Operācija `Pandoras lāde`, [PZP] [R] mūsdienas bez maģijas un kosmosa tehnoloģijām Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Nu tad sākam...

Tātad, atsaucoties uz necilu sludinājumu, kas piedāvā darbu, saistītu ar `diskrētu problēmu risināšanu`, jūs kā vienīgo atbildi esat saņēmuši uzaicinājumu ierasties pludmales bārā `Ola Blanca` jau rīt, pulksten 9:00 no rīta.

Ir pienākusi `rītdiena`. Ierodoties norādītajā iestādījumā (kas izrādās esam tropiskais bārs - liela nojume, nevis ēka), jūs pie ieejas aptur apsargs/šveicars, kurš norāda, ka te paredzēts privāts pasākums un nepiederošiem tur nav ko meklēt, taču jums atzīstoties, ka esat ieradušies sakarā ar darba sludinājumu, iekšā tiekat bez problēmām.

[pie bāra ir autostāvvieta, kur var novietot savu transportlīdzekli, bet ir iespējams ierasties arī ar sabiedrisko transportu vai taksi]

Bārs ir praktiski tukšs (kas gan šajā diennakts laikā nav nekāds baigais brīnums - vienīgie cilvēki tajā ir oficiants/bārmenis, kurš rosās aiz letes, un puisis, kurš sēž uz ķebļa pie letes un laiski strinkšķina ģitāru. Strinkšķina labi. Viņam mugurā ir tropiskais uzvalks - baltas bikses, krekls arī ir balts, īsām rokām, vaļēju apkakli un no zīda. Viņam ir veste, arī vaļēja, silti brūnu priekšu un melna atlasa muguru ("veste klasiskā parastā"). Cepures nav - viņš ir pieradis, galu, galā, vietējais. Kājās gaišas kurpes.

Daži galdi ir sabīdīti kopā tā, lai sanāktu viens garāks galds, acīmredzot, sanāksmes noturēšanai. Uz galda ir tropiskam klimatam piemērotas uzkodas - rieksti, žāvēti un svaigi augļi utml., dzeramais ūdens ar citronu un ledu. Ja pajautā oficiantam, viņš atbild, ka var droši cienāties, ir samaksāts, un, ja ir vēlēšanās, ir apmaksāti arī citi bezalkoholiskie dzērieni.

Tas arī pagaidām viss, varat ierasties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


======
Ja esmu kaut ko aizmirsis, jautājiet droši ATD (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Mēs mēģinājām, bet cietām neveiksmi. - Horhe paziņoja, atbildot uz Olīvijas jautājumu. - Bet mūsu iespējas ir ierobežotas. Mēs neesam policija, un izklaides iestādžu īpašnieki un personāls nav sevišķi atsaucīgi pret okšķeriem, par kādiem viņi uzskata manus palīgus. Un es domāju, ka tieši ar to - ar parunāšanos ar Esmeraldu - vajadzētu sākt jums. Kā redzams, jums pat jau ir viņas kontakti. - Viņš paskatījās uz Pedro un turpināja. - Novērošanas kameru ieraksti? Cik man zināms, šādas iestādes neveic ierakstus. Klientu privātuma vārdā. Un pat ja veiktu, tad, es atkārtošu vēlreiz, mēs neesam policija un netiktu tiem klāt. Par taksometriem - tur vienmēr kāds gaida, bet protams, var arī īpaši izsaukt.

Vai tas nozīmē, ka jūs esat principā piekrituši veikt šo uzdevumu? - Ieturējies nelielu pauzi, advokāts vēlreiz pārlaida ciešu skatienu visiem klātesošajem.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 13.05.2014 19:11

[Roviela]

- Gandrīz, - Pedro atsaucās Amo jautājumam. Sīkāks skaidrojums varēja izpalikt uz vēlākiem laikiem, ja vispār būs vajadzīgs.

Advokāta skatienu puisis izturēja gluži mierīgi. Jo vai nu šāda ranga darbonis kā Martinesa kungs nebūtu jau iepriekš izpētījis, kas ir tie, kas atsaukušies uz aicinājumu? Tā tas vienkārši nevarēja būt.
- Jā, es piekrītu, - Alondra apstiprināja.

