Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Roviela]

Aludra vispirms enerģiski bungā pa durvīm, tad mēģina tās atburt vaļā. Skatiem aiz loga viņa uzmanību nepievērš. Pagaidām.

[~SweetIrony~]

Endijai Efijas ideja likās gana laba, viņa piekrītoši pamāja ar galvu Ejam! Man šķiet, ka mašīnistiem vajadzētu būt kaut kur vilciena priekšgalā... bet ja nu tur nebūs, varam arī aizmuguri pārbaudīt, varbūt ja izkustēsimies paliks siltāk. Endija priecīgi noteica. Un pa ceļam varbūt izdosies saldumu tantiņu atrast. Endija izgāja gaitenī, pelēkajiem skatiem aiz loga, nepievērsdama uzmanību.

[Ļipa]

Skujas un tamlīdzīgas lietas Efijas nerviem par laimi Efija vienkārši neredzēja, jo bija aizņemta ar Kraukļnagu Endiju un Grifidoru Endiju, kā arī mēģinājumiem atšķirt gaiteņa prieku no gaiteņa aizmugures. Priekša jau laikam bija tā, kas atradās braukšanas virzienā esot priekšpusē. Loģiski.
Sarunāts!
Efijai bija vienalga kur un kā, bet, ka tik viņas ietu.
Kraukļu, Endij, tu arī nāc?
Kaut kā abas Endijas taču bija jāatšķir, jo vienīgās kam bija viegli atsaukties bija pašas Endijas. Iespējams tieši tas Efiju pievilināja pie abām meitenēm – viņu vienādie vārdi, jaukā izturēšanās un tas, ka cilvēkiem dažkārt bija grūti sarunāties ar viņām atsevišķi. Turklāt stāvot pa vidu diviem cilvēkiem kam ir vienādi vārdi varēja vēlēties vēlēšanās un tieši līdz ar šo domu viņa saķēra aiz vienas rokas vienu Endiju, bet aiz otras otru.
Kaut nu tas nebūtu nekas ļauns!
Aiztaisījusi acis viņa ievēlējās savu šīs dienas vēlēšanos, bet atvērusi acis šķiet ieraudzīja saldumu tantiņu, protams, ja vien tā nebija mirāža.

[Pūķēns Sāra]

-Lai jūs mūs labāk atceraties uz atvadām vēl pasalstat,- Elī profesora cienīgā tonī nokomentēja aukstumu, kurš jau kļuva neērts. Jaunā sieviete bija atstutējusi muguru pret sienu, kas ieskāva logu, neredzot miglu un nevēloties redzēt. Kājas viņa bija izstiepusi pa visu krēslu, atmetot mēģinājumu iemigt un ieintreģēti palūkojoties uz Danielu - varbūt viņa bija palaidusi garām pēdējo jociņu?

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 12.02.2009 00:18

[Roviela]

Manot, ka burvestības slāpējas, un durvis vaļā vērties nekādi negrib, kraukļanadze apstājās ņemties ap durvīm un atspiedās pret sienu.
Tad paskatījās, vai no skolniekiem vēl kāds ir tuvumā, ar ko varētu apspriesties.
Viņa dodas savākt tādu bariņu absolventu, par kuriem bija droša, ka tie vismaz jēdz kaut ko, lai korītī izmēģinātu kādu no spēcīgākajām atvēršanas burvestībām. Kopā izpildītas burvestības ir daudz spēcīgākas.
Iebāzusi galvu pirmajā kupejā, kas gadījās pa ceļam, Aludra paziņoja:
- Logus atvērt nevar, durvis pie mašīnistiem arī nē, ārā ir 23 grādi plusā, bet mēs salstam nost! Kurš nāks palūgā uzlauzt durvis uz lokomotīvi? Burvestības slāpējas. Kā vatē. Domāju, tikai uz ārsienām. Nz, kurš to ir nostrādājis un kam to vajag?
Negaidot nekādu atbildi, viņa iet uz nākamo kupeju, kur paziņo tiesī to pašu. Un tad vēl uz nākamo. Un nākamo.

