"Dragāras Pilārs" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/pilar_zps0aab2ead.png)

Ģeogrāfija un klimats

Dragāra ir pūķu pasaule.
Šajā pasaulē ir atrodamas pasakaini skaistas vietas, kā arī briesmīgākās vietas, kādas vien vispār varētu pastāvēt jebkurā pasaulē.
Dažkārt liekas savādi, ka vienā pasaulē var būt tik krasi atšķirīgs gan klimats, gan laikapstākļi, gan gadalaiki. Šur tur bija mūžīgas vasaras. Citur valdīja bargas ziemas. Citās vietās atkal gadalaiki mainījās.
Vēl kādā nostūrī bija atrodams mūžīgs purvs.

Pasakaini dzidras lagūnas. Milzu okeāni un jūras. Un purvi.
Arī ūdenskrātuves Dragārā bija visdažādākās.

Starp pasakainajām pļavām, vai mūžīgas sniega segas klātiem līdzenumiem, nevar piemirst arī augstos vulkānus, kas regulāri izmeta karstas lavas, liekot sakust akmeņiem un smiltīm.

Dragāras Pilārs bija īpaša vieta pūķu pasaulē.
Tas bija augsts tornis, kura smaile iesniedzās debesīs.
Pūķu svētvieta. Dragāras pasaules sirds un dvēsele.


Iedzīvotāji

Pasaule tik dažāda, jo tieši tik dažādi bija arī tās iedzīvotāji.
Pūķi.
Tie bija izvēlējušies tādas dzīvesvietas, kuras nu katram lika justies labi. Dažiem tās bija pasakaini skaistas pļavas. Citiem tumši un drēgni purvi. Citam mūžīga sasaluma ieskauti sniegoti līdzenumi vai vēju appūstu kalni. Vēl kādam pazeme. Tuvāk pie karstajām lavām.
Un lai arī viņi visi bija pūķi, tie tomēr nevarēja visi dzīvot, kur nu pagadās. Tie, kas bija iemīlējuši pļavas, tie arī tur labi jutās.
Tāpat, kā sniega līdzenumā mītošos nekādi nevarēja ievilināt pazemē pie karstajām lavām.

Pūķi bija dažādu krāsu.
Un lielākoties krāsa arī bija tā, kas noteica pūķa raksturu un viņa izvēlēto mājvietu.


Dragāras Pilārā mita valdnieks Devans.
Viņš bija vienīgais pūķis, kura zvīņas laistījās zeltītā krāsā.
Devans bija sens. Tikai vecākie no Dragāras iemītniekiem spēja nosaukt valdnieka gadu skaitli. Lielākoties visi apzīmēja viņu kā senu un ar to arī viss bija pateikts. Devans bija pacietīgs, laipns un taisnīgs.
Ja kāds saķīvējās, viņi drīkstēja doties pie valdnieka, lai tas izšķir strīdu. Un Devans to arī darīja. Jo pilārs viņam sniedza viedu gudrību.
Pūķi neapšaubīja Devana spriedumus.
Kad Devans pieņēma savu cilvēka formu, neskatoties uz savu vecumu, viņš izskatījās, kā jauneklis. Zeltainiem matiem un dzidri zilām acīm. Uz viņa pieres allaž atradās vijīga zelta diadēma. Tērpies vieglās, gaisīgās drānās, viņš vadīja dienas kalnos, kur ļāva vējam kopā ar viņu spēlēt stabules.


