Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Elony]

Luiss novilka brilles un uzvalku, nometa tos uz krēsla.
Viņš apkampa Monu un atkal viņu noskūpstīja. Tā vienmēr jāsāk iepazīt sievieti pirms tuvības - ar skūpstiem. Ja to nav, Luiss jūtas nedabīgi.
"Zini, man liekas, ka saprotu, kāpēc tagad esam šeit un jūtamies tā kā jūtamies. Jo brīžiem tu lasi manas domas un saproti mani, un man liekas, ka es daru tāpat ar tevi. It kā pazītu tevi agrāk. It kā mēs nebūtu svešinieki." viņš vēlreiz Monu noskūpstīja.
"Bet mēs tādi esam. Un tāpēc ir tik savādas izjūtas - reizē gadījuma sakars, un reizē it kā kas vairāk... "

[washulis]

Parasti esmu radusi pirmajos vakaros dzirdēt dzejas rindas un citas tādas muļķības, bet šitais ir pat labāk. Viņa noteica un ļāvās visam, kas ar viņu notika. Lusiss pateica to, ko Mona pati nespēja izteikt vārdos. To jocīgo tuvību, kāda bija izveidojusies burtiski pa vienu dienu.

Viņa nopētīja Lusia seju, kad tā bija bez brillēm un tās biznesmeņa tipa vaibstiem, kas dažreiz no viņa izlīda. Tā viņš izskatījās pat labāk. Lai tak tiem, kas skraida no vienām durvīm, uz citām, tiek prieciņš, meklējot trakas mājas un apsēstus kaķus. vai arī otrādāk - apsēstas mājas un trakus kaķus, bet nu es piedzīvoja ko tādu, ko nemaz nebiju gaidījusi. Kaut ko labāku...Un ja kāds iztraucēs mūs, es to personu novākšu. Viņa vēl nodomāja un maigi pieskrārās Luisa kaklam.

[Nīcele]

Nezinu, vai jums būtu vajadzība ar mani tuvāk iepazīties. Īsumā - es esmu Jans un turpmākās pāris dienas jūs pieskatīšu, tāpēc, lūdzu neklīstiet nekur tālu vienatnē, sekojiet norādēm un gan jau mēs sadarbosimies, viņš ar nelielu smīniņu uzlūkoja tos, kas beidzot pie viņa bija atnākuši, ak, un lūdzu brīdiniet pārējos - piecos no rīta mums būs sapulce. Kas, nu par sapulci, tik vien kā izskaidrošu spēles noteikumus. Jaukas atlikušās divas stundas, kuras jūs droši varat veltīt miegam. Līdz pieciem.
Jans, uzlūkojot pārējo neizpratni, lepni un nedaudz spītīgi devās meklēt sev istabu.

[CityCat]

Spēles noteikumus? Kas pie joda par spēli! Elvīra nobļāvās pakaļ vīrietim. Mūs nevajag pieskatīt. Esam pieauguši cilvēki, nevis mazi bērni! viņa sev zem deguna nobubināja. Divas stundas varat mierīgi pagulēt! Itkā šajā trakomāja varētu vispār pagulēt! Viņa dusmīgi lūkojās Jana mugurā.

[Elony]

Teikt, ka Mona bija skaista, nozīmē neteikt neko. Un gandrīz tikpat gara, cik viņš. Tas arī lika sievieti uzlūkot citādi. Kā līdzvērtīgu, vai?
Vienalga. Viņi bija šeit, istabā aiz slēgtam durvīm. Viņš gribēja Monu.
Luiss skūpstija Monas vaigu un kaklu, ieelpoja kokosu aromātu. Ar vienu roku viņš pār Monas muguru nobrauca zemāk un noglāstija viņas dibenu.
Vīrietis sāka modeli lēnām virzīt uz gultas pusi.

[Nīcele]

Jans neatskatījies kāpa augšup pa kāpnēm un noteica
-Šajā namā pieskatīšana nenāks par ļaunu un šķiet, ka dažam labam kādu nomierinošu līdzekli vajadzētu..
Viņš uzjautrināts iesmējās un turpināja ceļu uz otro stāvu.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 06.05.2008 18:09

[CityCat]

Elvīra bezpalīdzīgi vēroja, kā Jans uzkāp augšā pa kāpēm. Cerams, ka neielīdīs manā istabā. Tur vēlaizvien ir manas mantas! elvīra nodomāja, atcerēdamās, ka šonakt guļ Leonardo istabā.
Lēniem soļiem viņa devās uz guļamistabu. Leonardo šķita jau aizmidzis, tādēļ viņa klusītēm aizvēra durvis un tikpat kulusi iekāpa gultā.

