Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Ļipa]

Neviens negrib tikt savainots!
Pār Efijas lūpām pārvēlās pārāk loģisks secinājums, lai tas vispār būtu bijis pateikšanas cienīgs.
Tā kā Efija neko nebija dzirdējusi no sarunām, kas bija risinājušās peč visu trīs meiteņu ievilkšanas šajā telpā, kurā viņa nez kāpēc bija iegājusi, tad viņai arī īsti nebija skaidrs par ko runā pārējās. Varbūt nemaz nevajadzēja būt skaidram?
Man labāk patīk doma par ugunskuru...
Efija nomurmināja sev zem deguna. Nez kāpēc likās, ka tik pat labi štrumbantes varēja būt arī indīgas.
Mums ir ne tikai tantiņa, bet arī onkulītis?
Tas jau tika izteikts daudz skaļāk. interesanti vai onkulītim bija garšīgāks kakao nekā tantiņai?

Kāpēc viņiem kaut kas bija jāpārmeklē?

[Mattiass]

— Nu labi, pa vilciena pēdējām durvīm nevar izkāpt, jo tās ir ciet, tas ir tikai loģiski, — Daniels prātīgi noteica, — Bet starpvagonu telpā joprojām var nonākt, jo vilcienam bija vairāk par vienu vagonu, — viņš vēl mirkli padomāja. — Un no turienes arī var tikt uz vagona jumta, bet tas ir ļoti bīstami. Toties var mēģināt nobremzēt vilcienu, ja kāds man iedos kādu ķeksi vai ko līdzīgu. Zem vilciena es nelīdīšu.

Atstājis kupeju, viņš ļāva meitenēm padomāt par sevis teikto, un devās tikmēr uz vilciena galu. Vajadzēja pamēģināt tās vagona durvis elemetāri atmūķēt — lūk, kur Elizabetes matadata noderēja.

[Pūķēns Sāra]

Kas pa... nolūkojoties uz to kā Mailo rokas svešās mantās radās tikai domas ar ne to labāko vārdu virknējumu. Arī Daniela ierosinājums nepatika - nebija vajadzīgi nāves gadījumi braucot, it kā uz mājām.

-Mailo, nav vajadzība rakties pa svešām mantām. Mums derētu vienkārši dabūt vaļā durvis, kuras aizgāja vērt vaļā Daniels, un tad varam izmantot slotas, lai aizlidotu. Ja kādam nav - uz vienas slotas var sēdēt divi.-

[Ungaarijas ragas...]

Mailo pat nepaguva kā nākas apskatīt to pudelīti, kad Mirabella to bezceremoniāli izrāva meitenei no rokas: — Atdot! Un vairs neaiztiec manas mantas!

Nikni atmetusi matus, Mirabella pudelīti gādīgi novietoja atpakaļ. Juzdama, ka viņas vaigi sākuši kvēlot kā karstas ogles. Sprāgstošs, kā tad! Tikpat sprāgstošs kā urkšķis. Prom, prom šito no acīm, nevienam nebija jāzin, ka Mirabela staipa sev līdzi mīlestības mikstūras. Tā, bet, ja vajadzēja kaut ko sprāgstošu…

— Nav gudri domāt, ka es staipīšu līdzi kaut ko sprāgstošu, labāk ir staipīt līdzi sastāvdaļas, no kurām var uztaisīt kaut ko sprāgstošu, — meitene viszinīgi noteica, paņemdama kastīti no katla, kurā bija saglabājušās vērtīgākās mikstūru sastāvdaļas. — Un mikstūras ir tik sarežģīta lieta, ka reizēm vajag tik kaut ko nepareizi pagatavot, lai tas ar lielu blīkšķi sprāgtu.

[Seratna]

Tad pagatavosim..kaut ko nepareizu, Mailo staroja. Un šo starojumu laikam nespētu izdzēst pat tanks, kas pārbrauktu tai pāri.

[Mattiass]

Danels atgriezās.

— Durvis ir vaļā. Ja kas.

[Roviela]

Aludra brītiņu bija noskatījusies, kā Mailo nez kāpēc urķējas pa svešām somām. Ar pārmeklēšanu meitene nebija domājusi citu apsažieru bagāžas kratīšanu, bet gan vagona apskati, ieskaitot plauktus, kastes zem soliem un tādas vietas.
- Durvis vaļā?
Tas jau bija interesanti. Negribējās šķirties no bagāžas.
- Vai ārpusē maģija strādā? - viņa gribēja zināt.
Nevarēs taču palidot, ja nestrādā!

[Mattiass]

— Nu, to tu vari pārbaudīt pati, ja vēlies, — Daniels painformēja, — Kamēr nebūsim ar visu tikuši skaidrībā, es savu zizli vairs negrasos lietot.

[Roviela]

- Nevēlos! - Aludra atcirta, bet tad pasmaidīja.
- Man pietiek ar vienu notirpušu roku.
- Bet kā tu tās durvis dabūji vaļā? - viņa palika ziņkārīga.

[Mattiass]

— Pa vientiešu modei. Ar matadatu, — Daniels paskaidroja, — Kā redzi, šādi praktiski sīkumi mēdz būt noderīgi.

