Cerības: Jaunā Nākotne, [GM][PZP][fantasy] Vampīru, vilkaču cīņas Opcijas

[Zōzā zač zač]

Saule jau rietēja un debesis iekrāsojās sārtā, dzeltenīgā un violetā tonī. Un no austrumu puses nāca milzīgi un melni mākoņi, kas aizsedza debesis. Romantiska ainava, ja vien apkārtnē, kur atradās Metjū, nebūtu daudz un dažādu līķu un to ekstremitātes, kas lēnām sadalījās šajā purvājā. Viņš nekur nesteidzoties vēroja kā saule pazūd horizontā.

Tikmēr no Dienvidpola lielās bāzes pacēlās slepeno operāciju Helikopters, kurā iekšā sēdēja Katerina, Nakamura, Kirils un Bleiks, katram bija pie kājām milzīga mugursoma, kurā iekšā bija saliktas visas viņu mantas. Viņi dzirdēja kā pilots nosauc dažādus vārdus, jeb komandas un tad uzņēmis lielāku augstumu ar spēcīgu grūdienu aizsāka savu straujo lidojumu uz noliktajām koordinātām. Caur helikoptera loga rūtīm bija redzama saules maza maliņa, kas zaigoja koši sarkana, spēlējoties ar krāsām debesīs.

Sempera Heila kopā ar Taniju Leiko stāvēja pie pietiekoši jaunā, jeb mazlietotā 22. gs armijas auto. Tas bija ļoti labi saglabājies, jo vilkačiem bija vairākas slepenas noliktavas, kur atradās visādas noderīgas lietas. Acīmredzami šīm sieviešu kārtas vilkatēm bija atvēlēta šī mašīna. Leia, trešā vilkate pēdējā ielika savas mantas šīs mašīnas bagāžas nodalījumā un iesēdās aizmugurējā sēdeklī. Mašīnā tieši panalī bija iestrādāts GPS, kurš norādīja cēļu, kā tikt līdz vietai, kur vajadzēja. tagad atlika izvēlēties šoferi, kas tur aizbrauktu.

Vampīriem, gan vajadzēja gaidīt, kad saule norietēs, lai varētu aizbraukt uz tikšanās vietu, bet dēļ tā, ka viņus aizturēja dienas gaisma, vampīri jau bija netālu no noteiktās satikšanās vietas. Vismaz Bens, Džeroms un Džeikobs. Viņi visi trīs uzturējās speciāli atvēlētā ‘vietā, kur pārlaist dienu. Un ārpusē pie pašām durvīm viņus gaidīja Džips. kurā aŗi bija GPS, kurš rādīja ceļu.

Metjū pagriezās ar muguru pret sauli un vieglā solī devās uz vecas trīsstāvīgas mājas pusi, kura atradās burtiski purvā un uz to veda tikai viens ceļš, kas bija nobērts ar akmeņiem un smiltīm. Netālu no šīs vecās mājas bija milzīga nosēšanās platforma, kura bija apaugusi ar sūnām, krūmiem un nezālēm, bet uz šo vakaru bija ieslēgtas mirgojošas brīdinājuma lampas, kas rādīja nosēšanās platformas atrašanās vietu. Tās bija pavisam jaunas. Acīmredzami nesen uzliktas. Māja izskatījās veca un sabrukusi, vismaz trešais stāvs. Pāris logi bija izsisti un aiznagloti. Visa māja bija apaugusi ar vīnstīgām un dēļ purvainās apkārtnes neizskatījās droša. Bet Metjū nostājās mājas priekšā un palūkojies sev aiz muguras nopētīja šo ceļu, kas veda pie mājas. Viņš ievilka dziļu elpu un palūkojies uz rietumiem vairs neredzēja sauli, tikai tā krāsas spēli ar debesīm. Bija laiks gatavoties viesu uzņemšanai un sevis sakopšanai, jo Metjū bija apaudzis, mati izspūruši, bārda, kas bija pagara un nedaudz saķepusi, kā arī viņa drēbes, kas bija saplēstas un smaržoja pēc trūdošām lapām un purva.

