Dzīvesvieta
• Ģimene
• Dzīvnieki
• Izskats (Var būt arī bilde)
• Raxturs
• Pagātne
• Tavs simbols

(IMG:http://207.36.18.54/rm2k3/panorama/Apocalypse-02.png)
Apokalipse

Tātad es būšu:
Vārds:Saligo
Vecums:17
Rase: Vilkacis/Nāves enģelis
Ieroči: Uguns zobens un asmens nagi
(IMG:http://imm.uinc.ru/artel/img/big/namtar_0_b_red_sword.jpg)
Spējas: Spēja izsaukt garus
Dzimums: Sieviete
Dzīvesvieta: Līdz mesijas sākumam dzīvoja vilkaču apmetnē, bet tagad klejo ar savu karaspēku
Ģimene: Tēvs Svētais vilkacis Sanktus, kuru nežēlīgi noplosīja drakoni, un māte Nāves enģelis Letuma, visskaistākais un visbīstamākais enģelis, kas paņēma pie sevīm Saligo tēvu..... Bija arī dvīņubrālis, bet to arī pie sevīm paņēma māte......
Dzīvnieki: 2 vilki - Aers (no latīņu val. aer - gaiss) - aizsargātājs un Inferno - iznīcinātājs
http://elfwood.lysator.liu.se/art/r/e/rehc...detail.jpg.html
Izskats: Izskatā Atsitusies vairāk uz mātes pusi, bet raxturā uz tēva....
http://elfwood.lysator.liu.se/art/l/a/laur...rsmall.jpg.html
Raxturs: Nežēlīga, asinskāra slepkava.............. Nopietna, nekad savā mūžā nav smaidījusi.......... Gudra un viltīga....... Patstāvīga un noslēgta..........
Pagātne: Viss itkā ir aprakstīts jau, bet neskatoties uz viņas nežēlīgo raxturu viņai bija dzīvesbiedrs Morbus (no latīņu val. morbus - slimība), bet Morbusu gribēja upurēt un viņam nācās bēgt uz ziemeļiem, kur viņu neviens nemeklēs.... Kopš tās reizes Saligo ienīda svētos upurētājus un tad kad viņa kļuva par vadoni, Saligo izrāva visiem upurētājiem zarnas un aptina tās ap savu māju...........
Tavs simbols: Saligo simbols raxturo krustceles kurās stāv pasaule un vienā pusē stāv Dievs, otrā Velns, trešajā enģeļi, ceturtajā dēmoni, bet šis krusts nekādā ziņā nenozīmē Dievu, jo vilkači nicina to, bet pielūdz Radītāju - īsto...........
http://ew2.lysator.liu.se/pic/art/c/a/cari...lcross.gif.html

Tā lūk tagad jūsu kārta...
Enjoy!!!

Šo rakstu rediģēja Mastero Jazz: 16.05.2004 09:21

[Dvēselīte]

Kā palēninājumā Nikte redzēja kā neradījumi šķīst uz visām pusēm un viāni klāt pieskrien kāds radījums cieši satverot Nikti ap vidu un nesot prom. Kaķis pats saviem spēkiem un nagiem lauzās ārā, ebt Nikte tika nesta prom. Apdullusi no visa notiekošā viņa to vien redzēja kā ciemats attālinās un neradījumi viens pēc otra atkrīt nespēdami izturēt tempu, kādu uzņēma klibojošais radījums. Niktei aizsitās elpa un viņa vārgi dvešot zaudēja samaņu.

[LoVe_hAteR]

Lidresa pamanija Saligo un ierāpās vietā kr bija daudz lapu
Jautri .. pārītis .. domās smējās Lidresa un bija gatava jebkurā laikā abiem uzklupt viņas zvērojošās acis vizēja vakara tumsā līdz brīdim kad viņas zirgs iezviedzās un lidresa palika karājamies kokā . Pēc laika viņa veikli uzkāpa atpakaļ un turpināja vērot Todesnotu un Saligo .