[Lodrāgs]

— Par tādu naudu, kurš gan atteiksies? — Puisis pieleca kājās, pastaipoties, — Vēl kas? — Amo nepacietīgai vaicāja vēloties lekt, skriet un varbūt klints malā paprātot kur īsti bija jādodas.
— Kāds līgums, ko jāparaksta? — Pasmējis, padomājot dziļāk, nācās atskārst, ka līgums pat būtu laba lieta, lai netiku piekāsti atvelkot to bundžu un tad atstāti bešā.

[Romija]

Pedro teiktais arī uz viņu izsauca ciešāku Olīvijas skatienu. Izrādījās, ka starp viņiem ir ne tikai pērkama prece, bet arī pircēji. Vai arī savstarpēji kolēģi, kas katrs pārdodas citiem klientiem. Tālākās runas par to, kā šī uzvalkotā kunga kolēģi nevarot tikt pie ierakstiem, Olīvijā izsauca skepsi. Un šis vīrietis iedomājās, ka tādiem random cilvēkiem, kādi bija šeit sēdošie, tādas iespējas būs? Vai arī šim pērkamajam drostaliņam bija sakari arī citās netīrās iestādēs?

Smērēties gar darbu nepabeigušām prostitūtām un par drošību nedomājošiem iestādījumiem Olīvija nealka, bet, ja Oro piekritīs, viņa neatstās brāli vienu. Gan tāpēc, ka nevēlējās, lai viņš viens pats kaut kur nēsājas atvaļinājumā, kam būtu jābūt veltītam viņai, gan arī aiz nedrošības, ka ar viņas mīļo brāli var kaut kas notikt. Aizdomas raisīja arī tas, ka tik diskrēta, ja jau tā tas tika saukts, uzdevuma izklāstam izvēlēts vaļēja tipa bārs un sanākušie nekā netika pārbaudīti. Te tik pat labi varēja būt koferīša saturā ieinteresētas personas, kas kaut kā atkodušas tikšanās vietu. Varbūt starp viņiem bija kāds sabotieris. Darbošānās pa vienam, vai Livingsatonu gadījumā pa diviem, droši vien būtu pavisam savādāka. Varbūt efektīvāka, varbūt ne. Lī izdzēra pēdējo malku kokteiļa un palūkojās uz brāli, kāds būtu viņa lēmums.

[Andromeda]

Amerikānis Braiens? Apmēram 30 gadus vecs. Tas bija apmēram kā runāt manierē Jānis Bērziņš. Uzvalks meloja. Odrijas skatiens aiz saulesbrillēm bija piekalts Horhes sejai. Pauze pirms un pēc atbildes uz jautājumu arī šķita aizdomīgi.

Varbūt viņš policijā nebija griezies tāpēc, ka pašam virs galvas karājās Damokla zobens un restes pienācās. Santahuāna tādiem bija piemērota vieta, kur „pazust”. Nelikumīgi. Odriju tas nedaudz uzjautrināja. Ja nu portfelis netika nemaz nozagts vēl? Ja jau video ieraksti neeksistē? Tā nevarēja būt. Tādiem bija jābūt. Tikai jautājums kā pie tiem tikt.

„Cik liela ir iespējamība, ka tie, kas portfeli atņēma jau ir mēģinājuši to atvērt? Salauztu portfeli klientam nevajadzēs? Ja kāds to zaga, tad arī loģiski būtu, ka zināja, kas tajā ir iekšā un kā to atvērt nesalaužot. Vai klients ir minējis kaut kādas personas, bez prostitūtas, ar kurām viņam ir bijušas darīšanas tajā dienā vai tuvākajā laikā? Vai viņš kādam ir stāstījis par portfeļa saturu?” Viņasprāt, daudz vieglāk būtu, ja klients būtu zināms, nevis Andris Bērziņš no 30 līdz 50, varētu lietas kārtot tieši. Aizdomīgi, ka klients saka portfeli nevar bez viņa atvērt? Ja tā būtu, tad portfeļa atņēmējiem vajadzēja komplektā ņemt arī tā īpašnieku. Tātad,iespējams, to var atvērt arī bez viņa paša.

Kāpēc viņiem neatklāja, kas portfelī iekšā? Pārāk dārga lietiņa, lai viņi par to zinātu? Odrija atrada savu āķi. „Braiens” arī nebija peļami. Tiesa, ja tas viss būtu par velti, būtu muļķīgi iekulties nepatikšanās vai kaut kādu bruņotu tēviņu nagos, nesaņemt samaksu vai vēl ļaunāk.

