Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Sindra]

Maikls apturēja mašīnu pie lielveikala, kuru Rināts norādīja.
Pavisam neuzkrītoši noparkojies stāvvietā viņš palūkojās uz biedriem.
- Varbūt nopērciet arī kādu plēvi, kuru ielīmēt izsistajā logā? Baigi nepatīkami braukt, kad pūš virsū. Un ja vēl nāksies braukt ātri, tad vispār būs vāks. - viņš ierosināja. Un laikam jau tādā veidā arī centās pateikt, ka pats īsti uz veikalu iet nevēlas. Negribējās riskēt. Vēl ņems viņu kāds un atpazīs. Vai ko tādu. Bez tam mašīnā ar izsistu stiklu tāpat kādam būtu jāpaliek.
Puisis bija gatavs uzņemties šo upuri.

[Roviela]

Nikola nogrozīja galvu.
- Lai nopirktu mobilos, vajag dokumentus. Mums vieni ir, jā, bet es nekādi nevaru izlikties par tur attēloto personu. Nezinu gan, vai tas sanāks. Turklāt tik daudz naudas, lai tos nopirktu visiem, gan mums nav, man tā šķiet.
Ar iepirkšanos bija mazliet sarežģīti. Viņa tomēr nerunāja tīrā krievu valodā.
- Man arī būs jāpaliek te, - sieviete diezgan žēlā balsī noteica.
- Ceru, tiksiet galā bez manis?

[Džea]

Ar telefonu pirkšanu iesaku neaizrauties. Labāk tomēr sameklēt kādu lombardu un tur pa lētām naudām nopirkt. Šaubos vai te lēti būsŽeņa sacīja palūkodamās apkārt. Tālāk iepirkties ja?

[Ungaarijas ragas...]

— Ja pērk bez līguma, dokumentus nevajag, — Alīna atbildēja Nikolai, — Žeņai taisnība, jāskatās kādā lombardā vai kioskā, vai tirgū.

Alīna bija gatava gājēja iepirkties, jo tagad savās drēbēs jutās krietni labāk nekā tajās lupatās, ko vajadzēja vilkt pirms tam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Prātīgi. - Rināts piekrita. - Labi, telefonus meklēsim lombardā. Aiziešu pēc pārtikas un priekšapmaksas kartēm. Īpašas vēlmes?

Noklausījies vēlmes, ja tādas ir, viņš dodas uz veikalu un nopērk pārtiku un priekšapmaksas kartes.

[Elony]

Ejot garām avīžu stendam blakus letei, Rināts pamana, ka uz vienas no tām ("Утренняя газета") pirmajā lapā ir vairāku bilžu sērija, starp kurām ir gan viņš, gan pārējie viņa biedri. Izskatās, ka bildes varētu būt no viņu pasēm. Virsraksts vēsta: Kara noziedznieki brīvībā! Apakšvirsraksts: Virsnieki, kas nelegāli tirgojuši ieročus, slēpjas Maskavā.

Tomēr no rīta nav daudz cilvēku, un no tiem, kas ir tuvumā, neviens nelikās pamanījis saistību starp neskūto Rinātu un viņa pases fizionomiju bildē.

[Miervaldis Gotiņ...]

Cenzdamies neizrādīt, ka ir mazliet satrūcies, Rināts pacenšas turpat pie avīžu stenda izlasīt (ja vien tas ir iespējams) un iegaumēt visu rakstu.

Ja vairāk nekādi starpgadījumi neatgadās, viņš ar pirkumiem atgriežas pie gaidošajiem biedriem autostāvvietā.

[Elony]

To, kas ir pirmajā lapā, viņam izdodas iegaumēt dažās sekundēs.

Proti, vakar kara prokuratūra un militārā milicija atmaskoja virsnieku grupējumu, kas sadarbojās ar kriminālajām struktūrām un pārdeva armijas krājumus - ieročus, munīciju, militāro tehniku, informāciju - visu, ko vien varēja. Ieroči pārsvarā tika sūtīti uz Kaukāzu un caur to tālāk uz tuvo austrumu valstīm. Virsnieki ieņēmuši dažādus amatus, kas pārsvarā saistīti ar armijas noliktavām un transporta vienībām.
Diemžēl viņi paspējuši aizbēgt pirms aresta un pēdējo reizi manīti Maskavas tuvumā, tāpēc ir pamatotas aizdomas, ka viņi pašlaik slēpjas pilsētā. Iekšlietu ministrijas pārstāvis apliecināja, ka kara prokuratūra vērsusies pie viņiem ar aicinājumu palīdzēt un sadarboties, proti, izsludināt noziedznieku meklēšanu federālajā līmenī, kā arī uzsākt meklēšanas kampaņu galvaspilsētā, kas arī tiek darīts. Iedzīvotāji tiek lūgti sadarboties un nekavējoties ziņot milicijai par personām, kas atbilst attēlos redzētajām. Noziedznieki ir bruņoti un ļoti bīstami un tiek turēti aizdomās arī par vairākām slepkavībām.
(turpinājums 4. lpp.)

