Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Ungaarijas ragas...]

— Ak, nu es domāju, ar tām slīpētajām metodēm, kādām vientieši panāk, ka kaut kas tiek saindēts, — Mirabella noteica, ar acīm pārslīdēdama kupejai, vai kaut kur nepamanīs kaut ko, kas atgādinātu to kastīti ar sarkano krustu virsū.
— Nez, te šprici var dabūt? Varētu jau uzburt, bet kaut kā bail metas, vēl nejauši mūs uzspridzināšu, — meitene piebilda pēc brīsniņa

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 31.03.2009 11:12

[Mattiass]

— Jāmeklē aptieciņa, — noteica Daniels (kurš, kā jau varēja manīt, šo to jēdza vientiešu lietās).

Viņš arī devās meklēt aptieciņu, vagonā tādai vajadzētu būt. Visvairāk interesēja pirmā kupeja — tā bija pirmā vieta, kur meklēt.

Neatradis vientiešu ražojumu, viņš atgriezās kupejā.

— Nav aptieciņas. Un saldumu tantiņas arī nav.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 31.03.2009 21:12

[Pūķēns Sāra]

-Mani nesatrauc, kā tu to dabūsi šokolādē - kaut tagad tas arī ir interesanti - bet kā tu to iebarosi bērniem,- Elizabete atkārtoja/izskaidroja, pievienojoties šprices meklējumos pa kupeju. To neatrodot, viņa neuzticīgi palūkojās uz savu burvju nūjiņu un kā pa atbildi iesūrstējās viņas roka.
-Varbūt pamēģini vienkārši uzpilināt virsū?- Par to, ka kas tāds izdosies, viņa gan stipri šaubījās.

[~SweetIrony~]

Pa šo laiku arī Endija bija piesteigusies pie mašīnista durvīm, kas nu gan vairs pēc durvīm nemaz neizskatījās, tikai kaut kāds ciets miglas blāķis. Endija brīdi nopētīja durvis, tad izvilka savu zizli un nomurmināja burvestību, kam būtu jāpadara durvis caurspīdīgas, lai vismaz redzētu, kas tur iekšā notiek.

Burvestībām miglas laikā pilnībā viņa vēl nebija zaudējusi ticību.

[Ļipa]

A, varbūt tur vienkārši neviena nav mājās?
Efija bija nolēmusi, ka klauvēšana nav laba nodarbe, jo pēc tās sāp kauli, protams, ja vien durvis ir jēdzīgas. Tālākajā atlika vien būt pacietīgai un vērot Endijas darbību. Vēl jau, protams, varēja izdomāt vēl kādas nodarbes, bet ļoti gribējās nodot skābes atslēdziņas jēdzīgās rokās.

[Seratna]

Mailo savāca saldumu tantiņas apmetni (aizņēmās) un devās uz vilciena tālāko galu, kur vajadzēja būt durvīm uz ārpasauli (sliedēm). Ja nonāk līdz durvīm, mēģina tās atvērt, gan ar alohomora, gan ar parastajām vientiešu metodēm (sperot ar kurpju papēžiem).

[Beppo]

Pēc Endijas burvestības miglas siena iekrāsojās rozā, taču viņas zizlis rokās kļuva aizvien karstāks un kastāks, tik ļoti, ka to nebija iespējams noturēt rokās. Endijai tas izkrita no svilstošajiem pirkstiem, un zizlis nošķindēja uz grīdas un sašķīda sīksīkās lauskās, itin kā būtu no stikla.

Mailo burtā alohomora vienkārši neiedarbojās, arī ar citām metodēm durvis atvērt neizdevās. Taču, kad viņa savāca saldumu raganas visai silto apmetni, viņa ievēroja, ka zem tā bija pakārtas dzeltenas štrumbantes.

[Roviela]

Plīstošā skaņa izvilināja Aludru no kupejas, kurā meitene bija nolēmusi gulēt kaut vai līdz pastardienai.
Viņa paskatījās pa gaiteņa logiem - tumšs! Vilcienā arī tumšs. Aiztaustījusies līdz priekšgalam, kur pret rozā fonu vīdēja viens siluets, kas tuvāk nākot, izrādījās Endija, meitene pieķērās stopkrānam, mēģinot to noraut. Doma bija - noraujam, atliekam atpakaļ, noraujam un tā tālāk, līdz tiem tur, kas vada vilcienu, ja vispār kāds tur ir, tas apnīk.