„Par tādu naudu, kurš gan atteiksies?” 100 000 vienam būtu kaut kas, bet uz visiem? Smieklīgi. Par piekrišanu viņa vēl neatbildēja.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 13.05.2014 22:47

[Miervaldis Gotiņ...]

- Esmu pilnīgi pārliecināts, ka portfeli ieguvušie ir mēģinājuši to atvērt. Es uzsveru - mēģinājuši. Kāpēc gan savādāk viņi būtu no nolaupījuš? - Advokāts turpināja skaidrojumu. - Kā jau teicu, portfeli nevar tik vienkārši atvērt. To nevar atmūķēt, atzāģēt, atlauzt vai sadauzīt. Iespējams, ka to var atgriezt vaļā ar autogēnu, bet tas noteikti iznīcinās saturu. Klients apgalvo, ka bez viņa ziņas šo portfeli varot dabūt vaļā tikai rūpnīcā, kur tas ražots.

Pēc sarunas ar klientu mēs nonācām pie slēdziena, ka laupītāji nav zinājuši, kas portfelī ir iekšā, un notikušais ir nelaimīga nejaušība. Pretējā gadījumā nolaupītāji kopā ar portfeli būtu nolaupījuši arī mūsu klientu, un tad es te ar jums nemaz nerunātu. Mums vienkārši nebūtu pasūtītāja.

Klients bija pārliecināts, ka par paša portfeļa esamību un to, ka tas būs tieši viņam tieši tajā vakarā, ir zinājis ļoti ierobežots un ļoti uzticamu personu loks. Taču par tām sīkāk viņš nav stāstījis pat man. - Horhes balsī ieskanējās viegla aizvainojuma nots, it kā šāds atklātības trūkums būtu advokātu dziļi apvainojis. - Gribu vēlreiz uzsvērt: mums ir praktiski 100% pārliecība, ka notikušais ir negadījums, ka laupītājiem nav nekādas nojautas par to, kas atrodas portfelī. Un visdrīzākais, ka viņiem šobrīd tas, ko ar portfeli tālāk iesākt, ir reāla problēma. Tāpēc gadījumā, ja jūs piekritīsiet šo darbu uzņemties, es jums silti ieteiktu izdomāt kādu neuzkrītošu veidu, kā painteresēties dažādās mehāniskajās metālapstrādes darbnīcās, vai pie viņiem kāds nav vērsies ar neparastu lūgumu - kaut ko pasākt ar līdzīga portfelim līdzīgu priekšmetu. Esmu pārliecināts, ka vainīgie - vai ar viņiem saistītie - agrāk vai vēlāk kādā no darbnīcām parādīsies.

Līgums? Kāds vēl līgums... jūs man atnesat portfeli, es jums noskaitu naudu, un viss. Mani pat neinteresē, kā jūs sauc un kas jūs esat... Starp citu, es domāju, ka varēšu sarunāt ar klientu prēmiju, ja tiksiet galā pēc iespējas ātrāk. Teiksim tā, ja jūs atgūstat portfeli jau rīt, tad budžets varētu būt 150 000 dolāru... parīt - 140 000. Aizparīt - 130 000. Pēc nedēļas - lieciet portfeli kur gribiet, tas jau var būt zaudējis vērtību pavisam. - Horhe izteiksmīgi noplātīja rokas. - Labi. Lai jūs situāciju saprastu labāk, atklāšu jums nelielu noslēpumu. Starp mums runājot, mans klients gluži vienkārši ir idiots, kurš nelaikā un nevietā ir pazaudējis to, ko viņš nedrīkstēja pazaudēt. Tas laiks, kuru es te piesaucu - nedēļa vai drusku mazāk - ir apmēram tas laiks, līdz kuram šo pazušanu var noslēpt, vai kura laikā to visdrīzāk nepamanīt. Beidzoties šim nenoteiktajam termiņam, pazušana nenovēršmai atklājas - ja vien līdz tam, protams, portfelis netiek atgūts - un klients iedzīvojas lielās nepatikšanās. Visdrīzāk tādās, no kurām pat es nevarēšu palīdzēt izķepuroties.

