Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna klausījās Maikla un Nikolas sarunā. Tomēr kāds bija pamanījis ar ko viņa mēdz nodarboties, labi.
— Kur ir garantija, ka viņi nav mums miesā iebakstījuši kādu raidītāju? — jauniete pabļāva pretī Rinātam, kurš bija teicis visu atstāt mašīnā.
Par savu spēju noderīgumu armijai viņa nešaubījās. Maitas, nevarēji cilvēks dzīvot mierā, noteikti kādam vajadzēja tevi savu ambīciju apmierināšanai.
Nākamajā brīdī maskaviete gandrīz nolidoja no beņķa, jo Rināts sagrieza mašīnu. — Вļin!
Un, kad jau tas vīrietis bija ticis ticis galā, Alīna izmetās no kravaskastes un devās uz otru mašīnu, uzmetot viņam vien skatienu.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 15.01.2010 12:08

[Roviela]

Nikola rāpās ārā no kravas kastes. Nav, ko vilkt laiku!
- Nav nekādu transmitter. Ja viņi lieto hloroformu, tad līdz raidītājiem vēl jāpaaugas.
Tā viņa domāja. Raidītājs - tās ir precīzi un gudri, pat čips sunim zem ādas. Tas neiet kopā ar tādu kustarschina, kā hloroforms! Vēlāk gan, jā. Pagaidām viņiem bija paredzēts gulēt aizmigušiem un nemosties.
Tikusi zemē, sieviete joza uz kravas auto pusi. Nabaga šoferi! Un par ko viņiem bija jātrāpās te tieši šobrīd?

[Sindra]

Maikls gan nebija līdz galam pārliecinats, ka vēlas no vienas mašīnas pārkāpt uz citu. Piedevām viņam nebija iemaņu braukt ar furgoniem.
Puiša prāt tas nebija nemaz tik vienkārši, vajadzēja mācēt just gabarītus un tamlīdzīgas lietas. Vai to mācēja Rināts? Un ja jā, tad kādēļ? Kas viņš vispār tāds bija, ka mācēja imitēt armijnieku stilu runājot pa rāciju, prata šaut un izlikties par militāro. Bet pat militāristiem nebija jābrauc ar furgoniem.
Puisis nevēlējās, lai viņu jaukais brauciens beigtos ar fūres apgāšanos kādā pagriezienā vai ko tādu.
"Tu māki vadīt fūri?" pirms kāpt iekšā viņš Rinātam pajautāja. "Es tādus monstrus nemāku vadīt." viņš atzina vilcinādamies.
Tā kulbas mašīna bija lielākais, ko viņš vēl varētu savaldīt ar pārliecību. Un braukt bez pārliecības galīgi nebija Maikla stilā.

Bez tam tā sievietes doma par raidītāju nemaz nelikās tik muļķīga.
Galu galā viņam sāpēja spranda. Tā gan bija vieta, kur viņš bija sajutis sāpes pirms sākās viss šis murgs. Bet nevarēja jau zināt.
Bija pilnīgi iespējams, ka viņos ir kaut ko sabāzuši, kamēr viņi bija bezsamaņā.

[Elony]

Blakus šoferam bija platāks sēdeklis, uz kura varēja sēdēt divi cilvēki. Aizmugurē bija dīvāns, uz kura varētu pietikt vietas pieciem.
Šoferi turēja paceltas rokas un gaidīja, kas būs tālāk.

[Miervaldis Gotiņ...]

Es nebraukšu ar fūri. - Rināts attrauca, pamādams uz šoferiem, - Lai viņi brauc. Kāpiet iekšā, es palikšu ar armijas mašīnu - viņi to noteikti meklēs, vajadzēs paslēpt, uz ceļa atstāt nevar.

Raidītāji, sasodīts! Tā varēja būt taisnība. Es nemācēšu atrast raidītājus, ja mums tādi ir implantēti zem ādas! - Viņš uzsauca Alīnai.

[Roviela]

Nikola sāka rāpties iekšā fūrē, aizmugurē, kur dīvāns.
Viņa tomēr nedomāja, ka viņiem būtu raidītāji, bet, ja bija, tad tie varēja būt tikai vienā vietā - kaklā, kur tas 'kodums'. Nē, nē, tur, principā, vajadzēja būt ne raidītājam, bet gan aizmidzošā dūriena pēdām. Tā, ar kuru palīdzību viņus nolaupīja. Vai nu tās divas lietas būtu darījuši reizē? Aprīkojums tam ir pavisam savādāks, vismaz viņa tā domāja.

[Sindra]

Rināta plāns Maiklam nebija līdz galam skaidrs.
Tomēr viņš iekāpa mašīnā un apsēdās blakus Nikolai.
Blakus šoferiem viņš nesēdēs.

[Malduguns]

-Es palikšu ar tevi,-Nika sacīja Rinātam. Ar to tur grupiņu palikt viņa negribēja, jo šeit bija lielākas iespējas notīties. Ja nu kas. Tas, ka viņai bija kādas spējas, meitenei nebija nekāds noslēpums, tomēr tas jau uzreiz nebija jāizbazūnē skaļi kā tam pārcukurotajam ākstam labpatikās.
Uzvilkusi atpakaļ cepurīti, lai piesegtu košos matus, viņa izlēca no mašīnas kravas kastes un apsēdās vietā, kur iepiekš bija sēdējis Maikls. Ieročus vēl aizvien paturēdama pie sevis.

[Miervaldis Gotiņ...]

Redzēdams, ka visi sasēžas pie tālbraucējiem, Rināts pasmaidīja: Nu, vēlu veiksmi! - Un steidzās atpakaļ uz armijas mašīnu.

