Apokalipses vilki........, Tavas asinis skars viņu zobus........... Opcijas

[Tinuviel]

Menedra ieskrēja mežā. Vilks sekoja. menedra sekoja vilkam, un tad ieraudzīja aiz krūmiem jauni briedi ar pavisam maziņiem radziņiem. Viņa uzvilka loku, un ar bultu precīzi trāpīja briedim pa kaklu. Tas nokrita un beigts bija. Menedra nosmīnēja un piegāja pie brieža. "Labi nostrādāts!" viņa atzinīgi teica vilkam, un pacēla jaunuli. Tad ar briedi uz pleciem viņa devās pie Saligo. Menedra nolika jaunuli netālu no Saligo, un piegāja pie pašas Saligo.

[Ice]

todesnots nolika briedi Saligo norādītajā vietā, Re tur jau nāk viens no tiem spārnainajiem, viņš teica Saligo norādīdams uz Mendras pusi. Un šķiet, ka arī viņai ir paveicies, labs ķēriens noteica Todesnots pienākot eņģelim, No viņa mutes uzslavu varēja dzirdēt reti, kādu viņšd slavēja tikai tad, ja tas tik tiešām bija slavējams.

[Calipso]

"Tas bija tiešām labs ķēriens!"Saligo atzinīgi novērtēja Menedras ķērienu... "Vari būt droša, tagad tu vairs neesi gūstekne un vari būt apmierināta, jo tu esi guvusi uzslavu no spēcīgiem vilkačiem..."viņa nolūkoja briedīti un pēkšņi saspringa:"Un kur ir Nolindia? Vai tad jūs negājāt kopā?"...

Šo rakstu rediģēja Calipso: 20.05.2004 20:02

[Tinuviel]

Menedra apmulsusi atbildēja:"Nē, negājām gan. Kur diez viņa ir palikusi?" Viņa vairākas reizes apgriezās apkārt, un uzmanīgi skatījās apkārt. "Paldies par uzslavām," viņa drusciņ vēlāk pateicās un pasmaidīja. Tad viņa drusciņ nedrošāk iejautājās:"Es taču ar jums kopā ceļošu arī turpmāk, vai ne?"

[Calipso]

"Jā, protams un tev vienkārši nekas cits neatliks...Bet atceries...Kaujas..." Saligo itkā piemiedza ar aci. Bet pašlaik viņai uztrauca Nolindias pazušana... "Inferno, dodies meklēt to enģeli, ja, kas sauc mani, bet mums vajadzēs iet atpūsties priekš rītdienas...Kad atrodi to Nolindiu pamodini mani..."

[Shatered]

Note bija beigusi izgreznot abus vampīrus. Meitene atvēra savas lielās, brūni pelēkās somas kabatu un no tās izvilka zīda maisiņu, kurš bija melns un tam virsū bija viņas simbols. Meitene galvas sabāza maisā un tad devās uz priekšu - uz kaujas vietas pašu centru, kur jau no cīnītājiem nekas nebija palicis - bija tikai vilkaču un dažu vampīru līķi. "Njā.. nav pārāk skaists skats, ne ?" viņa pavaicāja klusumam un pēkšņi no kāda tāla meža atplūda spiedziens. Tas nebija cilvēks bet gan sikspārnis. Tas tuvojās šausmīgi ātrā tempā un Note pastiepa maisiņu sev virs galvas. Sikspārnis to sagrāba ar savām ķetnām un meta vēl lokus ap meiteni.." Skrien Noktār... aiznes to Serazam... skrien... " viņa iesaucās un novēroja kā sikspārnis pamazām attālinās... Tad Note devās atpakaļ uz tā saucamo "apmetni".. šķiet tur valdīja apjukums.." Saligo.. kas noticis ?" viņa vaicāja pieejot pie meitenes.

[Calipso]

Saligo pavērās ar uztrauktu seju Note un atbildēja:"Liekas viens eņģelis ir aizlaidies...Kad es viņu atradīšu es viņai kaklu pārkodīšu, bet es nedomāju, ka viņa varētu šitik ilgi medīt dzīvniekus...Tas nav normāli..."Saligo paskatījās uz meža pusi un nosēdās pie ugunskura:"Drīz būs rīts, bet cerams Inferno atgriezīsies pirms gaismas iestāšanās...Būs jāgaidi...Vari nākt un palikt ar mums, Note!"...