Dragāras dziļajos krāteros mita darvas, jeb melno pūķu cilts.
Viņus varētu saukt par ļauniem. Vai varbūt nesaprastiem. Taču melnajiem pūķiem pilnīgi un noteikti neinteresēja neviens cits, kā vien viņi paši. Tiesa, viņi spēja sadarboties ar citiem, ja tas bija nepieciešams. Un solīja kaut kādu nebūt labumu viņiem.
Taču citi pūķi ne visai ar šiem mēdza ielaisties attiecībās, jo melnie bija neparedzami. Tie varēja pievilt, nodot. Neturēt solījumu. Apkrāpt. Visu tikai raušot sev, sev, sev...
Viņu kalnu dzīlēs bija saraustas bagātības. Un viņiem nekad nepietika. Vajadzēja vēl!
Melnie pūķi spēja pievilt pat savus ciltsbrāļus. Ja vien tas viņiem bija izdevīgi.
Kaut kā jau viņi paši viens ar otru bija apraduši. Zināja, ka uz katru darījumu jāskatās ar zināmām aizdomām. Un gaidīja izdevīgāko brīdi, kad piešņākt otru. Ooo, bet gaidīt viņi varēja ilgi. Un pacietīgi. Melnie pūķi bija salti aprēķinātāji. Un gudri. Viltīgi.
Kad viņi pieņēma cilvēku formu, tiem allaž bija melni mati. Un melnie pūķi tērpās smagnējās, greznās drānās. Kuras papildināja daudz dārgu rotaslietu.

Melno pūķu pielūgtā dievība bija "Zeltakmens". Tas bija milzu akmens, kurš staroja tik spilgtu gaismu, ka teju apžilbināja, katru, kas uz to palūkojās.
Melnie pūķi lielākoties bija burvji un karotāji.
Retākos gadījumos arī priesteri.
Melnie pūķi esot pūķa formā spļauj darvai līdzīgu karstu šķidrumu, kas upuri iestidzina un sadedzina.
Melno pūķu cilts vadonis ir Obsidiāns. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras augstajos kalnos mita vēja, jeb balto pūķu cilts.
Viņi bija laipnākie pūķu pasaules iedzīvotāji. Uzticami, labestīgi un naivi.
Baltajiem pūķiem nepiederēja bagātības. Taču tiem piederēja brīvība, kuru sniedza kalnu galotnes un vējš.
Viņi allaž bija gatavi palīdzēt. Atdot sevi visu un visu, kas tiem bija pie dvēseles, ja kādam citam vajadzība bija lielāka.
Tiem nebija nekā svētāka par dotu solījumu.
Baltie pūķi mīlēja mūziku. Tie spēlēja stabules, lautas.
Kad viņi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija sniegbalti mati. Tie tērpās vieglās un gaisīgās drānās.

Vēja pūķu cilts dievība bija "Vēja gars"
Viņi to nekad nebija redzējuši, taču svēti tam ticēja. Vēja gars spēcināja nedienās, stiprināja slimībās.
Un Vēja garam baltie pūķi bija ierīkojuši mazas svētvietas ar zvaniņiem. Tur Vēja gars allaž varēja spēlēties.
Baltie pūķi lielākoties bija priesteri, burvji un bardi.
Retākos gadījumos karotāji.
Baltie pūķi esot pūķa formā pūš dziedējošu vēja dvesmu.
Balto pūķu cilts vadone ir Feijana. Viņa ir jauna sieviete. Dziedniece.


Dragāras tumšajos silos mita sūnu, jeb zaļo pūķu cilts.
Viņus nevarēja uzskatīt ne par ļauniem, ne par labiem. Viņi bija kā daba. Pavisam neitrāli.
Viņi mīlēja dabu. Mežus, kuros dzīvoja. Ziedus, zaļos kokus. Peldes meža ezeriņā un naktīs meklēt noslēpumainus augus, kas uzzied reizi gadsimtā, noteiktā laikā uz pavisam īsu mirkli. Viņi gaidīja šo mirkli, lai ietu noskatīties zieda īso ziedēšanas laiku. Nē, sūnu cilts pūķi nenoplūca maģisko ziedu un nenesa to mājās, lai liktu vāzē. Tie ļāva tam atrasties tur, kur tas bija izaudzis. Lai paši varētu priecāties un arī citi.
Viņu garstāvoklis reizēm mēdza būt mainīgs, kā laikapstākļi. Te saulaini un silti un te nāca brāzmains negaiss, kas neko nežēloja savā ceļā.
Zaļie pūķi nesteidza mētāties ar solījumiem. Vislabprātāk viņi neko nesolīja vispār. Jo ar tiem solījumiem dažkārt sanāca tā, kā nu sanāca. Jo lietus taču arī vienmēr nesola tikai veldzi. Tas var noslīcināt ražu. Un saule... tā jau var ne tikai sildīt. Tā spēja dedzināt.
Viņu bagātība bija meži un pļavas. Neko vairāk sūnu pūķiem nevajadzēja. Skrieties kopā ar meža zvēriem. Atdarināt tos.
Un meklēt īpašus augus, kurus kaltēt un vakaros izpīpēt pīpēs, no kurām galva griezās tāpat, kā no zvaigznēm virs augsto koku galotnēm.
Kad zaļie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, to mati bija spilgti zaļā krāsā. Viņi izvelējās apģērbus vasarīgās krāsās. Bet labprāt apģērbā izmantoja arī ādas un citas dabas dotus resursus. Piemēram, puķes matos, vai zvēru ilkņu auskarus.

