Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Elony]

Kareivis, kurš spārdījās pretī Rinātam, laikam manīja, ka šādi nekas nesanāks un veikli rāpoja atpakaļ un pazuda sānos no durvīm. Iespējams, lai dabūtu pistoli vai nazi, jo viņam bija šie ieroči, tāpat kā tam, no kura tagad navi un pistoli paņemt varēja Rināts.

Pirms Jirži tika klāt kareivim, tas negaidīti metās uz muguras zemē, it kā kāds viņu būtu parāvis aiz kājām un novaidējās, laikam sāpīgi sasitās. Viņš vēl kustējās, bet nespēja piecelties, liekas, ka hloroforms sāka darboties.

Lai nu kā, Nikai tagad bija automāts rokās.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts izvilka pistoli no kareivja ekipējuma, cik vien ātri varēdams, pieleca kājās, atbrīvoja pistoles drošinātāju, drošs paliek drošs, pārvilka aizslēgu, tad strauji pietupās un, tēmēdams ar pistoli, paskatījās ap stenderi tādā pašā, tupus stāvoklī - ja nu kareivis gadījumā gaidīs kādu parādamies durvīs, viņš visdrīzāk to gaidīs pilnā augumā.

Ja nu gadījumā ir skaidri redzams, ka kareivis nepaspēs izvilkt pistoli un neviena cita potenciāla drauda tuvumā nav, tad Rināts atkal lec viņam virsū, mēģinot iesist ar pistoles rokturi pa seju. Ja ir redzams, ka kareivis paspēs tikt pie pistoles/triecienšautenes, vai ir jau ticis, vai arī apkārt ir arī citi draudu, Rināts šauj, vispirms tēmējot uz bīstamāko mērķi un turpinot ar mazāk bīstamajiem.

[Roviela]

Ja sākas šaušana, Nikola uzreiz metas zemā, lai viņai netrāpītu.

[Malduguns]

Kad kareivis plivinoties ar rokām iesita Nikai pa plecu, viņa nedaudz ievaidējās, tomēr turpināja iesākto un pēc šaujamā iegūšanas vēl iespēra kareivim pa sānu, kur muskuļi parasti ir vājāki. Sak, lai tā vairāk nedarītu. Šaujamais nu viņai bija, tomēr to pielietot tā patiesajam mērķim meitene vēl netaisījās.
Ja kādam no bēdu brāļiem tas ir gauži nepieciešams, viņa to padod, ja nē, izmanto par atgaiņāšanas līdzekli.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna uzdrīkstējās ieskatīties gaitenī. Izskatījās, ka dažs labs biedrs bija ticis pie ieroča, dažs labs metās guļus, tāpēc jauniete lieki nedomājot atkāpās atpakaļ, lai stendere viņai būtu kā aizsegs.

[Elony]

Rādās, ka kamēr Rināts sadabūja šaujamo, arī kareivis paspēja pielēkt kājās un notēmēt ar savu šauteni, kas viņam arī karājās plecus. Kā jau Rināts bija paredzējis, viņš vairāk tēmēja galvas augstumā. Kad Rināts izbāzās ārā zemāk, kareivis nolieca stobru zemāk un gatavojās šaut.
Iespējams, citā situācijā rezultāts būtu atšķirīgs, tomēr tagad Rinātam pietika veiklības izšaut pirmajam un kareivis, ar brūci krūtīs, nogāzās zemē. Šāviens bija labi dzirdams gaitenī.

Līdz ar to visi trīs kareivji bija sakauti. Abi, kas bija gaitenī, gulēja zemē un nekustējās, laikam dēļ hloroforma iedarbības.

Ārā varēja redzēt, ka viņu cietums bija nožogota teritorija, tomēr nemanīja sargu posteņus. Līdzās viņu iežogojumam atradās viena armijas kravas mašīna. Cik varēja manīt, tad netālu atradās lielākas ēkas un angāri. Varēja redzēt arī mašīnu stāvvietu, kur pārsvarā bija armijas kravas mašīnas un lidmašīnas apkalpojošs transports.
Netālu tiešam bija lidlauks un varēja dzirdēt, kā darbojas lielas lidmašīnas dzinēji. Tā kā viņi bija dzirdējuši līdzīgu troksni iekšā, laikam šī lidmašīna bija tikko nolaidusies.

