Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Moriartijs]

Nevar taču viss tik ātri notikt. Vakars vilkās tik ilgi, ka visi pārgāja "lēnajā" režīmā un tu te ar savu fiksi, fiksi, neko daudz nepanāksi, Džeroms nosmīkņāja Jana virzienā.

Taču, kamēr gaidam citus, kas tā par spēli, ko tu pieminēji?

[Nīcele]

-Nav svarīgi, ko es varu panākt, galvenais ir tas, kas man ir jāpanāk, Jans pašķielēja uz durvju pusi un gaidīja, kad sanāks pārējie, - par spēli stāstīšu, kad visi būs klāt. Garš stāsts. Spēle ar uguni.

[Moriartijs]

Kā naktstaurinš uz uguni viņš akli traucās. Pielidoja par tuvu, un apdedzināja spārniņus.... Džeroms aptuveni atcerējās kaut kādu dzejoli. Sen tas bija.

Ak, universitātes atmiņas. Pasmaidījis, Džeroms atsēdās tālāk krēslā lai sagaidīti pārējos.

[September]

Keita izdzirdējusi sarunu kas veidojās starp Janu un Džeromu, tad saviebās.- Neēsi tik skarbs pret mums. -viņa teica Janam. Ak, kungs par ko es viņu uzskatīju, likās, ka viņš ir jauks, bet.. viņa nodomāja.Keitai manījās domas. -Kā lūdzu, spēle ar uguni?- viņa novilka striktā balsī.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 07.05.2008 17:20

[Nīcele]

-Hmm, tas ļoti atklāti raksturo jūsu situāciju. Ai, būšu jau par daudz izpļāpājies, kas jāzin vienam, jāzin visiem, velns un elle, kur viņi kavējas?!
-Prieks, ja vēl kāds ieradies, saki, pārējie vēl ilgi būs jāgaida? Tāds darbs, jaunkundzīt. Nosmējies par meitenes naivo attieksmi viņš atkal palūkojās uz durvīm.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 07.05.2008 17:20

[Moriartijs]

Daži vēl guļ, šajā tik ļoooti agrajā rītā, ak visžēlīgais Jāān. Džeroms nosmējās.

Viņš reiz bija pazinis vienu Janu, kuram ļoti nepatika kad viņu sauca par Ienu, Jenu, bet vissliktākais bija Jāns. Tas viņu sadusmoja. Ļoti.

[September]

-Ha, ess te kāds izsūtāmais, ka man jālūkojās kur citi ir? Lai dara ko grib, es te nepavēlu tāpat kā jūs! Jūs pēkšņi ierodaties kā miets pei durvīm un tagad teiksiet kas mums darāms?- Meitene naidīgi pasmīnēja un atkal apsēdās krēslā, no kura pismstam izslīdēja ar atvērtu muti.

[Malduguns]

Pedro mazliet salēcās, kad meitene ielika atslēgas viņa bikšu kabatā, bet tad saņēmās un pasmaidīja.
-Un tu domā, ka es tāds neesmu?-vēl viens smaids un Pedro viegli paspieda meitenes pirkstus.
-Iesim vien lejā, savādāk daži te jau sāk nervozēt,-viņš sacīja.
Nonācis lielajā istabā, viņš paraudzīja, kas jau ir ieradies un ieņēma vietu vienā no krēsliem.
-Labsrīts visiem!-pēc iespējas mundrāk Pedro sacīja.

[Džezā tikai Meit...]