[Sindra]

Oro tā īsti neticēja ne laimīgai, ne nelaimīgai nejaušībai. Un tas, ko viņiem stāstīja bija, nu tā... baltiem diegiem šūts.
Kaut kādi bandīti, kas grābj pēc kofera nezinādami vai viņiem pašiem tas vajadzīgs. Mistiskais saturs un neviens nespēj atvērt pasaciņas. No kā gan tas ir izgatavots? Nē, nu nebija jau tā, ka Orfejs būtu speciālists neatlaužamu lietu atlaušanā, bet kaut kā tā īsti līdz galam ticami viņam neizklausījās.

Un tad vēl advokāts, kurš savu klientu nosauc par idiotu. Tas vīrietim lika savilkt pieri un skaļi ievilkt elpu, it kā viņam pēkšņi kaut kas būtu iesāpējies. Bet, nu skaidrs, ka viņš bija sašutis par to, ka smalki tērptais kungs tik necienīgi izrunājās svešinieku klātbūtnē par personu, kura viņam savā ziņā nodrošina ērtu dzīvi.
- Man liekas, ka tā piebilde bija gluži lieka. - Oro arī neslēpa savas domas. Idiots vai neidiots, tā katrā ziņā nebija lielākā problēma.
- Redziet, man liekas nedaudz savādi tas, ka ja jau Braienam portfeļa atrašana ir dzīvības un nāves jautājums, kāpēc viņš atsakās izpaust to šauro personu loku, kurš zināja par kofera esamību pie viņa konkrētajā vakarā? Es tā īsti neticu tam, ka uzbrukums bija sagadīšanās. Pat ja šiem uzbrucējiem neinteresēja koferis un viņi vienkārši kāda cita svarīga kofera vietā ir paķēruši Braiena koferi, es gan neesmu speciālists tādās lietās, bet man liekas, ka šādi īsti lietas nemēdz notikt kriminālajās aprindās un tie nu ir tie ļaudis, kas vairākas reizes nomēra, pirms nogriež, vai nevar būt tā, ka noziegumu pastrādāja, lai iegāztu pašu Braienu? Būtu daudz vairāk pavedienu, ja būtu zināmi tie pāris cilvēki, kuri bija informēti par Braiena un dārgās nastas atrašanās vietu konkrētajā brīdī. - viņš vēl nesteidza izteikt savu piekrišanu. Jo nu... var saprast to jaunekli Amo. Viņš bija jauns un karstgalvis, kuram piecpadsmit tūkstoši likās baisa nauda. Šajā gadījumā Oro mašīna maksāja dārgāk. Un ja šajā piedzīvojumā viņam nāktos to sasist, viņš būtu pat mīnusos. Bez tam, vīrietim arī nebija nekādas vēlmes sasmērēties ar kaut kādām mistiskām lietām, lai pēc tam kaut kāds melnā zīdā tērpts jefiņš viņu citu klātbūtnē sauktu par idiotu.

Vēl pirms piekrist šai avantūrai, Orfeja skatiens pievērsās Pedro.
- Es tā vairāk vai mazāk saprotu, ka Jūs esat vienīgais, kuram ir kaut kādi sakari ar iesaistītajām personām. Kaut vai to pašu pērkamo lēdiju. Nevēlaties pastāstīt vairāk? Nu, kaut vai, man kā nezinātājam, vai tiešām tā ir, ka pie bagātiem kazino nav novērošanas kameras. Un kas tieši Jūs saista ar Esmeraldas jaunkundzi? Un ja Jūs esat kā tuvāk saistīti, jo, nu... viņa ir no dārgā gala un kurš katrs, pat tas te tips, - Oro pamāja advokāta virzienā - ... nespēj iegūt viņas kontaktus, bet Jums tie ir, kāpēc, lai es ticētu, ka Jūsu interesēs ir palīdzēt atrast to koferi, nevis piesegt sievieti, kas laikam jau sanāk pirmā aizdomās turamā? - viņš nevēlējās nevienu aizvainot. Vienkārši ar jau iesaistītām personām vajadzēja būt nedaudz uzmanīgākam, lai kādā brīdī neattaptos ar dunci mugurā. Lai gan, Orfejs nebija naivs. Viņš zināja, ka cilvēku lojalitāti varēja pirkt un pārdot. Vienīgais cilvēks, kuram viņš šeit tiešām uzticējās bija Līva.

