Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Elony]

No augšējā stāva logiem nekā aizdomīga neredzēja. Rūpnīcas teritorijā nebija dzīvības. Pie galvenajiem vārtiem rindā stāvēja traktori un līdzīga tehnika.
Cik varēja redzēt, arī viņu mašīna bija turpat zem kokiem.

Gūsteknis, redzot, ka bēgļi pamodušies, ieteicās ilgi nekavēties. Nav jēga vilkt laiku garumā nevienam no viņiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Izskatās, ka mums ir izdevies palikt nemanītiem, - Rināts teica, atgriezies no savas apkārtnes aplūkošanas misijas. - Nekur apkārt nekādu kustību vai dzīvību nemana. Un tomēr, labāk būtu lieki neriskēt, tāpēc piedāvāju nevis doties atpakaļ pie mašīnas visiem vienā barā, bet gan aizsūtīt vienu izlūku. Kurš, pārliecinājies, ka tiešām nekādu slazdu nav, padotu pārējiem zīmi, ka sekot ir droši.

Apklusis viņš jautājoši paraudzījās uz biedriem, ko viņi uz to atbildēs.

[Roviela]

Nikola, kas bija atgriezusies kopējā telpā, tikpat jautājoši paskatījās pretī.
- Es varu aiziet.

Ko sieviete arī dara. Iet laukā un skatīties pie mašīnas, vai tur ir kas savāds vai nav.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nikolai dodoties izlūkos, Rināts steidzās atpakaļ augšstāvos novērošanas postenī, lai redzētu, kas ar izlūkos aizgājušo meiteni notiks.

[Elony]

Nikolai jātiek līdz žogam, jāpārrāpjas tam pāri, jāpieiet pie mašīnas, lai noskaidrotu, ka ir izsists šofera durvju logs un nozagta mašīnas magnetola. Citādi mašīna ir kārtībā, arī riepas nav pārdurtas.

Un neviens neaiztiek Nikolu, neviena šeit nav. Viņa var dzirdēt, kā tur, kur atrodas iela, ik pa brīdim norūcina garāmbraucoša mašīna.

[Roviela]

Nikola, piekasīgi nopētījusi apkārtni un mašīnu, palūrējusi salonā, nopūtusies par izsisto stiklu, jo bez magnetolas, nudien, var iztikt, paskatījusies arī zem mašīnas un salonā nočamdījusi vietas zem paneļa un krēsliem, kur varētu kaut ko piestiprināt, dodas atpakaļ, lai noziņotu par redzēto.

- Neko aizdomīgu nemanīju. Tuvumā nav neviena. Mersim ir izsists stikls un nočiepta magnetola.

[Ungaarijas ragas...]

Ķermenis bija izvingrināts, bet nerealitātes sajūta palikusi.

Noskatījusies pakaļ Rinātam, kurš izskatās bija viszinošākais par rīcību šādās situācijās, un pēc tam arī Nikolai, Alīna iegāja atpakaļ kambarī. Viņa šobrīd jutās kā piektais ritenis, ko darīt īsti nebija skaidrs. Tāpēc kamēr, Nikola atgriezās no sava izlūkgājiena, Alīna sēdēja uz matrača un ik pa laikam uzmeta skatienu gūsteknim.

Ziņu par mzādzību viņa uzņēma mierīgi.

— Vismaz braukšanas kārtībā atstājuši?

[Roviela]

- Es nemēģināju iedarbināt, - Nikola par spīti situācijai, pasmaidīja.
- Visi kloķi ir uz vietas, gar bāku arī neviens nav ķimerējies un riepas veselas.

Domājams, viņi drīz dosies projām, tāpēc jaunā sieviete sāka savākt visu, kas vien te bija līdzi savācams. Vienu brīdi viņa prātoja, vai nevajag mēģināt noberzt visādus pirkstu nospiedumus un citas tāds lietas, tad atmeta tam ar roku - tam varētu līdzēt vienīgi ugunsgrēks, kas iznīcinātu matračus un visu pārējo degamo. Ugunsgrēku rīkot Nikola negrasījās. Ai, lai jau tie ķēmi savāc visas savas analīzes un putekļus, kuri te paliks, noskaidro DNS un sazin vēl ko tur var noskaidrot.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts, vērojis Nikolas aiziešanu un atgriešanos (un arī darbošanos ar BMW, ja to no augšas var redzēt) no sava novērošanas punkta, atkal atgriezās lejā uz nakšņošanas telpu.