[~SweetIrony~]

Grifu Endija domīgi nolūkojās Efijā, kad meitene samiedza acis un šķiet ļoti koncentrējās, tas bija diezgan interesants skats, jau nākamajā mirklī palūkojoties gaitenī Endija sev par prieku ieraudzīja saldumu tantiņu un atviegloti nopūtās, Mmm.. es jau jūtu kakao garšu...

Tad viņa strauji papurināja galvu, it kā gribēdama izkratīt kādu neķītru domu no prāta, un svarīgi noteica, Pag, mums taču ir uzdevumus, mēs nedrīkstam novērsties no mērķa, mums šī mitērija ir jāatklāj...
bet varbūt tomēr kakao pietura nenāks par ļaunu? Un Endija ar žēlu skatienu palūkojās uz abām draudzenēm.
Viņai patika brīžiem izspēlēt muļķīgas etīdes, to gan pieredzēja tikai tie, kuru klātbūtnē meitene jutās gana droša.

[Ļipa]

Vai ne?
Arī Efija sajuta šokolādes smaržu.
Es domāju, ka kakao mūs stiprinās mūsu grūtajā ceļā!
Kas par to, ka vilcienam iespējams nekas nekaitēja. Nu, ja atskaita saplīsušu siltuma iekārtu. Šokolāde vispirms un tikai tad iedomātais piedzīvojums, jo šokolāde atšķirībā no piedzīvojuma bija īsta!
Meitenes, es domāju, ka kakao mums varētu palīdzēt savas trešās acs, atklāšanā!
Abas Endijas taču joprojām bija te?

Un tad Efijas skatiens pievērsās Aludrai, bet dzirde sasprindzinājās. Galu galā šai Kraukļnadzei taču vajadzēja reiz nokļūt līdz Efijai, Endijai un Endijai. Ooo... Gluži kā trīs musketieri vai A-komanda. 3xE.
Kā, tu zini, ka ārā ir tik silts?
Efija neizpratnē raudzījās Aludrā. Ā... Nu, ja... Stulbs jautājums! Droši vien viņa atvēra logu. Ā... neatvēra gan?
Domā vajag demolēt?
Vēl viens pagalam lieks jautājums. Kurš te pirms brīža vēlējās meklēt piedzīvojumus?

[Roviela]

Aludras galva pabāzās atpakaļ pie 3E komandas. Meitene smaidīja:
- Nē, ja nevēlaties, tad demolēt nevajag. Gan kāds cits, varbūt, palīdzēs. Karsta šokolāde tūlīt būs klāt. Tantiņa izgājusi apgaitā pa kupejām, tā kā drīzumā tiksiet pie trešās acs atvēršanas.
Un tad jau viņa bija prom.
Un kā tādas pamanījušās vispār beigt skolu? Aludra, jāsaka, bija pārsteigta. Meitenēm, galu galā jau 17 gadi! Precēties laiks, nevis uzvesties kā pirmkursniecēm. Vai karjeru veidot. Vārdu sakot - pieauguši cilvēki, bet viņas bērnībā aizkavējušās. Labi vēl, ka degunus neurbina, to Aludra nepārdzīvotu. Štrunts, ka muļķīgi runā. Tas, cerams, mainīsies, un, galu galā, Aludra negrasījās ar viņām kopā pavadīt visu turpmāko dzīvi, tā kā - vienalga.

[Seratna]

Mailo ziņkārīgi vēroja Aludras rīcību, līdz kraukļnadze nonāca līdz kupejai, kur iepriekš bija mitinājusies viņa pati, Tur labāk neej..cilvēkiem..slikti..saproti..? Un pat, ja nesaprata — kāda starpība?

