Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Tējas lapa]

Kādēļ gan nav iespējams tikt prom no šejienes? Leonardo jautāja, bet Jans jau bija prom. Forši. Atbraucu atpūsties un še tev kaut kāds vēl uzdevums vai vēl nezin kas. Viņš jutās nedaudz apkrāpts un dusmīgs par to ka celvēki varēja šitā pret citiem izturēties.

[Elony]

Luiss palika gultā, turklāt bez segas, pilnīgi kails.
Viņš smaidot lūkojās uz Monu. Skats lika pilnīgi izust jebkādām miega atliekām.
"Vispār man prātā nāktu arī dažs citas domas, ko mums darīt, bet piekrītu, ka nevajag atrauties arī no vietējās sabiedriskās dzīvs."
Piecēlies, Luiss sāka veikli gērbties, jo tomēr nejutās ērti kails sievietes priekšā. Viņi vēl tomēr pazina viens otru nesen.
Apgērbis kreklu un bikses, vīrietis piegāja pie Monas un viņu noskūpstīja.
"Es ļoti labi jutos šonakt. Un uzdrīksts apgalvot, ka nebūtu pazudis arī tad, ja nebūtu tā gonga. Patiesībā labrāt to atkārtotu... kaut kad."

[CityCat]

Neviens nevar un nevienam nav tiesību mūs piespiest, kaut ko darīt! Elvīra noteica un viegli uzsita duri uz galda. Izskatās, ka brokastis mums ar neviens negatavos. kur palīdzēs man pie tām? Elvīra noteica. Viņa gribēja pagatavot visiem brokastis, jo nevēlējās ēst viena pati. Un viņa pie tam vēl ļoti patika gatavot.

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote nicīgi iesmējās, kad svešinieks piekrita par savu iedomīgumu. Un pārējais garstāvokli tikai pasliktināja. Nebija iespējas izkļūt no šīs dīvainās mājās, atgriezties pie saviem darbiem. Viņa jutās bezgala neapmierināta. Jau pašā sākumā viņa tika ieslēgta kaut kādā bunkurā, tad nedabūja izgulēties un nu viņai būs šeit jāpaliek ilgāk, nekā viņa to vēlētos, tikai kaut kāda eksperimenta dēļ. No otras puses tas viss likās tik savādi, ieintriģējoši, ka viņa vēlējās uzzināt ko vairāk. Turklāt svešinieks tāpat neko skaidri nepateica. Neko par sevis minēto spēli. Viņa paraudzījās uz sevis uzzīmēto, skaisto zīmējumu. Varbūt tas tomēr ir to vērts? Nemanot viņā iemājoja arī piedzīvojumu kāre.
- Liekas, ka mums nav izvēles iespējas.. - Aizvien domājot par visu šo murgu, klusi noteica Šarlote.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 07.05.2008 19:43

[September]

-Man ļoti gribās ēst! Ja, gribi tad varu palīdzēt.- Keita atbildēja. Viņai atkal iesāpējās vēders un viņa gandrīz noģība, tad viņai palika slikti.- Nē, tomēr es nevaru palīdzēt. Ja, jūs uztaisīsiet brokastis tad pasauciet arī mani, jo iešu pagulēt!- Tad viņa lēni un prātīgi aizgāja uz virtuvi pēc glāzes ūdens, un tikpat lēni, un prātīgi vilkās aukšup pa kāpnēm, līdz nonāca pie istabiņas.

[Malduguns]

Katram savs uzdevums. Katram savs,-Pedro domīgi iegrima krēslā vēl dziļāk.
Viņš vēroja pārējos, bet neko neteica. Jaunā muzikanta sejā bija lasāms akmensciets miers.
Īss, tomēr pētošs skatiens tika pievērsts Andželikai.
-Ja nevienam nav nekas labāks sakāms, es labāk došos vēl pagulēt,-jauneklis sacīja un piecēlās.
-Nāksi?-viņš vaicāja istabas biedrenei.

[Tējas lapa]

Tā kā esmu jau izrauts no gultas nepēšu vairs aizmigt. Iešu tev palīdzēt uztaisīt brokastis tiem, kas neies gulēt. Leo piecēlās no krēsla un piegāja pie durvīm, lai izietu no lielās istabas, bet apstājās, lai pagaidītu Elvīru. Un kārtīga kafijas krūze arī derētu.

[CityCat]

Sliņķu bars! Elvīra noteica. Nu ko! tad ejam! viņa uzsaula Leonardo un devās uz virtuvi. Keita vakar stipri sasitās, saprotams, ka viņai grūti, bet pārējās nu gan vārēja nākt palīdgā! Nu tad, varēs arī pašas sev rūpēt brokastis! elvīra tikusi virtuvē, vispirms uzlika vārīties ūdeni, bet pati sev un Leonardo iejauca kafiju. Cik tev karotītes cukura un cik kafijas?

[washulis]

U... Man patik tava nostāja. Viņa novilak un palūkojās uz Luisu. Es arī labprāt būtu gatav atkārtot. Viņa nedaudz pieglauda izpūrušos matus un arī nolēma sākt ģērbites.

Un arī apziņa, ka nekur nebūtu devies, padara lielākas izredzes, ka arī es nekur nepazudīšu. To viņa iestarpināja kā nelielu joku un sāka meklēt, kur atrodas viņas izmētātās drēbes. Liecoties pēc biksītēm viņa gandrīz saskrējās ar Luisu. Vai, piedod. Tiesa tas atkal vika viņai apstāties. Tikai tagad viņa aptvēra, cik reti dzīvē saka "piedod". Tas pat sāk kļūt interesanti.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 20:00

[Tējas lapa]

Gan jau paši sev uzstaisīs kad sagribēsies ēst. Leo noteica un sekoja Elvīrai uz virtuvi. Man divas karotītes kafiju un trīs cukuru. Viņš atbildēja un piegāja pie leduskapja, lai pārbaudīti kas tur ir labs. Nu tad ko tad šodien ēdīsim?