Zaļo pūķu dievība ir Meža māte.
Viņi tic, ka tā ir katrā augā, katrā kokā. Meža māte ir atrodama pat akmenī un smilts graudiņā.
Viņi vienmēr ir kopā ar savu dievību. Viņi tai neveido altārus.
Zaļie pūķi parasti ir druīdi, taku ziņi (reindžeri), mednieki.
Esot pūķa formā zaļie pūķi pūš gļotām līdzīgu zaļu šķidrumu, kurā upuris iestieg un ieķep.
Zaļo pūķu cilts vadonis ir Cermuriņš. Jauneklis. Mednieks.


Dziļajā okeānā mita raju, jeb zilo pūķu cilts.
Zilie pūķi vislabprātāk mitinājās okeāna dzīlēs. Tie dzīvoja alās un jāpiebilst, ka viņiem tīri labi patika spīdīgas lietiņas. Jo tās skaisti spīdēja, kad skaidrā dienā saules stariem izdevās izlausties cauri ūdens dzīlēm, lai iespīdētu viņu mājokļos.
Taču zilie pūķi speciāli nemeklēja dārgumus. Viņi tos nevāca čupās. Negulēja uz tiem.
Tā vietā viņi dienas vadīja ļaujoties straumei gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ūdens pūķi bija bezrūpīgi. Tiem patika zem ūdens pūst burbuļus un čalot, kā strautiņiem. Zilajiem pūķiem bija grūti, ja tiem nācās ilgi pavadīt laiku prom no ūdens. Tad tie kļuva nomākti, skumji un meklēja kaut mazāko iespēju kur iemērkt savu ķepu, kaut mazākajā ūdens peļķītē.
Lai iegūtu spīdīgas mantiņas, zilie pūķi bija gatavi ielaisties avantūrās.
Tiem pat nevajadzēja, lai spīdīgajai lietiņai būtu vērtība. Galvenais, ka tā spīdēja.
Parasti zilie pūķi citiem pāri nedarīja. Nu ja vien par darīšanu pāri nevarēja uzskatīt mūžīgos aicinājumus un mēģinājumus biedrus aizvilkt uz kādu ūdenskrātuvi. Dažkārt ar šiem uzaicinājumiem, zilie pūķi kļuva visai apnicīgi. Bet viņi jau to nedomāja ļauni. Nevienam sliktu negribēja.
Kad zilie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija dažādu toņu zili mati. Tie tērpās visai pieticīgos un augumam pieguļošos tērpos, jo nebija jau noslēpums, ka garos lindrakos pa ūdeni kūļāties nav pārlieku ērti.

