Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Roviela]

- Nē, nu gan! - Nikola neizturēja.
- Nav ne mazākās vēlēšanās kādu nošaut. Karl, tu jau pirmīt dzirdēji, no kurienes es esmu, un pie mums nesen bija karš, kā labi zini. Nē, nevienu nošaut nav nekādas gribēšanas, man pilnīgi pietiek jau piedzīvotā.
- Bet zini, ja jau mēs tādi esam, tad, iespējams, ir vēl kāds, tikai to neviens nav pamanījis. Un labi, ka tā! Bet tas puisis visādā ziņā nestrādā tajā bāzē, no kuras aizmukām, citādi mēs neaizmuktu. Toties par tiem milzu zirnekļiem uz žurkām metro gan neticu.
- Paklau, vai mums ir puslīdz droši izgulēties te? Miegs nāk, visu dienu esam vazājušies apkārt, tiešām nogurdinoši. Ja tā, tad, domāju, neviens nebūs pretī, ja tevi arī iekārtosim ērtāk.
Nikola pavisam noteikti nebija cietsirdīga.
- Tikai, lūdzu, pastāsti, kā mums bēgt tālāk, tas ir, ko tu varētu mums ieteikt, ja?

[Elony]

"Tieciet laukā no pilsētas un prom uz robežu, ja uzskatāt, ka jūsu mašīna var tikt atpazīta, kādā nomaļā pieturā iesēžaties autobusā un brauciet uz robežu, Somiju, vai Baltijas valstīm. Izsēžaties pirms robežas un šķērsojiet to kājām vislabāk caur kādu mežu. Kādu laiku jūs varētu dzīvot kā bezdokumentu bēgļi. Sadabūtu naudu, dabūjiet viltotus dokumentus un tad pēc iespējas tālāk prom no Krievijas. Iesaku Brazīlijas vidieni.
Ja jums tas ir par grūtu, ejiet uz vēstniecību, kurā varat cerēt uz palīdzību. Protams, tad mūsējie zinās, kur esat, bet nevarēs neko darīt. Ko briti vai amerikāņi darītu, ja redzēs šos... trikus, es nezinu.
Ja paliksiet Krievijā, jūs drīz vien atradīs. 100 procentu garantija."
viņš brīdi vilcinājās, pirms piebilda: "Varat jau mēģināt piedraudēt maniem šefiem, ja mākat šos nogalināt no attāluma, vai palaist raķetes. Visiem rūp personiskā drošība, bet, ja jūs būtu tik vareni, tad nez vai būtu bēgļos, vai ne?"

[Sindra]

"Pats Tu vari vākties uz Brazīlijas vidieni! Āksts!" Maikls sašutis noteica. Pamazām šīs neauglīgās sarunas sāka kāpt pāri puiša iecietības slieksnim.
"Darīt man nav ko, kā bēguļot! Visu, ko es esmu sasniedzis, viss kas man pieder, to visu man pēkšņi nāksies aizmirst, jo kaut kādiem kre.tīniem ir sagribējies ar manu palīdzību, lai var piedraudēt un turēt citus zem kontroles?
Ko Tu te īdi par kaut kādu paļaušanos uz solījumiem! Tu vispār neizklausies pēc armijnieka, bet kaut kādas bābas - biroja žurkas, kas vienreiz mūžā izsūtīta operatīvajā dienestā un netīšām iekļuvis sūdos. Spēlēt kariņu savos ierakumos tur dūša liela, kad sanāk kaut kādas problēmas, tad sāk īdēt un lūgties pēc ērtībām. Tu neesi mums draugs! Un tāds nekad nebūsi pat, ja atklāsi visu, kas Tev ir zināms. Un es varu galvot, ka Tev zināms ir daudz vairāk nekā Tu mums centies te aizmālēt. Pats pirmais tiklīdz kā atbrīvosies no mūsu gūsta dosi norādījumus savējiem par plānu, kuru esi mums iesmērējis.

