Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Massacre]

Dejas skaistumu izjauca viena pavisam nejauka lieta - aukstums. Vilcienā bija kļuvis vēl aukstāks, siltuma burvestība likās smieklīga, ja tā jāatjauno tik sasodīti regulāri un pat Stefana tuvums nepalīdzēja vairs. Svāfa nodrebinājās.
"Man nepatīk to ierosināt, bet es domāju mums abiem jāsaģērbjas siltāk. Neizskatās, ka mūsu galapunktā pēkšņi izrādīsies karsti."

[Roviela]

- Kas tev notika? - ievaicājās Aludra, kas kaut ko tādu jau puslīdz bija gaidījusi.
- Skaidrs. Burties nevar. Puiši, - viņa vērsās pie palīgiem, - demolēšana tiek atlikta līdz brīdim, kad atkal varēs burties. Paldies par gribēšanu palīdzēt!
Aludra nosūtīja puišiem gaisa skūpstu, skatoties uz glītāko no tiem, tad pagriezās un devās atpakaļ uz savu kupeju. Tur viņa izvilka no lādes silto apģērbu, iekārtojas uz dīvāna ar visām kājām, labi apsedzās, katram gadījumam noliekot sev blakus vēl pāris apģērba gabalus, lai nav pēc katra jārāpjas laukā no ligzdiņas, un grasījās pagulēt. Ja neko darīt nevar, tad viss noskaidrosies, kad vilciens kaut kur kaut kad apstāsies. Pēc brīža viņa jau mierīgi šņākuļo.

[Malduguns]

Stefanam aukstums īpaši netraucēja, tomēr viņš Svāfai par prieku uzvilka jaku un aizvilka rāvējslēdzēju. Ne līdz galam, bet tā, lai jaka neplivinātu atvērtus stūrus.
-Zini, varbūt izlienam palūkot, kas īsti notiek pārējā vilcienā. Vabrūt viņi kaut ko zin,-puisis ierosināja, pagaidot, kad Svāfa uzvelk kaut ko siltāku un pēc tam saņemot viņas plaukstu.

[Massacre]

Svāfa nolūkojās kā Stefans uzvelk jaku un pati pa to laiku pie sevis nemanāmi pasmīnēja. Piegājusi klāt savai lādei, viņa bez liekas vilcināšanās novilka kleitiņu, paliekot tikai apakšveļā, uzvilka cieši pieguļošas džinsu bikses, kas viņai piestāvēja perfekti, kā arī it kā parastu T-krekliņu, kurš izskatījās uz viņas pārāk labi, lai to varētu dēvēt par parastu un siltu, baltu džemperi ar lielu apkakli un garumā līdz puslielam. Tā kā aukstapēdenes visam šism klāt piemerotas nebija, viņa uzvilka zābakus ar siltu oderi un paņēma savu zizli pa rokai. Visu to viņa darīja mierīgi un nesteidzoties, pie sevis joprojām nemanāmi smīnot, un tikai tad bija gatava sekot Stefana ierosinājumam.

"Jā, dodamies." viņa piekrita un un gaidīja, kad puisis pats izlems iet ārā no kupejas un Svāfa sekos.

[Džea]

Es nezinu.. Tas.. Tas zizlis. Kautkas te nav kārtībā
Endija apjukusi nomurmināja. Tas, kas pirmīt bija noticis, tas bija liels šoks pašai Endijai. Ko tādu no zižļa puses, kurš godam bija kalpojis visus šos septiņus gadus, viņa nebija gaidījusi. Tas patiešām nozīmēja to, ka burties nevar. Savādāk dabūsi ko vairāk par roku tirpšanu un nelietojamu zizli. Meitene saprata, ka prātīgākais šobrīd būtu doties atpakaļuz kupeju, tādēļ viņa nedroši paņēma zizli, cerot ka tas būs normālā stāvoklī.

[Malduguns]

Kad Svāfa tik viegli atbrīvojās no drēbēm, Stefans nedaudz kautrīgi aizgriezās. Viņš nebija radis pie tik ļoti brīvas gaisotnes.
-Iesim?-Stefans vaicāja, kad bija ar vienu acs kaktiņu pašķielējis, vai Svāfa ir apģērbusies. Pēc brīža puisis atgrūda vaļā kupejas durvis un kpā ar Svāfu izgāja gaitenī.

[Ungaarijas ragas...]

