Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Massacre]

"Nu, droši es nezinu, bet uzticēties var." Sāra necentās melot, jo kāpēc gan? Viņa pazina šos cilvēkus tikai dažas minūtes, bet būtu viņiem uzticējusies kaut vai tāpēc, ka tie, ka gribējās pārvaldīt muižu jau bija vērā ņemami cilvēki. Vienā vai otrā ziņā.

[essy]

Ciešāk ieskatījusies Sāras virzienā, Amanda pārsteigti iesaucās: Tas tak rukšelis! Laikam par šo mums Simons stāstīja! Nu viņa īsti nevarēja izšķirties, vai palikt drošībā pie Ozola, vai arī doties rukša virzienā. Ar nedrošību skatienā viņa pavērsās pret Endrjū - ko darīs viņš.

[Ungaarijas ragas...]

Mežacūcis paošņāja gaisu: — Nu labi, lai gan te tā nelēgi aizdomīgi ož. Jā.
Ruksis drošības pēc vēlreiz palūkojās apkārt un tad tā kā nomierinajas, piegrūda Sārai purnu un priecīgi iekviecies, metās uz Endrjū un Amandas pusi:
— Sāra vada!

[Massacre]

"Ak, Tu viltnieks!" un izsaucoties šādi metās pakaļ cūķim, bet tas redz bija māņu gājiens, jo piesita kā nākamo vadītāju viņa Endrjū: "Vada šis puisis!" un tā izsaukusies metās prom.

[essy]

Kādu brīdi Amanda aiz brīnumiem muti vien plātīja un acis plikšķināja. Tas rukšelis gan bija simpātisks, un cik ātrs! Nepaspēja sieviete ne muti aizvērt, kā ruksis jau bija piesitis Sārai, un tā bija jau klāt pie koka, piesita pie Endrjū, nosaucās, ka viņš vada un aizmuka.

Brīnumātrā rukša ierašanās un skriešanas satraukta, Amanda ar roku norādīja uz to un nostostījās: Tas...tak...bi-bi-bija...ruksis...ko...mēs...meklējām!

Attapusies no šoka stāvokļa, viņa pagriezās un joza cūķim pakaļ, saucot: Hei, rukša jaunskungs, pagaidiet!

Šo rakstu rediģēja essy: 22.10.2008 16:12

[Ungaarijas ragas...]

Cūķis bija aizrāvies, tāpēc izdzirda tikai Amandas saucienu un apstājies paskatījās uz meiteni. Gatavs atkal mukt, ja viņa mānās.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 22.10.2008 16:12

[essy]

OOC: izlabojos. Piedošanu, kolēgas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

Amanda pieskrēja pie rukša, un, elpai aizraujoties vaicāja: Vai jūs gadījumā nezināt, kur šeit būtu izeja no dārza vai arī kāds, kas zina izeju?

Šo rakstu rediģēja essy: 22.10.2008 16:14

[Ungaarijas ragas...]

— Es nezinu, kur ir izeja un nezinu nevienu šeit, kurš zinātu, — mežacūcis atbildēja, piepeši palicis nopietns, acīs viņam pazibēja viltīga izteiksme.

[essy]

Ak, Amanda sabruka zālē. Un ko lai mēs tagad darām? Simons sacīja, ka jūs zināsiet. Sieviete uztaisīja pavisam bēdīgu ģīmīti, mēģinot iežēlināt mežaruksi.

[Ungaarijas ragas...]

— Simons? — mežacūcis noprasīja. — Kas ir Simons? Un par to, kur ir izeja es nezinu, man tikai teica, ka es noderēšot.

[essy]

Ak šitā! Amanda iepleta acis. Un nepateica, KĀ tu būsi noderīgs? Lai nu kā, gan jau ka tu arī noderēsi. Vai iesim atpakaļ pie pārējiem? un viņa piecēlās atkal kājās un pagriezās, lai dotos pie pārējo pulciņa.

