Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[krelle]

Hm... Andželika domīgi nomurmināja, rakādamās pa virtuves plauktiem.
Savus 'atradumus' viņa bija atstājusi uz galda un paņēmusi krēslu uz kā pakāpties, lai aizsniegtu augstākos skapīšus. O, ir! Zaļā tēja. Un kaut kāda augļu. Burvīgi! viņa ar savu uzvarētājas saucienu nolēca no krēsla. Vai tur vēl ir karstais ūdens, Elvīr? meitene painteresējās.
Viņa bija nolēmusi ieliet sev tēju un tad ar visu krūzi doties augšā uz istabu, piebiedroties Pedro.

[Elony]

Luisa šī rīta uzkopšanās bija vien ar kabataslakatiņu noberzt seju un kaklu. Viņs uzlika brilles un spogulī nopētija sevi Mona aiz muguras.
Pietiekami lietišķs darijumu cilvēks. Lai gan Monas klātbūtnē šo stilu gribējās mainīt...
"Neuztraucies par to. Man būs prieks tevi pavadīt." viņš pasmaidīja.
Jā, izrādi uzmanību un pieciet sieviešu personīgās iegribas. Tad viņām sagādā prieku.
Tam Luiss ticeja un zināja, ka tā ir tiesa. Viņu satrauca tas, ka dīvainā kārtā pašam arī no tā prieks. Nelogiski. Bet laikam Monā bija kas tāds, kas Luisā šo prieku radīja.

Kad modele bija gatava, viņš ieelpja viņas aromātu.
"Man garšo zemenes." viņš paziņoja, atslēgdams durvis un noņemdams zīmi. Monai, protams, piedāvāja iziet pirmajai.

[Moriartijs]

Visu trādirīdi, kas sekoja pēc Jana paziņojuma, Džeroms laida pār ausīm un kad iestājās zināms klusums, devās uz virtuvi.

Melnstrādnieku nevajag? Tikmēr pats sameklēja sev krūzi, ielika tāja melno tēju, daudz cukura un pienu, gaidīja karsto ūdeni.

[washulis]

"Man garšo zemenes"? Ak, kungs... Viņa atzinīgi nodomāja, bet nevarēja noslēpt platu smaidu. Mēs iepazināmies vakar, bet jau esam tikuši tik tālu. un laikam arī paķēru pareizo smaržu flakoniņu uz šito muižu. Viņa atzinīg vēl nosprieda.

Pateicos, viņa ātri izslīdēja no durvīm un nu veltīdama abiem gaiteņu galiem īsu skatu, it kā pārbaudot, vai viss te ir tas pats, kā pirms šķietami īsās nakts, viņa nolūkoja Luisu. Tagad viņš atgādināja to pašu biznesmeni, bet Mona zināja, ka kaut kas noteikti ir savādāk. Vismaz viņas acīs noteikti.

[Nīcele]

Liela daļa virtuves krājumi bija pazuduši. No milzīgo paciņu izvēles bija palikušas vien dažas, ūdens pudeļu kalnus aizstāja trīs pudeles, daļa augļu bija sapuvusi, citi vienkārši tur vairs neatradās. Vien trauki telpā bija pilnā skaitā.
Šajā mirklī kāds sāka ārdīties pieliekamajā un no tā iznāca abi kaķi, netīri no miltu radītajām putām, izlijušajām piena pakām, saplīsušajām pudelēm. Tagad iekrājumu skaits samazinājās vēl uz pusi, paliekot vien iekrājumiem dažām ēdienreizēm.

[Elony]

Luiss devās uz viesistabu lejā, domājams, kopā ar Monu.
"Labs ļoti agrais rīts visiem." viņš noteica.
"Vai drīkst zināt, kurš izdomāja paspēlēties ar gongu? Un kāds tam bija iemesls?" viņš uzrunāja klātesošos, laikam vairāk jau Leo, kurma būtu vairāk spēka daudzīt gongus. Lai gan viņš nojauta, ka gongu verēja arī nesist neviens no klātesošajiem.

[CityCat]

Slitais ūdens, manuprāt ,vēl ir! Elvīra noteica un noņēma no pannas sacepto olu. Tad viņa visi kopa uz pannas sametas sieru, desu un tomātus. Visapkār uzreiz bija jūtama kausēta siera smarža. Pēc brīža elvīra nodzēsa uguni un sagrieza aoleti vairākos, palielos gabalos. Katrā no gabaliem viņa uzlika pa visrsu sacepumu un salocīja četrstūrītī, beigās uzlikdaba nedaudz majonēzes. Andželika tu ēdīsi? Elvīra pajautāja pastumdama vienu šķīvi uz Lenardo pusi, bet otru Andželikai. Pārējie, lai sagatavo sev visu paši, ja jau nevarēja nākt palīgā. Veinīgi Keitai varētu aiznest kaut ko brokastīm. viņa noteica un aplēja vēlvienu tēju,tad salika visu uz paplātes un dev
as uz otro stāvu.

