Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[washulis]

OCC: Vai iepriekšējias Jans maz vairs ir tajā gleznā? Vai arī viņš pazuda? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Vai viņš ir kaut ko sapīpējies? Mona klusi novaicāja Luisam, jo nemaz negribēja vairs domāt par to, ka Jans bija gleznā, bet nu te un visus sauca tālāk, trakoti jaukā noskaņojumā. Vai maz viss var palikt vēl jocīgāk? Viņa pie sevis nodomāja, bet droši vien arī zināja atbildi. Atbilde bija Jā, un kā vel var...

Šo rakstu rediģēja washulis: 28.05.2008 12:15

[Nīcele]

Glezna palika nemainīga, tikai viss, kas tajā iepriekš bija redzams kustoties un skanot šobrīd par sevi nelika manīt.
Vēl joprojām gleznā bija Jans. Vai vismaz Janam līdzīgs vīrietis, pie klavierēm.
-Glezna kustās? Kas par muļķībām?
Viņš labsirdīgi iesmējās un devās augšup pa kāpnēm,
-Izdzirdēju burvīgu mūziku un nolēmu apskatīties, kur te atrodamas klavieres, un kurš ir tas burvīgais maestro, domāju ausis nu gan nevajag spiest ciet, viņš iesāņus palūkojās uz meiteni, kuru šī mūzika acīmredzot kaitināja,
-Otrs.., Jans klusi pie sevis noburkšķēja kā cenšoties atcerēties kāds bija sarunas temats, un,, kas tā par vēstuli?Turpinot kāpt pa kāpnēm viņš nedaudz izbrīnīts pavaicāja, ar acīm jau pieķerdamies gleznai.
-Trešais - mūziku pārtraucāt jūs paši.
Jans bija nonācis līdz gleznai un pēkšņi apklusdams, viņš maigi tai pieskārās un ar roku pirkstiem lēni pār to vilka iedomātas līnijas.
Puisis izskatījās kā iedzīts transā. Viņa seja pauda laimi, mīlestību, sajūsmu un cieņu. Šķiet, ka tas viss tika izjusts pret gleznu.

[September]

Keita piegāja pie Jana. -Jan! Jan! tev ir slikti?- Keita jautāja, jo nekad agrāk Janu tik laimīgu nebija redzējusi. Hmm, kas viņam noticis? Ārprāts Jans tik laimīgs? viņa nodomāja.

[Nīcele]

Jans aktīvi norādīja, ka ar viņu viss kārtībā un turpināja apjūsmot gleznu.
Viņa seja noskaidrojās un tajā bija manāma nopietnība. Viņš nedaudz atkāpās no gleznas, bet uzturēja ar to tik pat ciešu kontaktu kā iepriekš. Viņš nedaudz palieca galvu pa labi, pēc tam pa kreisi, līdz, galu galā, noteica
-Šķība.
Viņš gleznu iztaisnoja un atkal pievērsa tai pilnu uzmanību.

[Moriartijs]

Labi, sakārtoji gleznu, un ko tagad? Kāds ir tavs 'ģeniālais' plāns? Ko mēs iesāksim šodien? Hmm? Tiešām gribētu konkrētu atbildi nevis minstināšanos, muļķa tēlošanu un mukšanu prom. Džeroms teica Janam. Komentāru par 'sapīpējies' viņš laida garām.

Pie kura vakar palika tā vēstule? viņš jautāja pārēiem.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 28.05.2008 15:47

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote juta, ka skaļā mūzika ir apklususi un noņēma plaukstas no ausīm.
- Es vienkārši nevaru izturēt tādu troksni.. - Viņa piebilda, kad tika norādīts, ka par tik burvīgu mūziku nevajag ausis spiest ciet.
- Un jā, glezna kustējās. Ja nemaldos, tad tajā biji tu, nikns un likās, ka tūlīt sadauzīsi tās klavieres putekļos. Kā tad mēs varējām mūziku apklusināt? - Viņa jautāja, paskatoties uz Janu, kurš tiešām sāka dīvaini uzvesties.
- Klau, novērsies beidzot no tās sasodītās gleznas un atbildi uz jautājumiem normāli. - Visbeidzot Šarlote neizturēja un uzkliedza Janam. Vai viņš ir prātu izkūkojis? Nodomāja sieviete.

[Tējas lapa]

Vēstule palika uz vienas no gultām. Nu vismaz vakar es to tur nometu. Leonardo atbildēja Džeromam. Šie cilvēki ir psihopāti kuri ir izbēguši no trakonama. Kad tikšu ārā būs jāpaskatās varbūt patiešām izbēguši. Viņs pie sevis domaja un noskatījās kā Jans laimīgs aplūko gleznu.