[Seratna]

Man nav slotas.. Mailo devās uz durvīm.

..bet man ir divas kājas un rokas.. viņa uzskatāmi nodemonstrēja, — neesam jau te vieni, jātiek līdz lokomotīvei. Un es vienmēr esmu gribējusi pabūt uz jumta. Mailo nostājās atvērtajās durvīs. Tur trepes uz jumtu taču ir, vai ne? jautājums bija domāts Danielam.

Tiem mazajiem vajadzētu pagatavot kaut ko garšīgu.. un pa lokomotīves logu iebarot viņiem.. derēja arī iemidzinošs.. pēdējais komentārs bija veltīts es-pārzinu-mikstūras-jaunkundzei.

Uz jumtu? Aludrai tika veltīts iedrošinošs smaids. Nu saki, saki..tu arī vienmēr esi vēlējusies uzkāpt uz jumta..

[Roviela]

- Ko tu uz mani tā skaties? - Aludra aizdomīgi noprasīja Mailo.
- Nē, nē, es negribu kāpt uz jumta. Turklāt - kā tu šiem iebarosi? Logi neveras vaļā un ciet tā, kā mums gribas.

- Drīzāk mēs varētu pa Daniela vientiešu modei mazlietiņ izskrūvēt kādus vagona sānu paneļus. Vai nav laba doma? Man vienmēr ir gribējies pabraukāties vaļējā vagonā, bez sānu sienām. Daniel, tu ierādīsi, kā to dara?

[~SweetIrony~]

Endija bez maz vai vaļā muti klausījās pārējo absolventu idejās, kas tikai viņiem neienāca prātā.
Mikstūras viņa tagad taisīt nevarēs, jo zižļa vairs nav, tagad vien var mēģināt kaut ko izdarīt ar tām durvīm, kas bija vaļā, bet ko? Kas dod garantiju, ka viņas slotaskāts neizšķīdīs drumstalās tāpat kā zizlis?

- Man šķiet, ka slotaskāti ir visai riskanta ideja, būs jāiztiek ar vientiešu metodēm pagaidām, kamēr neesam droši par maģiju.

- Bet kurš no mums būs tas kurš iebaros tiem sīkaļām mikstūru, un pa kurieni vispār, lai pie viņiem tiek? - tas gan nebija tā īsti adresēts nevienam, drīzāk varēja domāt, ka meitene skaļi domā.

[Ungaarijas ragas...]

— Jā, kaut kas iemidzinošs man ir, tik tad gan laikam vajag kādu karsto suni, vai ko citu. Jo saldumos mēs to bez mazās adatiņas iekšā, tā lai sīkajiem nerodas aizdomas, nedabūsim. lai gan tas būtu labākais variants, — Mirabella prātuļoja.

Aludras izteiktās idejas viņai iedvesakādu citu: — Klau, ja jau mēs gribam to vilcienu apstādināt, kāpēc gan visiem nesavākties kādā vagonā un neatkabināt lokomotīvi no sastāva? Lai jau mazie ma… negantnieki brauc vien tālāk, mēs varēsim pa sliedēm doties atpakaļ.

Jau izteikusi domu Mirabella saprata, ka viņai pašai tas liekas vēl muļķģāks par to, ko saka Mailo. Ah, bet ko tur daudz, ka tik tiek vaļā no sīkajiem lokomotīves uzurpatoriem.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 08.04.2009 14:42

[Seratna]

Mailo ar sajūsmu klausījās visā, ko kāds teica. Es balsoju par vilciena atkabināšanu!

[Mattiass]

— Bet es — par tā nobremzēšanu, — atriebīgi ierunājās Daniels, — Pietiek gaisa bremžu šļauku atvienot. Ja kāds man iedos katliņa trijkāji, varēšu lūkot to izdarīt, jo zem vagona pats nebāzīšos. Savukārt par sastāva atkabināšanu iesaku nedomāt, tas ir krietni sliktāks risinājums.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 08.04.2009 18:49

[Roviela]

- Tu vari nobremzēt vilcienu? - Aludra ieinteresējās.
- Bet sava katla kāju tev nav? Es varētu iedot savu, bet man tad jāaiziet tam pakaļ.

[Mattiass]

— Es varu mēģināt, — Daniels uzsvēra, — Vēl nekad neesmu nodarbojies ar šādu sabotāžu.
— Atnes, — sava trijkāja kondīciju viņš īpaši apspriest nevēlējās.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 09.04.2009 00:23

[Roviela]

- Nu labi! - Aludra mazliet gražīgi papurināja matus, ieslīpi uzzibsnīja acis Danielam un aizgāja pēc saliekamajām katla kājām no savas mantu lādes.
- Te būs! Varonis top aicināts varoņdarbam!
Un tas nemaz neskanēja izsmejoši. Un Elizabetei Aludras izturešanās varēja arī nepatikt. Vismaz šķist aizdomīga.

[Seratna]

Mailo, lai nemaisītos pa kājām, apsēdās un iegrima teorijās par iespējamo NBIKO (nezināmo braucošās ierīces kustinošo objektu) izcelsmju teorijām.