No durvīm un vietas, kur atradās Rināts, neviena cilvēka nemanīja, iespējams, ka šāviens nebija dzirdēts. Varēja redzēt, kā uz lidlauka pusi aizbrauc degvielas uzpildes mašīna.

(OOC: Aptuvens plāns, kas redzams no tās vietas, kur atrodas gūstekņi.)

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts izsteidzās ārā un ātri ievilka nošautā kareivja līķi gaitenī un no turienes - tuvākajā cietuma kamerā. Atgriezies pie otrā kareivja, kuru bija neitralizējis, Rināts ķērās viņu izģērbt.

Vajadzētu pārģērbties kareivju drēbēs, - darbodamies viņš uzrunāja pārējos, - tad mēs tik ļoti nekristu acīs, kad bēgsim. Un būtu ļoti labi, ja kāds nostātos pie ārdurvīm uz šuhera, lai mūs nepārsteigtu.

Ja nekas tāds nenotiek, tad Rināts izģērbj kareivi, tad izģērbjas pats un pārvelk kareivja drēbes.

[Sindra]

Ar uzbrucējiem viņi tika galā visai ātri. Un Maikls cerēja, ka tikpat veikli viņi varēs tikt arī prom no šīs vietas.
Lai gan. Ja viņi patiešām atrodas kaut kādās svešās zemēs, tad tas varētu nebūt tik viegli. Viņiem nebija ne pases, ne naudas, nekā.
Un šis briesmīgais apģērbs.
Doma par pārģērbšanos Maiklu nesajūsmināja. Vilkt vēl arī netīrās kareivju drēbes. Īpaši jau nu tā, kuru nošāva.
Tādēļ viņš labprātāk piekrita pastāvēt uz šuhera. Uzmanīgi vērodams vai viņu virzienā kāds nedodas.

[Džea]

Kaut kā neticās ka viņi te bija tikai trīs un vairāk nekas netiek uzmanīts.
Žeņa nomurmināja, paskatoties, ārpusē.
Vai viņiem drēbēs nebija nekā vērtīga? Nu, kaut kas cits bez ieročiem?

[Miervaldis Gotiņ...]

To var viegli noskaidrot, - Rināts atsaucās uz Žeņas jautājumu, - paskaties, kas atrodās kabatās tam, ko es ievilku pirmajā kamerā.

Tticis galā ar pārģērbšanos, Rināts uzmeta plecā triecienšauteni, bez drēbēm palikušo kareivi ievilka otrajā kamerā (turpat, kur dakteris) un uzsauca pārējiem: Atrodiet, ar ko viņu sasiet!

Pats viņš izgāja ārā no cietuma ēkas un, kamēr pārējie domā ko darīt, palika ārpusē pie tās durvīm, izlikdamies par sargkareivi, tomēr neatiedams no tām pārāk tālu, lai vismaz dzirdētu, kas iekšā notiek.

[Džea]

Žeņa pamāja ar galvu tā sakot, ka saprot teikto. Tādēļ devās uz norādīto kameru un apskatījās drēbēs visur kur var tikt klāt, vai nav kas vērtīgs. Kartes, norādījumi kur viņi atrodas? Jebkas.

[Elony]

katram kareivim bija automāts, pistole un nazis. Vienu automātu jau bija dabūjusi Nika, otru - Rināts.
Bez ieročiem vienam no kareivjiem bija arī rācija. Citas mantas bija civilās - divas cigarešu paciņas, trīs naudas maki, vienā no tiem autovadītāja apliecība uz Dmitrija Semjonova vārda. Vēl divi mobilie telefoni, divas šķiltavas.

Ja tas viss prasa kādas piecas minūtes, tad Rināts pie ieejas redz, ka viņam no lidlauka puses tuvojas pieci kareivji ar automātiem plecos un viens, kas izskatās pēc virsnieka.

[Sindra]

Kad Rināts jau pārņēma sargāšanas funkcijas, Maikls atgriezās pie pārējiem un skatījās kā viena no sievietēm pārbauda kareivju kabatas.
"Padod man cigaretes un šķiltavas." puisis uzrunāja sievieti. Šoreiz krievu valodā bez mazākā akcenta.

