Apokalipses vilki........, Tavas asinis skars viņu zobus........... Opcijas

[Calipso]

Viss sākās kādā neparastā dienā. Saules stari nesasniedza zemi, tie pat neparādījās aiz apvāršņa, tā itkā tādas Saules vispār nebūtu existējis. Debesis pārņēma tumsa un negaiss. Vienīgā gaisma, kas apgaismoja zemi bija zibens uzliesmojums. Nebija dzirdams nekas. Putni bija kā izmiruši. Vienīgi debesīs lidoja vienmuļi melni kraukļi, kas ar savu ķērkšanu izraisīja baiļu sajūtu. Upes bija kļuvušas melnas un dziļas un savos atvaros rāva visu, kas bija nelaimīgi gadījies ceļā. Viss dzīvais iznīka. Tikai izdzīvot spējīgākie savācās ciemos un mēģināja izdzīvot. Tagad katrs bija par sevi un par savu ciemu.
Bija sākusies Apokalipse!........
To bija sapratusi ikviena saprātīga būtne, kas vēl bija izdzīvojusi.

(Vispār notikumi notiek pasaulē, kurā mīt burvji, elfi, drakoni utt. Tātad viss ko var iedomāties.)

Ciemi sāka izdzīvot daudz labāk, lai gan daba bija kļuvusi vēl briesmīgāka un nežēlīgāka. Ar katru dienu visi iemācījās kaut ko jaunu, lai izdzīvotu.
To bija ievērojis arī Apokalipses Radītājs. Viņs vēlējās iznīcināt visu dzīvo, lai radītu jaunu un paklausīgāku pasauli. Neviens nekad nebija viņu pielūdzis, un tas traucēja Radītājam valdīt. Bet tomēr bija kāda cilts, kas pielūdza Radītāju. Tā bija Vikaču cilts.

Arī šai ciltij neklājās viegli, bet viņi bija izcili un nežēlīgi mednieki tāpēc izdzīvotāji viņi bija lieli jau kopš bērnības. Šajā ciltī pirms vairāk kā 3000 gadiem tika nogalināta ar sudraba bultu nežēlīgākā un kareivīgākā vilkaču vadone Saligo (No latīņu val. caligo - tumsa). Ar viņas palīdzību vilkači bija kļuvuši par briesmīgāko murgu visam dzīvajam. Tie iekaroja vai lielāko daļu rietumu puslodes zemju un taisījās jau doties uz austrumiem, bet... To zemju vampīru cilts vecākais vampīrs paziņoja savas cilts vadonei: "Tu izdzīvosi, ja būsi gudra, tev pretinieku iepazīt, bet nojauta, ka tuvu nāve, neļaut tai sev piespiesties, jo pazudinās bailes tevi... Sudrabs - pretinieka nāve, bet ne tava lielākā, tai māte nāves enģelis un asinas ar klusumu, ātrums tava iespēja pazudināt velnu"... Vampīru vadone Aselera (no latīņu val. accelerare - ātrums) savam karaspēkam izveidoja ieročus no sudraba, bet vecākais vampīrs Aselerai iedeva īpašas bultas... Viņi sastapās Pasaules malā (Gibraltārā) un sākās asiņainākā kauja pasaules vēsturē... Kad katrā karaspēkā palika tikai daži desmiti karavīru, tad aci pret aci nostājās Saligo un Aselera, kas bija iznīcinājušas vai pusi viena otras karaspēkus, tagad naida pilnas un spēka pārņemtas sainskāri un nežēlīgi uzsāka cīņu... Visu diennakti viņas viena otru plosīja, bet tad Aselera izvilka savas vecākā vampīra dāvātās bultas un izšāva uz Saligo... Viņa smagi nogāzās zemē. Tad nezin no kā Aseleru pārņēma tādas bailes, kādas nekad viņa nebija piedzīvojusi... Viņa taču varēja nomirt... Viņa notupās uz zemes un klusi sāka raudāt... Un tā bija viņas lielākā kļūda par kuru viņu brīdināja vecais vampīrs... Raudot viņa nepamanīja, ka Saligo ar saviem pēdējiem spēkiem pielien Aselerai no mugurpuses un paceļot savu roku ar asmens asajiem dzelzs nagiem izrauj Aselerai sirdi un saspiež to tā kā ogu... Aselera nesaprašanā ķēra elpu, bet nespēja un nokrita līdzās mirstošajai Saligo... Tā abas nomirušās vadones tika aizvestas uz savām ciltīm un apglabātas goda vietās ar uzraxtiem - "Saligo - mūsu nāves princese, kas izcīnīja mūsu nozīmi pasaulē, kas pierādīja, ka vilkači ir Radītāja cienīgi un asinskāras nežēlības dēļ izdzīvos pat Apokalipses sekās......" un "Aselera - glābdama mūsu godu un zemes viņa atdeva savu dzīvību, sirdi un dvēseli un mēs atdodam savu godu viņai par drosmīgāko vadoni, kas uzdrošinājās stāties pretī pašam Velnam... "