[Ungaarijas ragas...]

Alīna devās kopā ar Rinātu, pat neprasījusi viņam, vai vērts to darīt.

— Pagaidi, būšu tava caca, — meitene pajokoja, kad bija panākusi Rinātu pie avīžu kioska, pie kura vīrietis bija aizkavējies. Viņa nepievērsa uzmanību tam, ko Rināts lasīja, jo diezin vai kāds vēlētos, lai avīzēs nonāk ziņas par viņiem. Drīzāk Alīna neuzkrītoši pavērās apkārt, kā nogarlaikojusies meitene, kas alkst iepirkties, bet viņas čalis ieinteresējies par sporta ziņām, vai kāds nepievērš pārlieku neveselīgu uzmanību.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ātri izlasījis 1. lappusē pieejamo rakstiņu un brīdi pacīnījies ar iekšēju kārdinājumu avīzi nopirkt, Rināts tomēr to uzveica un, izlikdamies, ka avīze viņu pārlieku neinteresē, klusēdams devās atpakaļ uz mašīnu.

Sliktas ziņas, - viņš paziņoja, kopā ar Alīnu atgriezies pie BMW. - Mūsu fotogrāfijas ir nopublicētas avīzē, gan jau arī būs televīzijā. Mūs ir uzdevuši par armijas virsnieku grupu, kas ir veikusi nelegālu ieroču tirdzniecību, atmaskota, un tagad bēguļo, apdraudot sabiedrību. Mūs uzskata par bruņotiem un sevišķi bīstamiem, un apvaino arī vairākās slepkavībās. Viņi zin, ka mēs esam Maskavā, un meklē mūs šeit.

Kaut arī Rināts mēģināja izskatīties mierīgs, viņa balss tomēr pauda satraukumu.

[Roviela]

- Vājprātīgi, - Nikola paziņoja, noklausījusies Rināta stāstu.
- Vienīgais labums, ka bruņotiem un ļoti bīstamiem nemēģinās uzbrukt parasti cilvēki. Viņi, ja pamanīs, slēpsies aiz stūra un zvanīs, kur nu te zvana. Domāju, tieši tā tas arī ir domāts. Uz kurieni dodamies? Uz vēstniecībām, kurām noteikti tagad ir trīs kordoni riņķī, vai pa taisno uz televīziju demonstrēt īpašās spējas? Nav te viņiem kāds ekstrasensu šovs?
Nekas prātīgs viņai galvā nenāca. Situācija bija pilnīgi absurda.

[Ungaarijas ragas...]

— To nu es negaidīju, — Alīna pārsteigta novilka, kad dzirdēja Rināta stāstīto. Tad viņa pasmaidīja: — Gribētos zināt, kādu virsnieka pakāpi viņi man piešķīruši. Varbūt mums vajadzētu nopirkt to avīzi? Izlasīsim visu, varbūt varēsim izmantot informāciju, ko paši vajātāji netieši mums sagādājuši?

Un nē, doma par došanos uz TV man nepatīk, tur ir apsardze, kas var mūs nodot. Taču sarunāt reportierus tikties ar mums gan varam. Ir jau tādi, kuri pēta visai kutelīgas lietas. Ja dosim viņiem informāciju, tad militārie varētu būt daļēji aizņemti ar visa noklusināšanu un pievērst mazāk uzmanības mums. Savukārt cilvēkiem būs sajukts prāts, kuram ticēt, kuram nē.

Rināt, cik tā avīze maksāja?

[Miervaldis Gotiņ...]

Man sāk likties, ka vēstniecība tomēr būs labāka izvēle, - Rināts teica. - pie nosacījuma, ka - cerams! - mūsu nedienās nekādas ārvalstis nav iesaistītas... ielaužoties vēstniecībā un pieprasot aizsardzību, kā Maikls un Nikola, vai politisko patvērumu, kā mēs visi pārējie, mums ir zināmas cerības izvairīties no Krievijas dienestiem. Nav gan teikts, ka bēgot no vilka, mēs neieskrienam lācim ķetnās.

Avīze maksāja 15 rubļu, - viņš piebilda, atbildot uz Alīnas jautājumu.