[Calipso]

Saligo domiigi paskatiijaas Todesnotaa un klusi noklepojaas. ::Tev tieshaam viss ir kaartiibaa?:: Saligo izvilka savus asmenjnagus un ar tiem nolauza kaadu sausu koku. Salauzusi to siikaakaas daljaas vinja iegaaja dziljaak mezjaa un ik pa briidim uzmeta jautaajoshu skatienu savam biedram. Vinja uzticeejaas vinjam un bija paarliecinaata, ka vinjsh nekad neriikosies pret vinju...

-------------------------------------------------------------------------------------------------------

Morbuss sajuta, ka smagums kljuvis veel smagaaks un, ka buutne kuru vnjsh nesa bija bez samanjas. Vinjsh uznjeema savu lielaako aatrumu un ieskreejushi dziljaak mezjaa, Morbuss buuni nolika zemee. Vinjsh to nopeetiija un aptupaas tai blakus. Vinjsh cereeja, ka vinjiem neviens neuzbruks, tachu driiz iestaasies nakts...Un droshiiba bija jaameklee citur...

Šo rakstu rediģēja Calipso: 24.09.2004 20:49

[LoVe_hAteR]

Lidresa klusi lecot no koka uz koku sekoja Saligo kā jau viņa bija teikusi gluži kā ēna bet viņas zirgs lieliski tēloja savvaļas zirgu censdamies neatpalikt no saimnieces kura joprojām gāja pakoku zariem vērojot Saligo . Kas .. gan viņa ir .. nogalināt būtu vieglākais bet foršāk padarīt par vampīru .

[Dvēselīte]

OOC: Love_Hater 1.spriezot pec tava zirga bildes tas pat pie labakaas gribas nevar notelot savvaljas zirgu tapec vien ka tam ir pakavi, vai esi redzejusi kaut vienu shadas skirnes apkaltu savvaljas zirgu? vismaz es nee un 2.saubos vai Saligo ir iespejams padariit par vampiiru viņas vaskresnie deelj, bet nu takaa taa ir tikai doma iesaku to teelam skali neteikt.

IN - Galvai skarot miklo zemi Nikte atjēdzās, izdarot to ar skaļu elpas vilcienu. Plati iepletusi acis viņa piepacēla galvu un izbailēm mijoties ar apjukumu raudzījās apkārt, līdz skatiens atdūrās pret pavisam tuvu esošu lietu - pareizāk gan radījumu. "K.. ku... kur... kur mes...?" viņa centās jautāt, bet vārdi apklusa kaklā kurā sakāpa sāpīgs kamols.

[Ice]

Todesnots lēnām sekoja saligo, tad pēkšņi viņš izdzirdēja kokos kautko sakustamies, viņš izvilka zobenu un sāka pētīt apkārtni. pēc kāda brīzā jau atkal nožibēja lapas, viņš meta zobenu tieši uz trokšņa vietu, tas kautkur ietriecās un upuris novēlās zemē beigts, tas izrādijās kautkāds kustienis, bez kājām, ar galvu un garu bārdu. Todesnots izvilka savu obenu, noslaucija sunās asinis un turpināja gaitu, vēl joprojām sasprindzinot dzirdi.

[Calipso]

Pie vecaas maajas peekshnji atskaneeja trokshnji. Tie kljuva ar vien skaljaaki un skaljaaki. Ar katru briidi, likaas, ka pie maajas tuvojaas ar vien lielaaks bars ar daudziem radiijumiem. Bet tad shis troksnis pieklusa. Peekshnji, pie Menedras kakla tika pielikts zobens un no maaju aizsegiem paraadiijaas nagas, brunjojushas visas savas seshas rokas ar asiem asmenjzobeniem. Naga, kas bija draudiigi uzbrukusi Menedrai, tagad shnjaaca savaa valodaa niknus teikumus. Kas gan vareeja uzriidiit vinjiem shiis nagas!? No debesiim peekshnji iekaucaas melns un ljoti milziigs hetrs un liidz ar sho kliedzienu nagas metaas uzbrukumaa... Ne Nolindia, ne Menedra, ne Redōns, ne Danae, ne Kadars, ne Adriana, ne Oscurita vairs nebija droshiibaa. Un Saligo bija paaraak taalu, lai dzirdeetu, kas notiek nometnee...
----------------------------------------------------------------------------------------------------------

