Džungļu noslēpums..., Dabas aicinājums...zelta alas.... Opcijas

[sinda]

'' manā džungļu pusē nenotiek nekas tāds, ko es nezinātu, '' tikpat vienaldzīgi atteica Zora un piebilda:'' tur dzīvo tikai dzīvnieki, kurus es parasti ēdu pusdienās un vakariņās, ja ienāk kāds plēsējs līdzīgs man, tad drīz vien asiņains un sakauts dodas prom manu smieklu pavadīts. ''
brīdi nopētījusi cilvēkus, viņi atzina:'' jā, viņi ir šausmīgi dīvaini. mans tētis teica, ka cilvēku gaļa esot mežonīgi garšīga, bet pati vēl neesmu nogaršojusi. '' ar nožēlu teica melnā pantera.

[Tinuviel]

"Man arī gribētos trakoti tos pagaršot, bet vadonis neatļauj. Saka, ka ja mēs ēdīsim cilvēkus, tad tie mūs šaus, bet cilvēku taču vienalga mūs šauj nost!" vilcene sašutusi teica.

[morgion]

Briitinnu padomaadama Ginola teica Dantei:"Zini, tu ej uz labo pusi un es uz kreiso, jo savaadaak mees vinnus kopaa neatradiisim..", un Ginola aizgaaja.....Visur apkaart vareeja just varzzu kaajinnu smarzzu...visur apkart bija ziida lakati...Ginola kliida starp tiem mekleejot paareejos...

[Dark Knight]

Manam baram cilvēki līdz šim nav uzbrukuši, norūca Akela, mūs viņi sauc par Baltajiem biediem, lai gan mans kažoks vietām metas pelēcīgs. Vienreiz kāds jauneklis mēģināja mani nogalināt un novilkt man ādu, bet viņam nepaveicās. Viņa acis nekad vairs neskatīs saules gaismu, bet man par piemiņu palika rēta.

Šo rakstu rediģēja Dark Knight: 02.05.2004 10:21

[Dvēselīte]

"Cilvēki..." Bea nicīgi nošņāca, gulēdama zāle un protams visu dzirdēdama. "Kas gan ir cilvēki... nožēlojami... sssvešinieki..." viņa arvien pieaugošākā nicinājuma murmināja. Tad apsverusi savu stāvokli nolēma vēlreiz pievienoties pārējiem dzīvniekiem. Izlīdusi no zāles pudura, kurā bija gulējusi, viņa lēni un cienīgi slīdēja uz bariņa pusi. "Sssveicināti vēlreiz..." Bea nošņāca.

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 02.05.2004 12:44

[Tinuviel]

"Manam gan ir uzbrukuši. Pat vairākas reizes, un visas tās reizes vismaz viens vilks tika nogalināts," vilcene teica un sapurinājās," Starp citu sveiciens tev vēlreiz, Bea. Labi izgulējies? Vai arī vispār negulēji?" Vilcene paskatījās atkal uz nometni un paostīja gaisu.

[morgion]

Ginola nekur nemaniija paareejos tikai gaaja uz priekssu, iekssaa cilveeku puulii....peekssnni vinna redzeeja mazu, druumu ielinnu kuru tikai dazzaas vietaas apspiideeja kaada spozza eena...Ginola paskatiijaas un tajaa iegaaja...

[Dark Knight]

Cilvēki ir vislabākie un vissliktākie. Mūsu ciltsbrāļi suņi aizgāja kalpot cilvēkiem un līdz ar to kļuva par apsmieklu visiem vilkiem. Ja no mana bara kāds pieslietos cilvēkiem, viņu uzmeklētu un nogalinātu pārējie bara locekļi, noteica Akela.

[Dvēselīte]

Čūska paslējās augšup. "Es nemēdzu gulēt... es tikai atpūšos" viņa psakidroja vilcenei. "Un tur nu man ir japiekrit tev Akela... cilveki nav pelnijuši musu uzticibu" Bea nošņāča un pamaja ar galvu. Aste ssāka bšitami grabēt, tapec domas par cilvekiem bija jaatmet.

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 04.05.2004 13:51

[Dark Knight]

Es esmu dzimis nebrīvē, cilvēka miteklī. Viņi mani vēl kā vilcēnu turēja sprostā, bet kāds muļķa puika nejauši attaisīja sprostu un mani zilaida. Šim zēnam vienīgajam es jūtos pateicīgs, bet nekad viņa neuzticēšos. Tas nav tā vērts.

[Dvēselīte]

"Pateicigs jau var justies, bet domaju ka vajadzības spiest tu viņu nespētu nogalināt. Dzīvojot pie cilvēkiem pielīp arī viņu vājības... vie no tām ir pieķeršanās vai kā viņu sauca... mīlestība" Bea nicīgi nošņāca.