Zilo pūķu dievība ir "Zilais valis".
Viņi tic, ka lielais zilais valis katru nakti nopeld garām viņu mājai un uzdveš savu svēto elpu.
Tādēļ pie savām mājvietām pūķi izliek spīdīgos nieciņus, lai Zilais Valis var viņus atrast un zināt kurā virzienā pūst.
Zilie pūķi parasti ir blēži (rougs), burvji un priesteri.
Esot pūķa formā, zilie pūķi pūš spēcīgu ūdens strūklu, kas aizskalo visu viņu priekšā.
Zilo pūķu cilts vadonis ir Alakirs. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras vulkānu kalnos mita lavas, jeb sarkano pūķu cilts.
Sarkanie pūķi ir izteikti lepni. Taču to raksturi ir tikpat karsti, kā lava pie kuras tie dzīvo. Sarkanie pūķi ir neiecietīgi, runā tiešu valodu, kas citiem mēdz nepatikt, tie ātri aizsvilstas dusmās. Taču neskatoties uz neiecietīgajiem raksturiem sarkanie pūķi ir ļoti godprātīgi. Un uz viņiem var paļauties. Jo sarkanais pūķis labāk mirs nekā lauzīs savu godavārdu. Aptraipīs savu godu.
Sarkanajiem pūķiem patīk komfortabla dzīve. To mājokļi ir iekārtoti ērti un plaši.
Sarkanie pūķi savas dienas vada stingrā režīmā, kur liela nozīme ir treniņiem, darbam, zināšanu ieguvei. Tie neatļaujas slinkošanas vaļību un necieš to arī citos. Sarkanie pūķi ir nopietni. Necieš muļķību. Nicina krāpniekus un blēžus. Sarkanie pūķi ir kareivīgi.
Kad sarkanie pūķi pieņem cilvēku formu, tiem ir spilgti sarkani mati. Tie izvēlas formālu apģērbu. Karotāji noteikti vēlēsies tikt pie bruņām un ieročiem.

Sarkano pūķu dievība ir "Liesma".
Viņu citadelē Liesmai ir vairāki tempļi. Tajos ir lieli altāri un deg mūžamdegošas liesmas.
Ja liesma kādā no tempļiem izdziest, šīs liesmas pieskatītājs tiek sodīts ar nāvi.
Sarkanie pūķi parasti ir karotāji, burvji.
Retāk bardi un priesteri.
Esot pūķu formā, sarkanie pūķi pūš spēcīgu uguns liesmu.
Sarkano pūķu cilts vadonis ir Kaiross. Vidēja vecuma vīrietis. Karotājs.


~ * ~ * ~

Klases būs vairāk vai mazāk pietuvinātas klasiskajām fantasy klasēm.
Par tiem pūķu klaniem... nu, katrā ciltī jau mēdz būt izņēmumi, taču labāk būtu, ja jūs pieturētos pie dotā kanona. Un neveidotu ļaunus baltos pūķus vai īpaši altruistiskus melnos. Jo tādi savā paša ciltī jau būs izstumtie. Protams, ja tas padara interesantāku jūsu leģendu, tad to var mēģināt darīt.
Būs maģiju saraksti kaut kādi. Un pūķi noteikti ir sorcerer tipa burvji un spellbooks viņiem nav nepieciešams.

Spēles darbība visticamāk notisināsies pūķiem nepierastā pasaulē. Ne Dragārā.
Tās varētu mūsdienas vai pat kaut kāda nākotne. Vai kaut kādas dīvainas fantasy pasaules. Par to es vēl ar sevi vienošos.
Un spēles ideja būs nedienas ar pilāru. Respektīvi, tam draud sabrukšana, kura var izraisīt pūķu mīļotā valdnieka nāvi. Tādēļ valdnieks meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi doties uz citām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas, materiālus, vienalga ko, kas spētu pilāru pasargāt no sabrukšanas.
Domāju gan, ka intro es uzrakstīšu rītdien, vai kad nu man būs brīvāks brīdis.
Ja ir jautājumi, droši var jautāt. Tepat ATD pavedienā. Un anketas sūtīt man uz PZ.

Anketā es vēlos šādus parametrus:

1) tēla vārds,
2) dzimums,
3) pūķa klans, (tie ir tās krāsas, melnais, baltais, sarkanais u.t.t.)
4) klase (iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.)
5) augums,
6) vecums,
7) ieroči (tie kuri redzami, kad paskatās uz jūsu personāžu, jā arī tie kas paslēpti zābakos un apakšbiksēs)
8) fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti, ja gribas var sameklēt. gan pūķa formu, gan cilvēka.),
9) izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
10) personāža rakstura apraksts
11) leģenda (jā, es gribu tēla leģendu. lai jūs paši labāk iepazītu savu tēlu un saprastu, ko gribat spēlēt. kā arī iekļaut tajā visādus draugus un ienaidniekus, ar kuru palīdzību varu padarīt jums interesantāku dzīvi spēlē)

Par pūķu vecumu:
Līdz 100 gadiem - bērns.
No 100 līdz 250 - jauneklis.
250 - 1000 + - pieaudzis pūķis.
pēc daudziem tūkstošiem gadu - sens pūķis.