[Romija]

Līva bīdīja izdzerto glāzi pa galdu un klausījās Horhes teiktajā, bet viņas pierē iegūla rieva. "Ja tā ir sagadīšanās un nolaupīts nepareizais portfelis, tas tagad mierīgi varētu mētāties kaut kur viļņos vai miskastē. Nezinot, kas tajā ir iekšā, diez vai kāds pieliks visas iespējamās pūles to atmūķēt. Vai arī mēģinās šo idiotu Braienu vēlreiz nolaupīt, lai pats attaisa. Jūs esat pārliecināts, ja tas vēl nav noticis?" viņa vaicāja, tomēr skatiens vairāk klīda pa apkārtni, it kā teiktais būtu tikai gara laika prātuļošana. "Un ja jums neinteresē, kā mūs sauc, tad mums gan varētu interesēt kas vairāk. Piemēram, kā mēs varētu sazināties ar jums vai pašu Braienu, ja būtu jānoskaidrot vēl kādas svarīgas detaļas? Vai arī tikties un atdot koferi, ja esam to atguvuši?" Lī tikai uz brīdi palūkojās uz vīrieti.

Kad viņa dzirdēja Orfeju izsakām līdzīgas šaubas kā viņai pašai, Līva ar pašu lūpu kaktiņu pasmaidīja viņa virzienā. Lī pasniedzās pēc rokassomiņas, no kuras izvilka mazā izmēra Xperia viedtālruni. Sievietes pirksti ātri vien atrada vajadzīgo un meklētājā viens pēc otra tika pārbaudīti vārdu savienojumi "Santahuana Olympic problēma", "Santahuana Olympic uzbrukums", "Santahuana Olympic laupīšana", "Braiens Olympic casino", "Santahuana Olympic casino īpašnieki". Protams, nekādu padziļināto meklēšanu Lī neveica, bet parasti, ja bija kas dzirdēts, tas mēdza parādīties meklētājā pirmajās lapās. Tā kā Lī šo kazino apmeklējusi nebija, tad atlika paļauties uz plašo tīmekli — varbūt kāds bija izteicis bažas par šo iestādījumu. Katrā ziņā pasērfot internetā varēja tepat no bāra arī bez piekrišanas kaut kur iesaistīties, lai gan sievietes prātā jau radās pāris idejas, ko varētu pārbaudīt kā pirmās bez saķeršanās ar likumu. Līvai šejienes klimats patika un nemaz tik liela vēlēšanās doties citur nebija, tāpēc likuma pārkāpšana būtu pēdējais, ko viņa piekristu darīt.

[Roviela]

Pedro nebija iebildumu apskaidrot šeit esošajiem ārzemniekiem, kā visas lietas notiek te, Santahuanā. Puisis pats nekad nebija bijis ārzemēs, bet internets taču ir pieejams un arī publika, ar kuru ikdienā nācās satikties, reizēm izmeta pa frāzei, kas liecināja, ka Santahuanā nav gluži tāpat, kā viņi ir pieraduši savās mājās.

- Mhm, labi, - viņš, iekšēji juzdamies visai uzjautrināts, paskatījās uz Orfeju, - Es paskaidrošu.
- Es strādāju par maksas deju partneri un muzikantu patiešām dārgā Puertopedro viesnīcā. Tāpēc arī man ir zināmi gandrīz visu, ja ne visu dārgāko dāmu telefoni vai, vismaz, kā viņām nodot kādu ziņu. Turklāt es nesaprotu, kāpēc man viņa būtu jāpiesedz. Ne es viņai maksāju, ne viņa man.
Tas tiešām bija pavisam vienkārši. Gluži lietišķas darba darīšanas. Es tev izlīdzu biznesā, tu, ja ir gadījums - man.
- Ar apsardzes kamerām šeit ir tā, ka tās ir. Kāds no darbiniekiem visu laiku vēro ekrānus, bet ieraksti netiek veikti. Kameras ir ēkas iekšpusē un tieši pie ieejas, bet tālāku laukumu tās neaptver, kaut vai to, ko senjors advokāts nosauca par autostāvvietu. Tas ir parasts laukums ar strūklaku, pie kuras mīl pulcēties jaunieši, lai iedzertu alu, slepus patirgotu narkotikas un tā. Ja Braiens ar acīs krītošu portfeli, vai, vienalga, kādu citu spīdīgu mantu, viens pats gāja tur garām manāmi iereibis, tad viņš var priecāties, ka pazaudējis vienīgi portfeli. Naudīgi klienti parasti staigā ar apsargiem.
Ja Braienam tāda nebija, viņš tiešām ir idiots, bet šo domu Pedro skaļi neizteica. Viņš apdomāja, vai ir vēl kas piebilstams, ko viņš zinātu. Laikam nekas tāds nebija.
- Aprunāšos ar Esmeraldu. Viņa zinās, vai tie bija vietējie. Varbūt pat zinās, kādi vietējie, protams, var arī nezināt.
Ar to puisis domāja - no kādas bandas, nejaušs bariņš un tamlīdzīgas atšķirības. Ārzemniekus gan Esmeralda pazīs uzreiz, un tad tie varētu būt tie daži tuvākā loka cilvēki, ja vien tie nav nolīguši kādu no bandām. Bet nez vai. Pārāk daudz zinošo, ja portfelī patiešām ir kaut kas ļoti vērtīgs.

