Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[~SweetIrony~]

Endija pārsteigti skatījās uz vietu, kur vēl nesen atradās kakao pleķis, burvestība bija nostrādājusi, viss it kā bija kārtībā, bet ja tagad burvestība strādāja, tas kāpēc Efijai tā neizdevās pirms tam, Endija nogrozīja galvu, - laikam jau tā migla tiešām traucēja mūsu maģijas izpausmēm.

Meitene palūkojās uz ainavu aiz loga un sāka prātot kā ldiez lai pavada atlikušo braucienu, tas taču tomēr bija pēdējais.

Ko tu darīsi tagad, pēc skolas? Endija uzrunāja Efiju.

[Ļipa]

Oho, lieliski!
Tā vien niezēja rokas, lai arī Efija atkārtoti izmēģinātu savas spējas burt. Viņa nekad nebija bijusi labāko Kraukļnagu skolnieču galā, tomēr burt taču tā kā mācēja, ja jau no skolas laukā bija izlaista.
Ai, labi, vai nav vienalga. Slinkums bija lielāks par ziņkārību un zizlis tika ielikts atpakaļ tai vietā, kur to glabāt likās visērtāk.

Es?
Tas bija visbriesmīgākais jautājums, kuru varēja uzdot.
Ja, godīgi es īsti nezinu! Patiesībā ir briesmīgi pabeigt skolu un tā arī īsti nezināt savu nākotnes mērķi, jo sevišķi tāpēc, ka liela daļa apkārtējo to zin!
Var jau būt, ka tā lielā daļa tikai izlikās, ka viņiem ir zināms, kas viņi būs.
Un, tu?
Vai esi jau kaut ko izlēmusi?[/B]
Līdz šim viņas abas šķiet bija izvairījušās no šādiem tematiem.

[~SweetIrony~]

Nu jā, ja man pašai būtu kādas idejas, tad es tev droši vien nejautātu. Vēl īsti nevaru saprast uz kuru lauciņu labāk tēmēt, domāju, ka tagad padzīvošu Londonā kādu laiku un varbūt radīsies idejas..

Endijas vecāki, protams nebija sajūsmā par meitas neizlēmību, bet meitenei vienkārši bija grūti izdarīt izvēli, tāpēc šobrīd vieglāk bija pavērot visu, tā teikt, no malas.. svarīgu un ne tik svarīgu lēmumu pieņemšanu Endijai bija paradums atlikt uz vēlāku laiku.

Dīvaini, ka tik daudz jauniešu vēl nebija izvēlējušies ko darīt nākotnē, tomēr 17 gadu vecumā būtu jābūt gana pieaugušam.

[Ļipa]

Nu, jā... laikam...
Viņi tikai brauca un brauca, un brauca, bet tā jau laikam bija vienmēr, kad brauca. Savādi, nemaz nelikās, ka šī būtu pēdējā reize garajā braukšanas maratonā, kas bija atkārtojies gadu no gada.
Man liekas, ka līdz rudenim es jau zināšu, ko vēlos. Vienkarši šobrīd es skaidri zinu, ko nevēlos, piemēram, es nekad nestrādāšu slimnīcā vai nekļūšu par aurori. Toties iespējams man patiktu jaukt mikstūras, jo tā sajūta, kad nezini vai kaut kas sprāgs ir varena!
Blīkš! Un tavas laboratorijas vairs nav. Vai arī virtuves.

[~SweetIrony~]

Mmm.. jā mikstūru pasniedzējam, man šķiet bija baigais zobs uz mani... man drīzāk varētu padoties kaut kāda rūnu tulkošana, bet tā ir tāda visai garlaicīga nodarbe. Endija skaļi prātoja.
Varbūt Londonā ir kāds karjeras izvēles centrs, kur var aizpildīt kaut kādus testus un uzzināt sev piemērotāko profesiju, bet varbūt pietiek vienkārši ar kādu burvestību?

Lai vai kā, laika vēl bija pietiekami daudz, lai kaut ko izdomātu.

[Beppo]

— Nezinu. Vilciens brauc, tev ar to nepietiek? Tev padomā ir vēl kāds muļķīgs jautājums vai arī jūs tomēr netraucēsiet mums? — atbildēja skuķis. Abi pārējie bērni neko neteica, viņi pat neskatījās uz ienācījiem, bet truliem ģīmjiem blenza ārā pa logu.

Tikmēr migla jau atkal bija itin bieza. Visā vilcienā bija ļoti auksti, vien pa atvērtajiem logiem plūda iekšā kāds nebūt siltums. Tiesa, mitrums arī.

