Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[krelle]

Secinu tikai to, ka kļūst ar vien grūtāk rast loģisku izskaidrojumu visām šīm dīvainībām...! meitene nopūtusies un gurdi izstaipījusies sacīja Pedro. Viņas šķita nedaudz nomākta.
Tātad... pie manis? meitene pārvaicāja, kad viņi bija nonākuši pie Andželikas istabas durvīm. Starpcitu, tev nevajadzēs paņemt kādas savas mantas?. Pati Andželika devās iekšā istabā, kas tumsā gan nešķita īpaši mājīga.

[washulis]

OCC: Mugurā džinsas ar dažādiem ielāpiem un citiem smalkumiem, mugurā gaisīgs krekliņš. Neuztraucies, to būs viegli novilkt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Monai patika tas, ka Luiss nekautrējās. dažādās nozīmēs. Ātri novilkusi savu krekliņu, kas jau bija viņai visu dienu mugurā (pilnīgi šausmas), atklājot Victorias sicret apakšveļu. Tas pats bija arī zem džinsiem, bet markai nav nozīme. īsa atelpa un viņa atkal bija pie Luisa lūpām, jo viņa gribēja to sajust vēlreiz. Laikam ar lielu pieredzi. Viņa nodomāja. Viņa izmēģināja veco labo "Franču skūpstu" ar visiem jaukumiem, kas tajā ietilpa.

[Nīcele]

-Gan redzēsi, Jans atbildēja uz jautājumu, ko izdzirdēja, kad bija jau nonācis otrajā stāvā, bet necentās saskatīt jautātāju.

Tieši pulkstens piecos visu māju pāršalca skaļš zvans. Tas atskanēja trīs reizes pēc kārtas un apklusa. Visi bija nomodā, daži bija iztraucēti, citi jau sen gaidīja šo mirkli.
Visiem vajadzēja doties lejā uz sapulci ar Janu.
Cerēsim, ka visi atnāks, ja ne, tad tās ir viņu problēmas.. viņš skanīgā balsī nosmējās pa visu lielo istabu un iededza ugunskuru. Ap Jana kāju aptinās melnais runcis, bet pie kamīna iekārtojās baltā kaķene. Viņš pats apsēdās vistālāk no kamīna, jo viņam nepatika just uguns liesmas sev mugurā.

[Elony]

Luisam ar drēbju novilkšanu gāja nedaudz lēnāk, tikt galā ar kaklasaiti nebija grūti, bet krekla pogas...
Uz brīdi, kad Mona atsāka skūpstīšanos, viņam vairs bija tikai bikses ar atraisītu jostu. Lai arī Luiss nebija sportists, viņš rūpējās par savu ķermeni, lai tas būtu spēcīgs un pievilcīgs. Tāpēc viņam nebija par ko kautrēties.
Un arī Monai notekti nebija. Pēc Luisa domām, seksīgajā veļā viņa likāš ļoti efektīga. Un pavisam notekti iekārojama.
Luiss ļāva saskarties abu lūpām un arī mēlēm. Viņi bija pussēdus gulta.
Viņš ar rokām glāstija Monas sānus un muguru, izjusdams viņas maigās ādas pieskārienus. Tad viņš atbrīvoja meiteni no krūštura...

(OCC: Monai un Luisam laiks vel tuvu pusnaktij... bet ņemot vērā ka spēlei nav PG-13 vai PG-16 ranga un ka GM beidzot tin notikumus tālāk, pārejam tālāk...)

Luiss bija iemidzis. Viņš nezināja, cikos viņi ar Monu iemiga, bet ilgi gulējuši nebija. Tad atskanēja troksnis, kas viņu pamodināja.
"Kas pie velna, tas? Ķīniesu kongs?" viņs pielēca sēdus, bija apjucis un pirmajā brīdī neattapa, kur atrodas un kas ar viņu ir kopā.