[Lodrāgs]

Amo mirkli vienkārši blenza uz Orfeju, mirkšķinot acis, bet tad saliecās, satverot vēderu un sāka skaļi ņirgt. — Vecīt, tu maz saproti, ko runā? — Puisis atkal iztaisnojās un takā stāvēja kājās ne sēdēja, varēja ar no augšas skatienu vērties pretī esošajā.
— Cilvēks mums piedāvā žūksni naudas, — Plauksta mājoši norādīja uz advokātu. — par vienas mantiņas uzošanu jau iepriekš norādot, ka uzdevums būs diskrēts. Un tad Tu te, sāc apšaubīt šo uzdevumu dēļ caurumiem stāstā un bakstīt jaukā naudas žūkšņa devēja, loģiku. — Amons uzlika abas plaukstas uz galda un nedaudz pastiepās uz priekšu, lai kārtīgāk ielūkotos vīrieša acīs.
— Ļaušu tev paskaidrot vārda "diskrēts" definīciju: Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens. — Viņš atgrūdās nost no galda un atkal iztaisnojās. — Tu tiešām nākot šurp gaidīji brīnumaini ticamu stāstiņu, kas nekādi necentīsies slēpt to ko svešiem nav jāzina? — Amons neticīgi skatījās Orfejā, pat puisi jau nākot šurp apzinājās, ka nekas derīgs netiks pateikts, tādēļ jau naudas summa bija šāda nevis vien tūkstotis. — Mums maksās par kofera atrašanu, ne tā zādzības motīvu spriedelēšanu un apzagtās personas izcilā intelekta apspriešanu. — Pārkrustojis rokas puisi izaicinošu pacēla degunu, takā izsauktu vīrieti uz kautiņu.
— Nu, ja nepatīk, tad lūdzu, dodies vien prom. — Smīnot viņš noteica, jau uzsākot naudu dalīt ar mazāku skaitli. Nevarēja jau pārmest viņa, katra šeit esošā interesēs bija ka mazāk cilvēki vēlējās gabalu naudas.

[Romija]

Kad sīkais šmurgulis sāka lekties, Līva pacēla iznīcinošu skatienu pret jaunekli, kas acīm redzami vēl nebija izaudzis no mammas brunčiem. "Pievaldies," viņa nošņācās, piebakstīja Orfejam un parādīja sava telefona ekrānu, kurā bija atvērts kāds raksts. Kasīties ar sīkaļu nebija nekādas vēlēšanās, toties bija pavediens, ar ko sākt, ja viņi tomēr nolems piedalīties. Viss, ko vajadzēja, saņemt kaut kādu ziņu, kā ar šo Horhi sazināties, un tad Livingstoni šo vietu varēja pamest, lai dotos medībās vai laiskā dienā uz Afrodītes.

[Miervaldis Gotiņ...]

- Esmu diezgan pārliecināts, ka Braienu neviens nemēģinās nolaupīt, turklāt esmu viņam ieteicis īpaši uzmanīties. - Horhe atbildēja uz Olīvijas jautājumiem. - Sazināties ar Braienu jums nav nekādas vajadzības, bet nepieciešamības gadījumā jūs varēsiet sazināties ar mani. Te būs mana vizītkarte. - Apstaigājis klātesošos, advokāts katram iedalīja pa vizītkartei, uz kuras bija rakstīts vienā pusē spāņu, otrā - angļu valodā: `Horhe Martiness. Advokāts`, e-pasta adrese un telefona numurs. - Tomēr es labprāt paņemtu arī kāda no jums telefona numuru. Nav izslēgts, ka uz šo sludinājumu piesakās vēl kāds. Tad es viņu pārsūtīšu pie jums, un jūs paši varēsiet izlemt, vai jums vajag vēl kādu palīgu, vai nē.

