Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Mattiass]

— Paklau, ko šis te viss vispār nozīmē? — Simons pievērsās putniņam, — Kāda jēga mani te turēt septiņus gadus, un tad vēl atvilkt baru ar šiem?

[Roviela]

Endrjū arī satrūkās.
- Kas runā? - viņš visai piesardzīgi pavaicāja.
- Ja tā labi padomāju, tad gluži tā nebija - ja tajā spogulī ieskatījās, tad attēls izkāpa ārā, bet īstajam cilvēkam nekas ļauns nenotika. Vai tāds variants nebūtu pieņemam[āks? Mums - noteikti! Vai ari jūs, - puisis nezināmo uzrunāja ļoti pieklājīgi, - runājāt par pirmo ideju - atrast spoguli, kurā viss izskatās tā, kā izskatās, protams, spoguļattēlā, bet citādi - tāpat?

[essy]

Nē, es tomēr negribētu, lai kāds mans dubultnieks, turklāt bez sirds, klīstu apkārt pa pasauli, Amanda noskurinājās. Bet kas šeit runā? viņa izbiedēti pavērās uz Endrjū. Drošības pēc viņa pievirzījās puisim tuvāk un pieķērās tam pie rokas. Ja nu kas!

[Ungaarijas ragas...]

Amanda un Endrjū.
Runātājs atradās šikā spogulī, kas bija taisīts pēc labākajām mūsdienu modes tradīcijām. Endrjū pretī vērās viņa paša spoguļattēls tērpts ideāli pieguļošā melnā uzvalkā, baltā kreklā ar asinssarkanu kaklasaiti, mati pieglauzti ar amtu želejas palīdzību un aizmugurē saņemti astē. Tiesa seja un staja pauda saltu valdonību un lepnību.
— Es runāju par iespēju apmainīties vietām, — spoguļa Endrjū vēsi noteica un nopētīja Amandu, tā, ka viņa varēja uz savas ādas ganrīz vai sajust, ko nozīmē durstīgs skatiens.

Simons un Sigvards.
— Atvaino, tu biji kļūda, — putniņš novidžināja, — viņi savukārt ir topošie kļūdu likvidētāji. Un mēs nezinājām, ka tu te esi.
Putniņš likās satraucies un vairs īsti nepievērsa uzmanību tam, kā ko pasaka.

[Roviela]

- Piedod, man pagaidām negribas apmainīties vietām, - Endrjū ļoti pieklājīgi atbildēja ne-tik-ļoti-savam atspulgam spogulī.
- Es itin nemaz neizskatos tā kā Tu, nekad nevelku tādus uzvalkus un nevalkāju sarkanas kaklasaites - nav ne mazākās vēlēšanās, lai nejēgas mani saukātu par sociālistu! - un meitenes priecājas par to, ka man ir lokaini mati, nevis par pieglaustiem gludiem, tiesa, astē es tos mēdzu saņemt. Bet tas arī ir vienīgais, kas mums ir līdzīgs. Un ko tad Tu darītu, kad tiktu laukā?

[kukainis ragaini...]

Sigvards piesēda turpat pie ugunskura un drūmi pētīja caurumus savā jakā.
Nu, un ko tālāk? Viņš nīgri jautāja, Sīkais ko tu tur teici, topošie kļūdu likvidētāji? Ejiet ````t, es tikai gribēju būt muižas pārvaldnieks, un tagad es gribu tikai tikt prom no šī ````ā dārza. Vai tu nezini, kā to var izdarīt?

[Mattiass]

— Mierīgāk, Sigvard, — Simons nosmīkņāja, — Vai tad tu neredzi, kāda augsta persona ar mums runā?

— Bet jā, kā tikt ārā no šī dārza?

[essy]

Lai arī cik spics izskatītos Endrjū spoguļattēls, Amandai labāk patika dzīvais, īstais Endrjū. Pavērusi muti, lai sāktu teikt, ka viņai negribētos, lai puisis mainās, sieviete apklusa. Jo Endrjū jau bija sācis runāt. Tik vien kā pastiepa roku uz viņa pusi. Endrjū, labāk nemainies. Man tu patīc labāk šāds, nevis tik...nolaizīts, viņa čukstēja puisim, ar acs kaktiņu pašķielējot uz spoguļattēla pusi un cerot, ka tas nedzird viņas sacīto.