[Seratna]

Mailo dusmīgi pamīņājās uz papēdīšiem un tad atgriezās (vai vismaz centās to izdarīt) pirmajā vagonā, pirms tam iegriezdamās vēl pirmajā kupejā un impulsa vadīta, savāca arī dzeltenās štrumbantes, ja vien tās ir savācamas un nekož.

Ja viņai viss izdodas, tad viņa dodas uz pirmo kupeju, kas tai šķiet pievilcīga (tā, kurā sēž Dievgosniņa) un nāk klajā ar paziņojumu: Saldumu tantiņa ir vīrietis!

[Beppo]

Stopkrāns noraušana izrādījās pāri Aludras spēkiem, tas nekustējās ne no vietas.

[Ungaarijas ragas...]

Mošķība, aptieciņas nav, Mirabella nosūkstījās, Klau, jūs abi to vilcienā vazājoties neredzējāt?

Šai brīdī kupejā ievēlās trakā Mailo, no kuras Mirabella instinktīvi pakāpās tālāk.

KO? traka, pavisam traka, izskatījās, ka Mailo šajā, burvjiem ekstremālajā, situācijā zaudējusi pēdējās prāta atliekas, ja viņai tādas vispār kādreiz bijušas.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 02.04.2009 19:59

[Roviela]

Aludra brīdi pētīja stopkrānu. Pirmīt kāds to norāva. Mjā... iespējams, arī tam ir vajadzīga saule vai, vismaz zvaigžņotas debesis. Viņa kārtējo reizi paskatījās pa logu.
Nu labi! Ja neko nevar darīt, tad neko nevar darīt, un atliek iet vienīgi gulēt. Meitene sāka virzīties uz savas kupejas pusi. Tāpat viņa negrasījās kāpt laukā no ejoša vilciena, vai meža vidū, pat nezinot, kur atrodas.

(OOC - man paliek garlaicīgi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Citiem nē? Man izskatās, ka daudzi jau pasen neko neraksta.)

[Ļipa]

Endi, tavs zizlis!
Efijai tā likās gatavā katastrofa. Nav lielāka ļaunuma kā burvim palikt bez sava zižļa. Samulsušu skatienu Efija raudzījās tajā, kas it kā varētu tas būt.
Stulbās, stulbās durvis...
Kraukļnadze sparīgi pa tām iespēra.
Nu, kur var tā neveikties!
Varbūt pataustīt rokturi?
EI, JŪS TUR! ES ARĪ GRIBU STŪūūRĒēēēt!!!
Pēc spēriena sekoja skaļš kliedziens.

[~SweetIrony~]

Endija sašutusi vēroja sava zižļa atliekas, ja apkārt nebūtu cilvēki, varbūt pat viņa sāktu raudāt, tagad tā vietā lai raudātu viņa nikni paskatījās uz nu jau rozā miglas blāķi un dusmās izgrūda veselu gūzmu vārdu, kas sākās ar Merilina apakšbiksēm un beidzās kaut kur pie Jidritvai...

Tas taču bija viņas zizlis, ZIZLIS, tikai padomā, ko viņa tagad iesāks bez zižļa?

Eu, te nav kāda lūka? Mēs varētu mēģināt tā kā vesternos uzkāpt uz vilciena jumta! - Endija visai skaļi noteica, palūkodamās uz Efiju. Mēs tiksim pie tiem sīkajiem ķēmiem un tad tik es viņiem likšu samaksāt par manu zizli. - meitene dusmīgi nobubināja zem deguna.

[Ļipa]

Endij, bet tu esi ģēnijs!
Efija diez vai piederēja pie cilvēkiem, kas baidās no augstuma, bet vai arī no ātruma uz jumta viņa nebaidītos?
Mazākajos gados es vienmēr domāju, ka būtu forši sataisīt pikniku uz vilciena jumta.
Efija nez kāpēc atcerējās un uzlūkoja patstāvīgo Kraukļnagu Endiju.
Tu arī nāksi?
Lai gan kāda starpība - arī ar vienu vienīgu Grifu Endiju bija pat ļoti labi, lai kāptu uz jumta.

[Roviela]

Aludra vēl nebija tikusi līdz kupejai.
- Par kādiem sīkajiem ķēmiem jūs te runājat? - viņa beigās atgriezās atpakaļ un noprasīja.
- Nav te nekādu lūku! Es to jau nopētīju pirms kādām stundām četrām. Ne grīdā, ne griestos. Ja gribat līst ārā, tad manas kupejas logs joprojām ir vaļā.