[Roviela]

Pedro paņēma vizītkarti, īpaši neklausoties, kā potenciālie citi darba biedri sāk izrādīt raksturus.
- Es iedošu savu numuru. Tas tāpat pusei pilsētas ir zināms, - viņš izvilka savu mobilo telefonu un, skatoties vizītkartē, pārsūtīja savu numuru advokātam.
Varbūt par 'pusi pilsētas' bija pārspīlēts, bet ne ļoti, ļoti pārspīlēts. Pedro bija daudz radu, daudz paziņu un kur nu vēl visi tie, kas viņu zināja pēc vārda un izskata.

- Es ierosinu mums visiem apmainīties ar kādām iespējām citam citu atrast. Man izskatās, - viņa skatiens pievērsās Olīvijai, - ka vairāki no mums dosies individuālās medībās. Ja viņi ar atrasto informāciju dalīties negrasās, to es arī vēlētos zināt, lai zinu, kuriem vajag paziņot manu meklējumu rezultātus, un kuriem nē.
Ja kāds šo visu uztver kā individuālu sacensību, Pedro iebildumu nebija. Lai rokas, meklē un lai Kristus palīdz atrast! Viņam nebija žēl. Toties tie, pārējie, kas izdomās savstarpēji sadarboties, pats par sevi, dalīsies ar jaunākajām ziņām.

[Sindra]

- Labi, labi... - Oro atvēcinājās pēc Pedro paskaidrojuma. - Es taču iepriekš nezināju, kas tieši Jūs saista ar to glauno dāmu. Izteicu tikai savas pārdomas. Tikpat labi viņa varēja būt Jūsu māsa. Man tiešām nebija ne jausmas, ka ir tāda profesijā, kā maksas deju partneris. - vīrietis pasmaidīja. Lai jau viņš aprunājas ar Esmeraldu un lai jau jaunulis mēģina nopelnīt savu žūksni.

Pagaidām viņš nesteidza paņemt advokāta pasniegto vizītkarti. - Es nedomāju, ka šeit esošie strādās, kā vienota grupa. - tādēļ īsti nebija jēgas prasīt pēc viena telefona numura. - Tas, kā jūs esat formulējis samaksu atgādina drīzāk žurku skrējienu. Respektīvi, kurš pirmais atrod mantu, tas savāc visu piķi. Pa ceļam var arī apšaut traucējošos konkurentus. - ja jau šeit sanākušajiem 15 tūkstoši šķita kā milzu nauda.

- Paldies par skaidrojumu. - Oro palūkojās uz Amonu. - Es esmu ārsts. Es visai labi zinu, ko nozīmē vārds diskrēti. Taču informācijas neizpaušana man, kurš cenšas atrisināt visu jezgu ir drīzāk muļķība, nevis diskrētums. Kā, lai es atrodu kaut ko, ko nekad mūžā neesmu redzējis, ne arī zinu, kur tas atrodas un kāpēc. Tādēļ šis gluži laikam nebūs uzdevums man. - jauneklis varēja priecāties. Jo Oro acīmredzami grasījās izstāsties no šīm sacensībām.
Vīrietis piecēlās un pasniedza roku arī māsai. Taču pirms pamest šo vietu, viņš sameklēja maku un izņēma savu vizītkarti, nolikdams to uz galda blakus advokāta vizītkartei.
- Taču ja no tavas pakaļas vajadzēs diskrēti izvilkt lodi, droši uzzvani man. Izpalīdzēšu avansā. Atdosi, kad saņemsi savu žūksni. - likās, ka vairāk viņiem te nebija ko darīt.

Oro atstātā vizītkarte bija gaumīgi noformēta. Saturēja vīrieša vārdu: Orfejs Livingstons. Profesija: ķirurgs. Darba vieta: Puertopedro privātā klīnika. Bija arī klīnikas adrese, kā arī Oro darba un mobilais telefona numurs.

[Romija]

Kad tūlīt uzbruka arī visu pazīstamais maksas deju partneris, Olīvijas acis samiedzās ciešāk. Ja jaunekļa dedzība par pāris k skanošā bija vēl saprotama, tad šī tik labi apmaksātā žigolo skatiens šķita gluži kā apsūdzība. Olīvija nebija teikusi, ka taisās kaut ko darīt viena. Viņa vispār nekā nebija izrādījusi, ka taisās aktīvi iesaistīties. Droši vien šis kadrs bija lūrējis viņas telefonā, kas vien jau viesa aizdomas.