[Shatered]

" kā jau iepriekš minēju - labprāt.. man nebūtu arī pretenziju mēģināt sameklēt to eņģeli.. pa nakti tik un tā neguļu..." viņa noteica un acis iegailējās spilgti sarkanas. Vampīra spēja redzēt tumsā. Njā - cik tipiski. Viņa lēnām pētot dažādas pēdas centās izšķirt kādas, kas atšķirtos no vilkaču spalvaino ķetnu radītajām, vai arī no vampīru kroplajām. It kā viens pavediens bija, un tāpēc meitene tam sekoja. Airbalets bija rokās un viņa uzmanīgi pētot apkārtni virzījās uz priekšu. Mednieces talants viņā bija attīstīts ļoti augstā līmenī tā kā atrast eņģeli nedrīkstēja būt pārāk grūti. Ne viņai...

OOC: bet vispār - kā pēc idejas viņa pazuda ? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) ...

[Calipso]

OOC: es liku viņai iet medībās un nomedīt rijamo (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Saligo ar acu skatu skatījās uz meža pusi aizejošo Noti un atkal pavērsdamās uz ugunskuru pasauca Aersu un lika viņam pieskatīt apmetni. Saligo pieceldamās aizskrēja uz otra meža pusi, kura vidu slējās augsta klints...

[Dvēselīte]

(varetu padomat ka jums zeme deg zem kajam (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif) .. bet nu pacentisos jus panakt... kaut ka nebut...)


Atskanēja kārtējais neapmierinātais ņaudiens, kam sekoja dusmīgs vārdu plūdums. "*&%$#(&^... nolādēts tu kaķi... ja tu nebūtu Notils es jau sen butu tev... nu labi tas tev nav jāzina..." nīgra tomēr skaidra balss no lamāšanās pārgāja klusā ņurdā. "Mņauuuu...." drīzāk izmisīgs nekā dusmīgs atskanēja Notila ņaudiens. "Kas atkal? Ko tu ellē no amnis gribi???" Atenikte piecirzdama kāju iespiedzās. Kaķis jau pieradis pie šādas reakcijas tikai turpināja ar žēlīgām acīm raudzīties saimniecē. "Ak nu ja... tu jau esi ZEMES iemītnieks..." viņa nicīgi izmeta. "Tātad tevi varētu mocīt izsalkums, vai ne tā?" ar nejauku pieskaņu dzidrajā balsī skanēja jautājums. Notils kā piekrītot sāka rīvēties viņai gar kājām. "Ej tu pa gaisu... vācies takš prom no manis..." Atenikte nikni iebrēcās un paspēra kaķi projām no sevis. Arī ar to kaķis jau bija apradis. Atenikte neatskatīdamās turpināja lauzties cauri brikšņiem. "Nolādēts... vai tiešām vietai kur es cenšos atrast laimi ir jābūt šādai...? Koki.... nebeidzami koki, kopš pēdējo reizi redzēju kādu cilvēkveidīgo būtni būs pagājusi vesela mūžība... kaut gan man jau tas neko neskādē..." viņa ar rūgtumu konstatēja. Un laikam jau šoreiz veiksme bija Niktes pusē. Brikšņi gan kļuva biezāki tomēr zemāki un līdz ar to arī gaišāks. Un kas to būtu domājis - balsis!!! Cilvēku, nu vismaz tā viņai likās. Pieplakusi pie zemes, baltajai kleita noplandot un nosēžoties uz zariem, Nikte ieklausījās murdoņā, kas atskanēja ne visai tālu no viņas atrašanās vietas. Kaķis turpretim uzmeta kūkumu, spalvai saceļoties un sāka draudīgi šņākt. "Kuš tu nelieti... ja tevis dēļ mūs pamanīs... rimsties..." Nikte viņu ar roku piespieda pie zemes. Klusi, tomēr gana saklausāmi soļi virzījās tieši uz to vietu kur zemei pieplakusi gulēja Atenikte. Roka nu jau instinktīvi sāka slīdēt uz zobena pusi...

