Latviešu mitoloģija, Vai tā ir mūsējā? |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pirms iesūti rakstu, pārliecinies, ka tu tajā:
1) neesi lamājies;
2) personīgi neaizvaino citus diskusijas dalībniekus;
3) neatkārto jau iepriekš rakstīto;
4) izsakies par pavedienā apskatīto tematu;
5) izsaki savu viedokli, bet necenties to uzspiest citiem.
Latviešu mitoloģija, Vai tā ir mūsējā? |
03.03.2004 15:43
Raksts
#1
|
|
Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā Grupa: Biedri Pievienojās: 04.11.03 |
Tauta! Man te ienāca prātā uzjautāt jūsu domas par to, ka redz ir izteikts tāds vieduoklis, ka latvieši savā mitoloģijā jau visu aizguvuši esot no kaimiņiem - pusi no kaimiņiem somugriem, pusi no slāviem, vēl tam pa virsu pamatīgs krietietības slānis uzgāzts...un ka vispār tādu latviešu nemaz neesot...
MAn gan liekas ka kādam tā apgalvot (ar pirkstu nebakstīšu kam) ir izdevīgi kādu sev savtīgu mērķu labad.... |
|
|
04.03.2004 22:33
Raksts
#2
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā Grupa: Biedri Pievienojās: 14.11.03 Kur: Rīga, Olaine Labākā krievu valodas tulkojuma autore |
CITĀTS(Nimue @ 04.03.2004 21:18) pagaatnee. Miilot savus miitus par 700 verdziibas gadiem, par asinjojosho vadoni uz baltaas aitaadas un savas neskaitaamaas mirusho pieminjas dienas un kritusho pieminjas dienas... Piedodiet, bet taads mirushaas pagaatnes kults manupraat tieshaam nav nevienai tautai.... Taa kaa - ir jau ir tas viss unikaali... Tas taa - par folkloru muusdienaas.. Paga, paga. Viena lieta ir oficiozā attieksme, un pavisma cita - tas, ko domā un dara tauta. Tu, teiksim, atzīmē visas tās bezgalīgās piemiņas dienas? Es nē. Bet Svecīšu vakarā uz kapiņiem noteikti aizeju. Un vispār, savu mīļo kopiņas apkopjot (hm! ievērojiet, vārdi līdzīgi!), sarunājos ar viņiem, un man ir aizdomas, ka viņi to dzird... Bet par folkloru mūsdienās - folklora mainās tāpat, kā tauta. Un mūsdienu folklora ir anekdotes par jaunajiem krieviem, blondīnēm un datoriķiem. Un tā ir tāda pat, un tik pat vērtīga folklora, kā tautumeita, kas to zariņu birzē ne pa kam nelauza. Padomājiet, cik daudz teicienus jūs ikdienas dzīvē lietojat. Kas sunim asti cels, ja ne pats. Kā vilku piemin, vilks klāt. Kurš putniņš agri ceļas... to pirmo apēd kaķis. kas citam bedri rok... Un tā tālāk. Tā arī ir folklora. Lielai daļai cilvēku ir priekšstats, ka folklora ir bāleliņi pastalās un tautumeitas villainēs. Ne vella! Folklora - tas ir tas, ko runā, ko piesauc, ko dara tauta. Kas, protams, nenozīmē, ka es ar dziļu un pilnīgu latviskuma izjūtu nedziedu senās, nenozelētās tautasdziesmas, un, ka, uzvelkot tautastērpu, es nejūtos savādāk un patiesāk, kā džinsās (reizēm). Visam ir savs laiks un vieta, bet folklora tomēr ir ap mums un mums līdzās, un būs tik ilgi, kamēr mēs teiksim "Uz veselībām" un "Dievs, palīdz", un pieklaudzināsim pie koka, un uz kapiem nesīsim pārskaitli puķu. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 20.05.2024 20:47 |