Tur viņš pie krāna ātri nomazgājās un, ja <inventārā> ir gana plaša izvēle, piemeklē sev maksimāli atbilstošas drēbes.

Pēc tam Rināts, ne vārda neteicis, devās palīgā Nikolai savākt lietas, cik nu tādas viņiem bija. Kad tas bija izdarīts, viņš paskatījās uz Karlu: Tevi laikam nāksies atstāt šeit. Piedod, tas nav nekas personīgs, bet tev noteikti ir pienākums pēc iespējas ātrāk ziņot savējiem, un tāpēc atbrīvot tevi nevaram. Kāds nekāds handikaps mums vienkārši ir nepieciešams.

[Ungaarijas ragas...]

— Burvīgi, — Alīna noteica un tagad, kad bija puslīdz skaidrs ko darīt, palīdzēja Rinātam un Nikolai savākt mantas. Vēl viens zibenīgs skatiens gūstekņa virzienā, lai redzētu, kāda būs šamējā reakcija uz vīrieša paziņojumu. Alīna nešaubījās, ka gan jau sagūstītais te pekas neatstieps. Galu galā, šo objektu ļaudis mēdza apmeklēt.

[Sindra]

Šis noteikti bija viens no tiem rītiem, kad Maiklam vienkārši negribējās pamosties. Un ne jau tāpēc, ka gulēt bija tik labi. Tieši otrādi, gulēt bija neērti, vieta, kurā nācās pamosties bija puiša vēlmēm neatbilstoša, piedevām nedaudz sāpēja galva un nākotnes vīzija nebija nekāda iepriecinošā.
Neskanīgs - Labrīt! - atskanēja no puiša mutes, kurš no rītiem bija pieradis gulēt līdz pusdienslaikam.

Kādu brītiņu pavērojis kā meitenes un Rināts rosās, Maikls piecēlās, lai pats aizdotos līdz telpai, kurā atradās ūdens krāns. Vismaz seju nomazgāt, izskalot muti un tādas lietas. Protams, arī sameklēt kādu stūri, kur nokārtot savas rīta vajadzības.
Atgriezies telpā, viņš visai saīga uzzinot, ka mašīnai ir izsists stikls. Jo īpaši šofera pusē un tas nozīmēja, ka viņam būs jāsēž uz stikliem.
Vēl arī tas, ka pa izsisto stiklu pūtīs iekšā vējš padarot braukšanu nekomfortablu. Un viņa reliģija bija komforts.

Gūsteknis un ar to saistītās lietas, puisi neinteresēja. Vismaz ne šajā agrajā rīta stundā. Tādēļ viņš mierīgi ļāva biedriem izlemt, ko un kā tālāk iesākt un gaidīja, kad viņi dosies pie auto, lai viņš ar šausmām varētu novērtēt mašīnai nodarītos postījumus. Cerams, ka benzīna bāku vismaz nebūs izsūkuši.

[Elony]

Gūsteknis brīdi klusēja, tad noteica. "Nu ko, esmu pateicīgs par tik labu izturēšanos pret mani." Viņa balsī neskanēja ironija. Acīmredzot viņš zināja, ka izturēšanās esošajā situācijā varētu būt arī sliktāka, arī iespēja palikt piesietam vecā rūpnīcā bija labāka kā gulēt kādā bedrē ar caurumu pakausī.

Rūpnīcas teritorijā joprojām valdīja miers un klusums, bet trokšņi no pilsētas un ielām pamazām kļuva spēcīgāki, liecinot, ka agrs rīts pārtop pirms-darbdienas-sākuma stundās.

Nonākot pie mašīnas un to izpētot var pārliecināties, ka tā ir kārtībā un darbojas. Benzīns bākā bija. Tikai šoferis vairs nevarēs norobežoties no ārpasaules aiz stikliņa un radio arī vairs neskanēs.

Šo rakstu rediģēja Elony: 16.09.2010 20:40

[Miervaldis Gotiņ...]

Nonākot pie mašīnas, Rināts pirmām kārtām izdauzīja stiklu paliekas, lai izskatītos, ka logs vienkārši ir līdz galam atvērts, nevis izsists. Tak jau mazāk aizdomīgi.

Vispirms prom no šejienes. - Viņš teica, liekās mantas iekrāmēdams bagāžniekā. - Pēc tam izdomāsim, ko darīt tālāk.