~ * ~ * ~

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Tiem, kuri piemirsuši, ko var un nevar kategorijas ietvaros, pārlasiet šo.


Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.01.2014 23:29

[Rouzijs]

Nu es nezinu vai ir vērts strīdēties par tēliem.
Man Marko patīk, man viņš patiešām atgādina melno pūķi, kurš daris visu, lai iegūtu savu.
Elgārs arī man ir pārāk nesaprotams indivīds, bet ok, ar pūķi ig var notikt daudz kas, tāpēc viņš ir tāds kā ir.

Bet visi nevar spēlēt tipa ļaunīšus vai riebekļus.
Un mēs visi labi saprotam, ka mūsu problēma ir oog, vecuma un interešu nesakritības dēļ.

[Mattiass]

Kas par sviestu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Elgāru jūs neesat iepazinuši un visdrīzāk neiepazīsiet. Pēc tā vienkārši nav vajadzības. Tā kā lai turpina būt nesaprotams.

Tas par to problēmu — tu gribēji gudri izklausīties? Nu, ok, intereses — Rovielai patīk spēles, kur viss ir jauki un godīgi, praksē mēs spēlējam ar biku lielāku reālisma piesitienu, kur ne vienmēr ir jauki un reti kad viss ir godīgi. Tā ir dilemma, kas neatrisināsies, kamēr vien indivīds ir neapmierināts ar dzīvi viņam apkārt. Un tu, savukārt, konkrēti izbaudi katru reizi, kad sanāk saspēle bez pārējiem ar GM. Tās ir vienīgās intereses, kurām OOC ir kāda nozīme. Visādi citādi visi vienkārši grib spēlēties.

Par vecumiem iznāk vēl interesantāk, jo vismaz pēdējos postos domstarpības ir man ar Romiju (mēs esam apmēram viena vecuma, ja atmiņa neviļ), toties tu esi daudz jaunāka. Tā kā īsti nevarētu piekrist šādam apgalvojumam.


Romijai — kur tev ir problēmas ar saprašanu? (Darvains melnais netiek uzskatīts par dīvainu savienojumu, neizlasi to, kā tekstā nemaz nav.)

Par attieksmi, šķiet, neviens bez tevis nav sūdzējies. Vienīgais tēls, uz kuru bez Marko Elgārs noreaģēja klaji negatīvi, bija NPC Beins, jo Elgāram nepatīk uz galvas kāpēji un laikam jau viņš, nepiederēdams sarkano klanam, nav gatavs atzīt prinča pārākumu vai arī sazin kādas tiesības sevi izkomandēt (un tas attiecas uz sarkanajiem vispār, kuriem, kā izskatās, patīk komandēt tos, pār kuriem viņiem īsti nav autoritātes). Ja tu pavedienā izlasīji vēl kaut ko… nu ok, padalies, iemet kādu citātu. Jo šobrīd man izskatās, ka tu vispārini to, kas nav vispārināms. Pret pārējiem grupas biedriem Elgārs ir izturējies visai pozitīvi, tikai turējies vairāk atstatus, nevis līdis čupoties Marko harēmā (varbūt tur ir tā vaina?).

Deathwing es tikai pieminēju kā pēc rakstura atbilstošu melnajiem. Nekur manis rakstītajā nebija minēts, ka tev jāatspēlē konkrēti tas tēls. Vai tev ir radušās grūtības ar citu rakstītu tekstu lasīšanu, nemeklējot tajos neesošus mājienus?

Tālāk. Kādēļ lai spēlētājam būtu jāapvalda sava tēla raksturs? (Un kādas sēnes ir jāatrod, lai līdz kam tādam aizdomātos?)