- Labrīt. - Šarlote atteica pārējiem, kuri pamazām jau sāka ierasties telpā. Viņai nu bija patīkami silti, taču bija manāmi redzams, ka sieviete ir nogurusi, jo viņa likās nedaudz bāla un izmurcīta. Sievietes acis krita ciet un pat kafija nelīdzēja. Tieši otrādi. Tā tikai uzdzina lielāku nogurumu. Viņa nospdrināja ābolu un kāri iekodās tajā. Tas bija tik salds un sulīgs. Krūzīte tika nolikta uz blakus esošā galdiņa. Viņa pārlika kāju pāri kājai un vēl reizi uzmeta skatienu visiem telpā esošajiem, kuri likās neapmierināti ar to, ka tik agri jāmostas.
- Es varu tev ieteikt piparmētru tēju. Man tā parasti palīdz. - Šarlote teica Keitai, kad tā pasūdzējās par vēdergraizēm. Tad viņa atvēra savu skiču blociņu un sāka zīmēt. Viņa rūpīgi vilka līnijas, izliekot savas pārdomas uz lapas. Drīz jau varēja skaidri saskatīt, kā uz lapas parādās senlaicīgs gaitenis, kurš bija pieputējis un noklāts zirnekļu tīkliem. Katrā pusē bija vairāki logi, pa kuriem varēja redzēt, ka ārā ir negaiss. Zibens šautras, lieli, tumši mākoņi.. Lāpas blakus logiem meta spocīgas ēnas. Gaitenis noslēdzās ar lielām, izgreznotām durvīm. Zīmējums bija melnbalts, taču izstrādāts līdz pilnībai un izskatījās kā īsts.
- Uguns.. viena no visneparedzamākajām lietām.. - Viņa sapņaini noteica, iegrimusi savā zīmējumā.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 07.05.2008 17:32

[Nīcele]

-Tieši tā, es teikšu, kas jums darāms! Bet tas vai mani klausīt paliek jūsu ziņā un, jo sliktāk jums pašiem, Beidzot sāk rasties cilvēki, Labs, vai kāds savādāks rīts, bet man prieks, ka beidzot esat klāt, drīz sāksim Viņš palūkojās uz atnācējiem un viegli uzmaidīja, kaut smaidīt nebija viņa dabā, Jāns?! Pirmo reiz dzirdu, ka mani kāds tā sauc. Labi, nav svarīgi, tikai nesāc mani par kaut kādu čomu uzskatīt! Bail pat iedomāties, kas tādā gadījumā var notikt. Ak, brīdinu, cik ātri uzrados, tik ātri pazudīšu, tāpēc, būtu labāk, ja satiksme būtu raitāka šai namā.

[Tējas lapa]

Leonardo ar pikstiem bungāja pa krēsla malu un gaidīja pārējos, lai varētu sāk sanāksmi. Jā spēle ar uguni. Kas mūs ieslēgs muižā un to aidedzinās. Viņš nodomāja un klusām nosprauslojās. Lēnām telpa sāka piepildīties ar atpūtniekiem. Ja esat tik nepacietīgs tad aizejat un iskratiet kavētājus no istabām ārā.

[Nīcele]

-Ne jau man tas jādara. Ja neieradīsies turpmākajās piecās minūtēs sāksim bez viņiem, Jans atlieca galvu un paskatījās griestos, šķiet, ka šis būs viens no maniem grūtākajiem uzdevumiem.

[CityCat]

Jūs pats apgalvojāt, ka esat ieradies mūs pieskatīt, bet tagad sakat, ka jums nav jaatdabū pārējie šeit. Kuram tad tas būtu jādara? Elvīra, kas visu laiku bija klusējusi ierunājās pavaisam mierīgā, nosvērtā tonī. Kad jūs pagodinājā mūs ar savu ierašanos, ne visi bija klāt, tātad, ne visi dzirdēja jūsu sacīto par sapulci 5 no rīta. Zinīet, lielākā daļa cilvēku šajā laikā vēl guļ dziļā, dziļā miegā. viņa vēl aizvien nebija nolaidusi no Jana skatienu.

[smaidīgā.]

Ak pareizi. Jūs. Manuprāt, nekas daudz te nav pārrunājams. Es uzdevu jautājumus un gaidu uz tiem atbildes. Un es tiešām vēlētos tikt no šejienes prom. Taisnību sakot, Viktorijai šis vīrs it nemaz nepatika. Kas gan te varētu būt pārrunājams? Es vēlos tikt prom no šejienes! Meitenei viss sāka likties arvien dīvaināk. Viņa bija nobijusies, bet centās to neizrādīt, kaut varonība nekad nebija bijusi viņas rakstura īpašību sarakstā. Drošības labad, Viktorija sāka kāpties atpakaļ.

[Tējas lapa]

Nu tad nečīkstiet par to, ka pārējie kavējas. Leonardo vienkārši noteica un turpināja bungāt ar pirkstiem pa krēsla malu. Ja kaut kas kārtīgi nesāksies es tūlīt aizmigšu. man vajag kafiju un kārtīgas brokastis savādāk būšu īgns uz visu pārējo dienu. Viņš pie sevis spriedelēja.

