Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Sindra]

Pārliecinājies, ka viņu mašīnai vismaz pagaidām nekādus defektus nemana un ka benzīns arī ir pietiekoši Maikls palūkojās uz biedriem.
"Brauksim uz Maskavu? Neko citu es pagaidām nevaru iedomāties.
Un gaidam viņus vai jau braucam?" viņš pamāja uz Rināta pusi.

[Roviela]

Nikola pameta acis pa mašīnas logu.
- Pagaidīsim. Tam nevajadzētu būt ilgi. Jā, uz Maskavu. Liela pilsēta, gan tur varēs kaut kā pazust, ja vajag.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna vēroja kā Rināts tirgojas ar žiguļa īpašnieku. Tas bija visai interesanti un izglītojoši arīdzan. Visbeidzot novērsusies no tirgošanās procesa vērošanas uz tikai klausīšanos, viņa palūkojās apkārt, lai redzētu ko dara pārējie un vai viņus ieinteresēti nepēta kādi apkārtējie iedzīvotāji. Galu galā, ja tas likās interesanti Alīnai, kāpēc gan tas nevarētu likties interesanti arī citiem?

[Elony]

Pagalmā notiekošas vairāk interesēja pensionārus, kuri sēdēja savos dzīvokļos pie loga. Citi cilvēki gāja pa trotuāru paralēli ielai, tāpēc tuvumā nemaz negāja un kārtīgi neredzēja, kas notiek pagalmā.

Tirgonis apliecināja, ka mašīna ir uz viņa vārda un nosauca arī savu dzimšanas datumu, kas sakrita ar to, kas bija dokumentos. Viņu sauca Karens Remess.
"Nu, kam tādi jautājumi? Neuzticaties? Apvainojat, es esmu godīgs un mašīnīte laba... lūk, sēžaties tik iekšā."
Pats armēnis apsēdās pie stūres un iedarbināja dzinēju. Tie, kas no mašīnām šo to sajēdza, juta, ka motors tiešām ir lietots, ne pirmā svaiguma, bet liekas, ka viss ir kārtībā un dzinējs strādā normāli.
"Uz Maskabu braucat, ja? jums ļoti paveicās, ka sastapāt mani, nekur citur tik ātri un lēti mašīnu nedabūtu."

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts papriekšu piegāja pie BMW un klusu, lai armēnis nedzirdētu, teica Maiklam un pārējiem: Iesalu darīt tā: brauciet ārā no pilsētas Maskavas virzienā un pagaidiet mūs pirmajā benzītankā, kuram būtu jābūt kaut kur pilsētas nomalē. Tur mēs jums piebiedrosimies.

Tad viņš atgriezās pie Karena un turpināja tirgošanas: Zin ko, pie stūres tomēr sēdīšos es, tev taču nav nekādu iebildumu, vai ne?

[Elony]

"Nu, zināt, es gribu pārdot mašīnu, bet redzu, ka jums arī to vajag. Vot darām tā - maksājat tagad uzreiz un braucat paši, vai arī laižat pie stūres mani un es pavadāšu jūs pa lielajām ielām." tirgonis likās paliekam nopietnāks un vairs ne tik piekāpīgs.
Ļaut svešiniekiem sēdēt pie stūres, nozīmētu ļaut viņiem aizvest sevi tur, kur viņi grib un tad arī izrīkoties ar sevi kā viņi grib. Laiki tomēr nedroši....

[Miervaldis Gotiņ...]

Labi, lai būtu, - Rināts piekrita, - izvadā mūs apli pa pilsētu, un tad, ja viss ok, mēs noskaitam naudu un šķiramies kā draugi. Labi?

[Elony]

Tirgonis piekrita. Viņš ļāva viņa mašīnā iesēsties tiem, kas gribēja, tad sāka braukt. Viņš brauca uz ziemeļiem centra virzienā, pa galvenajām ielām, kur bija vairāk citu mašīnu un arī gājēju uz ietvēm.
Mašīna brauca normāli un nekādu problēmu nemanīja. Pēc piecpadsmit minūšu brauciena viņš ved atpakaļ uz dienvidiem, uz to pašu pagalmu, ja neviens neiebilst.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ja nekādas anomālijas mašīnas darbībā netiek novērotas, Rināts neiebilst pret atgriešanos pagalmā. Kad Karens ir apturējis automašīnu, viņš vēl palūdz atļauju ieskatīties zem motora pārsega, un ja arī tur nekādi defekti vai acīmredzama detaļu <turēšanās uz puņķiem> nav novērojama, puisis noskaita Karenam norunāto summu.