[washulis]

O, viņš savu lietu prot. Mona tikai spēja nodomāt un izjuta kaut ko līdzīgu eiforijai. Viņa pati ņēma virsroku, velkot vīrieti tuvāk uz gultas pusi.

Nenovērsdama savu seju no Luisa, viņa nopurināja no kājām augstpapēžu kurpes, kas liak nu viņai būt nedaudz īsākai, bet tas neko daudz nemainīja. Viņa nelikās ne zinis par kādiem trokšņiem ārā, bet tikai lūkojās vīrietī viņai priekšā. Pieliekusies tuvāk, lai viņu noskūpstītu uz zoda, tad uz viegiem, uz pieres, viņa visbeidzot nonāca arī pie lūpām.

[smaidīgā.]

Sēdošais viņai neatbildēja. Un Viktorija pirmo reizi saprata, kādās nepatikšanās iekūlusies. Es pat nezinu, kā tikt no šejienes ārā. Viņa bija nobijusies. Nomierinies, viņa sev domās teica un sāka pētīt istabu. Gleznas, visur gleznas. Likās, ka diezgan vērtīgas. Tomēr Viktorijai nepatika, ka visas sienas noklātas ar gleznām. Tas bija pārāk izsmalcināti un nedabiski. Vai tas cilvēks nedzird vai? Viktorija nolēma pateikt skaļāk un pieiet nedaudz tuvēk. Ja viņa tagad nerunās, kā tad viņa tiks ārā? Labvakar Viņa teica jau paskaļāk un spēra pāris soļus uz priekšu.

[krelle]

Kādu brītiņu Andželika bija mulsi vērojusi visu pārējo pošanos, lai dotos ārā. Beigu beigās arī viņa nolēma iet ar viņiem, bet tad viņa bija ieraudzījusi šo vīrieti.
Tas, ar nedaudz dīvainu smīniņu sejā, bija pēkšņi ienācis un sāka stāstīt, ka viņš visus atbraukušos uzraudzīšot.
Ak, tas viss joprojām ir sasodīti dīvaini, bet ehh... rīts būs gudrāks. sagurusī meitene nosprieda. Viņa pameta vēsu skatienu uz Pedro pusi un devās augšup uz istabiņu. Šķita, ka arī pārējie bija nolēmuši nodoties naktsmieram.

[Moriartijs]

Dīvaini, Džeroms nodomāja un piecēlies no gultas caur durvīm Muižas klusumā izdzirdēja jaunu balsi. Spēle? Tas izklausās interesanti. Baisi.

Pasmaidījis, Džeroms atvēra durvis un iznāca koridorā tāds pats pusapģērbies. Viņš devās lejup pa kāpnēm lai sastaptu šo cilvēku. Viņš sadzirdēja arī Elvīras sašutumu par spēlēm un noteikumiem.

Šķiet ka šis cilvēks varētu būt labs sarunu biedrs. Bet 5 sapulce? Tā kā par agru, ne?

[Nīcele]

Tornī.

Savādais stāvs, kas sēdēja pāris metru attālumā nebija ne īsti redzams, ne īsti atpazīstams.
-Sveika. Nevarēju sagaidīt tavu ierašanos. Man jau sāka kļūt garlaicīgi. Saki, jel, daiļā dāma, kur tu tik ilgi kavējies? No krēsla puses atskanēja pazīstama balss, tikai kam tā piederēja bija grūti atcerēties..

[September]

Keita beidzot pamodās. Kā redzams viņai bija labs miegs. Piecēlusies un uzvilkusi savas iemīļotās brūnās zīda bikses, brūnu zīda krekliņu, vēl uzlika krelles, tad sataisījusi savus gaiši brūnos garos matu astē, viņa devās lejup. Atvērusi durvis un ieraudzījusi kādu jaunekli, kas stavēja lejā. Lēnām un uzmanīgi nogājusi pa kāpnēm viņa sastapa jauno cilvēku, kā redzams daudzi viesi bija devušies pie miera. Tad viņa nokāpa lejā un sasveicinājās -Sveiki. Kas jūs būtu?- Keita vaicāja. Viņai vēderā kautkas iesāpējās tas nevēstija uz labu. Tur pat arī miegains un puspliks stāvēja Džeroms.