Tā Radītājs devās pie savas padotās cilts un uzrunāja to... Vilkači nesaprašanā, kas uzdrošinājies runāt ar šo cilti, izgāja no savām mājām un atstāja savus darbus, lai klausītos tajā... Šī balss viņiem teica: "Uzklausiet mani, mana padotā un godājamā vilkaču cilts!... Es vēlos jūs vest savā mesijas pēdējajā kaujā... Tā jūs pierādīsiet, ka esat mana uzticamā cilts un es jums apsolu, ka Jaunās Pasaules sākumā jūs jau būsiet svētākā cilts no visām........Bet vai jūs piekrītat manai mesijai?" Kāds jaunāks vilkacis pēkšņi pajautāja: "Bet mēs sen jau neejam kaujās, jo mums nav kauju cienīgu vadoņu... Kas mūs vadīs?" Tad notika kautkas apbrīnojams... No debesīm parādījās spirāle un iešāvās tieši zemē... No tās kā pa trubiņu sāka tecēt melnas asinis... Tās tecēja tieši uz Saligo kapa vietu!!! Tad no kapa izšāvās melna gaisma un no turienes piecēlās Saligo jau daudz spēcīgāka un nežēlīgāka kā iepriekš... Balss turpināja: "Lūk, jūsu vadonis Svētā Vilkača Sanktusa (No latīņu val. sanctus - svēts) un nāves enģeļa Letumas (no latīņu val. letum - nāve) meita Saligo..." Visi ieraudzījuši Saligo nokrita ceļos un sāka pielūgt to... Balss uzrunāja Saligo: "Klausies, Saligo nežēlīgā nāves vadone, tu esi izredzēta būt par vilkaču vadoni manā svētajā Apokalipses mesijas kaujā, tāpēc tavs uzdevums būs vest kaujā savus karavīrus un iznīcināt visu atlikušo dzīvību un tagad tevi un tavu karaspēku sauks par Apokalipses vilkiem un šo nosaukumu atcerēsies visi Jaunajā Pasaulē... Tagad gatavojies un dodies... Tev līdzi būs mani uzticamie vilki, kas pasargās tevi no nāves un būs tev uzticīgi jebkur... Ej, un pēc katras kaujas atstāj tur mūsu kaujas zīmi, lai visi zin, ka šeit pabijusi nāve..."

Saligo sagatavojusi visu devās prom un iznīcināja visu, kas gadījās ceļā... Viņa nesaudzēja nevienu...Bet viņa zina, ka viņai būs daudz ienaidnieku, kas būs līdzvērtīgi viņai un nāvi viņa var sagaidīt no jebkura...


Tātad, ja vēlaties piedalīties šajā LS tad jums būs jāpiesaka savs tēls:

• Vārds
• Vecums
• Rase (burvis, drakons, elfs utt.)
• Ieroči
• Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu)
• Dzimums
• Dzīvesvieta
• Ģimene
• Dzīvnieki
• Izskats (Var būt arī bilde)
• Raxturs
• Pagātne
• Tavs simbols