[Džea]

Nazi Žeņa paņēma sev. Ieročus neaiztika, jo neprata ar tiem apieties. Lai ņem tie, kas prot.
Es nedomāju ka šis ir īstais brīdis smēķēšanai.
Sieviete mazliet šķībi paskatījās uz Maiklu, tomēr prasīto iedeva

[Sindra]

"Tev jau neviens arī neprasa domāt." Maikls paņēma sievietes sniegtās cigaretes un šķiltavas un sadabūjis no paciņas vienu no cigaretēm turpat uz vietas arī aizpīpēja.
Paciņu un šķiltavas viņš iebāza kabatā, ja kombinzonam tāds bija. Ja nebija, tad patur rokā.
Ievilcis un izpūtis pirmo dūmu, viņš vēlreiz paskatījās uz sievieti. "Paldies" puisis tomēr arī pateicās.

[Malduguns]

Nika lieki laiku netērēja. Viņa diezgan ātri un operatīvi pārģērbās viena kareivja drēbēs un pie viena savāca vienu pistoli un nazi. Ja nu kas, vienmēr var noderēt, jo nevar jau zināt cik viegli varēs izkļūt no šejienes. Nikai bija mednieces instinkts, to nevarēja noliegt, tāpēc tas viss viņai bija asinīs.
Turklāt bija jāsteidzas. Šāvienus noteikti kāds bija dzirdējis.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ieraudzījis tuvojošos nācējus, Rināts klusām uzsauca gaiteņa virzienā: Mums tuvojas 6 cilvēki, izskatās ka viņi nāk šurp. Ko darām?

Viņš turpināja novērot nācējus, pie viena arī uzmanīgāk apskatot apkārtni, vai tuvumā nav kaut kāds aizsegs - ja sāksies šaušana un mūs iespiedīs cietuma ēkā, tad izredzes tikt no tās ārā būs stipri niecīgas.

[Elony]

Tieši pie ieejas cietumā aizsega nebija, bet pie iežogotās teritorijas vārtiem bija žogs aizsegam un varēja arī izmantot to kravas mašīnu, kas stāvēja blakus žogam. Jo kareivji, kas gāja tuvāk, vēl atradās tālu no iežogotās teritorijas.

[Roviela]

- Aši laukā, un te visu aizslēgšu! - Nikola pažvadzināja atslēgas.
Viņa negrasījās pārģērbties, turklāt te nemaz nebija, iekš kā pārģērbties. Un viņa bija sašutusi par to, ka te nācās kādu nošaut. Nu nē! Tas bija pilnīgi nepareizi. Te nav karš. Jā, Nikola labi zināja, kas IR karš, un te tas nebija. Kareivis bija nošauts ne par šo, ne par to. Un viņi visi tagad automātiski bija noziedznieki arī to acīs, kurus varbūt, varētu interesēt ziņa, ka viņi ir nolaupīti. Slikti.

Ja biedri netūļājas, tad viņa jau nu nemeklē neko, ar ko kādu sasiet! Nav laika. Toties aizslēdz to kameru durvis, kur kāds atrodas. Pārējās vienkārši aiztaisa.
Nez, ārdurvis arī varēs aizslēgt? Kur ārdurvju sargs? Tam ir jābūt atslēgām. Tiesa, šo viņa pārbauda, pirms aizslēdz kameru durvis.
Ejot garām smēķējošajam Maiklam, sieviete viegli sarauc degunu, no kā jebkuram būtu skaidrs, ka viņai smēķējoši vīrieši ne visai imponē.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ja nācēji vēl ir pietiekoši tālu, lai neredzētu visās detaļās, ko viņš dara, tad Rināts tāpat, nenoņemot no pleca automātu, atbrīvo tā drošinātāju un pārvelk aizslēgu (no malas var izskatīties, ka viņš iekārto ieroci uz muguras/plecā ērtāk) un atpogā pistoles maksti, lai vajadzības gadījumā viņš būtu gatavs šaut maksimāli ātri.

Puisis stāvēja pietiekoši tuvu durvīm, lai varētu runāties ar gaitenī esošajiem. Šaudīties ar nācējiem pa gabalu nebūs laba ideja, - viņš teica, - mums ir labākajā gadījumā 3 stobri, viņiem - 5 vai pat 6, mūs iespiedīs atpakaļ ēkā vienā paņēmienā. Ja gribam viņiem uzbrukt - un nu jau droši vien nāksies to darīt, būtu prātīgi to darīt tad, kad viņi pienāk pavisam klāt un grib jau iet iekšā cietumā. Vai kādam ir cita, labāka ideja?

OOC: automāta granātmetējs ir pielādēts?