[Roviela]

Meitenes roka, kas jau bija pastiepusies kupejas durvju virzienā, apstājās gaisā.
- Ē... nu labi!
Viņa pagriezās un aizsoļoja tālāk.

[Beppo]

Nu jau gaitenī valdīja varena burzma, laikam tomēr absolventi nebija ar mieru tā vienkārši nosalt, murdoņai pa virsu varēja dzirdēt saldumu raganas spalgās prasības atbrīvot ceļu.

— Paklau, tu esi pārliecināta, ka tā ir laba doma, nu, uzlauzt durvis? — Aludrai noprasīja Zēnu Vecākais, nē, nu jau bijušais Zēnu Vecākais, kuru visi pazina kā noteikumu vergu, — Cik zinu, durvis ir noburtas, lai mašīnists mierīgi var strādāt, un bērneļi viņu netraucētu.

— Pīter, beidz ākstīties, — nepacietīgi ieteicās viņam blakus stāvošais rudmatis, — es negrasos visu ceļu tīstīties segās. Aludra, lai tad mani nesauc vairs Stjuarts Katberts, ja mēs tās durvis nesaspridzināsim un nepieprasīsim ieslēgt apkuri! Galu galā, ja nu mašīnistam kas noticis?

Vēl vairāki jaunieši pievienojās Stjuartam un bija ar mieru sadot mašīnistam pa ķobi par šitādu saldēšanu.

[Ungaarijas ragas...]

— Noteikti mašīnistam kaut kas noticis! — Mirabella skaļi paziņoja, — Aludra ar savu bungāšanos būtu pat kalmāru uzmodinājusi, taču šis nekā.

Meitenei ļoti nepatika doma par to, cik tuvu logiem brīžiem pavīdēja stumbri. Nez, kur ir Daniels un Elī? Nebija manīta jau kopš vakarvakara. Viņi maz iekāpa vilcienā? Tāpēc Mirabella devās pakaļ Aludrai, ko kājas nes, lai arī ieskatītos kupejās.

— Un vēl man liekas, ka ekspresis brauc pa nepareizo ceļu. Ja vien tā protams nav skolas profesoru pēdējā dāvana. Lai gan, es jau biju iedomājusies, ka SĒRGi ir pēdējais kas jāpārcieš, — viņa ierunājās, panākusi Aludru pie kādas kupejas.

[Roviela]

- Pa ķobi, varbūt nē, - Aludra iebilda, redzami apmierināta ar citu iesaistīšanos pasākumā, - man vairāk nepatīk, ka logus nevar attaisīt. Jūs pamēģiniet, ko? Varbūt tiešām tikai mans viens logs ir iesprūdis?
- Jā, nu tā noburtas, ka nekādi pat ar augstākā līmeņa maģijām nav attaisāmas! - meitene neticēja.
- Un arī tad taču burvestības neizšķīst kā vatē. Tur būs kāda cita vaina. Ar logiem tas pats - būru uz loga termometru, nu, ziniet, to, vienkāršo burvestību, kas cipariņus maina uz stikla, bet tas bija kaut kā neparasti grūtāk.

[Mattiass]

Daniels paraustīja plecus.
— Varbūt viņi vienreiz nolēmuši modernizēt arī šo vilciena līniju? Jāatzīst, ka īsti vientiešu garā, — viņam bija gadījies vairākas reizes braukt ar vientiešu ātrvilcienu un vienā no tām reizēm tieši bija sabojājusies apkure.

