Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Roviela]

Nikola pasmaidīja, paņemdama Maikla pasniegto pieneni.
- Fabrikai ir vārti. Pirmais, ko apskatīsimies - kas ir ar sargu, un kā dabūt vaļā vārtus. Kāpēc ārā braucot mašīna arī jāceļ pāri žogam?
Viņa nopētīja žogu. Vai tam nav drātis augšpusē? Ja ir, tad tur var būt strāva.
- Ja jūs neesat pārliecināti, ka varat pacelt mašīnu, tad lai tā paliek tepat. Tikai tā vēl mums trūkst, kā milzu skaļš troksnis, mašīnai noveļoties uz mūra.

[Elony]

Žogam augšā drāts nebija, tāpēc nebija jābaidās kaut kā savainoties, lienot pāri.

[Sindra]

Maikls tomēr izskatījās visai skeptiski noskaņots.
"Nu es nez. Es labprātāk nemēģinātu. Lai paliek tepat." tādas dīvainas sajūtas. Viņam nudien negribējās nodarīt pāri mašīnai. Puisis ne tuvu nebija pārliecināts par sevi un savu biedru spējām, ka viņi tā vienkārši cilātu mašīnas turpu šurpu un tamlīdzīgi.
"Ja vēlaties, lai mašīna mūs nenodod, es varu to aizbraukt kādu gabalu prom un vienkārši atstāt kaut kur un atnākt atpakaļ ar kājām. Tad atrastā mašīna nekā neliecinās par mūsu atrašanās vietu. Ja nu gadījumā izseko tieši mašīnu un nevis mūs pašus."

[Miervaldis Gotiņ...]

Redzēdams, Maikls tomēr nav pārliecināts par savām spējām pārcelt mašīnu pāri žogam, arī Rināts likās mierā.

Nu labi, - viņš teica, - lai mašīna paliek tepat. Dzīt kaut kur tālāk sevišķi jēgas nav - ja mūs meklēs šajā rajonā, tāpat meklēs tieši pamestajās rūpnīcās, pat ja mašīna būs citur. Es paskatīšos, kas notiek otrā pusē.

Trīs soļus ieskrējies, ja vien to pieļauj grunts, Rināts uzleca uz žoga un, uz tā malas sastindzis, brīdi aplūkoja rūpnīcas teritoriju, cik nu no žoga augšas pavērās skatienam un cik nu tumsā varēja redzēt.

[Elony]

Caurumu žogā nav, bet drusku tālāk var manīt saliktus dēļus, kas atvieglo tikšanu pāri. Otŗā pusē ir tādi paši dēļi. laikam tā ir puiku ierīkotā pāreja.

Uzlecot uz žoga, Rināts apmēram priekšā redzēja divus lielus angārus, (jumts uz sijām vai kolonnām), kuros atradās kaut kas sienam līdzīgs.
Vairāk pa labi atradās gara, zema ēka, kurai tuvākajā pusē bija viens vairāku stāvu korpuss ar garu skursteni virs tā. Nemanīja nekādas kustības vai cilvēku pazīmes. Tuvumā pie žoga bija tikai gara zāle un krūmāji, ja neskaita taciņu, kas no dēļiem, saliktiem pie žoga pārkāpšanai, veda uz tuvāko angāru.

Starp citu, cik nu pārējie varēja spriest, tas kā Rināts uzlēca uz žoga, nebija dabīgi. Parasti cilvēks nevar uzlēkt ar pēdām uz divus metrus augstas virsmas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Apmierināts ar redzēto (nekādas dzīvības pazīmes rūpnīcas teritorijā netika konstatētas), Rināts noleca atpakaļ lejā un pamāja uz dēļiem, kuri bija pieslieti pie žoga: Tur būs vieglāk tikt pāri.

Pats viņš atgriezās pie gūstekņa, un, satvēris vīrieti aiz padusēm, aizvilka viņu līdz žogam tur, kur bija pieslietie dēļi. Tur Rināts nometa gūstekni atkal zemē un, vēlreiz uzlēcis uz žoga, paskatījās uz Maiklu:
Nu, pacelsi gūstekni?

Viņš pietupās, lai varētu gūstekni pēc iespējas ātrāk satvert.

[Elony]

Gūsteknis izrādījās izlikās, ka ir bezsamaņā. Kad Rināts aizstiepa viņu nostāk no mašīnas un vēlreiz noliecās pie viņa, vīrietis pamanījās veikli iespert Rinātam pa krūtīm, tā ka elpa aizsitās, tad lēca kājās un skrēja prom, uz kanāla pusi, tiesa, likās, ka šim kaut kas ar koordināciju vai līdzsvaru nav kārtībā. Iespējams, Rināts iepriekš bija visai stipri iesitis pa galvu.

[Sindra]

vo ho ho... Maikls pavīsnāja vērodams Rināta spējas uzskriet pa vertikālu sienu. monkeyman ...
Jā, tāds nu viņi te bija. Dīvainīšu bariņš.
Apcerēm gan nesanāca pārāk daudz laika. Pat vienai cigaretei lāga nesanāca laiks.
Kā izskatījās armijnieks spēja ne tikai karot un ievērot subordināciju, bet arī nedaudz pietēlot, kad vajag.

Straujās darbības, gan sportistu, kas bija radis reaģēt ātri, neizsita no sliedēm. Cigarete pat palika Maikla mutē, kad viņš pavērsa rokas pret bēgošo un sagrābis viņu aiz kājām spēcīgi parāva uz atpakaļ. Lai krīt uz mutes. Nav ko te sabotēt viņu plānus.