[Roviela]

Endrjū pat nepaspēja attapties, kad jau bija padarīts par sunīšu spēles vadītāju. Tad Amanda sāka skriet mežacūkai pakaļ, un puisis nolēma, ka nupat ir īstais brīdis pielavīties.
To viņš arī darīja. Pamazām, palēnām, gar maliņu un no sāniem, un tad pēkšņi uzklupa, piesizdams mežacūkai pie sarainā dupša.
- Visbriesmīgākā cūka vada!
Un metās prom tieši pie lielā ozola. Varbūt tam apakšā ir zīles?

[Ungaarijas ragas...]

— Wuī! — mežacūcis iebrēcās, apcirtās apkārt un metās pakaļ Endrjū, — Ak tu tāds...

Kāds viņš ir puisis neuzzināja, jo mežacūka, nonākusi pie ozola, sāka sparīgi ošņāties, piegrūda degunu pie zemes, paošņāja vēl, vietās, kur Endrjū bija redzējis zaļgano miglu, un sāka urķēties pa zemi.

[Roviela]

Endrjū, manot, ka viņam vairs neseko, apstājās un aizturētu elpu sāka skatīties, ko mežacūķis dara.
Viņš uzmanīgi piegāja tuvāk, bet neiejaucās.

[Massacre]

Sāra, manījusi, ka viņai pakaļ neviens nedzenās, mierīgi apstājās tā, lai kērājs un ķeramie paliek redzeslokā un skatījās, kurš nu būs nākamais voda un kas notiks tālāk.

[Ungaarijas ragas...]

Likās, ka ruksim vairs ķeršana nav prātā, viņš rakās pa zemi arvien sparīgāk, tā ka jau sūnu un zālēs kušķi līdz ar zemi gandrīz vai lidoja uz visām pusēm. Brīžiem velēna tika paplēsta ar zobiem, brīžiem ruksis iebāza degunu zemē un tad atskanēja slāpēta šņākuļošana, kamēr visbeidzot, kad jau bija izkasīta prāva bedre, apmēram 30 centimetru dziļumā, dzīvnieks priecīgi norukšķējās un sāka kaut ko garšīgi ēst. Gaisā novirmoja tāda kā kritušu lapu smarža, savienojumā ar trūdu un mitru koku aromātu.

[Roviela]

- Nez, ko šis tur atrada? - Endrjū ieteicās. - Trifeles, ne?
Viņš gāja apskatīties, bet uzmanīgi - ja tas tiešām ir kaut kas ļoooti garšīgs, tad ruksim nepatiks, ka kāds nāk tuvumā, jo viņš nodomās, ka viņam grib to gardumu atņemt.
Puisis mēģināja ielūrēt bedrē.

[Ungaarijas ragas...]

Jo tuvāk Endrjū nāca, jo mežacūcis palika caurspīdīgāks, kamēr pazuda pavisam. Bedrē palika vien pusapēsta trifele, kas sākotnēji varēja būt kartupeļa lielumā.

[Massacre]

"Kas notika" Sāra pajautāja Endrjū, nākot tuvāk, pavisam izbrīnīta par to, ka cūķis šitik sparīgi bija racies.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 22.10.2008 20:07

[Roviela]

- Izgaisa! - Endrjū paziņoja acīmredzamo, paceldams apgrauzto sēni.
- Paklau, pakasāmies vēl, te vajag būt vēl sēnēm, un tad ņemam un tās apēdam. Noteikti nonāksim kaut kur citur! Ja ne izeja tā būs, tad cita vieta gan.

Iebāzis apgrauzto sēni kabatā, lai netraucē, viņš parādīja vairākas vietas, kur pirmīt pats manīja miglu.
- Varētu pamēģināt te un te, un vēl te! Es pakasīšos tepat.
To viņš arī darīja. Tik egoistisks viņš nav, lai viens aprītu sēni, un pārējos atstātu tepat.