[Elony]

Luisam glezna likās vēl dīvaināka. Bet necenties izprast mūsdienu burvju mākslinieku trikus. Galvenais, neļauties viņu varai.
"Vai Dens ir tavs tēvs, vai brāli, Jan?" Luiss pavaicāja, atceroties vēstules tekstu. Gribējās zināt, vai tas, ko puisis teiks, sakritīs ar to, kas ir vēstulē. Viņu nemaz neinteriseja kā ir patiesībā.

[Nīcele]

-Skaidru atbildi? Šodien mēs paēdīsim brokastis, pēc tam apmeklēsim Dena mākslas izstādi un paviesosimies pie Jasmīnas, vēlāk ēdīsim pusdienas un rīkosim sapluci. Pietiekami skaidri?
Jans nedaudz smīkņādams atbildēja uz pirmo jautājumu, saprotot, ka šāda atbilde netika gaidīta.
Puisis beidzot bija novērsies no gleznas un vieglprātīgi sāka galvā pārcilāt atbildes uz pārējiem jautājumiem.
-Mūzika tiek apklusināta, atjaunota un izbeigta jūsu domu iespaidā. Visa muiža darbojās pamatojoties uz jūsu domām.
Viņš visu pirms uzlūkoja Šarloti, bet pēc tam ar apskaidrotu skatienu pārskatīja pārējos.
-Dens? Brālis, protams, kas gan cits?!
Pēdējais jautājums izskanēja negaidīti un atbilde bija rūpīgi pārdomāta.
Jans izskatījās ar dzīvi apmierināts un uzsauca pārējiem,
-Nu, ko. Dodamies brokastīs?
Viņš pasmaidīja un negaidot sāka lēnā gaitā doties lejā.

[Moriartijs]

Paga, paga, paga, DOMU iespaidā? Vai viņš ir pilnībā sajucis prātā? Džeroms iesaucās. Tā, tūlīt izmēgināsim, nosmējies pie sevis Džeroms turpināja, iedomāsimies ka atveras logs.

Logi, atveraties! Logi, atveraties! viņš koncentrējās uz logu atvēršanu, Cerams ka izdosies.

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote skumji un nicinoši iesmējās.
- Tu izgāzies. Ja šī māja darbotos pēc mūsu domām, tu jau būtu piesiets pie krēsla, bet mēs - jau mājās. - Viņa noteica, sekodama Janam uz virtuvi.
- Un paldies par sastādīto dienas plānu. Vai to sapulci nevar pārcelt uz agrāku laiku? - Viņa izlaida roku cauri saviem garajiem matiem, kuri atkal bija savēlušies.
- Vismaz vai jūs varētu atdot mūsu mantas? Vai iedot jaunas drēbes, paradādīt kur jums te dušas..iedot ķemmi? Personīgā higiēna šā vai tā būtu jāievēro.

[washulis]

Mums nevajag nekādas jūsu izstādes. Mums ir pilnīgi nospļauties par jūsu mākslu! Vai nu jūs tagad paskaidrosiet, kas te notiek un kas tā ir par jūsu apsēstību ar to neglīto gleznu, vai arī smagi to nožēlosiet. Mona no jauna nelikās mierā un sāka Janam draudēt. Viņai bija apnicis palikt neziņā un tikai spriedelēt, kā viss tālāk varētu izvērsties. Varēja manīt, ka viņa tiešām ir nokaitināta.

[Nīcele]

Sākot ceļu lejup Jans mierinoši paskatījās uz sašutušajiem tūristiem un paskaidroja
-Šī muiža ir celta raganu un sātanu laikos. Te, precīzāk, mitinājušās trīs raganas. Viņas bija māsas un vienai no raganām uzradās pielūdzējs, kuru pārējās abas necieta. Viņš bija no sātanu dzimtas, bet viņai tas neinteresēja. Šī māsa tika ievilkta sātanu tīklos un nogalēta. Sātaniem nav domu un ideju. Viņu trumpis ir intuitīva rīcība. Raganas, savukārt, daudz spriedelēja un domāja. Domu spēku viņas izmantoja savas muižas aizsargāšanai.
Viņi jau bija izgājuši cauri āram un Jans norādīja, lai viņam sekojošie apsēstos.
-Māja darbojas raganu domu pamatā. Viņu domas ir ļaunas, bet gudras. Ja jūs domāsiet egoistiski, - rezultāti izpaliks, gudri - mājai paliks garlaicīgi, ļauni - notiks nelaime, bet apvienojot to visu, jūs varat panākt neiedomājamo.
Viņš apmierināts uzlūkoja istabā esošos un turpināja.
-Neieteiku aizrauties ar pareizo domu uzķeršanu. Baudiet atrašanos muižā. Katrs var atrast, ko sev tīkamu. Ar laiku jūs šeit iedzīvosieties un, kas zin. Varbūt tā pat kā.. Varbūt negribēsiet doties prom.