(IMG:http://207.36.18.54/rm2k3/panorama/Apocalypse-02.png)
Apokalipse

Tātad es būšu:
Vārds:Saligo
Vecums:17
Rase: Vilkacis/Nāves enģelis
Ieroči: Uguns zobens un asmens nagi
(IMG:http://imm.uinc.ru/artel/img/big/namtar_0_b_red_sword.jpg)
Spējas: Spēja izsaukt garus
Dzimums: Sieviete
Dzīvesvieta: Līdz mesijas sākumam dzīvoja vilkaču apmetnē, bet tagad klejo ar savu karaspēku
Ģimene: Tēvs Svētais vilkacis Sanktus, kuru nežēlīgi noplosīja drakoni, un māte Nāves enģelis Letuma, visskaistākais un visbīstamākais enģelis, kas paņēma pie sevīm Saligo tēvu..... Bija arī dvīņubrālis, bet to arī pie sevīm paņēma māte......
Dzīvnieki: 2 vilki - Aers (no latīņu val. aer - gaiss) - aizsargātājs un Inferno - iznīcinātājs
http://elfwood.lysator.liu.se/art/r/e/rehc...detail.jpg.html
Izskats: Izskatā Atsitusies vairāk uz mātes pusi, bet raxturā uz tēva....
http://elfwood.lysator.liu.se/art/l/a/laur...rsmall.jpg.html
Raxturs: Nežēlīga, asinskāra slepkava.............. Nopietna, nekad savā mūžā nav smaidījusi.......... Gudra un viltīga....... Patstāvīga un noslēgta..........
Pagātne: Viss itkā ir aprakstīts jau, bet neskatoties uz viņas nežēlīgo raxturu viņai bija dzīvesbiedrs Morbus (no latīņu val. morbus - slimība), bet Morbusu gribēja upurēt un viņam nācās bēgt uz ziemeļiem, kur viņu neviens nemeklēs.... Kopš tās reizes Saligo ienīda svētos upurētājus un tad kad viņa kļuva par vadoni, Saligo izrāva visiem upurētājiem zarnas un aptina tās ap savu māju...........
Tavs simbols: Saligo simbols raxturo krustceles kurās stāv pasaule un vienā pusē stāv Dievs, otrā Velns, trešajā enģeļi, ceturtajā dēmoni, bet šis krusts nekādā ziņā nenozīmē Dievu, jo vilkači nicina to, bet pielūdz Radītāju - īsto...........
http://ew2.lysator.liu.se/pic/art/c/a/cari...lcross.gif.html

Tā lūk tagad jūsu kārta...
Enjoy!!!

Šo rakstu rediģēja Mastero Jazz: 16.05.2004 09:21

[Dvēselīte]

Brīnišķīgi... vienkārši burvīgi... tagad mani turēs gūstā. Bailes nomainīja naids uz savu neveiklību. "Ja es ceļu būtu turpinājusi... viena... tad es varbūt varētu atbildēt uz tavu jautājumu..." viņa drūmi izmeta turēdama roku pie vetas kur tiko bija zobena asmens. "Un tu mani taisies vazāt sev līdzi? Saligo..." viņa zināja, kas ir viņas sagūstītāja. Tēvs par viņu bija ieminējies un protams ka Niktei gribējās uzināt visu par Saligo. Tēvs kaut negribīgi tomēr bija izstāstījis. Jau stāsta laikā Nikte sajuta radniecīgas dvēsles ar Saligo un gribēja viņu iepazīt. Taču šāds veids nu nebija tas uz ko Nikte bija cerējusi. Laikam jau atdzimšana bija padarījusi Saligo vēl bezjūtīgāku nekā iepriekš. Bet Niktei viņa nestāvēja ne tuvu. Kaut arī tagad viņa bija sašutusi un varētu pat teikt izbijusies, tas radīja maldīgu priekštastu par viņu. "Tad jau redzēsim... cik tālu..." Nikte klusi nočukstēja un pieslējās kājās.

[Calipso]

"Tu domā, ka būsi spējīga kādam atņemt dzīvību?...Kaut izliet vismazāko asins lāsi? Man tā neliekas...Kā jūs visi varat nesaprast! Man ir nepieciešami spēcīgi sabiedrotie, lai man nebūtu ik pēc katra brīža jāskrien glābt kāds...Man nepatīk vājas radības...Varbūt tavs tēvs, Nikte, ir pats pazemes valdnieks, bet, saproti, man ir vajadzīgi pierādījumi...Par piemēru ņemsim Todesnotu..Viņš neskaitāmas reizes man ir pierādījis, ka ir viena no spēcīgākajām būtnēm šajā nolādētajā pasaulē, tāpēc es viņam varētu uzticēt pat savu dzīvību...Vajag vēl piemērus? Labi! Aers un Inferno ir labākie miesassargi, kādi var būt...Viņi ir glābuši manu ādu un palīdzējuši man tad, kad man to vajadzēja un neviens cits to nevarēja...Lūk kādam ir jābūt manam sabiedrotajam...Es neuzticos nevienam, tāpēc jau es vienkārši tā neļauju brīvi klaiņot tiem, kas mani satiek...Viņu liktenis, tad ir izlemts - mirsti vai pierādi..."Saligo vēl joprojām skatīdamās tālumā noostīja gaisu...