Viņš iedomājās šos te vagonus ar dīzeļlokomotīvi priekšgalā, vislabāk sarkanu. Grūti ar to gāja. Daniels kļuva nopietnāks. Kas īsti bija tai vientiešu enciklopēdijā rakstīts? Bērnībā Danielu bija interesējis, ko šie par Cūkkārpas ekspresi (vai vismaz tam ļoti līdzīgu vilcienu uz bildītes) bija sarakstījuši.
— Vagoni ir tie paši. Lokomotīves vaina tā nevar būt, jo ekspresī katru vagonu apsilda neatkarīgi — šis nav mūsdienu vientiešu vilciens, lai kāda arī nebūtu lokomotīve. Tas nozīmē, ka vilciena personāls patiešām grasās mūs nosaldēt, — puisis puslīdz nopietnā balsī (kas viņam labi padevās) apstiprināja Elizabetes vārdus. Ja garām kāds novazāsies (ratiņu tantiņa, piemēram), varēs uzprasīt.

Un tad ārā sākās hajs.
— Rītarosme salstošajiem? — Daniels pavēra kupejas durvis un palūkojās ārā.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 12.02.2009 14:09

[Roviela]

- Dumpis! - Aludra maigā balsī paskaidroja Danielam.
- Vai tu, lūdzu, nebūtu tik laipns un nepamēģinātu atvērt savas kupejas logu?

[Ungaarijas ragas...]

Piepeši Mirabella izdzirda aiz pazīstamu balsi.
— Daniel, re kur tu esi! — meitene priecīgi iesaucās un pievirzījās tuvāk brālim, — Nē, mēs grasāmies uzlaust ekspreša durvis, jo vadītājam laikam ir aizsalušas ausis un viņš vairs nedzird izmisušos nosalušo saucienus.
Jā, un zini, burvestības palikušas vājākas, — Mirabella jau nopietnāk piebilda.

[Mattiass]

— Ja? — Daniels izvilka zizli un pacentās uzburt ierasto dzirksteļu šalti.

Pēc tam viņš devās pie loga.
— Nu, ja ārā tāds laiks, nav brīnums. Vai arī logi ir modernizēti?

[Malduguns]

Stefans viegli piesarka un par atbildi tikai noskūpstīja Svāfas lūpas. Siltināšanas burvestība bija paņēmusi vairāk spēka nekā parasti. Šķita, ka kaulos bija iegūlis nogurums, tomēr puisis to neizrādīja.
Kņada aiz kupejas nebija nepamanāma un Stefans pagrieza galvu turp.
-Izskatās, ka mēs neesam vienīgie, kuriem kupejas temperatūra neliekas īpaši pierasta,-puisis secināja.

[Seratna]

ooc: Noteikumu vergam kāds tornis? Izklausās pēc kraukļnaga.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Aukstums vai ne aukstums. Mailo tas īpaši nesatrauca. Un viņa īsti nesaprata tos salstošos. Pēc vakardienas izklaidēm 90% ceļabiedru vajadzēja justies atvieglotiem, ka atlikušie 10% nemocās piesmakušās telpās un līdz ar to nevemstās katrā otrajā kupejā. Mailo bija grūti iedomāties kā smirdētu kupeja, ja iekšā būtu tik pat karsts kā ārā. Un viņa nesaprata kāpēc jāsatraucas par ekstrām. Uzvelk biezāku džamperi un miers.

Kupejā īsti atgriezties negribējās, te bija interesantāk, tāpēc Mailo vienkārši apsēdās uz grīdas un salocīja kājas zem sevis. Žēl, ka te neviena dīvaina pleķa griestos nebija.. tāpēc Mailo sāka vērot gaitenī esošos, it kā redzētu tos pirmoreiz. Un šķiet dažus patiešām viņa redzēja pirmoreiz.

[Džea]

Paldies, kakao es nevēlos, pietika ar vakardienu.
Endija nomurmināja, palūkodamās, uz Efiju. Turpat gaitenī savukārt pulcējās bariņš absolventu, kuriem kā rādās arī nepatika šī lieta. Un kam gan patika? Neviens taču negrib nosalt, pat tā īsti nesākot izbaudīt dzīvi.
Man ir aizdomas, ka šis ir kāds vadības izdomāts atvadu jociņš. Nebūtu jau arī pārsteigums.
Endija norūca nonākot līdz kursabiedriem.