Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[essy]

Nezinu, man būtu bail kļūt neredzamai. Neredzēt sevi - tas šķiet baisi! Es taču vēl esmu redzama, ko? Amanda satrūkusies iejautājās. Ceru, ka uz cilvēkiem tās trifeles iedarbojas kā savādāk.

[Roviela]

- Simons apgalvo, - puisis pacēla acis un pamāja ar galvu uz Simona pusi, - ka viņam esot vienkārši palicis nelabi. Man pagaidām nav nelabi. Un tev?

[essy]

Cik šķiet, tad pagaidām ar mani viss kārtībā, nopētījusi sevi, Amanda nopietnā balsī atbildēja. Bet nevar jau zināt, cik ilgi to reakciju jāgaida.

Zini, mani pārņem tāda neomulīga sajūta, skatoties uz Simonu, sieviete pieklusināja balsi tā, lai dzird tikai Endrjū, Šķiet tā, it kā viņš mūs novērotu kādā uzdevumā un tad ziņos tam uzdevējam. Viņa it kā nemanāmi pašķielēja uz Simona pusi.

[Roviela]

- Nezinu! Varbūt tā arī ir, - Endrjū paraustīja plecus. - Man tas ir diezgan vienalga, vispār. Kādam taču tā kā būtu mūs jāvērtē, vai ne? Un kāpec ne Simons?
- Es viņam piedāvāju sēni, bet viņš atteicās. Viņam esot alerģija.

[Juliette]

Hehē, jūs atradāt trifeles, bet man netiek nekā. Mazliet vīlies Dmi iesaucās. Arī viņam gribējās trifeli, pat ja tai ir citāda reakcija un viņš pēkšņi no pēcpuses šautu liesmas un zibeņus.

[essy]

Var jau būt, ka viņam ir alerģija, Amanda paraustīja plecus, bet varbūt Simons ēd zemenes. Man vēl dažas ir aizķērušās. Hei, Simon, viņa uzsauca, Vai zemenes nevēlies? Man vēl dažas ir no strūklakas pļaviņas.

Varbūt kamēr gaidām, kā tās trifeles uz mums iedarbosies, piesēžam un pavērojam mušas? sieviete ierosināja. Cik tad ilgi kājās stāvēsi.

[Roviela]

- Bet tu roc, roc! - Endrjū norādīja Demianam. - Tur, kur tu stāvi, es jau rādīju, tur arī bija dūmaka, tur jābūt kādai sēnei. Viņas nav tā, virspusē, paskat, kādas mums bedres izrakušās.
Viņš vēl nebija beidzis ēst savu trifeli.

(OOC - mēs, varbūt, vairs nebūsim redzami, kad apēdīsim sēni līdz galam. Drošības pēc pieņemsim, ka vēl neesam beiguši ēst.)

[Ungaarijas ragas...]

Endrjū un Amanda piepeši ievēroja, ka visapkārt viss kļūst arvien bālāks un bālāks, kamēr to nomainīja pelēka dūmaka, kurai arvien skaidrāk cauri sāka spiesties kaut kas sarkanīgs. Dūmakai pavisam izgaistot, skatienam atklājās magoņu lauks, kas kā sarkana seģene bija izklāta uz zemes un malas tai ieskāva sarkani ziedošas mežrozītes.
Pagaidam viņi te bija divi vien.

Pārējie ievēroja to, ka Endrjū un Amanda paliek arvien caurspīdīgāki, kamēr izzuda pavisam. Toties mušas uzvedās dīvaini, varēja ievērot, ka te tur, te šur, tās veidojas savdabīgus dzīvus stabus, kas karājās virs zemes.

[Mattiass]

— Jā, labprāt… — Simons tik paspēja Amandai atbildēt, un tad šie abi pazuda.
— Trifeles arī ir atslēgas! — viņš nokonstatēja un pagriežas pret pārējiem, gatavs skriet un ķerties klāt tam, kurš nodomātu pazust nākamais.

[Roviela]

- Uh! - Endrjū noelsās.
- Tagad tas izskatās pēc magoņu lauka Oza zemē. Taisnī brīnums, ka mana auklīte man tik daudz pasaku priekšā lasījusi, ka tagad šķiet, ka ainas no turienes.
Viņš paķēra Amandu aiz rokas un taisījās skriet.
- Skriesim! Citādi, kas zina, kā Oza zemē ņemsim un aizmigsim tepat!
- Un varbūt kaut kur ūdeni atradīsim, - puisis skriedams piemetināja. Viņam riebās būt tik netīram.

