Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nekādus labākus padomus nesaņēmis, Rināts pagrieza Tulas virzienā.

[OOC: cik uz ceļa rādītāja Tulas virzienā ir km skaitlis?]

Nepavisam nē, mēs nesacēlām trauksmi! - Viņš atkal atbildēja rācijai. Kareivji un dakteris tak palika bezsamaņā un trauksmi nevarēja sacelt, kareivji pie vārtiem arī ne. Kas tad to sacēla? - Mēs paši tikām galā, kaut arī nenācās viegli. Jums vajadzēja mūs brīdināt, lai zinām ko gaidīt! Uztveru!

Nometis rāciju uz sēdekļa sev blakus, Rināts iesaistījās sarunā:

Vajadzētu pēc iespējas ātrāk tik vaļā no šīs mašīnas un dabūt normālas drēbes.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna sajūtot triecienu, pieķērās pie sola malas. Vēl nekad mūžā viņai nebija gadījies izbaudīt filmu scenāriju cienīgu bēgšanu. Jauniete sajutās dīvaini mierīga. Galu galā izeja bija un, ja vēl viņi atradās kādu dažu stundu attālumā no Maskavas, tad bija pavisam maza bēda. Galvenais, ka cietumā vairs nesēdēja.

— Varbūt kāds bankas kods? — Alīna izmeta.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 14.01.2010 14:03

[Roviela]

- Ne znam! - Nikola atsaucās.
- Šest cipari, ne četiri. Cik ir 2000 rublja?

[Sindra]

"Maz." Maikls atbildēja attvērdams logu un pa to pūzdams ārā dūmus.
Viņam šobrīd nebija vairāk ideju, ko iesākt.

"Liekas, ka mēs esam svarīgi. Rācijā teica, ka nekādā gadījumā nedrīkst šaut nost. Tikai pa kājām."

[Ungaarijas ragas...]

— Intersanti, kādam ir kāda nojausma, kāpēc mēs esam svarīgi? — Alīna uzlūkojot pārējos pavaicāja. Pirms atklāt kārtis, ja viņa tās atklās, varēja mēģinat uzzināt, kas par ļaudīm ir pārējie.

[Sindra]

"Nu es nezinu kādēļ jūs esat svarīgi. Es zinu kādēļ es esmu svarīgs.
Maikls noteica pat īsti nepagriezies pret mašīnas kulbas lodziņu caur kuru varēja sarunāties ar pārējiem.

[Malduguns]

Nika bija iekrampējusies apmalē ar vienu roku, bet otrā vēl aizvien turēja ieroci. Visādam gadījumam. Viņa labprāt būtu pazudusi mežos, tomēr šoreiz pagaidām to nācās atmest. Gan jau vēl paspēs atkratīties no šīs kompānijas. Novilkusi cepuri un izpurinājusi garos, tikīzzilos matus, Nika palūkojās uz abiem priekšāsēdētājiem.
-Un kāpēc tad tu esi tik svarīgs, dārgumiņ?-viņa vaicāja balstiņā, kurā bija krietna deva ironijas.

Šo rakstu rediģēja Malduguns: 14.01.2010 19:26

[Sindra]

"Es esmu bagāts un slavens." Maikls atteica visai neemocionālā balsī.
It kā sievietes sarkasmu nemaz nebūtu dzirdējis.
"Tā vismaz es domātu pirms kāda laika.
Šobrīd es vairāk sliecos domāt, ka tas ir manu spēju dēļ. Jo īpaši tādēļ, ka vajātāji ir militāristi."

[Džea]

Par kādām spējām tu vel runā..
Neticība. Taču Maikls pašlaik izklausījās pēc iedomīga pūšļa. Ha bagāts un slavens.

[Roviela]

- Spējām? - Nikola ievaicājās.
- Paga, bez jokiem! Man arī ir spējas, bet es nezināju, ka to kāds ir pamanījis. Negribu nekādus varlords. Negribu palikt bez noge. Kāpēc nevar likt mieru?

[Sindra]

"Kas ir noge un varlords?
Maikls izmeta cigareti pa logu un pagriezās pret lodziņu, kas savienoja ar kravas kulbu.
Viņš sameklēja runātāju. Tā bija Nikola, kura viņu modināja. Meitenes akcentu puisim līdz galam ne vienmēr izdevās saprast.
Nevarēja saprast no kādas valsts viņa ir. Bet krievu valodu acīmredzot zin. Angļu valodai gan bija akcents.

[Elony]

Līdz Tulai ir apmēram 7 km.
Šī izskatās pēc parastas šosejas. Pēc kāda laika pretī brauca kravas mašīna.

Nepagāja ilgs brīdis, līdz rācijā atkal atskanēja tā pati balss, tikai jau citā tonī.
"Es zinu, ka tu neesi no maniem ļaudīm. Jūs izbēgāt, bet nedomājiet, ka aizbēgsiet. Iesaku padoties. Jums nekas ļauns nenotiks. Mēs tikai jūs transportēsim uz kādu drošu vietu."

[Roviela]

- Noge? - Nikola pārvaicāja. Viņa īsti nezināja, kā pareizi tas būtu krieviski.
- Noga? Vai tā pareizāk?
Lai būtu pavisam skaidri, viņa pacēla gaisā vienu slaido kāju.
- Varlords, nu var! saproti? tie, kas taisa var.

[Sindra]

"Tu sirsniņ, labāk runā angliski. Liekas, ka tā Tevi būs vieglāk saprast."
Maikls nopūtās. Par kāju viņš vēl bija sapratis. Bet kādi varlordi Nikolai traucē, tas viņam nebija skaidrs.