[CityCat]

Elvīra nedzirdēja Leonardo jautājumu, jo par spīi notikumiem, jutās ļoti nogurusi un ātri iemiga. Skaļai modinātājzvans lika viņa izbīties. Cik ir pulkstens? viņa noprasīja. Ja, pieci, tad mums ir jāiet uz to stulbo sapulic. Neatceros par ko tā bija... Elvīra centās atcerēties, bet nebija vēl īsti pamodusies, tādēļ smadzenes arī īsti nestrādā. Man vajag iedzert kaifiju. Savādāk es tur aizmikšu. viņa sarunājās pati ar sevi

[Malduguns]

Pedro bija iegājis savā istabā pēc mantām, skeptiski palūkojies uz divvietīgo gultu un apgūlies tajā uz pašas maliņas, teju vai krītot no gultas ārā.
Pret rītu, kad divas stundas jau teju vai bija cauri, Pedro pamodās krietni vien tuvāk Andželikai, tomēr baidījās pakustēties, jo zināja, ka tad droši vien meitene pavirzītos nostāk.
Spalgā, nepatīkamā skaņa izrāva Pedro no pusnomodas stāvokļa un viņš teju vai pielēca sēdus. Izberzējis acis, jauneklis veikli iešmauca vannasistabā un viegli noskalojās. Bija pavēsi. Aizmirsis uz vannasistabu paņemt pārvelkamo kreklu, viņš puspliks, vienīgi ar biksēm aizšļūca uz istabu un pasāka meklēt kaut ko mugurā uzvelkamu. Par augumu viņam kaunēties nevajadzēja. Pedro gan bija pietiekoši daudz piedzīvojis un šur tur varēja manīt pa kādai rētai, tomēr fiziskā uzbūve bia pietiekoši laba, bet nebija pārkačāta.
-Labrīt,-viņš klusi sacīja Andželikai.

[washulis]

Kad Lusiss bija beidzis izģērbties, Mona burtiski viņu apēda ar acīm. Tad viss turpinājās. Viņai nebija cik ilgs laiks bija pagājis, bet viņa iztrūkās no snaudas.

Viņa dizrdēja, ko teisa Lusiss, bet neko neteica pati. Viņa vēl jo projām juta nelielu nogurumu, bet arī baudu. Tikai nopūtās un nopētīja, kā abi bija saspiedušies tajā vienvietīgajā gultā. Jābrīnās, ka tā izturēja.

Varbūt jau ir brokastis? Būsim nedaudz aizgulējušies. Viņa miegaini novilka un aiztaustījās pēc viena no saviem rokas pulksteņiem, kas kaut kur mētājās pa zemi. Kā tie tur nokļuva? A, laikam zinu gan. Viņa nosmīkņāja un palūkojās ciparnīcā. Pieci? Viņi ir traki?

[Tējas lapa]

Sapratis, ka Elvīra ir aizmigusi Leonardo arī centās iemigt. Kad puisis bija tiko saldi iesnaudies viņu iztraucēja zvans, kas nodārdēja pa visu māju. Kas pie velna? Leo nomurmināja un pieslējās sēdus. Labrīt. Kāda vēl sapulce? Viņš izskatījās mazliet samulsis un paskatījās uz sievieti kura jau bija pamodusies. Izkūņojies no segas viņš izrāpās ārā no gultas un izstaipījās kā to darīja ik rītu. Tagad derētu neliels krosiņš.

[krelle]

Kaut gan Andželika bija izdzirdējusi Pedro rosīšanos, acis neparko negribēja vērties vaļā. ...pie velna to Janu, gulēšu līdz desmitiem..! viņa pusaizmigusi nomurmināja, taču kad pēc brīža nodimdēja zvans meitene uztrūkās.
Mhm. viņa nedaudz īgni atbildēja Pedro labrītam. Diez, tā būs tikai sapulce vai arī brokastis? viņa skaļi domādama devās parakāties pa savām mantām. Atradusi nedaudz izdilušus džinsus un palielu džemperi viņa devās uz vannasistabu.
Pēc brīža viņa bija gatava un iznākusi vaicāja Pedro Tad.. ejam lejā?. Viņa devās ārā, gaitenī un šķita, ka viņa nav vienīgā, ko zvana rībiens bija pamodinājis - bija redzamas vairākas samiegojušās sejas.

[Malduguns]

Pedro visbeidzot bija uzgājis bēšu polo kreklu ar pusgarajām puedurknēm. Apmierināti uzvilcis to mugurmā, puisis atrada savu matroža cepuri un uzmauca to galvā. Tā sagatavojies viņš bija gatavs uz.... ē... jebko laikam.
-Ejam, ejam,-Pedro sacīja un sekoja Andželikai pa pēdām.-Klau, atslēgas pie tevis? Domājams, ka vajadzētu pieslēgt,-viņš sacīja.