[Dark Knight]

Es varbūt esmu dzīvnieks, bet neesmu slepkava. Ir manā barā bijuši tādi, kas nogalinājuši cilvēkus. Daži cilvēki uzskata, ka dzīvnieki ne tuvu nav tik gudri, kā viņi paši, bet tur viņi smagi maldās. Arī šī maldīšanās ir viens no iemesliem kādēļ viņi man nav tuvi.

[Dvēselīte]

"Lūk kāpēc viņi uzkata sevi par augstākiem" Bea norādīja. "Tāpēc ka viņi ir par gļēvu lai nogalinātu un mūs dzivniekus pataisa par mežoņiem tāpēc vien ka mēs nogalinam... un vēl tas viņu humānisms... tas ir kaut kas nedzidēti muļķīgs..." viņa sašutusi teica. "Protams es arī nevienu nenogalinātu prieka pēc... bet ja rodas nepieciešamība man nav šķēršlu".

[Dark Knight]

Es tev pilnīgi piekrītu, noteica Akela un apgūlās, es varbūt medīju un ēdu viņu mājlopus, bet es nenogalinu nedz viņu bērnus, nedz sievas, nedz vīru vai suņus, lai gan tas būtu manos spēkos. Viņš noskurinājās.

[Dvēselīte]

"Bet es nedaru pat to... es needu vinu majlopus... nu tikai vistas reizem.. un neeju uz vinu majokliem... bet vini sa vai ta censas mus iznicinat" Bea nikni teica. "Bet kad vini nak uz manu mezu... boja manu vidi... aiznes manas pusdies un vel uzkapj man virsu un pec tam sudzas ka cuskas vinus sakos... vini ir pasi lielakie postitaji..." viņa drumi nobiedza.

[Tinuviel]

"Tā nu tas ir. Viņi visu posta un beigu beigās vaino mūs, dzīvniekus," vilcene drusciņ lēnīgi teica. "Par tiem mājlopiem. Tie samērā garšīgi, bet reti kad tieku pie tādas maltītes. Parasti, ja tieku klāt, es aiznesu kādu govi vai kazu." vilcene vēl klusi piebilda.

[morgion]

Taanu vinna iegaaja veel dzillaak druumajaa ielinnaa....gaajusi taalaak paskatiijaas pa labi un tur bija maza alinna....vinna paskatiijas pa labi pa kreisi....un iegaaja tajaa....tur bija slapjss un visur likaas ka tevi kaads veero...Ginola uzspiidinaaja savu lukturiiti, un gaaja taalaak...

OCC:man leikas ka vajadzeetu kaadu llaundari arii...

[sinda]

'''es parasti uzbrūku tieši vienam mājlopu baram - to apsargā tikai divi cilvēki, un jūs neticēsiet. tie cilvēki sēž virsū tādiem lieliem dzīvniekiem, viņi līdzinās zebrām, tikai brūnā krāsā un bez svītrām. un vispār, viens bija brūns, bet otrs bija tikpat melns kā mana spalva. un viņi paklausīja cilvēkiem. un tā nu es viendien gribēju nogaršot to vienu melno, pielavījos klāt un gribēju jau ķerties šim pie kājas, kad šis pasper to kāju un es kādus trīs metrus gaisā nolidoju, goda vārds. '' Zora jau mazliet iekarsusi stāstīja savus piedzīvojumus. '' bet tie lopi ir ļoti garšīgi, nezinu ko viņi ēd, bet baroti viņi ir. taču joprojām uzmanos no tiem lielajiem dzīvniekiem, kaut kādi ziegi vņus laikam sauca. ''

[Tinuviel]

"tie ir zirgi. Tos ir pieradinājuši cilvēki jau sen atpakaļ, un tagad viņi ir cilvēkiem kā jājamdzīvnieki," vilcene pastāstīja Zorai. "Piekrītu, mājlopi viņiem ir ļoti garšīgi. kādus desmit gan tik esmu ēdusi. Parasti ēdu džungļu dzīvniekus," vilcene teica un apgūlās tālāk ēnā.

[gerda.skr@inbox....]

noklausījies, no krūmiem izlīda komodo varāns un kad viņu ieraudzīja, viņš apstājās un izdvesa-labdien. piedodiet ka traucēju, vai varu piebiedroties?es domāju- iet jums līdzi un palīdzēt?vai drīksyu?lūdzu!viņš pārlaida skatu uz grupu un pateica-jā un vispār-Artūrs.tad viņš paklanijās un gaidija kas notiks tālāk.