[Malduguns]

Nozīme tam, ka cilvēki nevar saost savus neīstos līdziniekus bija diezgan liela. Tas nozīmē, ka jebkurš mutants, kurš izskatās tā kā vajag, var efektīvi piemānīt cilvēkveidīgo. Protams, ja vien mutantam ir pietiekoši labas pārliecināšanas spējas un cilvēks nav koncentrējies uz mutantu atrašanu. Protams, bieži vien meklējamo acu priekšā atrast nevar, bet tie ir īpaši gadījumi.
Par Metjū teikto par puišu rotaļlietām, Skārleta tikai pamāja ar galvu. Viņai patika tas, ka Metjū viņai uzticas. Atgādināja vecos, labos laikus, kuri bija bez visādiem pārmutantētiem cilvēciņiem, kurus radījis viens trakais. Tolaik viss bija vienkāršāk - aci pret aci un zobu pret zobu. Vai kaut kā tā.
Paņēmusi asiņu paciņu, Skārleta to pasvārstīja rokās. Vai viņai to vajadzēja? Droši vien. Bet vai viņa to gribēja?
Īgni atplēsusi vienu paciņas stūri, Skārleta bez īpaša prieka iztukšoja tā saturu. Daudz viņia nevajadzēja, šī deva bija pārlieku liela, nedaudz iedeva galvā, tomēr nelabums ātri pārgāja.
Skārleta nospausolās un atkal pievērsās komandai.
-Es esmu gatava, kad vien jūs esat gatavi,-viņa noteica savā patīkami samtainajā balsī.

[Ķipītis amonjakā]

Letīcija sāka atkal tikšķināt ar nadziņiem pa galda virsmu. Pēc cik ilga laika mēs dosimies ceļā? Beidzot visa grupa sāka tuvoties kaut kādam noslēgumam. Puncītis prasīja savu tiesu, meitene sāka uzvilkties, slāpes pēc asinīm, neaptverama kāre, nekas cits viņas galvā pašlaik nešaudījās. Nu tikai izturi mīļā, vairs nav ilgi, tad varēsi pamieloties..izturi dargumiņ. bet drīz vien viņa apsvēra domu, ka varētu pajautāt to pašu asiņu sajaukumu, ja kļūs pavisam ļauni.

[semo]

Šķiet pārējie bij piemirsuši, ka cilvēkiem, kuriem apgreidots DNS arī piemīt šādas tādas vampīru vai vilkaču īpašības, bet tas Nakamuru nemaz neuztrauca, toties viņš pašlaik lika lietā savu vampīra cienīgo ožu, lai pārbaudītu vai ēdiens priekš cilvēkiem nav sazāļots, viņš sajuta...

[Pūķēns Sāra]

-Pietiek ar parastajām vai vajag specifiskas lodes?- Katerīna mierīgi apjautājās, vēloties visu noprecizēt līdz pēdējam. Protams, varēja derēt visas, tas būtu tikai saprotami, bet viņa vēlējās zināt, kuras ir viss efektīvākās.
Uz atnesto ēdienu sieviete palūkojās tikai acu mirkli, paēdusi viņa bija pirms lidojuma šurp un... viņa izvēlējās kaut ko mazāk gaļīgu no ēdiena klāsta cilvēkiem, ēdot lēni un, varētu pat teikt, domīgi.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.03.2009 21:42

[Zōzā zač zač]

Metjū acu skatiens tika pievērsts Katerīnai. -UV, vai arī tādas, kas nodara pēc iespējas lielākus postījumus,- Metjū pārlaida acu skatienu pāri visai telpai un turpināja savu teikto, -ēdiet droši, tā ir brieža gaļa. Un man nav vajadzīgs, lai kāds no jums nebūtu labā formā pirms izbraucam. Viņš piegāja pie skaŗletas un iečukstēja viņai ausī.
[b]-kad viņi īeturas, tad parādi, kur viņiem doties.
Viņš iztaisnojās un nostājās pie Gabriela. kaut ko pateicis viņš izgāja no telpas un tad ierunājās Gabriels.
-Metjū aizgāja , lai uzliktu drošibas sistēmu pilnā darba kārtība, tapēc šo prieku uz kādu laiku pārņemu es.-
Viņš noteica lūkodamies uz visiem.

[washulis]

Sempera turpināja uzkost, domājot, kā varētu iet cietumā. Nav zināms, kur tieši ir Bleiks? Viņa tomēr pajautāja, apjaušot, ka precīza atbilde netiks dota. Vai tad mēs tieši tāpēc nemēģināsim iefiltrēties, lai uzzinātu kur? Ja viņi zinātu, kur ir viņa laborotorija, vai kas tamlīdzīgs, tad jau sen būtu gājuši paši. Ātrāk būtu ar skaļu, visiem redzamu misiju, nevis slepenu iefiltrēšanos

Kad kunģis vairāk neprasīja, viņa atlaidās krēslā, gaidot, kad tiks doti tālāki norādījumi. Mantas bija līdz ar viņu, arī Hadža pamielojās ar brieža gaļu. Viņa bija gatava.