Mirabella slēpdama smīnu visu šo laiku nolūkojās kā apsviedīgā kraukļnadze Aludra visus izrīko. Kad nu beidzot viņa meta tam mieru, Mirablla paraustīja plecus un aizdevās paviesoties kupejā, kurā bija patvērušies Daniels un Elizabete.
Iegājusi kupejā, viņa bezceremoniāli noslīga uz pretējās sēdekļa, pavīpsnājusi par abiem mīlas balodīšiem un noteica:
— Viņi aplauzās, burvestības dara nepatīkamas lietas, un neviens tā arī nesadomāja izmantot tavu ģeniālo ideju, Daniel. Parāk pieraduši pie burvestībām, lai gan… — Mirabella maigi noglāstīja savu zizli, — …jāatzīst, ka šitā burvju nūjiņa ir atkarību izraisoša.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 16.02.2009 20:33

[Seratna]

Mēs esma nolaupīti! — Mailo dīdījās kā bērns un priecīgi berzēja plaukstiņas. Šis nav pareizais maršruts. Pa ceļam nav šitādas egles. Mēs esam nolaupīti! Beidzot kaut kas interesants! — izskatījās ka elšpūte septiņus gadus bija gaidījusi kādu, kas viņu nolaupa. Acis spulgoja, vaigi ziedēja un vispār.. Mailo šķiet jutās savā elementā.

Mēs varētu taisīt plakātus un līmēt pie logiem — "Palīgā!" "Mūs nolaupīja!"..

[Pūķēns Sāra]

Par laimi saldumu tantiņa nebija stīva riebekle un bija panākusi pretī, lai paņemtu Elizabetes doto naudu, par ko meitene bija pateicīga vecajai sievai. Nu negribējās viņai tramdīt jaunekli, kurš bija ielicis galvu viņas klēpī un vecā dāma to par laimi saprata.
Nolikusi šokolādes tāfelītes tā, lai Daniels tās bez problēmām varētu satvert, viņa mierīgi malkoja silto šķīdumu no glāzes. Lieki teikt, ka tās saturs arī tika piedāvāts puisim, kuram galvenokārt tas tika pirkts.

Ienākot Mirabellai, Elī tai valtīja īsu smaidu, kad piedāvāju nedaudz šokolādes, kuru pati bija iesākusi maziem gabaliņiem ēst, atstājot puisim sev klēpī krietnu daudzumu siltā dzēriena.

[Laululintu]

Ak viņa mani taisās ignrēt? Moda pie sevis dusmojās, kad tumšmate viņai neatbildēja. Nē, tā jau nu tas neies cauri.
— Moda tagad laikam būtu to cilvēku sarakstā, kuriem nav vērts pat atbildēt? — viņa skaļā balsī sarkastiski noprasīja meitenei, kas gluži kā sajukusi vārījās par kaut kādiem plakātiem.

Šo rakstu rediģēja Laululintu: 16.02.2009 22:37

[Massacre]

Svāfa sekoja Stefanam gaitenī un lūkojās kas tad te nu apkārt notiek un vai kādu aiz piedurknes nevar noķert un pajautāt. Izklausījās, ka gan jau pa šo kņadu ir noskaidrots, kāpēc te ir auksts un kur viņi dodas.

[Mattiass]

— Tā gan, — Daniels jautri atzīmēja un pacienājās.
— Man gan šķiet, ka tai Cūkkārpā atkarību nenovēršami ieaudzina.

[~SweetIrony~]

Endija vien nogrozīja galvu pēc Efijas atbildes par Kraukļu Endiju, žēl, kopā taču jautrāk, vai varbūt arī nē? Nez kāpēc meitenei šķita, ka otra Endija parasti ir visai īdzīgā noskaņojumā, kad tuvumā bija viņa, nu ja, bet varbūt tās bija tikai iedomas, un vispār Endija bija pārliecināta, ka viņai ir bijis visforšākais izlaiduma gads skolas vēsturē.

Meitene sekoja Efijai un iegājusi kupejā pārsteigti vēroja, kā tik pat kā nekas nemainījās pēc Efijas burvestības. Oj, šito izmazgāt būs pagrūti..
Te tiešām notiek kaut kas savāds - laukā migla un skujkoki arī burvestības vairs neizdodas.. A ja nu mēs kļūstam par vientiešiem?

Endija reti iedomājās par to, cik grūta dzīve bija vientiešiem, vai vēl sliktāk, niekkalbjiem, kas nespēja pielietot maģiju, tas nozīmēja visu darīt pašam, bet no otras puses arī vientiešiem bija sava maģija, kas saucās elektrība un ar to varēja izdarīt pusi darba cilvēka vietā.