[Mattiass]

Citiem vārdiem, Lielbritānijā samērā normāli laikapstākļi.

— Varētu padomāt, ka aukstuma avots ir tepat vilcienā… — Daniels noteica.

Nu ja, burvju vilciens. Kondicionieru nav. Bet apkure…? Laikam kāds būs to palaidis atpakaļgaitā.

— Izslēdziet kāds saldētāju!

[Džea]

Jā, lai gan nezinu vai muļķīgs. Jūs zināt kā ieslegt apkuri.
Endija pasmīnējusi jautāja. Šie bērni nebija no pieklājīgajiem. Taču aukstums nebija no tiem jaukākajiem pavērsieniem brauciena laikā.
Paklau, kopš kura laika vilciens brauc pats?
Viņa jautāja, pagriezdamās pret pārējiem, kas vel atradās gaitenī(ja atradās)

[Roviela]

Aludra bija atvērusi logu. Viņa laimīgi nopūtās, jo āra gaiss bija silts un par spīti mitrumam visai svaigs.
Meitenei bija slinkums celties. Viņa laiski zvilnēja kupejas stūrī pie loga un tikai ieklausījās, kas jauns notiek gaitenī. Itin kā nekas īpašs nenotika.

[Beppo]

Neviens klātesošajiem nepaspēja vēl atbildēt, sīkais skuķis pasteidzās pirmais:
— Jūs taču esat burvji. Parūpējaties par siltumu paši. Un tagad pietiks.
Tie, kas bija ienākuši pa izlauzto caurumu sienā tenteriski izstreipuļoja atpakaļ, pašiem tā arī nesaprotot, kas īsti notika, jo fiziski neviens viņiem roku nepielika, un zizli neviena bērna rokās ar nemanīja. Ko sīči darīja tālāk, ieraudzīt iespējams nebija, jo caurumā savērpās tāda kā pelēka migla, kas stingri turējās bijušās sienas robežās un tālāk vilcienā neieplūda.

[Ungaarijas ragas...]

Mirabella sāji pasmaidīja par Daniela teikto. Saldētāju, kā tad.

— Varētu padomāt, ka mēs ceļojam cauri pasaulēm, re migla, esam vienā pasaulē, re, atkal migla un esam nākamajā, — meitenei bija auksti, un viņa priecājās, ka nebija novilkusi savi silto apmetni, tiesa, tas nemazināja īgnuma uzplūdu.

Taču bija interesanti, vai atkal uznākusī migla traucēja burties? Un meitene pielietodama burvju nūjiņu, mēģināja padarīt gaisu siltāku.

[Seratna]

Mailo ar neslēptu apbrīnu vēroja vilciena vadītājus. Tas atsauca atmiņā kādu sen lasītu stāstu..atmiņas..sajūtas. Bet tas viss bija tik izplūdis, ka Mailo īsti nespēja saprast, no kurienes tieši nāk šīs atmiņas un domas.

— Nu ir ziepes. Man ir aizdomas, ka avārijas krāna noraušana arī nepalīdzēs.. Nošķituma burvestība.. Neizskatās. Te pie lietas varētu būt kāda daudz senāka maģija.. Lai nu kā..par ļaunu nenāks.. Finite! — meitene skaļi un skaidri izteica burvestību, pavērsusi zizli pret caurumu, kam absolventi vairs cauri neredzēja.

Finite

[Pūķēns Sāra]

Elizabete baudīja ainavu aiz logu un gaisotni šai pus loga, bet aukstums atkal visu maitāja...

-Ceru, ka tava ideja ir nepareiza,- Elī nomurmināja pēc otras meitenes sacītā.

Nedaudz patraucējot sev klēpī guļošo Danielu, viņa no jakas kabatas sadabūja zizli un divas reizes to pamāja uz savas lādes pusi, kas atradās virs Mirabellas. Vienu reizi, lai lāde atvērtos, otru reizi, lai no tās pie viņas atlidotu apmetnis. Nebija vajadzība skaļi saukt burvestības, ja vismaz no sestā gada tika mācīts izmantot burvestības bez vārdiem.