[Tinuviel]

Menedra paskatījās uz Saligo un noklausījās viņas pēdējos vārdus. Tad viņa ātri visu apdomāja. tagad klāt ir nākuši vēl divi gūstekņi. Viņa īsi nosvilpās, un ieklausījās klusumā. No tāluma šurp ātri tuvojās melns zirgs. "Draigo!" Menedra klusi paaicināja zirgu klāt, un lēnām, mierīgi uzkāpa tā mugurā.

[Calipso]

"Vai tu jau esi gatava iet, Menedra?" Saligo ar acs kaktiņu pastījās uz zirgā sēdošo elfu..."Viņu būs daudz...Vai izturēsi? Jāuzmanās...Acis...Medūzas ir bīstamas karotājas, bet vājas prātā...Tā jau ir...Vai otrs spārnotais arī ir gatavs?"Saligo ar acīm meklēja Nolindiu..."Vampīrs...Ja bēgs, tad tiks nogalināts..."viņa pie sevis nomurmināja..."Pazemes meitene...Tā ir nespējīga pret mums un nemaz nemēģinās aizbēgt..."..."Spārnotie abi arī nekur nezudīs...Bet labi vien ir noderēs..."

[Tinuviel]

"Jā, esmu gatava iet. Un tu?" viņa atbildēja Saligo. "Es īsti nezinu, vai izturēšu, bet gan jau būs labi. Es esmu stipra," viņa piebilda, un noglaudīja zirga kaklu. Tad viņa arī sameklēja savu vilku un pasauca to šurp. "Es esmu gatava," viņa vēl vien reiz teica.

[Calipso]

"Tad varam lēnām iet...Man nepatīk gaidīt..." Saligo spēra pirmo soli uz Demonas ciema pusi. "Tumsā uzbrukt neaizsargātajām medūzām būs vēl patīkamāk un viņas nespēst pat aptvert, kas norāvis viņām galvas...Ha!" Saligo viltīgi iesmējās..."Tad ejam! Inferno, Aers jūs bruksiet virsū pirmie, bet es pa to laiku svilināšu māju jumtus..."

[Shatered]

Note šķērsoja mežu krustām šķērsām lai atrastu pazudušo eņģeli. "Liekas, ka viņa neapjēdz kur iet un ko dara.." Note noteica pie sevis un turpināja izsekot dīvainās pēdas. Kad viņa bija izlīkumojusi gandrīz visu mežu viņa atkal nonāca tuvu kaujas vietai. " Hmmm.. interesanti , interesanti.." Note noteica un sāka skriet. Pēdas stiepās visapkārt takai - tikai ne UZ tās. Tā viņai aizjoza līdz kādiem krūmiem un tur pēdas arī aprāvās. Note izleca no krūmiem un ieraudzīja kā pa ceļu uz priekšu dodas Saligo un pārējie... " Sveiki visiem.. atkal... šķiet tas eņgelis ir narkomāns, jo šitā līkumot var tikai pilnīgā kaifā.,..." Note noteica un nedaudz iesmējās. Njā.. šķiet savas iemaņas viņa nebija zaudējusi, jo eņģelis BIJA pie Saligo un citiem.

[earnella]

Nolindia ielika čūsku pelēkā apmetņa kabatā un paskatījās uz Saligo pusi. Tad aši pašāva galvu uz Noti. "Hei, kuru tu meklē?" Viņa pavaicāja, bet tikmēr čūska, (kuru man jau ir apriebies saukt par čūsku, tādēļ dosim viņai kaut kādu vārdiņu... Nu, piemēram Janto) pamanījusi Noti, pabāza galvu no kabatas un nošaudīja mēli, sasveicinoties.

[Psychotic Though...]

