Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[washulis]

Nezinu. Neviens neatbild. Pagaidām. Mona noteica, pieliekot roku klāt klausulei un atbildēja uz Džeroma jautājumu. Varbūt ka tas Jans, ja jau zina šo nummuru. Vai tas Lords. Tas varētu būt noderīgi. Vismaz tad varētu uzbļaut kādam pa virsu uz to, ka te viss ir šausmīgi un ka nevēlamies piedalīties viņu eksperimentos vai vēl sazin kur... Viņa spriedelēja.

[Nīcele]

-Ha-aa-alo! Klausulē ik pa mirklim atskanēja saraustīta balss, nekas vairāk netika pateiks.
-Pīīīīīī... Atskanēja signāls, kas liecināja, ka saruna pārtaukta.

[Tējas lapa]

Leo izgāja no virtuves, lai uzzinātu, kas zvanīja. Kas zvanīja? Viņā jautāja Monai kura turēja rokā telefona klausuli. Ko tagad mēs darīsim? Viņš piegāja pie krēsla, kur sēdēja sapulces laikā, un smagi apsēdās tajā.

[washulis]

Mona piespieda klausuli pie auss, mēģinot skaidri sadzirdēt balsi tajā. Otrā galā kāds tikai nodrebināja balstiņu un tad jau atskanēja signāls, ka saruna ir pārtrūkusi. sākumā tas likās kā vienkārš izjokošanas zvans, ja vien tā balss tā nedrebētu. Ta nu gan. Viņa noteica, palūkojoties klausulē, it kā cerot tur kaut ko ieraudzīt. Nolika. Un tā arī neko nepateica. Pateica tikai hallo un viss... Viņa noteica, nedaudz pārsteigta par īso sarunu, tad ar smagu roku, ietrieca klausuli tai paradzētajā vietā. Kaut kāds trako nams.

Šo rakstu rediģēja washulis: 08.05.2008 17:51

[Nīcele]

Istabu atkal pieskandināja telefona zvans.
Šoreiz tas skanēja savādāk, ne tā kā parasti, bet zvana signāls izklausijās pēc sarunas pārtrūkšanas. Telpu pāršalca daudz īsu, bet skaļu pīkstienu.

[washulis]

Nē, nu galīgi. Mona atkal palūkojās uz telefonu. Es tak noliku telefonu pareizi, nevis tā, lai varētu dzirdēt pīkstienus. Viņa atskatījās atpakaļ uz telefonu un redzēja, ka tas stāv normāli, bet tikai nepīkst normāli. Ar vien vairāk tas sāka atgādināt kādu joku, ko izstrādā cilvēks otrā pusē telefona līnijai. Kāds zin, ko tas nozīmē? Mona nedaudz nesaprotoši palūkojās uz citiem.

[smaidīgā.]

Paga, paga, es te kaut ko nesaprotu... Kāds Jans? Kāds aizsegs? Es aizgāju tūlīt pēc tam, kad parādījās tas kaķis un liesmas...Tā kā es pagaidām neko nezinu Viktorija jutās patiesi apjukusi. Cik viņa atcerējās, starp pārējiem nebija neviena Jana. Tātad kaut kas bija noticis pēc viņas aiziešanas, kaut kas svarīgs. Varbūt kāds bija atnācis? Varbūt man vajadzēja palikt lejā? Un jā, lai kas arī tas Jans nebūtu, kāpēc gan viņš pārējos kūda pret jums?
Vēl Viktorija izlēma laist gar ausīm viņa piezīmi par nakti un rītu. Varbūt es kaut ko jaucu.

[CityCat]

Varbūt atkal kārtējais jociņš, kā piemēram tā klauvēšana pie durvīm? elvīra vienaldzīgi noteica. Kāds vispār ir pārbaudījis ārdurvis vai sētas durvis? Varbūt tās ir vaļā un mēs varam mierīgi tikt prom?

[krelle]

Andželika bija uzgājusi augšā un tagad sēdēja uz platās palodzes, dzerdama tēju. Istabā ienākusi, viņa nebija varējusi nepasmaidīt - Pedro izskatījās kā kāds mazs, guļošs dzīvnieciņš. Ei... Pedro... tu tiešām guli? nesaņēmusi atbildi, viņa nolika viņam domāto ābolu uz naktsgaldiņa, blakus gultai. Tad, vēlreiz pametusi skatienu uz aizmigušo puisi, viņa bija devusies pie loga.
Pēc kāda laiciņa viņa no lejasstāva izdzirdēja skaļu telefona zvanu. Un pēc brīža vēl vienu. Andželika gan par to bija nedaudz izbrīnīta, taču tad viņa atcerējās par to, ka bija jāmēģina sazināties ar redakciju. Nolādēts...!