[~SweetIrony~]

Endija pievērsās logam, jau atkal aiz tā redzama bija vien balta migla un līdz ar to arī kupejā pēkšņi bija atgriezies aukstums, tāds, kas stindzināja līdz kaulam un Endijai nācās vien ciešāk savīstīt šalli ap kaklu. Ārprāc, es laikam tūlīt ņemšu dūraiņus, Endija drebinādamās noteica un paslēpa rokas mantijas kabatās, Man tik ļoti riebjas salt... tiešām man brīžiem šķiet, ka es dzīvoju neīstajos platuma grādos, apžēliņ, ir taču vasara!
Kaut arī meitene centās saglabāt mieru un necelt paniku par notiekošo, tas viņu tomēr manāmi satrauca, jo salšana bija viena pagalam nepatīkama lieta, un tā kā meitene nebūt nevēlējās savu pēdējo braucienu no Cūkkārpas atcerēties ar salšanu vilcienā, viņa sataustīja mantijas kabatā zizli, un centās atcerēties kādu piemērotu burvestību.
Uz brīdi šķita, ka ausktums būs sasaldējis arī domājamo aparātu, bet pēc īsa brīža Endija izvilka zizli un klusi izmēģināja burvestību, kurai vajadzētu uzburt mazu ugunskuriņu, nez vai vilcienā tas ir atļauts, bet ļaunāk par demolēšanu gan jau nebūs..

Šo rakstu rediģēja ~SweetIrony~: 09.03.2009 23:59

[Beppo]

Pēc Mirabellas burvestības gaiss kupejā tiešām kļuva nedaudz siltāks, par kādiem grādiem trim (pēc Celsija, pēc Celsija), tomēr drīz vien kupejā atkal kļuva tikpat auksts kā iepriekš.

Elizabetes zižļa mājiens, kam bija paredzēts atvērt lādi, nogāza to no plaukta uz grīdas. Vāks bija atvēries pārāk strauji, tik strauji, ka smagā lāde zaudēja līdzsvaru. Nokrītot tā izraisīja varenu būkšķi, kas iztrūcināja Danielu. Puse Elizabetes mantiņu tagad bija uz kupejas grīdas.

Arī Endijai no burvestības nekas nesanāca. Tā vienkārši nenostrādāja.

Vilciena priekšgalā pēc Mailo burvestības nenotika nekas. Vārda tiešākajā nozīmē nekas. It kā Mailo būtu izteikusi nevis burvestību, bet gan Ābols!, piemēram.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 10.03.2009 12:01

[Pūķēns Sāra]

Redzot burvestības iznākumu, Elī klusu, bet trekni nolamājās. Pietiekami trekni, lai cilvēki, kuri nebija redzējuši Elizabetu dusmojoties, pārsteigumā ilgi uzlūkotu viņu.
Atvainodamās uzlūkojot Danielu, viņa piecēlās un sāka vākt kopā izkritušās mantas. Še nu bija krietnais laiciņš, kurš tika veltīts lādes sakārtošanai.
Lielākai daļai mantu esot atpakaļ lādē, Elī apstājās un izstaipījās, kad nolēma nedaudz paeksperimentēt. Vienu reizi viņa pamāja kādas grāmatas virzienā, buramvārdus izsakot prātā. Burvestības mērķis bija vienkārši grāmatu atgriezt lādē. Otru reizi mājiens bija veltīts citai grāmatai, šoreiz buramvārdus izsakot skaļi.

[Seratna]

Mailo smaidīja kā maija saulīte un dīdījās no vienas pēdas uz otru. Galu galā, ne katru dienu nācās redzēt šādu maģiju. Tas bija vienkārši pārsteidzoši vārdos neizsakāmi fascinējoši A-P-B-R-Ī-N-O-J-A-M-I!

Meitene piebāza pirkstu pie miglas un ja tā viņai nedod gatera cienīgu elektrības triecienu, tad cenšas tajā ieiet.

[Roviela]

Aludra laiski snauduļoja kupeja stūrī. Viņa bija labi sasegusies, bet logs bija vaļā, un mazliet siltuma kopā ar miglu arī viņa dabūja. Meitene nolēma nemēģināt burties, kamēr te ir tā migla. Tāpat nekas nesanāks.

[Džea]

Interesanti, vai viņiem kāds ir mācījis manieres?
Endija norūca, tiklīdz bija atjēgusies no šoka. Kaut kas te nebija kārtībā. Kopš kura laika vilciens brauca pats un mazi bērni spēja šādi burties, ja vienīgi šie mazie bērni nemaz nebija mazi, bet gan par tādiem izlikās?
Sapratusi, ka migla neļauj burties, Endija ar interesi vēroja, kā Mailo darbojas

[Mattiass]

Daniels neapmierināts piecēlās. Kas tas tagad par sviestu, kas tagad notika? Elī nebija tik slikta buroties, to Daniels zināja. Kaut kas nebija kārtībā — burvestības darbojās, bet ne tā, kā paredzēts. Tas varēja būt bīstami.

Viņš atkal palūkojās gaitenī.

— Vai kāds ir ticis tai nolāpītajā lokomotīvē?