Man no tevis rakstītā izskatās, ka tu naivi cerēji, ka, spēlējot melno, varēsi demonstrēt pēc sirds patikas negatīvās īpašības, un, izņēmuma kārtā — arī pa kādai pozitīvajai, bet, ka neviens izņēmuma kārtā nevērsīs pret tavu tēlu neko negatīvu. Man šķiet, ka tu pārrēķinājies.

Starp citu, tur pavedienā, tava tēla galva nonāca saskarē ar galda virsmu bez kāda cita palīdzības. Tiktāl par tēlu adekvātumu.

Un vēl — interesanti, ka GM ne ar ko nav piesējies. Toties tev kārtējo reizi kaut kas nepatīk. Tu jau sāki ar indīgo komentāru par tēlu mainīšanu un, ka tas neko nerisinās. Tāda sajūta, ka tev visi šeit riebjas (varbūt izņemot GM, jo, ja Sindra tev riebtos, tu pie viņas nespēlētu).

Tad es laikam risināju neesošu/nepareizo problēmu! Atvainojos!

Yep.

Tu jau zini, kā tādā situācijā rīkoties:

dziļi ieelpot, padarīt kaut ko citu, pievērst domas kaut kam citam, tad dusmas pāriet. Nu, tāpat kā ikdienā, ārpus spēlēm.

Patiesībā, mani uzjautrina, ka ATD atkal tāda kārnīšanās. Cilvēkiem darīt nav ko, tikai kasīties par spēli.


Cerībā, ka ar šo bezjēgu esam tikuši galā un nevajadzīgā ņerkstēšana ir norimusi, vismaz par sevi varu teikt, ka echo3 bija pilnīga taisnība par šo:

Es domāju, ka ir mazliet pārprasts, ko īsti mūsu pūķtēli vēlējās par Galakresu dzirdēt. Īstenībā neko daudz vairāk par "Tur ir pilsētas un lauki, zeme, un upes. Tur pērk un pārdod tāpat kā Dragārā. Dziednieki gan citādi, ne kā mūsu priesteri. Nu, vismaz toreiz tā bija." Un par "piejaucēto" zibeni, kura būtību neviens pūķis nesaprot. Un viss!

Citādi mēs iedomājamies sazin ko! Ka tā pasaule dzīvo ūdenī, ka tur ir mūžīgs sniegs, ka tur visi dzīvo zem zemes un grauž akmeņus. Nu maz ko nozīmē cita pasaule!

Tieši to vismaz mans tēls bija vēlējies no Kartasa & Co. noskaidrot. Citādi mazums kādas pasaules var gadīties…

[Sindra]

Lieciet mieru Kartasam.
Kartass ir normāls čuvaks un ar viņu viss ir kārtībā.

Vienkārši reizēm, man ir mazāk laika un es mēģinu uzrakstīt īsāku postu, lai posts būtu un spēle nebremzētos.
Jā, nu kā izskatījās, es kļūdījos, jo daļai tā neder.
Ok. Point taken.

Būs labi. Nevajag kasīties un meklēt vainīgos.
Mēs esam tādi, kādi esam un es zinu, ka cilvēki nemainās. Tādēļ no liekas spamošanas ATD nav jēgas. Un es savas žēlabu vēlmes apvaldu.
Viss.
Vai nu spēlējamies tālāk un pieveram acis uz skabargām citu acīs, vai metam mieru.
Man kaut kā tā ne visai patīk, ka negācijas nāk arī no spēles. Dzīvē jau pietiek un tā.

Katrā ziņā, vēl joprojām ir iespēja mainīt tēlus, ja kādam gribas.

[Romija]

Pēc pieprasījuma.

1) tēla vārds: Veiss
2) dzimums: vīriešu
3) pūķa klans: baltais
4) klase: priesteris/bards
5) augums: ~1,70
6) vecums: tikko pilngadīgs
7) ieroči: mazs rokas nazītis
9) izskata apraksts: smalkāks un īsāks kā vairums vienaudžu, balti paspūruši mati nedaudz virs pleciem, pelēkas acis. Mugurā gaišs krekls ar neaizpogātu apkakli, brūnas ērtas bikses, viegli ādas apavi, josta, pār plecu apdriskāta ceļa soma.