Oscurita, kas visu laiku bija veerojusi Slaigo un paareejos, piesleejaas kaajaas un devaas nopakalj. Vinja uzluukoja Nikti un Noti, peec tam pieveersa skatu zemei. Saans bija gluzhi stiivs no guleeshanas zemee. Vinja klusi pie sevis nolamaajaas, piespiedusi saanam roku. Vinja piegaaja pie Saligo un jautaaja: "Cik taalu ir tas coiems vai kur mees tur dodamies?"

[earnella]

"Nu ne pārāk..." Nolindia teica, atmesdama matus no sejas. "Tomēr pietiekami, lai būtu jādodas drīz. Tiklīdz mēs uzzināsim, kuru no mums, eņģeļiem meklē Note." Jā, meitene pazina Noti - kurš eņģelis gan viņu nepazina... Viņas parādīšanās nozīmēja, ka apokalipse nāk arvien tuvāk. Nolindiu tas pat iepriecināja.

[Ice]

Todesnots vēlreiz nopulēja zobenu, lai uz tā vēl košāk mirdzētu medūzu asinis. Pcēlis savu vairogu viņš to uzmauca uz rokas, lai jebkura uzbrukuma gadījumā varētu aizsargāties. Viņš paskatījās uz strautu, acu priekšā attausa aina, Saligo bija pasmaidijusi, tas likās tik dīvaini un neraksturīgi viņai, taču kautkur dziļi sirdī Todesnotu šis smaids pat iepriecināja. Lai gan viņam bija smags raksturs, viņš tomēr cerēja vēlk;ādreiz ieraudzīt saligo smaidam...

[Shatered]

" Ak, Nolinda.. es meklēju tefi.. tu aizklīdi un es izlēmu nedaudz patrennēties.. zini, tu laikam biji riktīgi pārdzērusi jēgu, jo tā līkumot var tikai kāds kas pilnībā sevi nekontrolē... bet beigās es nokļuvu līdz takai, tur pēdas apstājās un te nu tu esi !.. man bija taisnība.. prieks tevi atkal redzēt tā starpcitu.." Note ieminējās. Nolindu viņa atcerējās tā pat kā viņa Noti. Tas jau būtu pazemojusm, ja viņa neatcerētos, kad pašai asinīs rit ceturtaļa eņģeļa.

[sinda]

(man ir gaaaarlaicīgi wienai pašai vampīrei... ei, Saligo, es būšu vampīrs tavā armijā, ok? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) es izdomāšu veidu, kā ''sadarboties'' ar jums.... gan jau... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

Adriana nikni trenca zirgu uz zemes pusi. zirga pakavi gandrīz vai šķēla dzirksteles, lai gan tie joprojām kūlās pa tukšu gaisu. lejā varēja redzēt ciemu, ciemu, kur dzīvoja Medūzas... netālu Adriana pamanīja arī Saligo ar visu armiju pilnā skaitā, taču viņi uzvedās tik klusi, ka pat Adriana no augšas pamanīja viņu pēdējā brīdī.
''hmm... nieks. šobrīd es viņu nevēlos satikt, mans mērķis ir cits... ''
viņa klusi nomurmināja. zirgs ielidoja koku lapotnē, taču ne lapiņa neiečabējās. viņas naids pret Medūzām bija neizmērojams, pat naids pret vilkaču cilti nobālēja. un galu galā, pašlaik bija izdevīgi cīnīties kopā ar vilkačiem, jo vienai spēcīgās Medūzas būtu grūti pievārēt... laiks nāks, un redzēs kā būs, Adriana apņēmīgi nodomāja un palūkojās uz ciemu. nevienā logā nedega pat ne mazākais gaismas atspulgs, visi gulēja un pat nenojauta, kas viņus sagaida...
Adriana noslīdēja no zirga muguras un kā mērkaķis no viena koka zara, uz otru, pēdīgi iekārusies koka zemākajā zarā, iekrita kuplajā zālītē - ne skaņa no viņas puses neatskanēja. labāk turēties tālāk no vilkačiem, iespējams, viņi tikai nospriedīs,ka vēlos uzbrukt viņiem, vampīrmeitene nosprieda.