[Elony]

Luiss gāja pakaļ Janam un centās kaut kā nomierināt Monu. Tiesa, viņš jau nezināja kā.
Uzbrukt Janam nebija jēgas, iepriekšējais vakaras parādija ka aktīva pretdarbība labumu nedos.
"Labi, maģija un burvestības. Uz to jau gāja. Mēs redzam jocīgas lietas, bet es tomēr pieļauju, ka tās ir radītas mākslīgi, lai mūs pārliecinātu par to, ko jūs vēlaties lai mēs ticam. Vai varat kā pārlieicnoši pierādīt... parādīt to, ko sakāt?"
Viņš mierīgi, bet vēsi jautāja.

[Moriartijs]

Sātani? Paga, paga.. vairāki sātani? Vai tu esi jocīgs? ... Hmm. Jā, piekrītu Luisam, vai vari pierādīt? Tieša maģija, pie vārda maģija Džeorms pasmīnēja, yeah right!, nevis triks ar gaismām, skaņām, hologrgāfiju un makšķerauklu?

Nu, ja tā ir patiesība, tad jau intersantāk. Ā, un, piedod, ka atkārtošos, bet Šarlotei ir taisnība, kas ir ar mūsu drēbēm un mantām? Es labprāt ieietu dušā.

[Tējas lapa]

Leonardo sekoja Janam cauri "āram" klausīdamies viņa stāstu. Viņš apsēdās un nosprauslājās. Ha, kas tu domā, ka es noticēšu stāstam par raganām, sātaniem un maģijai. Tu smagi maldies. Nu vienīgi, ja tu to spēj pierādīt tad varbūt noticēšu. Varbūt. Sakrustojis rokas uz krūtīm puisi izaicinoši skatījās uz Janu.

[washulis]

Ko? Tas viss, ko jūs stāstāt, izklausās pēc kaut kādiem kapitāliem murgiem. Ko jūs no sevis vispār iedomājaties!? ja vajag, tad es jums tādas ļaunas domas raidīšu virsū, ka pieslapināsiet bikses. Kā mums te vispār kaut kas var iepatikties. Kaut kāds vecs grausts ar kroplīgām gleznām un bez normālām brokastīm! Mona turpināja lādēt janu. Viņai bija pilnīgi vienalga, pie kā tas viss var novest. Viņai šis viss bija tik tāl piegriezies, ka viņa bija gatava uz visu. Pilīgi visu!

Brīdi paklusējusi, viņa tomēr centās nomierināties. Mocīt balsaites nevajag. Tās vēl noderēs vēl trakākās situācijās. bet tomēr, ja viņš iedomāsies pateikt kaut ko vēl, kas varētu mani izvest... Viņa sprieda. Arī tagad viņu pilnīgi neraustīja tas, vai kas, ko viņa domā, ir sliktas via viltīgas domas. Ja vajadzēs, tad viņa būs pietiekami viltīga.

[Džezā tikai Meit...]

Sieviete mierīgi noklausījās stāstu par raganām un sātaniem. Uz mirkli viņa tiešām noticēja, bet klausoties pārējo spriedumos, viņa atmodās. Tas patiešām vairāk izklausīijās pēc samurgota, neīsta attaisnojuma, jo maģija taču nevarēja pastāvēt. Tas viss nevar būt īstenība.
- Bet ja skatās no otras puses.. pasaule nav tik izpētīta un cilvēki nav tik izzināti, lai tiešām varētu teikt, ka maģiskas lietas nevar pastāvēt.. - Šarlote noteica, neapjaušot, ka to varētu dzirdēt pārējie. Viņa lēnām sekoja Janam, kurš viņus veda brokastīs. Pamazām sieviete nomierinājās un aprada ar domu, ka šei būs jādzīvo, tādēļ centās saskatīt arī labo pusi šai situācijai. Nebūs jāmaksā īres nauda, ēdienreizes par brīvu, skaistas gleznas.. un nebija tā, ka šī māja būtu patiess ūķis. Turklāt, atvaļinājumu no darba viņa jau sen vēlējās paņemt.