Šo rakstu rediģēja krelle: 08.05.2008 19:40

[Tējas lapa]

Tagad Leo piegāja pie telefona un pacēla klausuli, jo nevarēja paciest tā zvanu. Runājiet. Viņš nopietnā balsī teica un gaidīja, ka kāds viņam atbildēs vai arī noliks klausuli kā tas notika iepriekšējo reizi.

[Malduguns]

Kad Andželika ierunājās, Paro miegaini pavēra acis, bet pēc mirkļa tās atkal aizvēra.
-Nē, es neguļu. Es tikai lēni mirkšķinu,-viņš nomurmināja.-Kas jauns?-puisis noprasīja, piepacēlies uz viena elkoņa.

[krelle]

Nekas īpašs. Visi brokasto. Kaķi atkal satrakojušies. Un nezkapēc zvana telefons. Andželika, pagriezusi galvu pret puisi sacīja. Vēlāk būtu jāiziet ārā, ko saki? viņa, nedaudz skumji uzsmaidījusi, vēlreiz ierunājās.
Meitene jau atkal vērās ārā pa logu, tikai šoreiz viņa to attaisīja, ievilkdama dziļu elpu mitrā rīta gaisa.

[Elony]

"Eksperiments. Sociālpsihologisks eksperiments. Līdzīgi izdzīvošans šovam. Tikai pa īstam." runāja Luiss.
"Es saprotu, ka kāds grib redzēt, kā mēs uzvedīsimies, ja viņš kaut ko darīs." viņš tagad bija krietni vien vairāk norūpējies kā iepriekš.
"Mani mulsina tas, ka viņi nebaidās, ka mēs varam iesūdzēt viņus tiesā, vai ka par mums var sākt interesēties tuvie cilvēki. Tas var liecināt, ka viņi ir... bīstami. Līdz nāvei."
Viņš palika dusmīgāks. Telefonu zvani likās apliecinma viņa domu.
"Ja beigsies pārtika - apēdīsmi kaķus, kas klupina cilvēkus!" viņs runāja tā, ka varēja dzirdēt arī klausulē. Gadījumā, ja kādam rūpētu šie dzīvnieki.

[Malduguns]

-Ā, tas mani nezin kāpēc nepārsteidz,-Pedro izstiepās gultā un iztaipījās.-Nenāksi pasnaust?-viņš vaicāja.

[Nīcele]

Istabā.

-T-o-oor-nī, jau tā nesakaidro balsi apslāpēja skaņa, kas atgādināja spēcīgu vētru, vējš, cilvēki, lietus, jā-ā-āiet. T-o-rnī. E--ji-eet. Un atkal atskanēja signāls, kas liecina par to, ka saruna ir pabeigta.

Tornī.

-Sāksim ar to, ka viņš ir mans krustdēls, bet tajā pašā laikā mēs neesam runājuši jau gadiem. Man pieder šī muiža jau divdesmit piecus gadus, bet viņš to vēlas iegūt savā īpašumā. Piesavināties, man nekas nebūtu pretī, ja vien mani ar šo vietu nesaistītu tik ciešs noslēpums.

[Tējas lapa]

Kas tornī? Leo nobubināja un nolika klausuli. Nu tagad tā balss teica, ka jāiet uz torni, bet durvis uz turieni ir slēgtas. Viņs pagāja nostāk no telefona un palūkojās uz pārējiem. Ko tagad darīsim?

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote bija atgriezusies sapulču telpā, kur bija savākušies arī pārējie. Atskanēja knapi saprotami čuksti no telefona. Tas jau sāk kļūt patiešām baisi.. Viņa bažīgi nodomāja.
- Nu lūk, mūs triec uz torni. Vai tikai tur nepazuda tā meitene? Varbūt tā ir viņa? Sauc palīgā.. - Viņa izteica minējumu, lai visi to dzirdētu. Bet varbūt nevajag iet? Vai tās nav lamatas..

[CityCat]

Kādēļ nevar izmantot kaķus? Viņi visu laiku atver durvis, kad mēs to nespējam. elvīra noteica. tiešām, kādēļ man tas ātrāk neienāca prātā? Tikai, kur viņi atkal palikuši? ELvīra vaicājoši palīkojās apkārt.

[Tējas lapa]

Jā viņa tur pazuda, bet neizklausījās pēc viņas balss. Bet varbūt tās ir lamatas. Es pat nevarētu iedomāties kādas, bet varētu būt. Leo spriedelēja par tiko zvanītā teikto. Kaķi varētu palīdzēt. Varbūt.

[Elony]

Luiss lūkojās uz šiem cilvēkiem.
Visi tik jauni... vai viņi bija izvēlēti vai savakti nejauši.
Vai viņiem tiešām draudēja briesmas?
"Ar mums spēlējas. Ja viņi grib, lai ejam uz torni, tad parūpēsies, lai tas ir iespējams. Jājautā, nevis kā tur tikt, bet kādēļ grib, lai mēs tur ejam. Nedomāju, ka ja visu darīsim, kā grib kāds, kas mūs te tur, nāks mums par labu." viņs teica.