[Roviela]

- Tu atvaino, ka mēs tā, - Nikola noteica gūsteknim, iedama projām.
Viņai galīgi nepatika tas, kā bija jāizturas pret, nu, labi! specdienestu aģentu, bet, tiešām! sieviete nekādi nespēja uz viņu skatīties kā uz ienaidnieku. Viņai nebija izskalotas smadzenes, kas liktu katru, ko priekšniecība pavēl vajāt, uzskatīt par iznīcināmu. Varbūt tieši tāpēc, ka Nikola bija redzējusi īstu karu, kur it viegli cilvēki sadalījās šādās naidīgās grupās, un šādas rīcības sekas.

Tikusi līdz mašīnai, horvātiete vēlreiz apskatījās, vai mašīnai nav kādi bojājumi, kas radītu aizdomas, kad uz to paskatās no ārpuses, un pavisam noteikti nopurināja sēdekļu pārvalkus, lai tur nebūtu stikli.
Tas, ka nebija radio, nebūt nebija labi. Viņi nevarēs sekot tam, kas tiek runāts ziņās. Tiesa, diezin vai īpaši slepenā viņu medīšanas daļa tiks stāstīta, bet var pavīdēt, ka top meklēta tāda un tāda mašīna ar tādu un tādu numuru, vai kas tamlīdzīgs.

[Sindra]

Vēl joprojām saīdzis un visai nerunīgs Maikls sekoja pārējiem biedriem. Gūsteknim viņš nekādu uzmanību nepievērsa, nekādas atvadīšanās, vai atvainošanās.
Puisis vienkārši gāja līdz biedriem līdz mašīnai.
Mirkli pavērojis vai mašīna gadījumā nav iesēdusies dubļos, līdzīgi kā Nikola nopurinaja no sēdekļa stiklus un iesēdies mašīnā, ielika aizdedzē atslēgas.
Tomēr vēl nepiestartējis mašīnu, puisis pagriezās sēdeklī uz sāna un palūkojās uz pārējiem biedriem.
- Atgādiniet lūdzu vēlreiz, uz kurieni mēs braucam? -

[Roviela]

- Uz tuvējo lielāko un biezāko stāvvietu, kur varam apspriesties, ko darīt tālāk, un kur neviens nebrīnītos par ļaužu bariņu un mašīnu, - Nikola atteica.
- Es gribu uz vēstniecību, bet nešaubos, ka tās tiek novērotas. Kā tur tikt klāt?

[Miervaldis Gotiņ...]

Taisni tā, uz kādu liela tirdzniecības centra autostāvvietu. Tur paštukosim, ko darīt, un pie viena iepirksimies. - Rināts atbalstīja Nikolu un tad paskatījās uz Maiklu. - Aiziet, braucam, es parādīšu ceļu - domāju, ka atceros to pēc redzētās kartes gana labi.

Ja Maikls sāk braukt, Rināts viņam pēc atmiņas rāda ceļu.

[Sindra]

Jā, šajā rītā Maikls jutās kā pietiekami liels dārzenis, kas tikai spēj izpildīt komandas.
Un viņam arī pret to nebija iebildumu. Diez vai viņš pats sāks funkcionēt ātrāk par pulkstens 12.00 Bet tā kā viņiem nebija laiks gaidīt, puisis labprāt paklausīja biedriem, kas jau bija spējuši normāli pamosties.
Sagaidījis, kad visi sakāpj mašīnā, Maikls to iedarbināja un mēģināja tikt atpakaļ uz ceļa.

Ja ar mašīnu viss kārtībā un tas izdodas, tad puisis seko Rināta norādēm, lai viņi tiktu atpakaļ līdz lielveikalam.
Lai arī ne līdz galam pamodies, Maikls tomēr brauca pārliecinoši un neradīdams nekādus jautājumus par savu profesionalitāti.

[Elony]

Braucot normālā ātrumā, nedarot neko neparastu, viņi nepievērš neviena uzmanību un arī citi nepievērš uzmanību. "Gaišņiki" (ceļu policija) neapstādina, pakaļ neviens nedzenas. Arī aizdomīga transporta gaisā vai uz zemes nemana. Atrast Maskavā lielveikalu ar plašu stāvvietu pie kādas lielas ielas nav nekas sarežģīts.

[Miervaldis Gotiņ...]

Piedāvāju nedaudz iepirkties, - Rināts teica, kad viņi bija apstājušies lielveikala stāvvietā. - Nauda mums tagad drusku ir. Vajadzētu nedaudz pārtikas, ūdeni, un arī mobilie telefoni nenāktu par skādi, lai nav visu laiku jāstaigā barā.