Notes celjsh, atpakalj uz maajaam, veda paar Edrelganas klintiim. Vinja pati zinaaja, ka shis ir biistams celjsh, tachu vinja nevareeja iedomaaties, ka tik biistams... Saaka kljuuta jau tumshs, tachu vinjai vajadzeeja doties taalaak. Peekshnji, Notes zirga spaarni saaka paleeninaat gaitu un zirgs vairs nespeeja nest Noti. Shii nolaadeetaa vieta saaka dariit savu un zirga zviedzieni, notramdiija grifus, kas nikni saaka veerties no savaam ligzdaam. Vinju niknaas acis tumsaa dzirxtiija un sapratushi, kas ir shii trokshnja ceelonis, veeleejaas to izniicinaat. Notes zirgs centaas celties augshaa, bet laasts to neljaava. Grifu spaarni jau bija dzirdami turpat netaalu un kuru katru briidi to asie nagi vareeja skart Noti, ja vien vinja nneizdomaas kaadu risinaajumu...
----------------------------------------------------------------------------------------------------------

Saligo sajuta, ka Todesnots kaut ko ir sajutis un nemaz nepaspeejusi to ieveerot, tas jau atradaas guljot zemee beigts. Saligo pamaaja Todam ar galvu un turpinaaja iet uz priekshu. Arii vinja tagad bija savu uzmaniibu pieveersusi mezja trokshnjiem un ik pa briidim ielika aadas somaa kaadu ugunij nepiecieshamo koka pagali. Saligo atkal pienaaca blakus Todam un veeroja apkaartni... ::Kaa tev shkjiet, vai shajaa mirushajaa mezjaa ir kaada dziiviiba palikusi dziivot?::
----------------------------------------------------------------------------------------------------------

Morbuss paceela Niktes galvu augstaak un uzlika to uz saviem celjiem. ::Mees esam Dafentas mezjaa. Sheit mees buusim droshiibaa, kameer vien atradiisimies sheit! neutraucies un atpuuties! Hetropentiaadu uzbrukums tevi ir satraucis, taapeec ir nepiecieshama atpuuta!:: Morbusa balsii bija dzirdams ruukonjai liidziigs piesmakums. Vinjsh raudziijaas apkaart un meegjinaaja saskatiiti kaut ko, kas vareetu buut noderiigs. Tomeer neko neieraudziijis, vinjsh paluukojaas uz Nikti ::Piedod, aizmirsu tev pateikt! Esmu Morbuss! Lai gan tas tagad nav svariigi!::

[Ice]

Todesnots paskatījās uz Saligo, nedomāju ka kāds te varētu apmesties uz dzīvi, viņš paošņāja gasiu, zinu tikai to ka kautkas šobrīd ir mežā un piedevām šis kautkas mūs izseko. Todesnots vēlreiz pārlaida skatienu mažam, visss likā kluss, tomēr ar prāta mazāko nostūri viņš saprata, ka viņi tomēr nav vieni. Viņš noliecās paceldams vēl pāriss sausu zaru, bet tad zemē ieraudzija asins pēdas, kāds bija ievainots un atradās te, varbūt tas bija kāds dzīvnieks, bet varbūt arī ne.

[Calipso]

Saligo domiigi paskatiijaas uz kaada koka pusi, bet tad turpinaaja iet uz priekshu... Vinja uzlika roku uz Toda pleca un turpinaaja veerot apkaartni... ::Man ir slikta nojauta, tachu es tai neuzticos...:: Saligo atkal nedroshi nopeetiija apkaartni. Koki saaka kljuut ar vien garaaki un garaaki... Tas liecinaaja par to, ka vinji iet ar vien dziljaak mezjaa... Driiz kljuus tumshs...