[Ungaarijas ragas...]

Amanda un Endrjū.
— Es? — spoguļattēls iedomīgi sarauca uzacis, — Nepārprotami kaut ko daudz labāku kā tu, piemēram, aizvestu savu dāmu uz restorānu.
Endrjū spoguļattēls paskatījās sāņus un tad tur parādījās meitene garā asinssarkanā vakarkleitā (neapšaubāmi kaklasaites krāsai pieskaņotā), mati bija saņemti augstā elegantā copē, ap kaklu rotājās izsmalcināta zelta kaklarota. Vienīgi briļļu nebija. Acīmredzot Amandas spoguļattēls lietoja kontaktlēcas.
— Endrjū, tu kā vienmēr esi tik apburošs, — Amandas spoguļattēls nožūžoja savam partnerim un tad uzmeta šķietami izbrīnītu skatu īstajai Amandai, — Amanda, dārgā! Vai tu esi pārliecināta, ka iepērcies īstajā veikalā?

Simons, Sigvards un Sāra.
Putniņš uzbužināja spalvas, šķietami nevērīgi palaida gar ausīm Simona piezīmi, tad apcerīgi uz viņiem paskatījās: — Hmm, nu tādā pat veidā, kā divi no jums jau izdarīja. Īstajā veidā nogādājot salamandras mājās.
Tad, it kā būtu pateicis krietni daudz par daudz, putniņš uzspurdza gaisā un aizlidoja prom.

[Roviela]

Endrjū sāka smieties. Viņš smējās, un tā, ka bira asaras un vajadzēja saliekties viduklī.
- Nu vai ziniet! - viņš elsa, - Kaut ko tādu! Nē, to jūs variet organizēt savā starpā un neatkarīgi no mums. Un uz restorānu es viņu uzaicināšu tad, kad kāds restorāns būs pieejams tuvumā. Te, ziniet, nav neviena. Ir tikai skaists dārzs, spoguļi, puķes un tauriņi.
- Amanda, - viņš, slaukot smieklu asaras un mazliet nomierinājies, uzrunāja sievieti sev blakus, - es patiešām tevi uzaicinu uz restorānu tad, kad tiksim no šejienes laukā. Uz to restorānu, kādu Tu izvēlēsies, bet izvēlēties drīksti jebkuru, kāds vien pasaulē ir.

Tad atkal pievērsās spoguļattēliem.
- Nē, es ar jums nemainīšos. Kāpiet vienkārši paši ārā un darit tā, kā vēlaties. Jauni attēli uzradīsies tad, kad mēs ar Amandu atkal paskatīsimies spogulī. Vismaz tā tajā filmā bija.

[kukainis ragaini...]

Īstajā veidā nogādāt salamandras mājās? Ko tas nolāpītais lidonis ar to domāja? Un vispār, lai viņš iet ieskrieties. Ar smagajiem zābakiem Sigvards pamatīgi iespēra pa vienu no ugunskura malai tuvāk esošajām pagalēm, it kā lielais sārts būtu vien pāris pagaļu lielumā un viegli izspārdāms.

[Mattiass]

Simons palika, kur bijis, un ar manāmu interesi vēroja Sigvarda darbības.

[essy]

Godīgi sakot, Amandai savs atspulgs nepatika. Pārāk grezns. Turklāt zelta rotaslietas nebija viņas gaumē. Bet nu, pieklājības pēc, sieviete pamāja savam atspulgam un sacīja, lūpas pavērusi mākslīgā smaidā: Dārgā, es priecājos, ka neiepērkos tajā veikalā, kurā acīmredzot iepērcies tu. Galu galā vakarkleitu nēsāt pa dienu nav labais tonis.