"Paldies," Lī pasniedzās pēc vizītkartes un apskatīja tās abas puses. Informācija sakrita.

"Man šķiet, ka mans kokteilis ir beidzies," viņa izvēlējās pērkamajam vīrietim neatbildēt, bet pavērās ar mīlīgu smaidu uz Oro. "Agrai rīta stundai ar to pietiks!" Lī cieši ieskatījās brāļa acīs un tikai pavisam maza zīlīšu kustība izejas virzienā liecināja, ko viņa ar to gribējusi teikt. Šķita, ka brālis bija sapratis un izlēmis. Lī pasniedza viņam roku un piecēlās. Rokās joprojām bija mazais telefons un vizītkarte.

"Veiksmīgi!" viņa pameta sveicienu klātesošajiem un ieķērās Oro elkonī gluži tāpat, kā viņi bija atnākuši.

[Roviela]

Šķiet, šie divi vēlējās atvadīties. Pedro nebūt par to nebija iepriecināts. Jo vairāk dažādu ļaužu piedalās, jo lielākas cerības atgūt meklējamo mantu. Tā viņš domāja. Nauda bija svarīga, bet ne tik. Piedzīvojums! Lūk, tas bija svarīgi.

Viņš paliecās uz priekšu un pavilka sev tuvāk ķirurga nolikto vizītkarti.
- Esmu par jums dzirdējis, senjor, - viņš ar cieņu noteica, kad bija to izlasījis. - Un tikai to labāko. Es jums paziņošu, ko Esmeralda teica, ja tomēr izlemsiet par labu piedzīvojumam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kamēr Pedro viņam pīkstināja, Horhe izvilka savu telefonu un, saņēmis zvanu, ieglabāja Pedro numuru.

[Lodrāgs]

— O! Paldies, par lodēm nezinu, bet man ir tendence lauzt kaulus. — Garie pirksti pasniedzās pēc vizītkartes un to savāca, iestūķējot pakaļējā bikšu kabatā, no tās pašas izvelkot vienu zaļu, picērijas kartiņu, un ar melnu marķieri, izvilktu no sānu kabatas, pārrakstīja pāri savējo numuru ar lieliem cipariem. — Ja kādam interesē, lūk ir mans. — Acs tika piemiegta abiem putnēniem, kartiņai tiekot noliktai uz galda.
Amo arī uzpīkstināja advokātam, paša pieglabājot viņa un ārsta numurs. Takā mobilais atradās plaukstā, līdz šim zināmā informācija zibenīgi pierakstīta piezīmju grāmatiņā, lai nekas netiktu piemirsts.

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 14.05.2014 18:36

[Ungaarijas ragas...]

Tikai viegla acu piemiegšanās liecināja, ka Sems, pēc kārtīgas smadzeņu šūnu izkustināšanas ir atsaucis savā atmiņā, kur viņš ar šo Braienu ir ticies. Un vīrietim arī radās prātā domas par to, kur varētu mēģināt iegūt sīkāku informāciju.

Pārējie izskatījās visai lieli profesionāļi izmeklēšanas jomā, spriežot pēc tā ar kādu ātrumu viņi uzdeva visus vajadzīgos jautājumus. Semam atlika vien turpināt sēdēt, klausīties, saņemt vizītkarti no Martinesa un... Ah, no otras vizītkartes Sems paguva vien izlasīt vārdu un uzvārdu, pirms tā pazuda Amona kabatā. Taču tas nekas, pārējo gan jau tāpat varēja sadzīt rokā.
"Es neatteiktos no jūsu numuriem. Un arī jūsējā kundze," Vuds pievērsās Pedro, Amonam un Odrijai, tad viegli pasmaidīja, "pretī varu piedāvāt savējo, kā arī automehāniķa-gida pakalpojumus."

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 14.05.2014 20:32

[Roviela]

Alondram nebija iebildumu iedot savu telefonu visiem, kas vien to vēlējās. Arī Semam.
- Oho! Lūk. Mums ir automehāniķis. Droši vien pazīstat visas iespējamās garāžas un to saimniekus?
Varbūt ne visus, jo tādu vietu pilsētā ir daudz, tomēr mehāniķi bija tauta pati par sevi, un parasti labi zināja viens otru.