Ta es ierosinu viņu te tā arī atstāt piesietu pie krēsla ar aizlīmētu muti." Maikls piecēlās kājās un nikni atgrūda krēslu uz kura bija sēdējis. "Viņš ir izvēlējies būt armijnieks. Karot. Tad, lai tagad cieš! Lai saprot, ka tas nenozīmē tikai vienmēr uzvarēt. Beidziet auklēties ar viņu." Puisis nervozi sameklēja savas cigaretes, lai aizkūpinātu vienu. Sasodīts! Tikai divas vairs palikušas.

[Roviela]

Nikola nopūtās. Maikls bija pārlieku nervozs, bet viņu tiešām varēja atvainot. Viņi visi bija nervozi un noguruši.
- Es arī negribu uz Brazīliju. Un uz Meksiku arī nē, par visādām Paragvajām un Urugvajām nemaz nerunājot.
- Tomēr. Ieteikumi ir tādi, kādus jau varēja gaidīt, Karl. Mums gribējās ko citu. Kaut ko, kas liktu par mums vispār aizmirst, lai varam dzīvot tā, kā esam pieraduši.

- Nē, es esmu pret plānu par gulēšanu krēslā ar aizlīmētu muti. Viņš var nomirt, un tas nav pārspīlējums. Esmu tādas lietas redzējusi.
Sieviete pievērsās gūsteknim.
- Tātad. Dzirdi, ko te jau piedāvā? Un viņš nerunā pa tukšo. Viņam, ja tiks klāt, ir gan pietiekami liels vārds, gan pietiekami naudas. Vai Tu būtu ar mieru izmēģināt, ko es varu? Nu neesmu es ļauna, vismaz vēl mani nav noveduši tiktāl, lai tīši darītu kādam pāri. Gribu pārbaudīt, vai nevaru likt tev aizmirst šo un to. Piemēram, kā tiki pāri sētai.

[Elony]

Karls uzmeta lūpu, kad pār Maikla muti bira apvainojumi. "Jūs jautājat, es atbildu. Gribat ticat, gribat neticat. Tikpat labi jūs varētu būt arī ārzemju aģenti ar neparastām spējām, kas izbēguši no mūsu cietuma un tagad man pūš miglu acīs par to cik nevainīgi ir. Tēlot ikviens māk. Šeit ir tikai divi fakti:
1. Mana vadība lika jūs sagūstīt, tāpēc mēs esat ienaidnieki.
2. Jums ir nenormālas spējas.
Viss pārējais ir minējumi, loģikas spēles un uzticēšanās.
Lai gan... man nepatīk tādas spēlītes, tāpēc pateikšu, ka agresīvajam daudzējādā ziņā ir taisnība. Prasīt man labprātīgi jums palīdzēt ir nejēdzīgi gan jums, gan mans.
Tāpēc es ieteiktu miegazāles. Man vieglāk un jums drošāk."

[Miervaldis Gotiņ...]

Kādu iestādi tu īsti pārstāvi? Teici, ka neesot no FSB, kas tad vēl paliek? Armijas izlūkošana? - Rināts aizdomīgi paskatījās uz Karlu. - Un otrs, kā mēs varam rīkoties, lai tev sanāktu vismazākās nepatikšanas? Man liekas, ka variants ar miegazālēm neies cauri, mums vienkārši to nav.

[Roviela]

- Tas tiesa, miegazāļu nav, ja par tādām neskaitītu sitienu pa galvu, bet es esmu pārliecībā, ka arī to mēs nepieprotam tā, lai būtu droši, - Nikola pat iesmējās.
- Nē, paga... hloroforms ir gan. Tas ir draņķis, bet nekā labāka nav, diemžēl.
- Un vispār ej tu ar savu ārzemju aģentu māniju bekot! Laikam tiešām esi pārstrādājies, bet tā kā tu man neatbildi, tad es tik un tā izmēģināšu, vai nevaru likt tev ko aizmirst.
Nikola ierunājās tajā balsī:
- Karl, aizmirsti, kā tiki pāri sētai, tu to neatceries.