[Ného]

Jirži arī ierāpās mašīnas priekšā blakus šoferim, lai nebūtu jāsaspiežas visiem aizmugurē, un tāpēc, ka neviens īsti to negribēja darīt.

[Elony]

Manot, ka šeit nenotiek mašīnas nolaupīšana un ka puisis ar ieroci aiziet prom, kravas mašīnas šoferis pajautāja: "Paklau, kas te notiek? Ko jūs no mums gribat?"

[Džea]

Manot ka zilmate paliek arī Žeņa palika armijas mašīnā. Spējas? Telekinēze? Elpošana zem ūdens? Dažs labs te bija pamatīgi izkūkojis prātu. Un no tādiem labāk turēties pa gabalu.

[Ného]

Aizvediet mūs, lūdzu, līdz pilsētai. - Jirži pēc iespējas mierinošāk atbildēja šoferiem, lai vēl mazāk kliedētu viņu satraukumu.

Šo rakstu rediģēja Ného: 15.01.2010 14:22

[Ungaarijas ragas...]

Alīna bija ierāpusies aizmugurē, kur dīvaini. Ei nu sazini, ko domās armijnieki, kad mēģinās viņus atrast, tikpat labi pieņems, ka viņa var nebraukt, tikpat labi pieņems, ka viņa pieņems… Jā, sastādīt priekšnieka tikšanos sarkatu bija pulka vieglāk.

— Laikam jau tagad mājās nevarēs atgriezties, — tas nebija adresēts nevienam konkrēti, vienkārši skaļas pārdomas.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 15.01.2010 17:01

[Sindra]

Izskatījās, ka pārējās divas sievietes grasījās palikt kopā ar trako mongoli, vai velns viņ sazin, kas jamais bija.
Maiklam tāpat bija vienalga. Iekārtojies ērtāk starp Alīnu un Nikolu, puisis pārmaiņus skatījās uz vienu, tad otru sievieti.
"Es labprāt jūs uzaicināšu ciemos pie sevis." viņš bija pati laipnība. Vienīgi elpa nedaudz vēl nesa pēc cigaretēm.

Pie vadītāja notiekošajam Maikls nepievērsa uzmanību. Tur taču bija vēl viens bēdu brālis.
Tad nu lai viņš izrīko apmulsušos šoferus.

[Elony]

Šoferi neuzdrošinājās nepaklausīt un uzsāka mašīnas pagriešanas manevru, kas uz šosejas gan viegli nebija. Turklāt nelikās, ka viņi īpaši steigtos.

[Miervaldis Gotiņ...]

Redzēdams, ka viss notiek puslīdz vēlami, Rināts atgriezās armijas mašīnā un sagrieza to atpakaļ uz ceļa normāli tā, lai fūre tiktu garām bez jelkādas īpašas manevrēšanas. Ticis ar to galā, viņš ieslēdza ātrumu un atsāka braucienu Tulas virzienā, vērodams, vai negadās kāds gana neuzkrītošs ceļš prom no galvenā ceļa, vēlams - mežā.

Kāds es tomēr esmu stulbenis! - Rināts pēkšņi ieblieza sev ar plaukstu pa pieri. - Nauda, ko paņēmām no daktera, palika pie kā? Un daktera mobilais telefons? Viņš te, tur vai palika cietumā? Un ja visi telefoni ir te, vai mēs zinām, kurš ir daktera? - Viņš jautājoši paskatījās uz līdzbraucējām. - Un kas tur bija ar tiem raidītājiem? Ir kādas iespējas pārliecināties par to, ir viņi mums implantēti vai nav?

[Elony]

Kravas pārvadātājs spēja pagriezties uz riņķi un uzsāka braukt Tulas virzienā.

Tajā vietā, kur viņi atradās pašlaik, nekādus sāna ceļus nemanīja.

Pagaidām vēl neviens viņiem pakaļ nedzinās, bet, uzmanīgi ieklausoties, varēja dzirdēt helikoptera troksni, lai gan debesīs to vēl nemanīja.

[Sindra]

Sadzirdējis helikopteri, Maikls tomēr centās nekādi neizrādīt, ka tas varētu būt saistīts ar viņiem.
Lai šoferi viņus nenodod ātrāk nekā viņam to gribētos. Vispār jau Maiklam gribējās, lai viņus nenodod vispār, bet diez vai uz to bija kādas cerības.
Puisis gan vēl joprojām nesaprata kādēļ tam aziātisko vaibstu svešiniekam likās tik svarīgi paslēpt to armijnieku mašīnu.
Kāda starpība, kur militāristi to atradīs? Ja nu vienīgi viņš tīšām vēlējās atdalīties no pārējiem.
Tāpat kā tās divas sievietes.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.01.2010 18:50

[Malduguns]

Par telefoniem un naudu neko nezinu, drīzāk tie palika pie tās meitenes, kura mūs uzmodināja,-Nika sacīja un pieliecās, lai pārbaudītu vai cimdu nodalījumā nav palicis kaut kas noderīgs viņiem. Pēc tam meitene raudzīja, vai atlokāmajā saules aizsardziņā nav spogulis, kurš parasti bija mašīnām. Šķita, ka viņai ir kāds plāns.
-Es esmu pēdējā kursa topošais mediķis. Ja viņi mums tos implantus ir ielikuši, tad es varētu mēģināt viņus dabūt arī ārā. Tikai sākumā, pirms sāku šķērst kaklu kādam vaļā, jāparaugās, vai tur vispār kaut kas ir,-viņa sacīja un ar pirktiem sāka uzmanīgi palpēt vietu uz sava kakla, kur bija bijuši divi nodevīgie punktiņi,