[Malduguns]

Kad Metjū gāja viņai agrām un iečukstēja to, ko iečukstēja, Skārleta vien mazliet pasmaidīja un pamāja ar galvu.
-Protams,-viņa noteica, nepievērsdama īpašu uzmanību tam, ka Metjū dodas prom. Viņas skatiens nu tika pievērsts Gabrielam. Jauneklim, ar īpašajām asinīm un neparasto tieksmi izaicināt likteni.

[mr Bl@ck]

Džeiks noklausījās visu sakāmo un viegli pamāja, ka visu sapratis, iefiltrēšanās misija, labi pārģērbjamies, dodamies iekšā, noskaidrojam kovajag, izballējamies, un ātri prom, aizejot visu satīrot ar vairākiem jaudīgiem spridzekļiem, kas var būt vienkāršāks?
Protams, vēl bija iespēja, ka viss aiziet FUBAR, un tad viņi visi laikam skaitīsies MIA vai KIA, bet tas bija pieņemams risks.
Uz atnesto ēdienu Džeiks palūkojās ar visai neuztticīgu aci, bet tā kā pastāvēja iespēja, ka pārtiku viņš dabūs tikai pēc krietna laiciņa, un pārtikas trūkums var ietekmēt viņa spējas kaujas laukā viņs tomēr paņēma vienu paciņu un atplēsis sāka to lēnām tukšot.

[Eņģeļu gūstekne]

Nu jau mazliet atguvusies no "Gabriela trieciena", Leia neuzkrītoši barojās, paralēli vērojot aizdomīgās, pārbadinātās un visas citas sejas, tomēr visilgāk skatiens uzkavējās pie personas ar aso, salkano smaku.
Gluži kā kokosrieksti, gardi izskatās un garšo, bet smaka pa stipru.
Attiecīgu daudzumu asiņu ievadījusi savā kuņģī sieviete jutās gatava doties ceļā, vajadzēja tikai pārģērbties un sakārtot ieročus, ko protams viņa arī darīja. Neuzskatīdama par vajadzīgu kādam paziņot par plāniem, Leia šķērsoja gaiteņu kopojumu un nonākusi pie mašīnas, īsā laika posmā, pārģērbās un sapakojās braucienam.

[Zōzā zač zač]

Gabriels sakrustoja savas abas rokas uz savām krūtīm un pārņēma Metjū vietu, kā galvenais. Vismaz tagad.
-Cik mums zināms, viņš ir tajā cietumā, bet kā - tas nav zināms. Mēs zinām to, ka viņš tur "uzturas". Bet ko viņš tur ir izdarījis? Tapēc mēs tur braucam, lai uzzinātu un atrastu viņu.-
Viņš vēroja Sempēru, kamēr to visu pateica, tad uzlūkoja katru necilvēcīgo un viņa acīs bija manāms neliela dzirkstele, kas vēs'tija par uzbrūkošu nostāju.

[Semijs]

Bens bez nekādiem iebildumiem apēda pienesto ēdienu, pilns kuņģis vienmēr ir vajadzīgs pirms došanās uzdevumā. Par uzdevumu vampīram nebija nekādu jautājumu, viņš saprata visu skaidri un gaiši, vienīgā lieta, kas viņam mazliet traucēja bija tīras drēbes. Atkal nopētijis savu apģērbu, kas bija viss nošļākts asinīs, netīrs, diezgan smirdīgs, Bens uzlūkoja atbildīgos, kas bija palikuši pie pārējiem.
-Liekas drēbes nav? Duša ar nenāktu pa ļaunu..-

[Zōzā zač zač]

šoreiz iniciatīvu uzņēmās Drū, kas uzlūkojusi BEnu ierunājās.
-Labi, tu dabūsi sev jaunas drēbes un dušu.-
Viņas acīs bija kaut kāda dzirksts acīmredzami viņa kaut ko bija ieplānojusi viņam.
-Seko man.-
Viņš izgāja no telpas un nonāca ie durvī, kas veda pie mašinām, bet viņa apgāja tām garām un devās uz otru pusi, tad nogriezusies pa kreisi viņai priešā bija trepes, kas veda dziļāk pazemē. Tur arī bija garš gaitenis ar daudz durvīm sānos. Viņa piegāja pie otrajām durvīm , kas bija labajā sānā un atvēra tās. Tur atradās duša, tualete un visādas higēnas lietas.
-Izģērbies un drēbes noliec uz galdiņa,kas ir pie dušas. Dŗebes tūlīt atnesīšu.-
Viņa izgāja no telpas un pazuda gaitenī.