[Elony]

"Izdomājiet paši, no kurienes esmu." Karls atteica. "Mēs jauki papļāpājām, iespējams, man būs nepatikšanas, ja viņi uzzinās dažas detaļas, bet nosaukt iestādi vārdā, kurā strādāju... es nepārkāpšu robežu."

"Hloroforms būs gana labs. Labāk, kā tikt nošautam. Man nav mānijas, es tikai norādu, ka man nav pamata uzticēties jums, tāpat, kā jums man. Atšķirība ir tāda, ka man nav lielas izvēles." Karls aizdomīgi paskatījās uz Nikolu, kad tā kaut ko taisījās darīt.
Pēc viņas pēdējiem vārdiem vīrieša skatiens kļuva neskaidrāks, viņš sarauca pieri, tad vairākas reizes papurināja galvu.
"Kas tas...? Hipnoze, vai? Tas... velns!" viņš iesaucās. Lai vai kāds bija rezultāts tam, ko izdarīja Nikola, patīkami tas laikam nebija. Izskatījās, ka Karlam sāp galva.

[Miervaldis Gotiņ...]

Un ja tavas iestādes nosaukums ir atslēga uz notikušo? - Rināts nebija mierā ar Karla liegšanos. - Galu beigās, mēs jau neprasām adresi un ieejas kodu.

[Roviela]

- Ak, man jau nu šķiet, ka tā ir armija. Kam mēs citiem specdienestiem? Suns taču skaidri zina, ko ēdis, tas ir, viņu šefi skaidri zina, ka mēs neesam nekādi aģenti. Lūk, armijai superkareivjus ražot - tas gan, un ar to iekšējā drošība nenodarbojas. Aizsardzības ministrija, ne iekšlietu.
Nikola to skaidri, protams, nezināja, bet tas bija ticamāk.
- Ui! Piedod, es nezināju, ka no tā sāp galva, - sieviete atvainojās.
- Nē, tā nebija hipnoze, tā bija nāras balss. Es jau pirmīt teicu. Vai Tu tagad atceries, kā tiki šurp pāri sētai?

[Elony]

"Kāda tur atslēga. Bet ja esi gūstā un nosauc iestādi, kuras labā strādā, tas ir pirmais, kas skaitās nodevība." Karls īdzīgi atteica. Viņš joprojām likās ciešam no kaut kādām problēmām galvā.
"Tā nav hipnoze, jo to neapzinās... es taču zinu, ka tu tikko kaut ko izdarīji, bet nespēju aptvert... nāras balss? Labi, atzīšu, ka tas strādā, es neatceros, kā es tiku pāri. Tikko atcerējos, bet tagad..." viņš aizvēra acis un nolieca galvu.
"Jūs tiešām esat bīstami."

[Roviela]

- Un Tu pats neesi bīstams, ja? - Nikola deva pretī.
- Tikai pierastāk bīstams. Neuztraucies, mums ir visas tās pašas bremzes iedzimtas, kā visiem normāliem cilvēkiem. Protams, ja ļoti izvedīs, bremzes var nenostrādāt. Atkal tieši tāpat kā citiem. Vārdu sakot, nevajag gramstīties gar uguni, mēs tieši šobrīd esam visai uzvilkti.
- Klau, ja Tu spēj pārdzīvot vēl vienas tādas galvas sāpes, tad tevi te atradīs tādu, kas neatcerās neko no tā, kas notika. Arī tiešām zem hipnozes neatcerēsies. Un nekādu īpašu nepatikšanu, tā kā vari mums pastāstīt viskautko. Tiesa, es nedomāju, ka vēl ir kāda vajadzība kaut ko stāstīt. Ja nu vienīgi kādu padomu, kur dabūt naudu vai kā tikt pāri robežai. Mēs tiešām nekad neesam ar to nodarbojušies.