Restorāns? Kopā ar Endrjū? Tas nozīmē randiņu! šaudījās pa Amandas galvu. Uz restorānu? Ar Tevi kaut uz pasaules malu, manu bruņiniek! Amanda pakniksēja. Domāju, ka vēlāk varēsim norunāt precīzāk, kad šie abi un viņa pamāja uz spoguļattēlu pusi, vairs netraucēs. Cerams, ka viņi mums līdzi nenāks. Amandai nepavisam negribējās, lai viņiem ar Endrjū pievienojas viņu spoguļu kopijas. Tās šķita pārāk saltas un augstprātīgas.

[Ungaarijas ragas...]

Endrjū un Amanda.
— Zini, ja jau mēs to varētu, tad sen jau būtu izkāpuši, — Endrjū spoguļattēls noteica ar tu-nu-gan-esi-neapķērīgs intonāciju.
Tikmēr Amandas spoguļattēls, smaidīdams kā kobra, kas ieraudzījusi peli, nožūžoja: — Ko lai dara, ka tu esi tik netaktiska, ka uzbāzies citiem nelaikā.
— Jā, diemžēl, mums jākavē jums sabiedrība, kamēr vien te tupēsiet, — Amandas spoguļattēls garlaikoti izmeta Endrjū virzienā, kamēr viņa spoguļattēls pasmīnēja, — Toties mēs varam izdarīt lūk ko!
Viņš pastiepās aiz spoguļa malas un izvilka no turienes baltu, garu sermuļādas kažoku, ko palīdzēja uzvilkt Amandai, tad pastiepās vēlreiz un paņēma tumšu mēteli, ko uzvilka sev mugurā.
Īstā Amanda un īstais Endrjū sajuta vēsumu, kas plūda no kreisās puses.

Sigvards, Simons, Sāra.
Uguns neapmierināti iesprakšķējās un gaisā uzvijās dzirksteļu šalts, apbirdinot visas trīs pie ugunskura stāvošās personas.

[Roviela]

Endrjū nevilšus paskatījās uz to pusi, no kurienes nāca vēsums. Pagaidām viņam auksti nebija - mugurā bija jaka. Mazliet apdegusi, bet tas nekas.
Kas tur ir?
Vai tauriņi un puķes nenosals?

[Ungaarijas ragas...]

Endrjū.
Pa kreisi aizvijas tā taciņa, pa kuru abi ar Amandu gāja. Izskatās, ka tālāk dārzā kaut kas starp krūmu zariem vizuļo.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 09.01.2009 14:21

[essy]

Ak nu atvaino, ja iztraucējām nelaikā Amanda atbildēja spoguļattēlam. Viņas garastāvoklis bija sabojāts. Skumīgi paskatījusies apkārt, viņa sajuta vēsumu. Vai tā būtu ziema? No kurienes?

[Roviela]

- Paskaties, tur! - Endrjū rādīja ar roku.
- Ejam apskatīties, kas tas ir. Sniegs? Bet no kurienes?
Spoguļattēliem viņš vairs nepievērsa nekādu uzmanību. Vienbrīd gan ieskatījās vienā citā spogulī cerībā ieraudzīt tur sevi, kas sauļojas. Lūk, tāds spoguļattēls tagad noderētu.

[essy]

Amanda pavērās Endrjū rādītajā virzienā. Ejam gan! Pagriezusies un soļojot uz to pusi, viņa domās pārcilāja somas saturu, prātojot, vai tikai nebija ielikusi kādu šalli.
Varbūt kaut kur tur mūs sagaidīs skapis ar kažokiem vai kādi atsevišķi uz zariem pakarināti kažoki. viņa nu jau pasmaidīja. Domāju, ka dārza saimnieces mums nosalt neļautu. Vai ne?

[Roviela]

- Ceru, ka nē, vismaz neko tik traku līdz šim viņas mums nav piedāvājušas, - puisis pasmaidīja.
- Mēs varam pameklēt spoguli, kurā mūsu attēli ir jaukiņi un sauļojas. Tad, iespējams, silts paliks arī te. Ka tikai puķes un tauriņi nenosalst! - viņš raizējās.