[Dvēselīte]

"Jā... la... labi.." viņa piekrītoši mazliet pamāja ar galvu. "Nikte... vismaz... vismaz līdz šim tā bija" viņa vārgi piebilda nosaucot savu vārdu. Sakot, ka Hetropentiaadu uzbrukums viņu ir satraucis, nozimēja nepateikt gandrīz neko. Nikte šai brīdī nolādēja savu tēvu, kurš viņai atņēma visas spējas, bet svešinieka, kura vārds laikam bija Morbuss, klātbūtne Nikti sāvādi nomierināja. Savāds gan viņš likās, bet viņas domas pārņēma nepārvarams nogurums, tāka pēdējā doma Niktes prātā bija pēc pamošanas noteikti izprašņāt svešinieku. Acis aizvērās un Niktes galva slābani pagriezās pret Morbusu. Viņa jau gulēja.

[Tinuviel]

"Ē... Kas te..." Menedra iesaucās un tika nomesta no zirga un vēl pielikts zobens pie kakla. Tomēr Menedrai bija plāns. Viņa izpleta spārnus, kas ar to spēku, ar kuru tie šāvās ārā, kas nogrūda nagu no kājām. Menedra pacēlās spārnos un izņēma zobenu. Tad viņa pikēja uz leju, pie viena nogriezdama nagai galvu. Tad viņa iesāka divcīņu ar kādu citu nagu, kas gribēja eņģeli nogalināt. Tomēr tas arī krita. Bet tad viņai kāda naga riktīgi iekrāmēja pa galvu un Menedra zaudēja samaņu.

[earnella]

Nolindia zibenīgi paskatījās apkārt.... Nagu šņākoņa viņai kaut ko atgādināja.... Viņa momentāli izvilka no kabatas savu čūsku, un tā paliecās uz Menedru noķērušās Nagas pusi. Čūska dīvaini nošņācās un pārvērtās - melnās vietā tagad bija divas - sarkana un balta.

[LoVe_hAteR]

Lidresa turpināja abiem sekot gaidot mirkli kad uzbrukt Skaista maltīte vienai naktij .. un viņa ižšāva bultu kas uzlidoja augstu gaisā nolaisdamās pie Saligo purngaliem . Lidresa pasmaidija un nodomāja Pavisam drīz .. jūs nebūsiet tie kas esat .. jūs būsiet divi riebīgi vampīri .. viņa ļauni pasmaidijusi pa kokiem nedaudz atpalika no saligo bet pēctam atkal uzņēma ātrumu .

[sinda]

Adriana ievilka elpu un palūkojās uz vilkiem kas bija nolaidušies viņai blakus. meitenes matu cirtas plivināja ass vējš, bet viņa to nemanīja. ar savu ciešo skatienu viņa mērķtiecīgi lūkojās tālāk. kas bija šī Lidresa? vai arī viņa bija Aseleras pakalpiņš? izvilkusi spožo zobenu viņa atbalstījās pret to, asmeni iedūrusi dziļi zemē. viņa iedomājās kā ietriec zobenu kādā no vilkačiem taču viņa nedrīkstēja savu nostāju paust skaļi. tāpēc viņa izlēmusi, izvilka zobenu no zemes un devās tālāk meklēt Lidresu.

Šo rakstu rediģēja sinda: 25.09.2004 21:22

[LoVe_hAteR]

Pēkšņi Lidresa atgriezās un nolaidās pie būtnes kājam -Vai zobenu zemē dzīt ir izklaide ? - paskatijusies apkārt viņa teica un ļauni pasmaidija -Kas tu esi ? - viņa Adrianu nopētija un nodomāja Rijamais pie kājām ..

[sinda]

"vai tad nepazīsti?" Adriana pavīpsnāja, nosakot to tā, ka to dzirdēja vien Lidresa. "Adriana, mani sauc Adriana. es esmu vampīrs." viņa smaidot atspiedās pret tuvējo koku. "un ko tu te meklē? nu, vilkaču ielenkumā?"