[Calipso]

Saligo gāja uz klints pusi, jo šonakt bija pilnmēness un vajadzēja izsaukt garus...Viņa klusi iedama pat nepamanīja gulošo meiteni, jo viņu uztrauca daudz, kas cits un nesajuta tās smaržu...Viņa pat nesajuta kaķi!!! Viņa pienākusi pie klints pakājes ātri uzkāpa tajā pat neskatoties uz to, ka tā bija ļoti augsta... Tur viņa nosēdās pašā galā un pavēras milzīgajā mēness bumbā...Tas bija tik skaists!!! Viņa sāka klusi murmināt, kādus vārdus...Dīvainus vārdus... Viņa tos neteica skaidri, bet varbūt tā bija arī domāts... Tad lielājā mēness bumbā parādījās divas acis...Tās bija lielas un skaidras....Saligo iesāka sarunu:"Esi sveicināts Radītāj,"Saligo itkā paklanīdamies nolieca galvu,"esmu iznīcinājusi daudzas dzīvības, bet tagad mēs dodamies uz Demonas ciemu...Man līdzi, izņemot manus vilkus un Todesnotu, vēl ir divi spārnotie - eņģelis Nolindia un elfs - Menedra, kā arī liekas drovu armijas virspavēlniece Note...Jā, un vēl viens ķīlnieks vampīrs, bet tas guļ bezsamaņā...Es vēlējos pajautāt vai es varu uzticēties viņiem, vai arī nogalināt tos visus pēc kārtas?" Saligo izdvesdama pēdējos vārdus pieskārās savam zobenam...Radītājs neteica neko...Likās, ka viņi sarunājās ar domām...Tad Saligo piecēlās paklanījās mēnesim un redzēja, ka acis izzūd no mēness bumbas...Viņa dziļi ieelpoja svaigo gaisu un....Viņa sajuta dīvainu smaržu...Vai viņai kāds būtu sekojis?...

[Dvēselīte]

Atkal atskanēja kluss ņurdiens no kaķa puses. "Kuš tu nolādētais zvērs..." dusmās vai sprāgdama Nikte izgrūda caur zobiem. Pemetusi skatienu uz stāvu, kurš klints galā likās iegrimis miegā, viņa nomierinājās, jo likās, ka kaķi neviens netika dzirdējis. Stāvs klints galā sakustējās un piecēlās. Niktes uzmanība sasinājās, jo būtne pārāk cieši vērās uz vietu kur viņa gulēja. Ar to, ka viņu nepamanīs Atenikte nemaz nerēķinānās, bet nu kļuva nedaudz neomolīgi, kad apkārt bija pārāk daudz svešinieku, bet viņa viena un vēl kopā ar nolēdētu kaķi. Uzmanīgi paslējusi galvu, tikai nedaudz virs brikšņiem, viņa centās saskatīt, kurp dodas savādā būtne. "Kāpēc tieši uz Zemes visas manas spējas ir neitralizētās?" Nikte domās uzdeva sev šo jautājumu, jo tieši tagad būtu noderējusi vecā labā izgaišana. Pārliecināta par to, ka netiks pamanīta viņa pieslējās no sākuma uz ceļiem, tad tupus, bet kad gribēja celties kājās netīšām uzmina uz kleitas stūra un neveikli tajā sapinusies atkal nokrita zemē, saceldama nemazums trokšņa...

[Calipso]

Saligo izdzirdējusi troksni saprata, ka tiešām viņu kāds būs novērojis... Viņa nenormālā ātrumā noleca no klints...Ostīdama gaisu viņa nemanāmi šaudījās pa brikšņiem un tad ieraudzīja.....Meitene?..Un kaķis?...Viņa aizslēpusies aiz koka ātri pieskrējusi meitenei no mugurpuses ar lielu spēku pacēla meiteni aiz skausta un uzkliedza: "Kas tu esi? Un ko tev no manis vajaga? Labāk saki, savādāk izraušu tavas iekšas!!!"Saligo nepatika svešinieki un sevišķi tādi, kas novēro viņu....

[Dvēselīte]

Kā asās knaiblēs tika sagrābts Ateniktes kakls. "Auuuu..." spalgi iekliegdamās pa pusei aiz sāpēm, pa pusei aiz šoka, viņa pat nepretojās. Atjēgusies Nikte sāka nevaldāmi spirināties, cenšoties tik vaļā no drausmīgajām sāpēm sprandā, ko vēl vairāk pavairoja draudi par viņa vēdera satura izklāstīšanu uz zemes. "Nolēdēts... laid mani vaļā... aaaaaaaaa... laid taču vaļā..." sāpēs jau zaudēdama samaņu viņa vēl turpināja spirināties cenšoties ar nagiem ieķerties uzbrucējam sejā. Pāris veiksmīgi spērieni izdevās, bet tas neko nedeva... "Ja tu mani nenolaidīsi zemē... tad vari arī neprasīt.... kas es esmu..." elpai plokot Nikte krmapjaini tvēra pēc tās. Raustīšanās pārtapa konvulsīvās trīsās un krampjos. Acīmredzot saspiests un bojāts tika kāds nervs, kas atbild par kustībām...