[essy]

Amanda nepaspēja ne acu pamirkšķināt, kad viss ap viņu kļuva bālāks līdz migla izklīda un viņa ieraudzīja magoņu lauku. Cik tas bija skaists! Sieviete bija gatava stāvēt tur vēl ilgi, ilgi, bet Endrjū viņu saķēra aiz rokas un aizvilka līdzi. Skrienot arī viņa atcerējās stāstu par Oza zemi. Jā, tur magones bija bīstamas, bet varbūt šīs tādas nebija? Pagaidi! Kur tu mani velc? Varbūt šīs nav iemidzinošās magones! viņa mazliet pastīvējās. Bet kad izdzirda domu par ūdeni, tomēr ļāvās vilkšanai un skrēja līdzi: Jā, ūdens noderētu. Man sāk gribēties mazliet atsvaidzināties. Un nomazgāt rokas, Amanda paskatījās uz savām netīrajām plaukstām. Interesanti, vai pārējie arī te tiks?

[Roviela]

- Aizskriesim līdz mežrozītēm, tad redzēs, - Endrjū ierosināja.
- Parasti magones nemaz tā nemidzina, kur nu! Man traucē asociācijas un tas, ka šī ir pasakaina brīnumzeme, kur var notikt viss kas.
Viņš skrēja, tomēr vērodams, kur sper kājas, lai nenomīdītu magones, cik vien iespējams.
- Ja apēdīs trifeles, tad tiks, domāju. Bet kur palika ruksis?

[essy]

Mirkli padomājusi, Amanda nosecināja: Ja ruksis izgaisa tāpat kā mēs, tad viņam tepat arī jābūt. Kādu gabaliņu priekšā. Gan jau viņš būs tur, kur atrodams kas garšīgs, viņa nosmējās.
Turpinot skriet, sieviete skaļi nodomāja, interesanti, kurā pasakā vai stāstā bija mežrozītes? Es atceros tikai pasaku par Ērkšķrozīti. Vai tas nozīmē, ka te kaut kur būtu paslēpusies vai paslēpta kāda princese? Un izbrīnīta viņa pavērās uz Endrjū, gaidot apstiprinājumu saviem vārdiem.

[Roviela]

Endrjū mazliet piebremzēja, lai apdomātos.
- Mežrozītes... mežrozītes. Jā, Ērkšķrozītē bija, bet tur bija arī pils ar torni. No mežrozītēm sanāk labs dzīvžogs. Kas zina, tas te, varbūt, ir dzeloņplūmju dzīvžoga vietā, un mēs tam cauri netiksim. Ja tā, tad domāsim, ko tālāk darīt, bet vispirms tiekam līdz turienei.

[essy]

Nu jau tiešām varam piebremzēt. Re - dzīvžogs jau ar roku sasniedzams, Amanda iesmējās. Bet var jau gadīties, ka tā Ērkšķrozītes pils ir maza, vienstāvīga būdiņa aiz dzīvžoga, viņa aizsapņojās, vispār gribētos satikt īstu princesi.

Kā jau kārtīga meitene, viņa bērnībā bija lasījusi daudz princešu pasakas. Tāpēc arī tagad - izaugusi liela, Amanda bija sapņaina un ticēja īstai mīlestībai un gaidīja princi baltā zirgā. Bet tas jau, protams, Endrjū nebija jāzina.

[Massacre]

Atradusi savu trifeli, Sāra priecīgi iesaucās, mirkli vēl palūkojās uz to, tad sāka ēst un apēda arī.Atradusi savu trifeli, Sāra priecīgi iesaucās, mirkli vēl palūkojās uz to, tad sāka ēst un apēda arī.

[kukainis ragaini...]

Sigvards pārsteigumā teju vai atlaida zaru, pie kura turējās. Apsēdās ērtākā vietā, un sāka lūkoties pēc kliedzēja.
Ei, man gar tavām zīlēm nospļauties, lai kas arī tu nebūtu. Gribu tikai pakāpties nedaudz augstāk!

[Mattiass]

Simons īsu brīdi šaubījās, taču tad pieskrēja pie Sāras un pieķērās viņas kreisajai rokai ar dzelžainu tvērienu — tā, ka i ne izrauties, tiesa, viņš pacentās to izdarīt tādā veidā, lai jaunā dāma pēc tam neciestu no zilumiem un sāpēm.

[Juliette]

Apmierināts ar panākumiem trifeļu meklēšanā, Dmitrijs savējo notiesāja un gaidīja turpmākos notikumus.

[Ungaarijas ragas...]

Dmitrijs, Sāra un Simons.
Jau brīdī, kad Simons viņai pieķērās, Sāra sāka pamazām bālēt, lai vēl pēc mirkļa atrastos pie sarkaniem ziediem nosētas mežrozīšu sienas, kas ieskāva tikpat, ja ne vēl sarkanāku magoņu lauku. Tālāk vīdēja Endrjū un Amandas stāvi.
Gabaliņu tālāk, materializējās arī Dmitrijs.

Sigvards lapotnē pamanīja pavīdam rūsganīgu kuplu asti: — Ak tā gan? Kaut kā neticas, pārāk jau viltīgs tu man te izskaties!

OOC: Magonēs nokļuvušie tālāk nonāk Ļipas gādīgajās rokās.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 26.10.2008 09:55