[krelle]

Ak jā... paldies, ka atgādināji. meitene, atminējusies par atslēgu, pagriezās un devās tai pakaļ. Nu jā, šaubos, ka te ir kāds kleptomāns, taču pārsteigumus mums arī nevajag. viņa nodomāja. Iegājusi iekšā, viņa paķēra uz nakstskapīša stāvošo atslēgu un ārā iedama pieslēdza durvis. Panākusi Pedro, viņa atslēgu ielika puiša kabatā. Ceru, ka tev nav iebildumu, Vienkārši... es varu būt tiešām izklaidīga. Andželika sacīja un nosmaidīja.

Šo rakstu rediģēja krelle: 07.05.2008 14:16

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote smagi nopūtās. Nu bija pilnīgi skaidrs, ka šajā mājā viņa viss tik drīz pie skaidrām atbildēm netiks. Atlika vien doties gulēt un nākamajā rītā censties ko noskaidrot. Viņa skumīgi uzkāpa augšā pa trepēm un pamanīja Keitu un Džeromu.
- Sveiki. Laikam arī sadzirdējāt klauvējienus? Keita, vai tev jau ir labāk? - Viņa vaicāja un uzmeta abiem viesiem nedaudz miegainu skatienu. Viņas sejā bija lasāms manāms nogurums un satraukums. Sudrabotais halāts tinās ap viņas kājām un mati jau bija paspējuši izžūt, saveidojoties piemīlīgās čirkās.

Pēc kāda laika sieviete jau bija nonākusi savā iztabā un labpatikā iekārtojās zem segas, taču kāda nelaime! Nu viņa pavisam nespēja aizmigt. Viņa ilgi mocījās, neērti grozoties gultā, līdz izgāja atkal no savas iztabiņas, dodoties uz virtuvi, pa ceļam paķerot arī zīmuli un piezīmju blociņu. Viņa uzvilka pusgarus džinsu šortiņus un sarkanu, pieguļošu blūzīti, kurai pa virsu pārvilka baltu, biezu vilnas džemperi ar augstu apkakli. Kājās viņa uzvilka baltas, ērtas botiņas. Līdz sapulcei bija pusstunda laika. Viņa uzvārīja sev kafiju un paņēma vienu ābolu no augļu šķīvja. Sieviete kādu laiku pasēdēja pie virtuves galda, vienkārši veroties laukā pa logu, taču tad sadzirdēja nodimdam trīs briesmīgus zvanus. Viņa devās tur, kur vajadzēja notikt sapulcei. Šķita, ka viņa bija pati pirmā.
- Labs rīts.. - Viņa noteica telpā esošajam vīrietim un devās apsēsties kādā no krēsliem, tuvāk kamīnam.


Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 07.05.2008 15:49

[CityCat]

Labrīt!Tas trakais klauvētājs, kas vakar ieradās. Viņš teica, ka no rīta 5 būšot sapulce un tur pastāstī par kaut kādiem noteikumiem, vai kaut ko tamlīdzīgu. viņa teica un centās izkūņāties no segām.
Kat tas veiksmīgi tika padarīts, viņa viņa sāka krāmēties ap skapi, kur nezkādēļ neredzēja nevienas savas drēbes, tikai Leonardo. Ak, es muļķe! Es taču nedzīvoju šajā istabiņā! ... Man vajag kafiju!... viņa ātri saklāja gultu un devās uz savu istabu, lai pārģērbtos.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 07.05.2008 15:48

[Tējas lapa]

Aha Viņš tikai noteica un mazliet izbrīnīts vēroja kā Elvīra sāk meklēt savas drēbes viņa skapī. Leonardo gribēja kaut ko teikt, bet sieviete pati apjēdza, ka neatrodas savā istabā. Kad Elvīra aizgāja uz savu istabu lai pārģērbtos Leo iegāja dušā ātri nomazgājās un noskuvās. Kad tas viss bija izdarīts puisis aptinis dvieli ap vidukli gāja meklēt kaut ko, ko varētu uzģērbt mugurā. Piegājis pie skapja viņš no tā izņēma melnu džinsus, baltu T-kreklu un baltu jaku ar kapuci. Ātri saģērbies Leonardo apāva botas un gāja meklēt vietu kur notiks sapulce. Pamanījis Šarloti, kura iegāja lielajā istabā viņš viņai sekoja. Labrīt! Leo noteica klātesošajiem un apsēdās krēslā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 16:01