[Sindra]

Kamēr Rināts testēja savu jauno mašīnu, Maikls pacietīgi gaidīja kamēr viņi varēs sākt braukt.
Vai tas bija prātīgi braukt divām mašīnām kopā, kas to lai zin. Maikls noteikti sevi nepieskatīja pie īpaši prātīgajiem tādēļ atbildi uz šo jautājumu nemaz nemeklēja.
Daudz labprātāk viņš pārmeklēja mašīnas saulessargus, apskatīja radio, ar acīm kopumā pārskrēja mašīnas salonam un kad viss tas bija nopētīts, puiša skatiens apstājās pie Nikolas kājām. Nu lūk tur tas arī varēja pakavēties ilgāk.

[Elony]

Kamēr viņi braukāja pa pilsētu, gaisā ik pa brīdim atkal parādījās kāds helikopteris, pēc pusstundas, kad viņi atgriezās pagalmā, likās, ka helikopteru ir jau vairāk, bet uz pilsētas lielajām ielām varēja pamanīt dažus armijas džipus.

Mašīna bija kārtībā, tirgonis bija priecīgs dabūt naudu un pabeigt darījumu. Novēlējis laimīgu ceļu, viņš pazuda atpakaļ namā.

[Roviela]

Nikolai nebija iebildumu, ka Maikls aplūko viņas kājiņu, kuras papēdītis nepacietībā dīdījās.
- Maikl, braucam? Pagaidīsim viņus benzīna stacijā, kā Rināts teica.

[Sindra]

"Ā, jā." kā no sapņa pamodies, Maikls noteica. Pareizi, kaut kādā brīdī Rināts viņiem bija teicis, lai brauc.
Nu ja Vajag braukt.
Puisis aizvēra mašīnas durvis, paskatījās spogulī, ka visi pārējie arī ir iekārtojušies. Uzlika drošības siksnu un uzsmaidījis Nikolai uzsāka braukt.
Pavisam mierīgi, neuzkrītoši, ļāva mašīnai izripot no pagalma un ierindoties satiksmē uz lielākās ielas.

Viņš arī pieskatīja, lai Nikola uzliek drošības siksnu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pabeidzis darījumu ar Karenu un, drošs paliek drošs, pārliecinājies, ka visi, kas ir iekāpuši mašīnā, tajā patiešām arī atrodas, Rināts stūrēja žiguli pakaļ Maikla BMW. Izbraucis uz galvenās ielas, viņš sekoja Maiklam, turēdamies vairākas mašīnas iepakaļus.

[Elony]

Viņi izbrauca no Tulas bez jebkāda incidenta, lai arī virs pilsētas joprojām riņķoja helikopteri.
Tomēr policijas posteņu uz ceļiem nebija, ne arī citādu pazīmju, kas liecinātu, ka vajāšanā iesaistītas varas iestādes.

Dažu stundu brauciens līdz Maskavai pagāja bez incidentiem un viņi iebrauca Krievijas galvaspilsētā. Tālāk bija jādomā, kur doties tālāk.

[Džea]

Visu ceļu Žeņa klusēja un vēroja mainīgo apkārtni.Šī situācija nepatika un gribējās atpakaļ veco dzīvi, taču ja ir iejaukusies armija, tad vecā dzīve ir tik pat kā neiespējama.
Nebija prātīgi braukt uz galvaspilsētu. Viņi jau būs to paredzējuši.
Sieviete klusi sacīja. Žigulis kā par brīnumu brauca visai labi

[Roviela]

Nikola bija piesprādzējusies, un tagad, ceļā, vienkārši izbaudīja braucienu. Ne katru dienu dabū braukt ar tik labu šoferi.
- Kurp tagad?
Tas nebija vienkāršs jautājums. Nikola nezināja neko ne par šo pilsētu, ne kur te ir vēstniecības, neko.
Vēstniecībām tuvumā viņus, visticamāk, nelaidīs. Te nav Eiropa.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kā to ņem, - Rināts atbildēja Žeņai, visu laiku turēdamies nopakaļus Maikla BMW, - galvaspilsētā vairāk cilvēku, plašāka teritorija, kurā mūs meklēt. Dīvaini, ka izbraucot no Tulas nekur nebija milicijas vai iekšējā karaspēka posteņu. Varbūt tomēr mēs kļūdījāmies par tiem implantiem?

[Džea]

Viņi jau droši vien nebija paredzējuši ka aizbēgsim. Sak apsardze redz esot.
Pēdējais gan tika izteikts ar īsiem smiekliem, lai gan tie pat nebija īsti.
Varbūt tomēr tie joprojām ir un viņi seko mums no attāluma. Gaida īsto brīdi kad noķert. Ja tā, tad pat Maskava vai kāda no vēstniecībām nebūs glābiņš

[Miervaldis Gotiņ...]

Kāds sakars tur ar vēstniecībām? Nu, otrā grupā šķiet tiešām bija kaut kādi ārzemnieki, kuri tiešām varētu meklēt glābiņu vēstniecībā, bet ko mums tur meklēt? - Rināts iesmējās. Likās, ka abas ceļabiedrenes, tieši tāpat kā viņš, Krievijā ir vietējās. - Starp citu, Krievijas vēstniecības Krievijā nemaz nav...