[Malduguns]

Skārleta bija saritinājusies uz krēsla kā kaķis, kājas pievilkusi sev klāt un uzlikusi zodu uz ceļgala. Sieviete vēroja klātesošos un gaidīja, kad visi būs iestiprinājušies, lai varētu viņiem parādīt nepieciešamās vietas un dažādu mantiņu glabātuvi. Jo ātrāk tā lieta sāksies, jo labāk. Komanda vai nu sadalīsies vai kļūs vienota. Par to vienošanos Skārleta gan šaubījās, tomēr visādi varēja notikt.

[Semijs]

Bens ievēroja to dzirkstelīti un pie sevīm pasmaidīja. Sekodams līdzi Drū, vampīrs neko daudz nerunāja, viņš izlēma taupīt vārdus. Nonākdams līdz dušas telpai, viņš pamāja ar galvu Drū un nepievērsdams uzmanību, vai viņa jau ir projām, vai nav, izģērbās un nolika drēbes uz galdiņa, kā teica.
Izņēmis svarīgās mantas ārā no kabatām, viņš tās nolika malā un iegājis dušā, pagrieza silto ūdeni, kas sāka tecēt lejā.
[i]-Cik sen nav būts dušā..-[/b]
Vampīrs pie sevis noprātoja un izbaudīja ūdeni.

[Ķipītis amonjakā]

Letīcija sēdēja mierīgi un giadīja, kad visi beigs rīt un beidzot brauksim un sāksim kaut ko arī darīt. Šī kvernēšana un apspriešanās bija pārāk ilga, sen jau viss dibens atsēdēs. Viņa pabužināja matus, papētija nadziņus, un atkal ieņēma miera pozīciju. Jā, starpcitu, labu apetīti. bet rādās, ka tā tāpat ir gana laba.

[washulis]

Sempera ar interesei vēroja, ko tādu ik pa laikam kāds kādam čukst ausīs. Patīk palikt noslēpumainiem? Lai tā būtu. Kamēr vien tas pārlieku neietekmē mani. Viņa spriedelēja.

Citi devās pārģērbties, citi dušoties, viņa turpināja sēdēt krēslā, garlaikoti blenžot griestos. Hadža turpināja sēdēt uz pleca, lūkojoties uz Gabriēlu, jo tam nepatika, kā tas nopētīja Semperu un citus vilkačus. Jāsaka, viņas lidonim bija līdzīga nostāja pret cilvēkiemm un vampīriem, kā viņa saimniecei.

Interesanti, kāds viņiem te ir ekipējums? Pagaidām jau nu gan nav parādījuši neko spīdošu. Sempera Heila nodomāja, atceroties veco mašīnu, kurai Tanija bija apskādējusi durvis.

[Zōzā zač zač]

Drū pēc kāda mirkļa bija atnesusi Benam baltas drēbes, kas bija salocītas un saliktas viena virs otras. Viņš nopētīja Bena siluetu matētajā stiklā, kas aizsedza viņa kailo augumu.
-Es tev atnesi drēbes un nebrīnies, ka tās varētu būt... dīvainas!-
Viņa skaļā balsī noteica un vēljoprojām vēroja Bena siluetu.

Tikmēr Metjū novēroja kā drū aiznes drēbes Benam un tad iegājis iekšā telpā, kur bija visi pārējie viņš pamāja ar galvu skatoties uz Skārletu. Tā bija zīme, ka viņai bija jāuzņemas neliela iniciatīva. Metjū tikmēr pats piegāja pie galda un paņēmis savas pistoles tās ielika makstīs, kas atradās viņam aiz muguras, un paņemot mēteli viņš to uzvilka.

[Malduguns]

Skārleta viegli uzsmaidīja Metjū un piecēlās kājās.
-Nu ko, ja visi, kuri vēlējās ēst, ir paēduši, dosimies apgādāties ar ekipējumu, lai ilgāk nestieptu visu lietu garumā, ko?-viņa pasmaidīja kā maija saulīte un devās uz saviem apartamentiem.

[washulis]

Sempera neko neteica. Nebija jau arī ko teikt. Viņa vienkārši piecēlās, savāca savas pekeles un sāka sekot Skārletai. Nu tad beidzot varēs patiesi redzēt, kas šai kompānijai ir iekšās. Lai var sākt patiesi šķaidīt kādam iekšas. Pēc vajadzības, protams...

Piekūns turpināja sēdēt uz pleca, visai nemierīgi reaģējot uz faktu, ka notiek kāda kustība.

[Semijs]

Bens bija jau nomazgājies un izbaudījis sen neizjusto ūdeni. Visu to prieku mazliet izbojāja Drū teiktais, ka drēbes ir diezgan dīvainas. Atvēris kabīnei durvis un izkā```` no tās ārā, vampīrs pilnīgi kails paskatījās uz Drū un tad uz drēbēm.
-Kas tad tur tāds dīvains?-