"Izraidītie" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

[echo3]

Ereijass turpina.

[Aiva]

Sardiels. Turpinu.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 06.01.2013 23:28

[Roviela]

Joels arī turpina.

[washulis]

Turpinu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Sindra]

Tad es tā noprotu, ka palikušais sastāvs ir:

Joels - orākuls
Ereijass - karotājs
Sardiels Arntali - karotājs
Meja - karotājs
Sariša - karotājs
Ramiels - dziednieks

[Roviela]

Nevarēju sagaidīt citus.

Gribējās pavirzīt uz priekšu. Galvenais - kas ir Arviks? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Sindra]

Gribu restartēt spēli.
Tikai ar spēlētājiem, kas regulāri rakstīs un lai man nav jābiksta katru reizi.

Un ar restartu es domāju, ka šo esošo notikumu, mēs metam, pie malas.
Un ņemam kaut ko jauno. Lai pa vidu nemētājas liekie tēli, kuriem pēc noklusējuma ir jābūt, bet viņi neaktīvi.

Lai nepaliktu tukšuma pleķis tēla vēsturē, šo esošo uzdevumu, vienkārši izrunāsim OOC.

Ja gadījumā kāds vēlas mainīt tēlu, tad liekas, ka tas arī ir iespējams.

[washulis]

Atsaucos un savā tēlā neko mainīt nevēlos.

[echo3]

Turpinu! Ar to pašu tēlu (Ereijass, karotājs). Ja nu gadījumā pilnīgi nepieciešams, varu pārkvalificēties par dziednieku.

[Roviela]

Es gribu turpināt. Man patīk mans ziņkārīgais Joels.

[Sindra]

Lieliski!
Trīs spēlētāji jau ir.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Sindra]

Tātad, pirms mēs dodamies tālāk... par to kaķi.
Jā, daži jau te uzminēja tālākos notikumus. Tur, tieši tā arī bija domāts, ka kaķis, kā pielūgsmes objekts bija nonācis pie Arvika cilts un tika uzskatīts par svētību.
Citu cilšu vadītājiem tas, protams, negāja pie sirds un viņi vēlējās šo savādo radību dabūt sev, vai vismaz dalīties. Lai svešās būtnes nestā svētība tiktu visiem. Vienīgie, kas nebija kaķī ieinteresēti bija mežā dzīvojošie Brīvie.
Vai kaķis vispār kādu svētību nesa, tas vēl strīdīgs jautājums. Taču likās, ka Nuī tīri labi patika viņa jaunais statuss, proti, lutināts pielūgsmes objekts, un viņš nemaz nevēlas tikt atgriezts Astindelā. Tāpat arī kaķi ir visai grūti no Arvika ciematiņa nolaupīt. Un Arviks jau pats to ar nemaz labprātīgi negrasās atdot.

Lūk. Visa šī sakarā, man no tālāk spēlēt gribošajiem, gribas uzzināt, kā jūs rīkojāties.
Vai jūs kaķi nogādājāt Astindelā. Vai atstājāt Morverā.
Katrā ziņā, lēmums ir jūsu pašu ziņā. Neviens no Astindelas, jums izšķirties nepalīdz.
Lai būtu vienkāršāk, pieņemsim, ka Sariša un Meja, pat ja nonāk mežā, pie Brīvajiem, visai drīz tiek palaistas prom un var atgriezties pie savējiem. Attiecīgi piedalīties lemšanā, ko iesākt ar kaķi un kā tālāk rīkoties.

Apspriesties varat tepat, vai skaipā, kā jums ērtāk.

[washulis]

Sariša atbalstītu ideju, ka kaķi jāatved mājās, tāds taču bija uzdevums, saimniece priecāsies, tik jāuzsaka, ka lai kaķi turpina lutināt, tad mincim būs gaužām vienalga, būt vienā vai citā pasaulē.

[Roviela]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Aha. Joels, kā jau iesāka, aizjož līdz tiem Brīvajiem (un es ceru, ka viņu kopā ar Sarišu un Meju kaut kad palaiž prom).
Gan jau kaut kā noskaidrojam, kas tur ir ar to svētību un pielūgto kaķēnu.