Šo rakstu rediģēja sinda: 24.05.2004 15:35

[earnella]

"Man arī prieks... Bet tu jau zini, kopš tā laika, kad kļuvu par eņģeli... Nu, tā paša iemesla dēļ, kāpēc mani paņēma, tā paša dēļ es reti kad priecājos..." Nolindia tomēr pasmaidīja. "Bet es... Pārdzērusi jēgu, khmm?" Viņa apmulsa. "Var jau būt... Nu, tas ir, ne jau jēgu, bet toreiz, kad bija pilnmēness melnā piektdiena... Varētu gadīties, ka es kļuvu mēnessērdzīga..."

[Tinuviel]

Menedra paskatījās atpakaļ un tad sāka jāt lēnām uz priekšu. Pavisam netālu jau varēja ieraudzīt medūzu mājas. Beidzot... viņa nodomāja, un padzina zirgu drusciņ ātrāk uz priekšu. Balto itin priecīgs sekoja zirgam. Tad Menedra aptaustīja loku, kas bija pie viņas sāniem, un sagatavoja to.

[Calipso]

Saligo uz visiem biedru jautājumiem neatbildēja...Viņa bija sakoncentrējusies uz cīņu...Viņa paraudzījās uz visiem...Note bija viņiem piebiedrojusies un kaut ko runāja ar Nolindiu...Menedra jau sāka gatavoties kaujai un tas Saligo iepriecināja...Todesnots arī pārdomāja kaut ko, bet viņa bija priecīga, ka nav vienīgā vilkace un kopā ar uzticamu sabiedroto...Oscurita likās nedomājam neko un vienkārši sekodama līdzi pārējiem gāja...Nikte arī vienkārši vienmuļi sekoja...Inferno un Aers, kā arī pelēkais vilks draiski sekoja Saligo un viņa pa laikam noglauda to galvas...Tad atkal viņa pagrieza galvu taisni un noteica: "Man priex, Note, ka tu mums piebiedrojies..." Tad viņa neviļus pieplaka pie zemes: "Gulieties! Nāk medūzu naktssargs...Nāksies šim sprandu aplaust..."un no Saligo mutes iznāca kāds velnišķīgs smiekls...

[Tinuviel]

Zirgs apstājās un Menedra pieplaka pie zirga muguras. Šādā tumsā viņa pagaidām bija nepamanāma. Viņa lēnām uzvilka loku, bet tomēr apsvēra, vai neatļaut to lielāko prieku izdarīt Saligo. Viņas paskatījās uz Saligo. Cerams, ka viņa saprata Menedras skatiena nozīmi.

[Psychotic Though...]

Oscurita peec Slaigo briidinaajuma nevis noguulaas, bet gan paarveertaas par sixspaarni un ielidoja tuveejaa zaaliitee. Ceru, ka vismaz peec tam vareeshu dabuut kaut ko eedamu no vinja atliekaam... Vinja nodomajaa, pieveersusi skatienu meduuzu naktssargam.

[Calipso]

Saligo piecēlās un klusi pieskrēja naktssargam no muguras...Viņai vislabāk patīk uzbrukt negaidīti un tas vislabāk sanāk no mugurpuses... Saligo saķēra ar lielu spēku medūzas galvu un klusi iečukstēja ausī: "Jūsu nāve būs mūsu bauda..." un pēc šiem vārdiem pārlauza medūzai sprandu, tā, ka varēja dzirdēt kaulus sabirstam drumslās...Saligo atņirgtie zobi atgādināja ļaunāko smaidu, kāds jel kad būtu pieredzēts..."Tā, nākamie paliek jūsu ziņā, bet neskatieties medūzām sejās...Tas var beigties slikti...Todesnot es iešu dedzināt mājas, bet tad, kad medūzas panikā skries no degošajām mājām, piebeidz tās...Pārējie var darīt, ko līdzīgu...Inferno! Aers! Aiziet!..." Un Saligo piegāja pie vienas mājas un aizsvilināja tās jumtu....

[Tinuviel]

Menedra nosmīnēja, un beidzot atļāvās gribasspēkas sevi vadīt. Viņa paskubināja zirgu, un iešāvās Medūzu ciematā. Viņa šāva Medūzas ar savām bultām un neskatījās tām sejās. Tad viņa saprata, kāpēc tik ļoti gribēja nogalināt. Viņas tēvs taču bija tumšais elfs ar gaišā elfa piejaukumu. Viņa apstājās, bet tomēr turpināja galināt Medūzas, bet tagad tikai ar dunci.