Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
20.03.2017 14:23
Raksts
#1
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
Atkal tas sapnis... Zvaigznes pulsēja tumšajās debesīs gluži kā atbildot sirds ritmam. Un ar katru pukstienu, ar katru reizi, kad tās iemirdzējās spožāk, kāda daļa no tām bija pazudusi. Kā atskaite kaut kam nozīmīgam un lielam. Un tad pienāca mirklis, kad uzmirdzējušas spožāk, izdzisa arī pēdējās zvaigznes. Viņi zināja, ka tagad modīsies no miega. Zināja neomulīgo sajūtu, kas neatstāsies ilgu laiku. Bet šoreiz tumsa neizklīda miega aizdzīta.. Tā turpinājās pēc pēdējās zvaigznes pazušanas un viņi sadzirdēja klusi minētu vārdu: Aralita. Tad spoži uzplaiksnīja gaisma un tumsa izklīda. Kārtējais murgu sapnis bija beidzies. Un varēja sākties jauna diena. Tā solījās būt parasta diena. Tā arī bija parasta diena, līdz viņus pārsteidza savāda sajūta. Tā kā reibstoša galva, tā kā kaut kāds spēks, kas vilktu sevī iekšā. Tas pieņēmās spēkā un ļaunākais bija tas, ka tā īsti šim spēkam nebija iespējams pretoties. Viņu pasaule sagriezās tumsas apvīta. Uz mirkli pārņēma bezgalīgas brīvības sajūta un tad viņi attapās kaut kur, pavisam citā, sev nezināmā vietā. * * * Bija jauka, saulaina diena. Arī silta. Varētu teju vai pateikties dieviem, vai vienalga kādiem spēkiem, par aukstā nakts murga nomainīšanu pret kaut ko patīkamāku. Tikai tas vairs nebija sapnis. Vieta, kurā viņi bija nonākuši izskatījās pēc pavisam īstas pasaules, un pavisam noteikti ne pēc tās pasaules, kurā viņi bija atradušies vēl pirms mirkļa. Varbūt nebija tā sliktākā vieta, kur atrasties. Daba bija zaļa un skaista. Kaut kur netālu varēja dzirdēt strautiņa čalošanu.. Tik vien kā netālu no vietas, kur viņi atmodās, skaistā daba bija cietusi. Uz zemes bija izdedzis simbols, kurš gan šķita jau tā kā aizaudzis un ne gluži tā, ka nesen zemē ievilkts. Un vietām zemē gulēja melni, apdeguši akmeņi, kas gan sadrupa pelnos, tiklīdz kā tiem pieskārās. Netālu no simbola zemē gulēja kāds stāvs. Izskatījās pēc vīriešu kārtas. Samērā jauna puiša. Gaišiem, teju vai pavisam baltiem matiem. Viņa apģērbs, bija ieturēts nepraktiski gaišos toņos, kurš kādreiz varēja būt darināts no visai smalka un dārga auduma, tagad bija ceļa putekļu noklāts un vietām apsvilis. Uz jaunekļa pirkstiem bija pamanāmi visai uzkrītoši gredzeni ar lielu dārgakmeņu acīm. Uz labās rokas divi gredzeni ar sarkanām acīm. Uz kreisās viens gredzens, kuram bija trīs dažādu akmeņu acis. Zaļa, dzeltena un violeta. Viņa neērtā poza, kurā jauneklis gulēja, lika domāt, ka viņš varētu būt miris. Bilde |
|
|
27.03.2017 23:44
Raksts
#2
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
- Erm... - Neriss domīgi novilka, skatienam aizkavējoties virzienā, kur tikko vēl bija saskatāma smaile. - Nu, es domāju, ka ja jūs tagad, drīzumā, sāktu iet, tad rītvakar nonāktu līdz Smailei. Nu tā... pārāk nesteidzoties. - bet viņš tiešām nezināja, kas slēpjas zem Jarno iedomātajām tualetes pauzēm vai priecāšanos par skatu.
Bet ēšanas problēma laikam jau bija aktuāla un kaut kā Neriss par to nebija iedomājies. Jo... nu, tā vienkārši, burvim pašam tādas problēmas nepastāvēja. Pacēlis labo roku un ar rādītājpirkstu gaisā novilcis taisnu līniju, jauneklis pastiepa rokas uz priekšu un tās pazuda līdz pat elkoņiem neredzamas. It kā Neriss rokas būtu iebāzis kādā neredzamā atverē. Un tā jau arī bija. Burvis no nekurienes izcēla nelielu lādi un nolika to zemē. Lādi atverot, tajā bija manāmas dažādas mantas. Viena no tām bija blašķe, kuru paņēmis Neriss pasniedza Monam. - Ūdens tajā neiztukšosies trīs dienas. - Vēl parakājies pa mantām, viņš izņēma nelielu kārbiņu, kurā atradās nelielas pļekas, kas varētu būt cepumi. Tikai tie izskatījās visai nepievilcīgi. Kā no mājlopu mēslu pļekas darināti. - 'Burvja Biskvīts' - Neriss paskaidroja arī kārbiņu padevis Monam. - Tie nav pārāk garšīgi, taču ar vienu pietiek, lai aizdzītu izsalkumu uz vairākām stundām. - Vēl no lādes izņēmis apmetni, burvis to pasniedza Šīlai. - Tas var noderēt naktī. Šeit kļūst krietni vēsāks naktīs. - jauneklis paskaidroja un aizvēra lādi. Burvis uzsita knipi un lāde izgaisa. - Apavu man diemžēl nav. - te Neriss nekā nespēja palīdzēt. - Un es tos nespētu radīt no nekā. Es varu vienīgi iedot savējos. - burvis palūkojās uz saviem visai nobružātajiem zābaciņiem. Nu jā, tos viņš varēja... Ja Brina vēlējās. - Es neieteiktu aizrauties ar ogu un augļu ēšanu mežā. Tie var būt haluciogēni vai indīgi. Vai abi. Jūs idejiski varat nomedīt kādu dzīvnieku vai putnu. Bet izvairieties ņemt olas no ligzdām vai medīt nepieaugušus dzīvniekus. Tas varētu nepatikt Eliknei. Viņa ir meža aizbildne. - Mirkli apdomājies, Neriss viegli pamāja ar galvu. Laikam jau vairāk sev, nekā Pentaksa Smailes glābējiem. Viņam vairāk nenāca prātā nekas tāds, ko būtu vēl nepieciešams izstāstīt. Šo rakstu rediģēja Sindra: 27.03.2017 23:47 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.05.2024 15:08 |