[Elony]

Bēglis nolikās gar zemi un sasita seju. Nevar jau izvairīties, ja pēkšņi pēdu satver kas neredzams.
Viņš nekliedza, nesauca palīgā, turklāt bija apšaubāms, ka tuvumā būs kāds kas dzirdēs, vai gribēs atsaukties. Būtībā bija jau nakts.

[Roviela]

Maikla darbībām pievienojās Nikolas balss. Jaunā sieviete bija nolēmusi izmēģināt, vai tiešām nav tā, ka viņa grasās pārvērsties par nāru, bet nāras, jūs paši zināt, ar balsi spēj noburt putnu no zara, nemaz nerunājot par kaut kādiem vīriešu dzimuma pārstāvjiem. It īpaši iedarbīgi esot uz jūrniekiem, kas ilgi krastu nav redzējuši, un šis te, kas tur, šķiet, nokrita (spriežot pēc skaņas) ir armijnieks, kas nav daudz savādāk.
- Nebēdz! Nebēdz!

[Miervaldis Gotiņ...]

Atguvies pēc bēgļa spēriena, Rināts steidzās viņam pakaļ, kur, Maikla nogāzts, gūsteknis bija nokritis.

Pietupies pakritušajam bēglim blakus, Rināts pārliecinājās, vai bēglim rokas vēljoprojām ir droši saistītas, un vai arī mutes aizlīmējums ir vietā.

[Elony]

Rokas bēglim sasietas vairs nebija, tāpat kā kāju saites, viņš bija tās dabūjis vaļā, bet tikai izlikās, ka tās joprojām tur viņu sasietu. Mute gan bija joprojām aizlīmēta, jo tas netraucēja bēgt prom.
Vai nu smagi sasities, noguris, apjucis, vai arī Nikolas balss ietekmēts (kas skanēja drusku savādi arī pārējo ausīm), bēglis tagad gulēja zemē un necēlās, lai arī bija pie samaņas.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna stāvēja paplestu muti un skatījās savu bēdu brāļu un māsas izdarībās. Sākot jau ar Rināta iespaidīgo uzskrējienu pa sienu, beidzot ar Nikolas dīvaino balsi. Lai arī meitene zināja, ka viņiem visiem piemīt kas īpašs un pat apmēram kas, taču redzēt to darbībā bija kas pavisam cits.
— Vot klase, — viņa izbrīnīta novilka. Tiesa, viņas izbrīnu mazliet mazināja žēlums, kas atspoguļojās meitenes sejā, pret bēgošo armijnieku, jo kritienam uz mutes vajadzēja būt nepatīkamam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Lai bēglis neradītu tālākas problēmas, Rināts iespieda celi starp gūstekņa lāpstiņām un par jaunu sasēja viņam rokas, aiz muguras.

Ja tas izdodas un gūsteknis neturpina pretoties, Rināts atkal ķeras gūsteknim aiz padusēm un velk viņu žoga pārejas virzienā.

[Roviela]

Pati ar gandrīz vaļēju muti par to, kas varēja izrādīties viņas balss (tikai balss!) iespaids, Nikola piegāja tuvāk.
- Rināt, lūdzu, mazliet ne tik rupji, labi?
Šoreiz tā bija parasta balss, sieviete necentās ietekmēt Rinātu, tikai pateikt, ka brutālu uzvedību viņa tā īsti neatbalsta.
- Tu taču nāksi tāpat.
Tā atkal bija gūsteknim domāta frāze, un atkal Nikola mēģināja to pateikt līdzīgi kā pirmīt teica - nebēdz!

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts, mazliet pārsteigts, apstājās un paskatījās uz Nikolu.

Tu gribi teikt, ka vari viņu kontrolēt ar balsi? - Viņš izbrīnīts pajautāja. - Un likt viņam pašam pārrāpties pāri žogam un paklausīgi nākt mums līdz? Ja tā, tad droši vien jāsien rokas viņam vaļā - ar sasietām viņš pat gribēdams žogam pāri nepārrāpsies.

[Roviela]

- Es negribu viņam likt neko darīt, - Nikola paskaidroja.
- Bet tā būtu vienkāršāk, vai ne? Es gan neesmu līdz galam pārliecināta, ka viņš nav vienkārši sasities, tā krizdams. Tūlīt jau redzēsim.

[Elony]

Vīrietis tiešām vairs nepretojās, tikai smagi elpoja caur degunu, jo mute bija ciet. Rināts varēja viņu vilkt kur grib, šoreiz droši sasietu.
Kad Nikola atkal savādajā balsī vīrieti uzrunāja, sākumā viņa skatiens kļuva neskaidrāks un viņš atslāba, bet pēc tam savieba seju, pagrozīja galvu, it kā cenšoties tikt prom no uzmācīga oda.
"Mfm! Mfm." viņš kaut ko sauca, bet mute bija ciet, parunāt nevarēja.

[Roviela]

- Nē, viņš negrib nākt, un es viņu tīši nevilināšu, - Nikola stingri noteica pavisam parastā balsī.
- Un kā tad savādāk! Skaidrs, ka negrib, ļoti saprotami.
- Bet tev tik un tā būs jānāk mums līdzi un mazliet mums jāapskaidro esošā situācija, neko vairāk, - viņa teica gūsteknim.
- Lūdzu, nāc labāk tāpat. Ek, varbūt tu nesaproti, kāpēc es tā, tik maigi, bet, vai zini, es esmu nesen piedalījusies īstā karā, un zinu, kā ir tad, kad nav maigi. Tu to negribi piedzīvot.

[Elony]

Gūsteknis nomierinājās un likās, ka viņš vairs nedomā pretoties vai censties bēgt. Iespējams, saprata, ka tas neizdosies.