[Sindra]

Šī saruna nekur neveda. Tā Maiklu tracināja ar katru brīdi arvien vairāk.
Tam tur tipam noteikti spēciāli māca šādi izturēties, ja nonāk gūstā pie neprofesionāļiem.
Vienkārši vilkt laiku.
Ha! Izslēdziet mani un tā visiem būs ērti. viņi nav nekāda labdarības iestāde.
Gribējās atcirst, ka viņam patiesībā ir vienalga vai gūsteknis nomirst no neērtas atrašanās uz ķebļa, vai nē. Un vispār Maikls neticēja, ka kāds mirst no tā ka pa nakti sēž piesiets pie krēsla. Nezin kādēļ puisim likās, ka viņiem neviens nekādu laipnību neizrādīs, kad viņi nonāks šī ````a priekšniecības rokās. Nevienam neinteresēs vai karāšanās važās pie sienas apdraud viņa dzīvību, vai nē.
Ha! Uzminiet paši no kurienes es esmu. tas viss bija tik nepareizi!

"Sirsniņ, viņš neko nestāstīs! Vai tad Tu neredzi, ka viņš tikai vilcina laiku? Viņi noteikti tā ir mācīti. Izlikties, ka it kā sadarbojas, lai mēs nesāktu viņu spīdzināt vai nenogalinātu. Jums nav sajūta, ka viņš nopratina jūs, nevis jūs viņu?
Tas viss ir smieklīgi!
Ja Tevi patiešām interesē viņa atbildes uz Taviem jautājumiem, tad izmanto savas spējas vai arī vienkārši met mieru." cigaretes izsmēķi Maikls nometa zemē un piemina ar kāju.
Viņš negrasās bēgt pāri nekādai robežai. Viņš no rīta dosies uz vēstniecību un viss.

[Elony]

"Atvainojiet, bet nu gan tā ir manis čakarēšana." Karls atteica.
"Cilvēki, kas var hipnotizēt ar balsi vai lidināt pa gaisu priekšmetus... gan jau jums pašiem būs unikālas metodes."
Viņš apklusa, gaidot, kas būs tālāk.

[Sindra]

"Atvaino, Tu mūs sāki čakarēt pirmais. Sēžot un novērojot. Mēs Tevi neaiztikām. Ne Tevi, ne Tavu priekšniecību. " Maikls atteica palūkojies uz gūstekni.
"Kurā brīdī Tev kāds solīja, ka te pret Tevi izturēsies labi? Tu esi nonācis gūstā pie ienaidniekiem. Samierinies. Un manuprāt, Tev vēl ir ļoti paveicies, jo izskatās, ka neviens no mums nav agresīvi noskaņots."

[Roviela]

- Un kā būtu, ja es paklausītu ieteikumam un tagad ar to pašu balsi palūgtu tevi izklāstīt visu tavu biogrāfiju? - Nikola ierunājās.
- Tas strādā, tu to zini. Tātad, bet tagad tas mazliet ir ultimāts - vai nu tu pastāsti visu, kas mums var noderēt, vai arī es tiešām izmantošu šīs savas spējas. Tieši šobrīd mani neinteresē, cik dark side punktus es ar to savākšu.
Viņai šobrīd bija diezgan vienalga arī tas, ka Karls var nesaprast, kas tie par punktiem. Kāda starpība? Ja sapratīs, būs vēl labāk.

[Elony]

"Jā izstāstu labprātīgi, esmu nodevējs, ja mani spīdzina vai iespaido prātu, tad varonis." Karls atteica.
"Jūs, protams, liekaties vienkārši ļaudis, kam nepaveicās nonākt valdības iestāžu redzeslokā, bet tas nemaina to, kādas ir pavēles. Tāpēc varam atgriezties pie parastajām ieslodzītā un sagūstītāja lomām. Dariet ko gribat, ceru tikai, ka tas ir drošāks par nātrija pentonālu."