Mums bez kaķa ir aizliegts atgriezties, starp citu. Joels atbalstītu ideju, ka mēs kaķi tagad kaut kā (var mēģināt izmantot to, ka esam spārnoti, un mēģināt iestāstīt, ka kaķēnam un brīdi ir jāaizdodas ciemos pie sava lielā Debesu tēva/var mēģināt kaķēnu brutāli nolaupīt, bet tas tā kā nav jauki/ var mēģināt izvilināt no ciema ar viņa mīļāko spēlīti un paņemt līdzi tad/gan jau ir vēl citi varianti) tomēr nogādājam Astindelā, un tad parunājam ar viņa saimnieci, lai ļauj kaķim atgriezties ciematā, jo kaķim tur patīk. Ja pēc tam Metatrons atļauj, tad kaķēns varētu atgriezties tajā pasaulē.
Visādā ziņā, mums nav pilnvaru kaķēnu atstāt ciematā.

[echo3]

Ereijass iet līdzi Joelam. Ja jau tagad sižets ir izstāstīts, tad - [visu izspēlējot] Ereijass būtu centies kaķēnu tomēr dabūt. Jo citādi eņģeļi nevar atgriezties Astindelā. Kāvies par kaķēnu gan viņš laikam nebūtu, drīzāk būtu piedāvājies palikt par ķīlnieku, kamēr Joels un pārējie Nuī aizgādā atpakaļ uz mājām un [varbūt] pierunā Nuī saimnieci un Metatronu kaķēnu uzdāvināt Morverai. Vēlams, kopā ar tikpat simpātisku kaķenīti, lai nav jāstrīdas par vienu spalvainu murmuli, bet drīzāk jādomā, kam vēl ņaudošu "svētību" uzdāvināt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Sindra]

Aha. Nu skaidrs.
Es saprotu, ka kaķis tiek atgriezts Astindelā un tiek meklēti risinājumi vai iespējas, kaķi tomēr atstāt Morverā.
Aivens painformē jaunos eņģeļus, ka Metatrons pateicas par uzdevuma izpildi un ka par kaķa turpmāko likteni padome izlems.

Jaunajiem serafiem tiek atvēlēta diena atpūtai, lai aiznākamajā rītā, visi atkal tiktos Arku dārzā.
Tālākie notikumi būs jau spēles pavedienā.

[Aiva]

Jāatvainojas, bet manas radošo emociju apsīkšanas dēļ laikam būs jāpamet spēle, neiesaistoties tālākajos piedživojumos.

[Sindra]

Man šovakar drusku nāk miegs un es nevaru uzrakstīt jums postu.
Taču, tur ir tā, ka Gabriels atbild Joelam un tad ir jūsu brīvā pusstunda.

Ā, nu es ierakstīšu to Gabriela atbildi un pēc tam jūs varat ierakstīt ko darat tajā pusstundā un ierašanos Arku dārzā.
Ja kāds ies meklēt kaut kādu informāciju, lūdzu uzrakstiet, ko jūs tieši darāt un es uz PZ nosūtīšu atbildi ar rezultātiem.

[Romija]

Sveiki, senie cīņu biedri! Paņemiet mani arī pulciņā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

1. Vārds: Flēra
2. Dzimums: sieviete
3. Rase: serafs
4. Klase: dziednieks (kaujas)
5. Augums: ap 1,60 m (ar galvu)
6. Vecums: gads pēc Pirmā Soļa
7. Izskats: Slaida, sarkaniem, paīsiem matiem, tumši brūnām acīm (Arda). Astindelas izskatu nereklamē. Spārni — pelēki. Apģērbs — bildēs: [1], [2], [3], [4].
8. Raksturs: Optimiste. Kā jau dziedniecei — primārais ir palīdzēt citiem, kas arī izdodas. Pārsvarā pozitīvi noskaņota, katram melnajam mākonim cenšas saskatīt zelta maliņu, cīņās iesaistās no otrajām rindām. Pirmā prioritāte ir palīdzēt, otrā — ceļot, nonākt jaunās situācijās, piedzīvojumos. Skatās vairāk uz priekšu, nekā atpakaļ.

[Sindra]

Savu pesonīgo izskatu mēs laikam nomainīt nevaram?

Jūs varat.
Ja ar to ir domāta matu krāsa, acu krāsa un tādas lietas.
Varbūt sejas vaibstsu nevajadzētu krasi mainīt, bet tā jūs varat kaut vai sev bārdu piekabināt klāt.

Dzimumu nevar nomainīt.