[Shatered]

Note redzēdama ka Fallen nespēj turēt, noleca no zirga un tūlīt izvilka zobenu un arbaletu. Zirgs tūlīt pat varēja lidot un Note viņam uzkliedza lai viņš lido uz otru klinšu pusi. Ja viņai izdosies tikt tik tālu viņi satiksies un dosies prom. Ja ne - nu ko tur vairs? Ik pa brīdim uzmācās doma ka nevaidzēja nekur skriet, nekur joņot, nekur nesties, vajadzēja vienkārši palikt ar Saligo un tiem trakajiem. Bet kaut kas sauca mājās. un gribējās lai nav vienalga.. Tik tiešām gribējās. Meitene sāka iet pa kādu taku kas veda cauri lielajām, pelēcīgajām akmens klintīm. Aiz katra stūra varēja manīt draudīgu acu pāri, bet Notei tas netraucēja, jau agrāk viņa bija neviena neskarta izgājusi cauri milzīgam, karojošam pūlim lai nogalinātu kādu. Šoreiz vienīgā astšķirība bija tas, ka visi lūkojās tieši uz viņu. Viņa bija vienīgais mērķis laukā. Meiteni gan ne pārāk uztrauca naidīgi noskaņotie Grifi jo tie taču bija vārgāki par visai izsmalcinātajām un prasmīgajām nagām, kuru IQ smagi pārsniedza Grifu. Un ar nagu pūli Note bija varējusi tikt galā. Vienīgais situācijas mīnuss bija tas, ka meitene nezināja CIk daudz gribu uz viņu lūr un tecina siekalas gaidot, kad varēs ielaist savu knābi meitenes bālajā miesā.

[Alysona]

Es arii gribeetu pieteikties... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

Vārds- Adora
Vecums- 19
Rase (burvis, drakons, elfs utt.): Pa pusei vampiirs un nedaudz ragana, un veel kautkaa mistiska sajaukums...
Ieroči: Divi nelieli dunciishi, kururus iespeejams viegli arii mest...
Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu): ar rokaam radiit zibens shautras un ljoti fiziski attiistiita...
Dzimums: sieviete
Dzīvesvieta: Kautkur uz shiis nezjeeliigaas pasaules...
Ģimene: naw
Dzīvnieki: mazs sudrabots sikspaarniitis
Izskats (Var būt arī bilde): (IMG:http://img.photobucket.com/albums/v318/demi_cerberus/fantasy052.jpg)
Raxturs: Veesa, ljoti aizdomiiga un nevienam neuzticas...
Pagātne: vecaaki mirushi,kad meitene bijusi pavisam mazinja un vinju pienjeemushi kaadi elfu ljaudis, kas pret meiteni neiztureejushies labi un vinja neieredzeejusi shos cilveekus par visu vairaak... Aizbeegusi vinja saaka klejot pa pasauli un driiz vien satika deemonu, ar kuru saaka kopaa celjot pa pasuli un kljuva ljoti tuvi, bet pirms kaada laika sho deemonu nogalinaaja un kopsh taa laika vinja ir pilniibaa paarveertusies... Vinja ieniist visu pasauli un ir sew stingri nosoliijusies neljaut nevienam sew pietuvoties,lai veelaak atkal nevajadzeetu tikt saapinaatai...
Tavs simbols- (IMG:http://img.photobucket.com/albums/v166/KristineK/biude01.jpg)

[Tinuviel]

Menedra lēnām sāka atgūt samaņu. Pirmais, ko viņa ieraudzīja, bija viņas vilks. "Skrien pie Saligo! Brīdini viņu! Piespied viņu nākt palīgā! Tikai pasteidzies. Un uzmanies no vampīriem!" Menedra klusu teica vilkam un tas aizskrēja. Tikmēr Menedra piecēlās kājās un paskatījās apkārt. Viņa skatījās uz sarkano un balto nagu. Tāpat, gandrīz nenovērsdama acis no nagām, viņa lēnām gāja pie Nolindias. "Kas... tās tādas?" viņa jautāja un ar roku parādīja uz abām dīvainajām nagām.

[earnella]

OOC: Mana čūska kļuva par divām, ne jau tā tur naga.... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Lai gan nagas ar čūskām laikam ir radniecīgas....

Nolindia pacēla roku, un viņas čūska (t.i., nu jau viņas divas čūskas) izslīdēja no viņas rokām un nokrita nagas priekšā. "Mana čūska nav parasta čūska! Piedod, ka nepateicu, tomēr es neuzskatu, ka būtu bijis pareizi to atklāt Saligo klātbūtnē!" Šķita, ka čūskas nagām kaut ko saka.