Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Tējas lapa]

Nu labi tad ejam ārā. Leo nomurmināja un piegāja pie durvīm plaši tās attaisījis palaida Elvīru pa priekšu. Dāmām priekšroka. Viņš pasmaidīja.

[Moriartijs]

Piedzīvojumu romānu? Hmm. Padomāšu. Varbūt vēlāk, ja šis izgāzīsies, Džeroms atbildēja Pedro norādot uz piezīmju bloku ar svītrojumiem un labojumiem tekstā.

Ieradās Muižnieks un paziņoja par telpu ieņemšanu. Otrais stāvs, viņš pateica un paņēmis somu devās augšā pa lielajām kāpnēm. Pasmaidījis pie sevis par koferu problēmu kas šķita izcēlusies starp šejienes viešņām, Džeroms paņēma pašu pēdējo istabu kreisajā pusē.

Nolicis somu uz gultas, viņš devās atpakaļ lejā un devies uz bibliotēku apsēdās pie loga, lai parakstītu tālāk.

Tā. Pārskatījis telpu, priekšsēdētājs devās tiešā ceļā uz zāles otru galu, kur atradās brīva vieta. Galds - apaļš vai tomēr tikai kā riņķis? Apaļā galda virsma likās kā postaments varenībai. Uz virsmas bija attēlots ģerbonis.

[Pūķēns Sāra]

-Ne Arja, bet Sarja,- meitene klusu iesmejoties, izlaboja, -Un ja godīgi nezinu, no kuras puses īsti nāk pats vārds, bet mamma vienmēr apgalvoja, ka tāds pieder tikai pašām labākajām sievietēm,- viegls smaids joprojām atradās uz lūpām, gaišmatei runājot, -Viņa vienmēr pārdzīvoja, ka viņas māte viņai neielika tādu vārdu, jo no mātes puses pirmdzimtajām meitenēm vienmēr tāds vārds tika dots.-
-Un tad man Jūsu priekšā vajadzētu klanīties? Varbūt esam kāds grāfs vai hercogs un es te, kā tāda muļķe, neizrādu pienācīgu cieņu?- Sarja kļuva nopietna, bet balsī tomēr ieskanēja maza humora deva, kamēr viņa aplūkoja muižu.
-Kurā stāvā domājat apmesties? Man jau šķiet, ka pati došos uz otro...-

[CityCat]

Pladies! Elvīra uzsmaidīja Leonardo un izgāja pa durvīm. Viņa ieelpjo silto vakara gaisu. Apkārt jau sāka lidināties ti pretīgie odi. Viņa nepatika sarauca degunu, bet neko neteica, lai kāds nepadomātu, ka viņai ir bial no odiem. Viņai nebija bail, ja neskaita malārijas odus.

[Tējas lapa]

Vienmēr laipni. Viņš noteica un sekoja Elvīrai ārā vispirms aizverost aiz sevis durvis. Kā tad tu tā izdomāji atbraukt atpūsties uz šo galu? Viņš jautāja un kāpa lejā pa trepēm. Nonācis lejā puisis apstājās un pagaidīja sievieti.

[smaidīgā.]

Arī Viktorija beidzot nolēma doties augšā, otrajā stāvā. Tur vajadzētu būt vairākām istabiņām. Viņas koferis un soma nebija īpaši smagi, tāpēc viņa pati tos pacēla un uzkāpa augšā pa kāpnēm. Nav ko satraukties par istabiņām, gan jau būs labi.
Meitene izvēlējās istabiņu, kas atradās blakus Keitas istabiņai. Tā izskatījās jauka, pietiekami liela un ērta. Lieliski.
Viktorija nolēma doties lejā un izpētīt muižu. Jāpadomā, ar ko aizpildīt šo laiku. Nez kur palika tas dīvainais muižnieks un kaķis?