[Seratna]

ooc: virtuālie hugi Rovielai (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Tā kā aiz durvīm kāds skaļi runājās, tad Mailo pavēra kupejas durvis un ierāva iekšā visas trīs ārā stāvošās meitenes — abas Endijas un Alundru, — klusāk nu! vilcienu ir nolaupījuši mazu bērnu veidolos ietērpušies citplanētieši! Un saldumu tantiņa ir vīrietis! — Mailo triumfējoši parādīja pārējiem dzeltenās štrumbantes, vispirms tās iedodot Mirabellai, lai palaiž pa apli.

Un ko jūs tagad tieksiet, ko? Vagona pēdējās durvis ar nevar atvērt, lai tiktu otrā vagonā, pa logu laukā arī nevar tikt...TU! — Mailo norādīja ar pirkstu uz Mirabellu, — Tu biji izcilniece mikstūrās! Mums vajag sprāgstošu mikstūru! Burvestības darbojas gluži kā parastas abrakadabra, mikstūrām vajadzētu darboties kā nākas..

[Roviela]

Aludra pablisināja acis uz Mailo un iekšķīgi novaidējās. Kādi citplanētieši!
- Un ko ar tām tagad darīt? Pakārties? - viņa nesaprata, taustot štrumbantes.
- Izmantot par virvi, lai kāptu uz vagona jumta?
Viņa padeva štrumbantes tālāk.
- Man ir ideja! Pārmeklējam vagonu. Visas kastes, visus plauktus, visus kaktus, visu. Varbūt atrodas kaut kas, kas izskatās lietojams tagad, kad mūs esot nolaupījuši citplanētieši.

[Ļipa]

Nav lūku? Pēc Efijas sejas izteiksmes skaidri un gaiši bija redzams, ka viņa jutās savā ziņā vīlusies.
Ko darīsim? Skatiens ceļoja no viena smeitene spie otras līdz pastiepās roka un sagrāba abas Endijas, kā arī Aludru. Aludra bija sīkums, bet nu abas Endijas!!! Nē, nē, nē! Tas nebija godīgi!
Klau, tu!
Efija pat nepūlējusies pieklauvēt (pārāk sāpīgs process roku pirkstiem) ienāca iekšā kupejā.
Tu nedrīksti te tā atnākt un vienkārši laupīt manus draugus!
Zizlis nošūpojās Efijas rokās, tomēr tad meitene aprāvās un iebāza to atpakaļ no kurienes ņēmusi. Pietika jau ar vienu pazaudētu zizli. Ja, Mailo būs īsts laupītājs, viņai varēja itin labi arī sist ar kreiso/labo āķi vai kā nu tur bija.

[Seratna]

Mailo nogrozīja acis, viņus nolaupījuši citplanētieši, bet šitā uzskata par laupītāju viņu. Varbūt Mailo bija citplanētietis? Uz brīdi viņa apjuka, bet tad izlēma, ka viņa tomēr neesot citplanētietis, pirksts norādīja uz Efijas zizli — Ar šito tu tagad neko neiesāksi. Tik traumēsi sevi vai .. es negribu, lai tu traumē mani!! — Dzirdot Alundru, Mailo atplauka smaidā — Ecce homo! Lūk, cilvēks! Vismaz kāds prātīgs vārds. Mēs varētu visi reizē pieskarties štrumbantēm un iedomāties, ka gribam mājās vai arī mēs tās varētu publiski sadedzināt, vai arī iesviest ar tām pa miglu. Man ir arī apmetnis saldumu onkulīša! Mailo norādīja uz apmetni, ko bija paķērusi līdzi no kupejas. Meitene kaut kā neaizdomājās līdz tam, ka teorētiski tā ir zagšana.

Uz jumta tikt var pamēģināt caur logu, ja vien logs pēkšņi neaizcirtīsies un nenoskaldīs galvu, tam, kas to cenšas izdarīt. Bet, labi, sāksim ar pārmeklēšanu — Mailo ķērās klāt pie tuvākās (Mirabellas) lādes.

Jēziņ, kas tik tev te nav! Šitas tak ir sprāgstošs.. — Mailo divos pirkstos bija pacēlusi kādu dīvainas substances vielu.