Viņš ar skepsi paskatījās uz rāciju, tad ātri paķēra to. Nospiedis pogu, kas aktivizē sarunu, Maikls nolēma aprunāties.
"Tu, suns tāds! Es piederu pats sev un es pats izlemšu uz kuru vietu sevi transportēt." izteicis savu viedokli, puisis izlidināja rāciju pa atvērto mašīnas logu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts rācijai vairs neko neatbildēja un vēlāk vairs nevarēja to izdarīt arī tad, ja gribētu, ko Maikls izmeta sakaru līdzekli ārā pa logu!

Ei! - Rināts uzsauca Maiklam. - N.a.f.i.g.!?

Ieraudzījis pretī braucošo mašīnu, Rināts uzsauca pārējiem braucējiem: Mainam mašīnu! Gatavojoties visi izkāpt, un būtu labi, ja mobilos telefonus, ko paņēmāt no daktera un zaldātiem, jūs paslēptu šajā pašā mašīnā.

Rināts vēro pretimbraucošo kravas mašīnu. Ja tā izskatās pēc tādas, kur varētu ietilpt bēgļu grupa, viņš rīkojas tā, kā aprakstīts tālāk.
Kad/ja abas pretimbraucošās mašīnas nonāk pietiekoši tuvu, lai pretimbraucējs gan paspētu apstāties, bet vairs nepaspētu pagriezt atpakaļ, Rināts savu mašīnu sagriež šķērsām ceļam, un, kad pretimbraucošā mašīna stājas, lec ārā no armijas kravas mašīnas un, tēmēdams ar pistoli uz kabīni, skrien tai klāt, kliegdams: FDD! Nekustēties, rokas uz stūres!

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 14.01.2010 22:41

[Roviela]

Šim Maikla ieteikumam bija sava jēga. Ja angļu valodu Nikola bija apguvusi tā kārtīgi, tad krievu valodā izlāpījās uz valodu līdzību, bet daudzi vārdi tomēr nebija vienādi. Teiksim, vai kāds saprastu, ja viņa teiktu - "cipele"? Laikam jau nē. Laikam krievu valodā tās bija "obuvj" (kurpes).
Bet tad, iespējams, nesapratīs citi. Varbūt sapratīs?
Kamēr Nikola ar sevi apsprieda šo jautājumu, tikmēr Maikls bija izmetis pa logu rāciju.
Sieviete nespēja neatbalstīt šādu lietu. Rācijas var nopeilēt!
Gudrinieks Maikls!

Toties Rināts uzsāka Operāciju. Nikola lūrēja pa spraudziņu, lai redzētu, vai kas sanāks vai nesanāks.

[Elony]

Tā bija smagā kravas mašīna. Ja bija nodoms tajā visiem tikt tiekšā, tad varēja mēģināt satilpt visi arī septiņi šofera kabīnē, jo aiz priekšējiem sēdekļiem atradās parasti dīvāns, uz kura tālbraucēji gulēja uz maiņām.

Jebkurā gadījumā, Rināta rīcība bija visai negaidīta šoferim un viņa biedram. Viņi arī nevarēja pietiekami ātri likt mašīnai braukt atpakaļgaitā, vai izdarīt ko citu, jo Rināts tūlīt jau bija klāt, tāpēc abi pacēla rokas un padevās.

[Sindra]

"Mana spēja ir telekinēze." Maikls beidzot atbildēja Žeņai.
"Un pieņemu, ka armijniekus tas var interesēt. Viņi vienmēr visu neparasto vēlas savākt sev.
Sasodītā krievu armija. Es pat vairs neesmu Krievijas pilsonis. Kā viņi uzdrīkstās!"

Par rāciju viņš neko vairāk nekomentēja.
Maiklam likās pašsaprotami, ka viņš dara to, ko vēlas.
Viņš jau grasījās atbildēt, ka liekas, ka viņiem nemaz telefonu nav, kad Rināts veica straujo manevru.
Sasprindzis, jaunais vīrietis iespiedās krēslā, lai dēļ Rināta manevriem neizlidotu pa priekšējo stiklu vai durvīm.
"Tu dari mani nervozu." puisis noteica saspringtā balsī paskatoties uz Rinātu.

[Roviela]

Nikola saprata vārdu 'telekinēze'. Tas viņas dzimtajā valodā bija gandrīz tāpat.
- Es arī neesmu Rusijas pilsone, - viņa atbildēja. Nē, tiešām! Kāpēc viņai būtu kaut kas jādod citu valstu armijai?
- Esmu no Hrvatska. Varu elpot ūdenī.
Sieviete pati īsti nezināja, kāds labums no tā varētu būt. Viņa to izmantoja zemūdens peldēšanā. To, ka viņai pēkšņi parādījusies laba dziedamā balss, to Nikola pagaidām nepieminēja. Vai maz ir dziedošu cilvēku? Nekas sevišķs.

Un tad viņi stāvēja šķērsām ceļam (par vēl vienu zilumu vairāk!) un Rināts grasījās nolaupīt mašīnu.
Nikola nopūtās.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts, stāvēdams pie nolaupītās mašīnas kabīnes, atrāva vaļā tās durvis un izpētīja interjeru - cik daudziem cilvēkiem te varētu pietikt vietas. Vēl joprojām tēmēdams uz abiem šoferiem ar pistoli, viņš nervozi paskatījās atpakaļ uz armijas mašīnu.

Ko jūs tūļājaties!? - Viņš nervozi uzsauca pārējiem biedriem.