[Moriartijs]

Paguvis vēl pieliet savai tējai karsto ūdeni, Džeroms gandrīz arī pats izlēja savi krūzīti mirkī, kad kaķi sāka savu trakuma deju.

Oh, lieliski. Vienkārši lieliski. Man galīgi neveicas. viņš nopūties pieliecās un sāka savākt stikla lauskas un pārpalikušās pārtikas daļas. Pēc tam uzslaucījis visu, novētēja cik vēl krājumu palicis.

Nu ja kāds vēlas puvušus augļus, tad to ir cik uziet, viņš iesmējās. Bet pārējo ir Jans šķiet ka aprijis pa nakti. Pāris dienas, maksimums? Un cik mēs esam?

Dīvaini sapņi par sarkanām acīm tumsā un acainiem gredzeniem, un tagad šis. Burvīgi.

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote kādu mirkli vēl bija palikusi lielajā iztabā. Viņa lēnām piecēlās no krēsla, aizverot ciet blociņu un turot ar vienu roku to cieši pie krūtīm, ar otru paņemdama krūzīti, kurā bija palikuši kafijas biezumi un ābola serde. Viņa devās uz virtuvi, kur bija sapulcējusies lielākā daļā vviesu. Citi bija sev jau kaut ko pagatavojuši, bet pārējiem bija jātaisa pašiem. Nu liela muiža.. Viņa pie sevis nodomāja un, izmetusi serdi un kafijas biezumus miskastē, nomazgāja netīro krūzīti, blociņu noliekot drošībai uz galda stūra. Pēkšņi atkal uzradās abi kaķi, pilnībā noķepuši ar miltiem un saz ko vēl.
- Nē nu, tas jau kļūst smieklīgi. Nekas, kad mums izbeigsies pārtika, varēsim viņus uzcept, savādāk tikai vienas un vienīgas nepatikšanas rodas. - Viņa nedaudz dusmīgi, taču uzjautrināti noteica. Par laimi viņa pati bija sev sagādājusi nelielus personīgos krājumiņus, ar kuriem viņai pietiktu visai ilgam laikam. Ja vēl jādalās ar pārējiem.. tad gan nedaudz švakāk.
- Nu, pa nakti notika kāda savāda lieta. Ieradās viens svešinieks un tikko kaut ko teica par to, ka esam viņam vajadzīgi vienā eksperimentā.. nav iespējas tikt projām.. un gongu šķiet viņš sita.. - Viņa domīgi teica Luisa un Monas virzienā.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 08.05.2008 11:55

[krelle]

Paldies, es iztikšu ar jogurtu. Andželika atbildēja Elvīrai un paņēmusi savu krūzīti devās ieliet karsto ūdeni.
Kad viņa to bija izdarījusi un atkal nosēdusies pie galda, no pieliekamā parādījās ar miltiem un pienu notašķītie kaķi, kas, šķiet, bija paniekojušies ar pārtiku. Ar tiem kaķiem nudien kautkas nav kārtībā. Viņi taču mūs novedīs ārprātā...! meitene nedaudz pārsteigta noteica.
Lai nu kā, es būšu augšā. viņa paņēma krūzi un gandrīz uzskriedama virsū Luisam devās prom.

[September]

Keita izdzirdēja, ka kāds pie viņas durvīm klauvē.-Iekšā.-viņa noteica. Izrādījās, ka klauvētāja bijusi Elvīra, viņa turēja rokā paplāti. -Ak, paldies, liels paldies, ka atnesi man brokastis.- viņa sacīja. Jauki cilvēki. viņa nodomāja, tad viņa piecēlās sēdus lai nav jāguļ.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 08.05.2008 13:36

[CityCat]

Lūdzu, bet nesāc pie tā pierast. Vienkārši vakar tu stipri sasities. Elvīra pasmaidīja un nolika paplāti uz Keitas naktsgaldiņa. Labu apetīti. viņa noteica un pēc brīz jau aizgāja prom, atpakaļ uzvirtuvi. Es vienu nesaprotu. Vakar vakariņās mums bija salikti dažādi gardi ēdieni, bet pēkšņi mājās nav gandrīz nekā gatavojama. te kaut kas nav kārtībā. viņa noteica, jo tas tiešām šķita nesakarīgi. Kā vienu vakaru ēdiens var būt svaigs, bet otru, jau beikts. Hm... Andželika neēda. Vai kāds vēlas viņas porciju? elvīra noprasīja dažiem virtuvē esošajiem cilvēkiem.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 08.05.2008 14:25

[smaidīgā.]