[Nīcele]

Istabā.

-Bet brīdinot jūs par sapulci es pieminēju to, ka jums tas ir jāpasaka tiem, kas nav klāt. Jans nedaudz noguris no šīs bezjēdzīgās sarunas uzlūkoja sarunu biedrus, sāksim.
Viņš stingri uzlūkoja, katru, kas sēdēja netālu un uzsāka savu sakāmo
-Galvenie spēles noteikumi - pakļauties, nebēgt un dzīvot līdzi notikumiem. He, es jau jūs tikai biedēju, ak, dievs, Jan, kas ar tevi notiek?! Tu nekad neesi tā jokojis, ne tā un ne savādāk, tātad. Patiesībā jūs būsiet vajadzīgi man un es esmu šīs 'operācijas' uzsācējs un galvenais organizators.

Tornī.

-Nedomāju, ka jums būs lielas iespējas aiziet, pirms saruna būs beigusies. Visas durvis ir slēgtas un vairākkārt nodrošinātas. Skaņas izolācija, domājams, būs pietiekama, lai jūs neviens, kas neatrodas šajā telpā, nesadzirdētu. Labāk apsēdieties un nomierinieties.

[Malduguns]

Pedro pacēla roku, gluži kā skolā un cieši lūkojās uz Janu. Kad vīrietis ieturēja pauzi, Pedro spēra vaļā:
-Kas tā ir par spēli un kas te vispār notiek, jo es sapratu, ka mēs visi, vai vismaz daļa atbaucām uz šejieni kā vienkāršu viesnīcu, nevis kaut kādām eksperimentālām izklaidēm,-puisis nobēra.

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote pacēla skatienu no sava zīmējuma un caururbjoši pavērās Janā.
- Vai jūs esat tik iedomīgs, ka domājat, ka pametīšu visus savus darbus, uz kuriem man ir jāpaspēj, tikai tādēļ, ka esmu vajadzīga kādā operācijā, kurā vispār netiku pieteikusies? Jā, un jūs neko vēl neesat pateicis par to nolādēto spēli. Beidzat pret mums izturēties tik mīklaini un klājiet visu vaļā. Arī to, kā tikt prom no šejienes. Kad tas ir iespējams.. - Viņa jautāja. Sievietē pamodās īgnums un dusmas. Viņš neļauj izgulēties un tagad neļauj arī doties prom. Kas pie velna? Es netaisos viņam kalpot par kādu ekspeimenta trusīti!

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 07.05.2008 18:24

[washulis]

Mona izlīda no gultas, ievīostījusies segā. Nedaudz pavērusi durvis, viņa palūkojās ārā. Neviena nemanīja, bet visas balsis nāca no apakšas. Nē, nu tiešām tur kaut kādas brokastis ēd! Moš pievienoties. Viņa pavērās uz Luisu. Būtu tā nepieklājīgi jau neierasties uz kādiem pasākumiem. viņa vēl noteica un centās saklausīt, kas tad tur lejā notiek. bet ilgi pie durvīm nekavēdamās, viņa devās atpakaļ uz gultas pusi. Melnie mati bija nedaudz izspūruši, bet viņa izskatījās tik pat labi kā vienmēr...

[Nīcele]

-Jā, iedomīgs es mēdzu būt, tas tiesa, viņš nedaudz lepni uzsmaidīja un turpināja stāstīt
-Jā, es nezināju, kas ieradīsies, bet redzu, ka no jums sanāks laba komanda. Cik ilgu laiku tas aizņems ir atkarīgs no jums. Patreiz palieciet šeit, gan jau laiks jums parādīs kas darāms. Šī bija informācija, lai nebūtu lieku mēģinājumu pamest šo vietu, tas vairs nav iespējams. Visu labu. Un vēl - katram būs savs darāmais un , lūdzu nejaukties citu lietās. Tāda rīcība tikai radīs problēmas. Tagad variet doties brokastot, gulēt, vai kur nu kurais vēlas.
Jans piecēlās no krēsla un neatskatīdamies aizgāja. Viņš devās uz otro stāvu un ignorēja visus apmulsušos čukstus, pārsteiguma saucienus, izbrīna jautājumus un visu pārējo.
Viņš bija prom.