[Mattiass]

Es skatos, ka zvīņu krāsa tavā gadījumā neko nemaina.

Ta i vispār, varēji taču tēlu nemainīt. Iespējams, es uz vasaru vispār nozudīšu, tad par vienu galvassāpi būs mazāk. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Sindra]

Nu, kuš, kuš!
Beigsim kašķēties, pls.

Un btw, es gribēju Atormam teikt par Kīru.
Viņa ir Kairosa radiniece. Ne pati tuvākā, bet nu no viņa dzimtas.

[Roviela]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif) Tad viņa varēs auklēt Beinu! Es tikai sadošu pa ausīm, kad neklausīs.

Tad Atorms Kīru vismaz ir redzējis un zina, ka viņa ir burve? Vai nezina?

[Rouzijs]

Es domāju, ka Atorms zina, kas Kīra ir, bet pārāk daudz runājuši viņi nav, iespējams, ka vispār nav.
Un par uzšaušanu pa ausīm Beinam, var palikt bez galvas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Roviela]

Nē, nevar vis! Karotājiem galviņas neglauda, karotājus iekausta, vai zinies. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas nu gan ir plaši zināms fakts. Noteikti Kīrai arī.

Labi, tad redzējis ir, zina, kas ir. Ar to pietiek.

[Sindra]

Tā bilde varbūt gluži neataino īsto ainu.
Tas svešinieks nav puspliks, kā bildē. Viņam augšdaļā ir visai pabieza jaka. Tādas līdzīgas mūsdienās nēsā medicīnas darbinieki.

[Sindra]

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/tumblr_n5jxs1XnEC1rnibkoo1_500_zps5ded0451.jpg)

Šīs ir stipri vien manas sajūtas šīs spēles sakarā.
Un tā kā šī pavisam noteikti nav pirmā reize, kad domāju, ka vajag šim visam mest mieru, tad laikam jau nav ko pūlēties un mocīties.

Īsāk sakot, es esmu nogurusi no tā, ka spēlētājiem konstanti viss manās pasaulēs ir nepareizi, visi npc ir muļķi.
Es negribu strīdēties un censties pierādīt savu taisnību. Man nav nepieciešams karš ar spēlētājiem.

Paldies visiem, kas spēlēja.

[Roviela]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Šausmīgi žēl. Nudien. Es labprāt turpinātu, bet ja GM negrib, tad nekā.
Mans sapnis ir spēle, kur visi PC sadarbojas, un nevienam no viņiem nav kašķīgu jautājumu par spēles pasauli. Kāpēc beidzamajā laikā tas nekādi neizdodas, es nesaprotu.

Atklāti sakot, sēžu pie datora un raudu. Pilnīgi nopietni.

[Rouzijs]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Šausmīgi žēl. Nudien. Es labprāt turpinātu, bet ja GM negrib, tad nekā.
Mans sapnis ir spēle, kur visi PC sadarbojas, un nevienam no viņiem nav kašķīgu jautājumu par spēles pasauli. Kāpēc beidzamajā laikā tas nekādi neizdodas, es nesaprotu.

Lielā mērā, tā ir tava un echo vaina... jo katrā postā no jūsu puses tiek pārmests, ka GM nerīkojas pareizi, ka GM izveidotā pasaule ir muļķīga un tas ir visās spēlēs.
Man likās, ka GM vārds ir likums, ja GM uzraksta, ka tev iedur ar dunci, tad iedur un nekādas bruņas nepasargās.

Un man liekas, ka saspēlēties ir tieši problēmas ar jums abām, man piemēram, nav problēmu ar citiem. Ar Lodrāgu arī nē.
Un nevar gribēt, lai visi saspēlējas un viss ir jaukiņi superīgiņi, jo tā nebūs, katram ir sava izpratne par savu tēlu, katram ir savs raksturs, tas ir tas pats, kas pa dzīvei, ne jau visi cilvēki ir jauki un mīļi. Ja man kāds nepatīk, es to arī pasaku un nekontaktējos ar viņiem. Vismaz cenšos, tas pats ir ar spēlēm.