Viktroija apsēdās un iekārtojās ērtāk, jo šķita, ka būs te kādu laiciņu jāpaliek. Īlglaicīga stāvēšana kājās nebija viņas iemīļotākā nodarbe. Kā gan šis lords varēja zināt, ka es ieradīšos? Tik bieži jau nu es nelienu aizslēgtos torņos! Meitenei lords nepatika nemaz. Un viņa izturēšanās bija tāda kā aizbildnieciska. Es neesmu mazs bērns! Viņa pie sevis dusmīgi nodomāja, Bet varbūt es visu pārprotu? Nu, par ko gan Jūs vēlējāties ar mani runāt? Viktorija teica lordam.

[September]

-Paldies!Ak, nē. Nebūšu tāda liekule, bet katrā gadījumā paldies!- viņa pasmaidīja un sacīja. Es vēlētos ātrāk tikt no šejienes prom, kamēr vēl kautkas nav noticis. viņa nodomāja. Tad viņa paņēma paplāti kur stāvēja sacepums un zaļā tēja, izskatījās garšīgi, tad viņa sāka ēst.

Kad viņa bija jau paēdusi, viņa paplāti nolika uz sava naktsgaldiņa. Viņa lēnītiņām aizgāja pie skapja lai uzviltu savu naktstērpu, kleita izskatījās brūnā krāsā, ar mazām brūnām mežģīnēm, viņa stiepās līdz ceļgaliem., tad viņa iekāpa gūltā un paņēma somu, un izvilka savu rozā Ipodu, nogūlāas un sāka klausīties.

[Tējas lapa]

Paldies. Leo noteica un pavilka tuvāk sniegto ēdien. Tie dzīvnieki man jau krīt uz nerviem. Kad viņi parādas notiek kaut kas slikts. Viņš noteica un turpināja ēst. Par zvanu es neesmu atbildīga. Leo teica Luisam.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 08.05.2008 14:47

[washulis]

Jā, labs rīts... Mona piebalsoja Luisam un automātiksi pieglauda matus. Viņi bija nedaudz vairāk izspūrusī, nekā parasti, bet viņa cerēja, ka neviens to īpaši neievēros. ja kaut kur paklīdīs kādas nepatīkamas baumas par viņu un Luisu, viņa būs gatava kādu nožmiegt. Tenkas arī bija viena no tām lietām, kas viņu tracināja.

Mona nopētīja, kā Andželika gandrīz ieskrien Luisā. Šī likam nav tava laimīgā diena. Viņa ieminējās, jo arī pati bija uztriekusies viņam virsū. nebija jau nekasliels, bet tik un tā...

Noklausījusies Šarlotes stāstu, par jauno atnācēju, viņa tā pat kā daudzi citi, piegāja pie ledyuskapja un arī secinot ka ēdiena viņiem ir "ārprātīgi daudz". Tas tik vēl trūka. Mēs nenomirsim dēļ tiem trakajiem kaķiem un krītot pa trepēm, bet gan no izsalkuma.

Šo rakstu rediģēja washulis: 08.05.2008 16:34

[Nīcele]

Istabā.

Lielajā istabā iezvanījās telefons (jā, tāds arī tur bija BET), no šī telefona nevarēja piezvanīt, tas tika izmantots tikai tādam nolūkam, lai sazvanītu muižu un šis nummurs ir zināms tikai ar muižu saistītām personām. Telefons skanēja pa visu māju un izmisīgi sauca pēc kādas telefonu paceļošas rokas, lai tas nepārkarstu.

Tornī.

-Nezinu, cik ilgi šajā tornī atrodaties, bet pie mums ir nakts, pie viņiem rīts. Domāju, ka sapulcē, ko sasauca Jans jūs nepabijāt un labi, ka tā. Redz, viņš visus kūda pret mani, bet jūs būsiet mans aizsargs. Redz, tik vienkārši tas ir.

[washulis]

Mona ar piktu skatu nopētīja ēdienu plauikstus, bet tad viņu pārsteidza telefons. Nu kas var te zvanīt. Kāda gan jēga no telefona, ja no tā nevar piezvanīt. Viņa bez liekas vilcināsānās, pikti nobubināja un pacēla klausuli, gaidot kādu atbildi otrā galā. Hallo? Viņa ierunājās, nopētot ik vienu, kas atradās tobrīd telpā.

Šo rakstu rediģēja washulis: 08.05.2008 16:57

[Tējas lapa]

Leonardo pabeidza brokastot. Piecēlies kājās viņš piegāja pie izlietnes un nomazgāja šķīvīti, un krūzīti. Nu jau mazliet laimīgāks Leo palūkojās uz pārējiem, kuri jau bija pamodušies. Bet tad iezvanījās telefons puisis kādu laiku to ignorēja un gaidīja kad to pacels, Jans vai muižnieks, kurš pēkšņi bija pazudis, bet ilgi tas nebija jāpacieš, jo to pacelt aizgāja Mona.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 08.05.2008 17:00

[Moriartijs]

Sameklējis sev tuvāko sauso pārslu paku, Džeroms devās uz viesistabu. Zvanīja telefons.

Interesanti, gan... Kurš zvana? viņš pajautāja. Apsēdās uz krēsla un sāka malkot savu tēju.