Šo rakstu rediģēja ~SweetIrony~: 17.02.2009 01:48

[Ļipa]

Nesapratu...
Efija pārlika zizli otrā rokā, lai pakratīto to, kas tā kā notirpa, tā kā nē. Mēģināt vēlreiz?
Varbūt, ka man vienkārši saplīsa zizlis?
Kraukļnadze nepārliecinoši ieminējās. Tad viņa iedzēra vēl malku siltā dzēriena un paņēmusi zizli zižļa rokā izmēģināja „tīro” vēl vienu reizi.

[Seratna]

Moda pirmoreiz bija paslīdējusi elšpūtes uzmanībai garām. Tomēr šitā jau paslīdēt garām nevarēja. Mēs esam nolaupīti! Moda saņēma sev veltītu gavilējošu izsaucienu.

[~SweetIrony~]

Endija noskatījās kā draudzene vēlreiz izmēģina burvestību, kaut gan viņai bija zināmas aizdomas par iznākumu.
Varbūt vaina nav zizlī, bet vsā vilcienā, tā vienkārši taču zizlim nevar pazust maģija, un arī no ārpuses tas izskatās visai normāli. Endija domīgi noteica un iekārtojās krēslā, turpinādama dzert karsto dzērienu, kas kaut arī pavisam nedaudz, tomēr sasildīja. Endija sāka ilgoties jau pēc nākamās krūzītes karsta kakao. Vai nu mēs pārdzersimies kakao, vai arī nosalsim ..

[Laululintu]

Moda tikai varēja brīnīties par meitenes dīvaino uzvedību - nepārprotamo sajūsmu un diezgan idiotiskajiem izsaucieniem.
— Jā, jā, to mēs jau dzirdējām, — Moda nedaudz, tikai nedaudz izsmējīgi novilka. — Interesanti, kā tu tik labi to vari zināt?
Tad viņa vērsās pie pārējiem, kas vēl bija pie neatveramajām durvīm: — Varbūt tas ir kāds negaidīts pārbaudījums no pasniedzēju puses? Tā teikt, pārbaude, vai esam gana iemācījušies? It kā ar S.Ē.R.G.I.iem nepietiktu, — Moda nepatikā nodrebinājās, atcerēdamās briesmīgos gala pārbaudījumus.

Šo rakstu rediģēja Laululintu: 17.02.2009 21:17

[Seratna]

To saprastu katrs, kas paskatītos laukā pa logu, — Mailo gluži kā mazam bērnam skaidroja Modai. Egles, migla..Savu mūžu te nekas tāds nav bijis!

[Laululintu]

— Bet tāpēc jau tā nav uzreiz nolaupīšana, — Moda iebilda. Un, pat ja tā būtu, tad kaut kādi plakāti jau nu neko nepalīdzēs.

[Beppo]

Vilciena priekšgalā.

Endijas Demolētājas zizlis bija pilnīgā kārtībā, un arī roka ātri vien atgāja. Aš nepateiksi, ka pirms brīža kāda burvestība nebūtu izdevusies, tā vien likās, ka varētu mēģināt vēl.

Beidzot arī Mailo kāds pievērsa uzmanību.
— Nu paklau, ārā ir tāda migla, un tu apgalvo, ka tieši šitādu egļu pa ceļam nav? — Pīters likās visai ieinteresēts, — Eu, Stjuart, mūs ved uz Ziemeļpolu laikam!

Tāpēc ir jāuzlauž šitās durvis, — Stjuarts atņurdēja, — ja ne ar burvestībām, tad ar kāju jāizsper. Jāparunā ar mašīnistu.

— Vispirms tomēr ar burvestībām, —Pīters nepiekrita, — tātad, visi reizē, jūs arī meitenes, vēršam zizļus pret durvīm un Dragājies! pēc tam, kad es būšu noskaitījis uz trīs. Ja nesanāks, pieaicināsim vēl kādu.

S&S

Gaitenī pa gabalu rēgojās saldumu tantiņa, bet visādi citādi pirmītējā burzma bija norimusi, vien pašā priekšā varēja manīt jauniešu pulciņu par kaut ko dzīvi diskutējam.

E&E kupejā

Efijas otrais tīro arī nenostrādāja. Meitenes roka visā garumā notirpa tik ļoti, ka pirksti neviļus atlaidās un zizlis nokrita uz grīdas.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 18.02.2009 22:55