[Roviela]

- Ja Rietumu specdienestiem ir radušās aizdomas par to pašu, par ko prāto šejienieši, tad vēstniecības mūs nekādi neglābs, - Nikola grūtsirdīgi noteica.
- Viņi ne ar ko nav labāki. Itin ne par matu.
Par to jaunā sieviete bija cieši pārliecināta. Ja nu vienīgi sadzīves apstākļi kādā laboratorijā varētu būt labāki par noplukušiem kombinezoniem un iereibušiem kaktu dakteriem.

[Sindra]

Biedru atnestās nelāgās ziņas Maiklu nekā nepriecēja. Puisis izskatījās pavisam sašļucis un bēdīgs. Un viņam vēl bija licies, ka kopš tā negadījuma trasē, viņam iet slikti. Lūk, tagad viņam gāja patiešām slikti. Viņa piere lēnām atslīga pret stūres ratu un viņš jutās tik draņķīgi, ka pat vairs pīpēt negribējās.
Apātiski klausīdamies biedru sarunās, viņš prātoja, kur vispār pēdējo reizi ir redzējis savu pasi.
- Vai tur kaut kur nav pieejams internets? Mēs kaut kā nevaram dabūt internetu? Man jāzin, kas ar mani ir noticis. Ja es esmu miris, tad uz vēstniecību braukt nav jēgas. Tad visticamāk tā ir starptautiska sazvērestība. - Nu jau laikam bija pagājuši kādi trīs gadi, kopš viņš vairs negūglēja savu vārdu. Kas to būtu domājis, ka šādi notikumi piespiedīs viņu to darīt atkal.

[Miervaldis Gotiņ...]

Internets ir laba ideja, - Rināts piekrita, - tur viena varētu arī palasīties, ko par mums sīkāk raksta, nepērkot avīzi.

[Džea]

Tikai jābrauc no tagad no rīta, kamēr daudzi cilvēki vel tā īsti nav piefiksējuši mūsu statusu valstī. Pēctam varētu būt grūtāk kaut kam vispār piekļūt. Žeņa sacīja. Tā lieta bija riebīga, taču tagad vel vairāk nāksies slapstīties pa malām.

[Ungaarijas ragas...]

— Man liekas, ka domas par savu nāvi vari atmest, Maikl, — Alīna pasmaidīja, — Miris tu skaitīsies tai brīdī, kad viņi tevi noķers, lai nevienam vairs nenāktu prātā tevi meklēt.

Aha, laba doma, Žeņa.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 23.09.2010 22:40

[Sindra]

- Nē, Tu mani nesaproti. - Maikls palūkojās uz Alīnu.
- Es domāju, ka man ir jāpaskatās, ko par mani raksta ārzemju saiti. Teiksim, ja kaut kādās starptautiskās ziņās ir paziņots, ka es esmu gājis bojā, tad jādomā, ka manās mājās visi lieliski zin, ka krievi mani savākuši. Ja raksta, ka esmu tikai pazudis, tad vēl var steigties uz vēstniecību. - viņš centās skaidrāk pastāstīt savu domu.
- Es domāju, ka vēstniecībā es spēšu iebraukt jebkurā diennakts laikā, ja vien mūsu mašīnu nemēģinās apturēt vairākus kvartālus iepriekš un tad arī vēl varētu paskatīties, kurš no mums ir sacīkšu braucējs. - puisis visai uzpūtīgi noteica. Lai gan visai labi apzinājās, ka pāršaujot mašīnai riepas viņus varētu apturēt viens un divi. Taču nez vai krievi vēlēsies Maskavas centrā izraisīt apšaudi. Bez tam, ja ātri braucoša mašīna palika bez riepām, tas varēja draudēt ar smagu avāriju un viņi taču bija svarīgi dzīvi, vai ne?

[Roviela]

- Vai zini, es labprāt izbaudītu tādu pakaļdzīšanos ar tevi pie stūres, - Nikola paziņoja. Viņai vienmēr bija gribējies izmēģināt, kā ir sēdēt mašīnā tad, ja to vada talantīgs braucējs. Līdz šim brīdim nekādi ekstrēmie izgājieni nebija bijuši vajadzīgi, bet vienu viņa jau bija sajutusi - blakus sēdēt bija apbrīnojami mierīgi. Pilnīga paļaušanās uz pilotu, nekādu uztraukumu, ka viņš izdarīs kaut ko ne tā, kā bija gadījies, ja pie stūres sēdēja kāds, par kuru nebija pārliecības, ka viņš zina visu kloķu atrašanās vietu un spēj novērtēt ātrumu.
- Starp citu, es protu vadīt mazos jūras un upju kuģus. Ja vajag. Zināms, arī laivas un motorlaivas.
Horvātiete uzsmaidīja biedriem.

Ja jau trilleris, tad trilleris! Netērēsim nervus domām, cik tas viss ir stulbi un cik ļoti gribās mājās.