[Moriartijs]

Jauns viesis, Džeroms teica Keitai. Ko tu tik agri pamodusies? Vēl pat nav 5 no rīta. Paskatījies apkārt Džeroms nekao daudz neredzēja, tādēļ pievērsās jaunajam viesim.

Jā, kas jūs būtu viņš pajautāja ieinteresēts. Un kas tā par spēli ko pieminējāt?

Šo rakstu rediģēja mesmers: 06.05.2008 19:51

[September]

-Es nevarēju aizmigt, un mani vēl kautkādi dīvaini trokšņi pamodināja. Tad domāju celšos un noiešu lejā paskatīties, kas te notiek. Viņa atbildēja.

[Moriartijs]

Man tas pats, Džeroms atbildēja Keitai. Klauvējieni, trokšņi, balsis. Pēdējais pievērsa uzmanību visvariāk. Intriģēja tā teikt. Viņš norādīja ar roku jaunā iemītnieka virzienā.

Ja pareizi caur pusmiegam dzirdēju, tad Jans, vai ne? viņš pārjautāj zemāk stāvošajam cilvēkam.

[Malduguns]

Pedro visu uzklausīja vairāk nekā vēsā mierā. Galvā maisījās dažādas domas, tomēr visapsurdākais likās fakts par celšanos piecos no rīta.
Paraustījis plecus, jauneklis sekoja Andželikai. Panācis viņu, Pedro paskatījās uz meiteni un viegli uzsmaidīja viņai.
-Ko tu par to visu domā?-viņš vaicāja

[Džezā tikai Meit...]

Sieviete atvieglota pamanīja, ka sarodas arī daži citi viesi un vīrietis neizrāda nekādas īpašās slepkavnieciskās pazīmes. Tas tikai pavēstīja ko tādu, kas lika Šarlotei pārsteigumā saraukt pieri un noelsties. Spēle? Sapulce piecos? Kā tas bija domāts? Bet galvenais, ka vismaz klauvēšana bija beigusies. Diemžēl miegs gan bija nedaudz patraucēts.
- Es atvainojos, taču kas notiks, ja kāds neieradīsies uz sapulci? Un kā jūs šeit tikāt? Vai nezināt arī iespēju, kā tikt prom no šīs mājas? - Viņa vēsā tonī vaicāja, paejot uz priekšu un lēnām sākot kāpt pa trepēm, pretī svešiniekam un diviem viesiem, jo viņas iztabiņa arī atradās otrajā stāvā. Kādēļ viņš neieradās agrāk? Kad viņa bija ieslodzīta? Sievietes smalkais stāvs notrīsēja no vēsuma. Kaķis arī bija jau kaut kur aizlaidies.. Bet tas vairs nebija svarīgi.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 06.05.2008 20:48

[Elony]

(OCC: Man nav īsti skaidrs, kas Monai mugurā, dizainera drēbes - tas nozīmē, ka ir kleita? Luisam ir uzvalks, tas, kas foto. Tagad jau tikai krekls un kaklasaite, tāpat kā bikses un kurpes)

Luiss ļāva savai mēlei pieskarties Monas lūpām, kad viņi skūpstijās. Un viņam patika, ka arī sieviete izrādija savu daļu inicatīvas.
Viņa ir ko vērta... Tik tiešām...
Luisa rokas tvēriens uz Monas dibena kļuva ciešāks, viņš piespieda sievieti sev klāt, ļaujot viņai sajust savu ķermeni un reizē sajūtot viņas augumu. Kad abi bija pie gultas, Luiss maigi guldīja sievieti tajā, turot pie viņas muguras un dibena.

[Tējas lapa]

Leonardo no domām izrāva Elvīra kura klusiņām ienāca istabā. Nu, kas tad tas par tipiņu bija? Viņš jautāja atspiedis galvu pret plaukstu un pavērās uz Elvīru. Drīz laikam leks saule. Būtu labs skats ja nebūtu lietus un viss pārējais. Puisis skumīgi nopūtas.