[Roviela]

Es zinu ka manai māsai ir tieksme labot pasauli uz pareizāku. Es viņai to esmu teikusi ne reizi vien, bet nu tāda viņa ir.

Visu laiku mēģinu rakstīt tikai un vienīgi no sava tēla viedokļa, un itin nekā savādāk. Pat pasauli nevērtēju! Nu, ir tā tur, tad ir. GM vārds tiešām ir likums.
Kurā vietā šajā spēlē ir duncis un bruņas? Mani tie noteikti nav.
Man neveicas diplomātijā. Kaut kā pārlieku ilgi neizdodas neko sarunāt, atbilžu uz jautājumiem kā nav tā nav, un tad vēl tās lidojošās kastes... ir jābēg projām.

[Rouzijs]

Par dunci bija piemērs no otras spēles. "Starp laktu un āmuru."

Tad vajadzēja vienkārši bēgt prom, nevis izvest līdz pēdējam GM un izlabot pasauli. Ja nepatīk spēle, ja viss liekas neloģiski, kas liek spēlēt? Es to nesaprotu! Ja tas nav cilvēka lauciņš un viņam patīk savādāki pasauļu iekārtojumi, lūdzu, vadi pats savu spēli, ja nē, tad jāmeklē, kas tāds, kas ir radīts cilvēkam, bez rakstīšanas un ls spēlēšanas.

[Romija]

Veiss nofeiloja savā plānā. Bija doma uzlabot atmosfēru, bet izskatās, ka arī bez Marko viss ir slikti!

Šis laikam ir loģisks iznākums. Nevarētu teikt, ka būtu negaidīti, jo nekas jau būtiski nemainījās. Žēl, protams, ka tik daudz dziesmu palika izdomātas un neizdziedātas, bet pilnībā saprotu, ka ar tādu psiholoģisko spiedienu nav patīkami turpināt.

Paldies, Sindra, ar doto iespēju! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ne vienmēr bija viegli, bet iegūtās atziņas ir ļoti vērtīgas!

[Lodrāgs]

Hm, Žēl, nesanāca pārāk ilgi būt par pūķīti, gribējās vēl palidināties un papūst savu darvas elpu kādam sejā. Zinu, ka neesmu burvīgākais lācītis un laikam arī esmu vainīgs pie GM noguruma, tādēļ atvainojos un pateicos par spēli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 14.05.2014 12:14

[Roviela]

Rozij, to saki echo, nevis man. Mēs neesam viens un tas pats cilvēks.

Veiss bija labs, bet viņam netika dota pilna iespēja izvērsties. Man žēl, ka radās pārpratums brīdī, kad Atorms palūdza Kaidenam palīdzību. Tas rakstītais itin nemaz nesaistījās ar Beina uzdevumu, un Veiss mierīgi varēja nākt un runāt, bet kā sanācis, tā sanācis.

Es arī pateicos par spēli, kopumā bija pavisam jauki. Nesaskaņas ar citiem PC bija tādas, kādām tām jābūt, un es labprāt turpinātu, ja vien būtu tāda iespēja.
Dragāru tā kā vajadzēja izglābt. Vispār jau.

[Rouzijs]

Tu esi viņas māsa! Ja es parasti kaut ko pasaku, tad visi domā, ka es viņiem uzbrūku. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Jā, paldies par spēli. Uzskatīšu šo par mājienu no augšas, ka man vajag pabeigt manu NaNo par pūķiem.

[Roviela]

Jā, esmu, un, jāsaka, mēs ar māsu šajā jautājumā (par spēles pasaules uzlabošanu un to, ka GM teiktais ir likums) mazliet tā kā nesaprotamies. Viņai patīk visu pievilkt līdz realitātei, bet tā jau nav jādara.

Nu re, tev ir NaNo, bet man ir tikai spēles. Un tagad par vienu spēli mazāk, un tas ir ļoti apbēdinoši.