[Calipso]

Saligo palaida meiteni strauji nometot to zemē un izvilkusi savu zobenu sāka draudēt:"Aiziet, runā, ja vēlies dzīvot..."Saligo lūkodamās aizelsušajā meitenē, kas grāba pēc elpas un nevarēja pakustēties...Nevarēdama sagaidīt atbildi viņa uzlika nevarīgo skuķi sev uz pleciem un lēnā gaitā devās uz apmetni...Izskatījās, ka arī melnais kaķis viņam sekoja...

[Dvēselīte]

Vienīgais ko Nikte aptvēra bija tas, ka sāpes rimās un plaušām pieplūda gaiss. krampjaini tverot pēc elpas, viņaatguva spēju kontrolēt savus locekļus, bet jau atkal tika sagrābta un pecelta virs zemes un nesta prom. Acīs vīdēja naids, bet atspoguļojās kaķis kurš asti luncinādams sekoja saimniecei. Jau gandrīz atguvusies, kaut gan kaklu pagrozīt nebija iespējams, tomēr viņa jau kala atriebības plānus. Pāragri, bet ko dulnam padarīsi...

[Calipso]

Saligo aiznesdama dīvino meiteni uz apmetni, nometa to pie ugunskura...Viņa nebaidījās no šīs meitenes, lai gan nojauta, ka tā ir uz viņu dusmīga. Viņa nosēdās blakus Menedrai un Todesnotam, tad klusi sāka gaidīt, kad uguns būs pietiekami silta, lai Menedra varētu sākt taisīt ēst, jo likās, ka arī Aers neēd jēlu gaļu. Viņa vispār nekad nav redzējusi, kā ēd Aers...Tad atkal viņa paskatījās uz dīvaino meiteni...Liekas viņa sakustējās...

Šo rakstu rediģēja Calipso: 22.05.2004 10:38

[Dvēselīte]

Atsitiens pret cieto zemi uz mirkli laupīja viņas sajēgu. Kad tā palēnām atgriezās Nikte sākumā nemaz nevēra vaļā acis, bet ieklausījās. Likās ka tepat tuvumā deg uguns. Mazliet pavērusi acis viņa to tiešām ieraudzīja - tepat sev degungalā. Atenikte pārsteigta par to cik uguns ir tuvu gribēja atrauties, bet izdevās tikai mazliet pakustēties. Pēc kārtas izkustinājusi visas locītavas viņa konstatēja ka nedarbijas kakla skriemeļi. Galvu pagriest nevarēja. Viņa pilņigi bespēcīgi gulēja zemē vāroties dusmās par to ka tika noķerta. Bet Kaķis tik šiverēja apkārt ap ugunskuru un ka'atriebdamies nelikās ne zinis par saimnieces ciešanām.

[Tinuviel]

Menedra paskatījās uz Saligo, un tad uz jauno svešinieci. Viņa nopūtās, un lēnām, mierīgi sāka taisīt varītu gaļu. Pēc brītiņa apkārt smaržoja gaļa. "Viss ir gatavs. Varam sākt ēst," Menedra aicināja, un piedāvāja gaļu Saligo un Todesnotam. Tad pameta gaļas gabalu vilkam, viņa jautāja Saligo:"Kas tā tāda?" Menedra skatījās uz Atenikti. Viņa pameta arī gaļas gabalu Aersam, jo tas likās bija ieinteresējies par gaļu.

[Calipso]

Saligo atteikdamās no gaļas atteica:"Es ēdīšu jēlu, ja tu neiebilsti..."Saligo paņēma briedi un norāva tam kāju..Viņa plosot kāju atkal pastījās uz meiteni un teica Menedrai:"Nezinu, kas viņa ir, bet es zinu tikai to, ka viņa mani novērojā, kad devos savās nakts gaitās...Un man ļoti nepatīk spiegi!"Saligo skaļi nospurinājās un strauji novēzēja asti..."Tas melnais kaķis arī visu laiku viņai seko...Laikam saimniece viņam.."Viņa ar acīm sekodama kaķa gaitām gremodama ierunājās. "Kā jums liekas, ko mēs ar viņu varētu darīt?"Saligo jautājoši pastījās savos biedros...