[smaidīgā.]

Nu Viktorija jutās patiesi nobijusies. Bet viņa domāja loģiski. Ārā no šejienes es nekādi netieku, mani nedzird. Un meitene paspēra pāris soļus un apsēdās uz tuvākā krēsla. Viņu biedēja lorda it kā mierīgais, bet viltīgais balss tonis. Par ko gan mēs varētu runāt?! Vai esat sašutis par to, ka te esmu parādījusies? Viktorija teica, atmetusi atpakaļ garos matus, lai tie nekristu acīs.

[CityCat]

Hm... Man vajadzētu zināt, kas ir leduskapī! Elvīra noteica apliedama kafiju ar verdošu ūdeni. Tev pienu liet klāt?
Elvīra sameklēja priekšautu un apsēja sev to apkārt. Varētu sataisīt sacepumu... Apskaties vai ir olas, siers, desa un tomāti. elvīra nokomandēja, bet pati lūkoja pēc panas.

[krelle]

Nogājusi lejā pa kāpnēm, Andželika bija apsēdusies vienā no viesistabas krēsliem. Kad sākās šīs asās sarunas ar viņu "pieskatītāju" Janu, meitene bija nolēmusi vienkārši paklusēt un pavērot visu apkārtējo viedokli par viņa samērā skarbo izturēšanos.
...vēl nē. Bet vari iet, atslēgas ir tavā kabatā. nedaudz pasvārstījusies viņa atbildēja, kad Pedro piedāvāja doties augšā. Es pievienošos tev pēc kāda brīža, tagad došos ar pārējiem uz virtuvi. Tev kaut ko arī atnest? viņa vaicāja, nu jau dodamās uz virtuves pusi.

[Malduguns]

-Kaut ko uzkožamu, neko nopietnu,-Pedro atsaucās.
-Paldies jau iepriekš,-viņš sacīja un jauna cilvēka ātrumā uznesās augšā pa trepēm. Pedro atslēdza istabas durvis, novilka kreklu un ievēlās gultā. Uz mirkli viņš pievēra acis un drīz vien jau bija iegrimis miegā, saritinājies kā susura mazulis.

[CityCat]

Elvīra nespēja sagaidīt, kad Leonardo atradīs viņai nepieciešamos produktus, tādēļ sameklēa tos pati. Vīrieši ir un paliek vīrieši virtuvē. viņa nodomāja un nelielā bļodiņā iesita vairākas olas. Piebēra tām sāli un sakūla. Drīz dzeltenais šķidrums jau čurkstēja uz pannas. tikmēs Elvīra srīvēja sieru un sagriezas nelielos gabaliņos desu un tomātu.

[Nīcele]

Tornī.

-Es un sašutis?! Nē, ko jūs! Lords iesmējās, dzirsktoši uzlūkodams meiteni, es zināju, ka jūs ieradīsieties un biju tam gatavs jau no pirmās dienas. Nu, vai beidzot jūs apsēdīsieties?

[Elony]

Tas, ka sieviete pieliecas pēc biksītēm un vēl saskrienas ar viņu, rada zināms izjūtas, zināmās ķermeņa daļās.
"Piedošu, ja tas tiešām bija netīšām." viņš pasmīnēja, siedams kaklasaiti un vilkdams uzvalku.
"Vai tev vajadzās laiku rīta kosmētikai vai kā tas saucas? Ja vēlies, varu tevi pagaidīt."
Mja, tas, ka viņam gribējās palikt viņas klātbūtnē, laikam ko liecināja.

[krelle]

O, Elvīr! Tu jau lietas kursā par visu, kas notiek virtuvē? viņa pasmaidīja. Izskatās, ka tur top kautkas gards. viņa ātru skatu palūkojusies apkārt noteica un devās izlūkos uz ledusskapja pusi. Kādu brīdi pavandījusies pa to, meitene izņēma divus lielus ābolus un jogurtu. Un vispār, šeit ir arī tēja...? pie galda apsēdusies, ievaicājās Andželika.

[washulis]

Hm... Viņa pielika pirkstu pie zoda un it kā iedomājās, vai tiešām uzgrūdās Luisam netīšām. Em... Viņa nopētīja savu kosmētikas nokauto galdu. iziet kaut kur bez tās, tas tiešām liktos nepierasti un jocīgi, tāpēc neticamā ātrimā, viņa paaķēra kādu pūderi, ātri to pārlaida pāri sejai.

Noteikti ir jāuzliek lūpu krāsa, jo nu jau liela daļa bija uz palagiem un arī uz paša Luisa paša. Tik pat ātri, kā pirmīt, viņavēl ar kaut ko iesmaržinājās, kas šoreiz smaržoja pēc zemenēm, viņa bija gatava doties kopā ar Luisu lejā. Jā, jā. Es zinu, esmu bremze, kas bez tā visa nevar iztikt. Viņa noteica, jo apziņa, ka viņa azikavē vīrieti viņai lika pat justies vainīgai.

[Tējas lapa]

Nē man pienu nevajag. Viņš atbildēja un pavirzījās malā no leduskapja, jo to jau apsēda gan Elvīra gan Andželika. Apsēdies pie galda Leonardo malkoja stipro kafiju ko Elvīra viņam uztaisīja un vēroja kā viņa taisa ēst. Ja labi pameklētu tad droši vien varētu atrast arī tēju.