[Roviela]

- Tas ir smieklīgi! Tikai pilnīgi muļķi neņem vērā īstus draudus, bet īsti ir tie, ko spēj un arī ir gatavs izpildīt, un paklausīt tad nemaz nav labprātīgi, - Nikola noteica.
- Tu slikti esi klausījies kursos par to, kas ir spīdzināšana. Tās ne vienmēr ir sāpes, vecīt. Labi, ja jau tā vēlies! Man nāk miegs, un mums nav laika.
- Palīdziet man izdomāt jautājumus, labi? - viņa uzrunāja biedrus. - Lai nu kā, es nevēlos sabojāt tā spītnieka smadzenes, ja nu kas.

Horvātiete ierunājās nāras balsī.
- Karl, pastāsti man, kā mums izvairīties no tevis un tev līdzīgo uzmanības un sekošanas mūsu gaitām.
Ja Karls tiešām iesāk runāt, tad Nikola visu laiku klusi čukst 'stāsti!', jo nav pārliecināta, ka šī burvība nestrādā tikai tik ilgi, kamēr skan balss.

[Elony]

Karls neko neatbildēja uz to, ko teica Nikola. kad viņa atkal izmantoja savas spējas, viņš atkal viebās un grozīja galvu, bet nevarēja klusēt un samocīti runāja. Tiesa, viņai ik pa brīdim nācās atkārtot savu pavēli, jo viņš pretojās.
Tomēr Karls pastāstīja, ka drošākā metode, lai izkļūtu no tvēriena ir nāve.
Viņiem vajag organizēt savu nāvi, vislabāk tad, kad uz pēdām ir vajātāji. Bēgļiem būtu jāatrodas iekšā kādā ēkā vai transportā, kas uzsprāgtu un sadegtu, pāri atstājot tikai kaulus no citiem, jau iepriekš sagatavotiem līķiem. Iespējams, varētu kādu nohipnotizēt, lai tas apliecinātu viņu nāvi. (Karls gan nezina, cik šī metode droša, jo nesaprot, kā darbojas Nikolas spējas.)
Iespējamās grūtības un problēmas - izstrādāt bēgšanas plānu. Pretiniekiem jāredz bēgļi iekšā attiecīgajā objektā, pirms tas tiek iznīcināts, pēc tam viņiem nemanāmi jātiek prom un nedrīkst tikt atklāti.
Ja pretinieku rīcībā ir DNS paraugi, tad tos vajag noviltot, jo DNS var iegūt arī no upuru kauliem, ja vien tie nav pārogļojušies.
Ja nāvi organizēt ir pārāk grūti, tad laikam paliek iepriekšējais variants - bēgšana no pilsētas vai nu uz Sibīriju, vai ārzemēm. Tiesa, par sabiedrisko transportu drošāk būtu izmantot kādu tālbraucēju auto. Ja nav iespējams dabūt viltotu dokumentu, robeža ir jāšķērso kājām.
Arī došanās uz vēstniecībām ir variants. Vēstniecības noteikti uzrauga, tāpēc vienkārši pieiet klāt pie vārtiem var būt bīstami. Drošība būtu tikai vēstniecību iekšējā teritorijā, tāpēc ir jārīkojas strauji, piemēram, ātri ar mašīnu piebrauc pie vārtiem, parāda pasi, nokliedzas, ka vajā bandīti, tad apsargi parasti uzreiz laiž iekšā. Ja vilcināsies, tad pretinieki pasteigsies "arestēt noziedzniekus" vēl uz Krievijas zemes.

[Roviela]

Noklausījusies visu, Nikola beidz apvārdot Karlu, pirms tam paskatoties uz biedriem, vai tiem nav kādi jautājumi. Pašās beigās viņa pavēl aizmirst visu, kas tikko notika.
- Ufff... kā jūties? - horvātiete beigās noprasa.
- Ēst vai dzert negribi?

Nikola ir bēdīga un nogurusi. Viņa labprāt tagad saritinātos kamoliņā un aizmirstu visu uz pasaules. Ejiet jūs ar visām savām spiegu metodēm!