[September]

-Labrīt.! Jā es jūtos daudz labāk, bet dažreiz iesāpējās vēders! -Viņa atbildēja Šarlotei. Ak, Kungs. 5 no rīta taisīt sapulci.viņa nodomāja. Jans izskatījās tāds..labs sarunu bedrs, ja citi viņu uzskatīja par muļķi, tad es neuzskatu. - Es gribētu apelsīnu sulu- viņa nomurmināja. Viņa aizgāja uz virtuvi un ātri ielēja glāzē sulu, tad lēni aizgāja atpakaļ uz koptelpu. Viņa apsēdās mīkstajā dīvānā, lai klausītos Jana sakāmo.

[Nīcele]

Šī publika gan ir grūti izkustināma.. Jans garlaikodamies sēdēja pie apaļā galda lielajā istabā un ar pirkstiem, pret galdu, sita takti. Viss, tas vairs nav paciešams.
Puisis piecēlās, aizgāja līdz milzīgajām kāpnēm un sapratis, ka šie cilvēki savādāk nesaprot, sāka kliegt skaļā balsī
-Varbūt kāds, beidzot, varētu ierasties?! Pēdējais laiks sākt! Kafija! Kafiju dzersi vēlāk, viņš, izdzirdējis sūkstīšanos par to, cik šiem nabadziņiem grūts rīts sadusmojās vēl vairāk, bet tad klusi piebilda, ja tev vēl tam atliks laiks. Nepacietīgi mīņādamies pie margu sākumpunkta viņš sajuta, ka ir atdzīvinājis otro, kā arī pirmo stāvu un gaidīja, kad varēs atklāt sapulci.

[Moriartijs]

Džeroms nosmīkņāja par Jana atbildi un paķēris no istabiņas pirmo kreklu kas atradās somā, devās lejā uz kopistabu.

Brokastis ir svarīgākā ēdienreize, neaizmirsti to, viņš teica Janam, kamēr pats apsēdās uz krēsla pie loga.

Labs prototips mūsu priekšsēdētājam... Bet kaut ko varētu arī pamainīt izskatā... Džeroms pie sevis turpināja domāt par grāmatu un tās jaukajiem varoņiem. Iepazīšanās, heh.

[CityCat]

Elvīra nogāja lejā jau pārģerbusies piegulošās, pusgarajās biksēs, baltā džemperī un laiviņkurpēs. Pat brokastis nevar paēst! viņa noteica izdzirdējusi Jana sakāmo. Viņa apsēdās tieši viņam pretī un sakrustoja rokas zem grūtīm. Labrīt! viņa noteica pilnīgi mierīgi, itkā vakar viņš nebūt klauvējies te un visus biedējis, vēl izrīkojis un izturējies, kā pret maziem bērniem! Elvīra vigli uzsmaidīja un nenolaida skatienu no Jana it kā cerēdama, ka tas viņu piebeiks.

[smaidīgā.]

Viktorija balss šķta pazīstama, tikai viņa nevarēja atcerēties, kur to dzirdējusi. Ē...Nekur es nekavējos. Es vienkārši kāpu. Starp citu, iesaku ierīkot ērtākas kāpnes. Viktorija teica. Kur es īsti esmu un kā es šeit nokļuvu? Ak jā - vēl es labprāt uzzinātu, kas jūs tāds esat. Pārāk daudz jautājumu, bet es vēlos zināt atbildes.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 07.05.2008 16:54

[Nīcele]

Lielajā istabā.

-Neuztraucies, došu laiku arī brokastis paēst, Viņš ar nedaudz trulu skatienu uzlūkoja uzrunātāju, par šīs telpas iekārtojumu es neatbildu, starp citu, tāpēc to varēsiet jautāt saimniekam. Varbūt. Ja viņu satiksiet. Patreiz gribētos organizēt aktīvāku sanākšanu, lai ātrāk varētu ķerties pie lietas!

Tornī.

-Vai tiešām neatceries?! Neatpazītais smagi iesmējās un ar savām zili zaļajām acīm ciešu uzlūkoja meiteni, - es, jaunkundz, esmu lords, lords Dervingstons un man nāksies jūs lūgt šeit uzkavēties. Mums ir šis tas pārrunājams.