[September]

Keita gāja tālu uz priekšu līdz parādijās melnas ozolkoka durvis un viņa gribēja ieiet un apskatīties, kas aiz tām durvīm slēpjās. Tad viņa iegāja un neko īpašu tur nesaskatīja, un izgāja ārā. Kad Keita gāja uz priekšu, viņa paceļam redzēja kādu ēnu kas aizlaižas garām. Viņa nolēma doties atpakaļ uz lielo zāli, un turpināt ceļu rītdien.

[washulis]

Ak, vakariņas, tas būtu jauki, tikai nekut braucot nemanīju nevienu vietu, kur paēst. Viņa smaidot noteica, jo kā ne kā katrais sievietei patika vīriešu uzmanība. Ielikusi maku atpakaļ somā, viņa ļāvās, lai viņai noskūpsta roku. Esmu Mona Reiza. Vismaz angliskais vārds. Viņa nosmēja.

[Elony]

"Lieliski, Mona." Luiss pasmaidīja.
"Tiesa, jācer, ka te, muižā, ko tādu varēs atrast. Pašlaik apkalpojošais personāls liekas visai nabadzīgs, bet manas pavāra iemaņas ir, visai vidējas."
Dīvaini, brauca slēgt darījumu, bet sarunāja randiņu.
"Es pašlaik iekārtošos pats un tad centīšos sameklēt šeit ko tādu, kas tad abilstu vietai, kur paēst vakariņas."
Luiss vēlreiz pasmaidīja un devās lejā pēc saviem koferiem.
Nonācis atkal augšstāvā, viņš izvēlējās istabu pretī Monai.

[washulis]

Njā... sagaidīsāna ar nebija nekāda dižā. Ak, tad Lielbritānija. Tas izklausās jauki. Sen neesmu tur bijusi, tā kā nezinu, kas tur tagad ir par problēmām, ne arī ko citu... Viņa ierunājas. Tiesa, derētu papētīt apkārtni, lai uzzinātu, vai te ir arī kaut kas cits labs. Ceru, ka neiebildīsiet, ja pievienošis Jums šajos meklējumos.

Mona palūkojās, ka viņš ieliek savas mantas tieši istabiņā pretī viņai. Būs vismaz tuvu, ja nu kas... Jāatzīst, ka mani virtuves meistarojumi varētu bīstami veselībai.

Šo rakstu rediģēja washulis: 22.04.2008 16:06

[September]

Keita nonākusi lielajā zālē apsēdās un atpūtās. Keita domāja, ka grib kautko uzkost. Tad Keita aizgāja uz virtuvi un īelūkojās ledusskapī. Tad Keita paņēma četrus banānus un devās augšā uz savu iztabiņu atpūsties un kautko parakstīt.

[Hworang666]

Sarja... Bāc, vajadzēja jau nu iegaumēt... Valters sev līdzjūtīgi deva padomu: nākamreiz pieraksti meiteņu vārdus uz lapiņas. Vismaz nesajauksi... Kad meitene ieminējās par otro stāvu, puisis steigšus piekrita: jā, arī man daudz labāk tīk otrie stāvi. Drošāki... Mānīgais smaidiņš noslēpa ļoti dziļas pārdomas par to, kā pareizāk atbildēt. Skaitos grāfa dēls, tātad, pēc kāzām, tēva nāves arī būšu grāfs. Tiesa, mūsdienās tas vairs nav tik būtiski... Un svarīgi. Puisis pasmaidīja. Tātad - uz otro stāvu?

[Elony]

"Nepavisam neiebilstu. Skaistas sievietes klātbūtne vienmēr ir patīkama." noteica Luiss.
Viņam nebija vēlēšanās palikt istabā.
Iznācis ārā, viņš piedāvāja Monai savu roku, pēc visām tradīcijām, lai kopā dotos pastaigā.
"Domāju, ka meklējumi jāsāk no pirmā stāva vestibila. Un tiešām cerēsim, ka šeit ir kāds, ko var dēvēt par īstu pavāru."

[washulis]

Jā, vismaz viens pavārs gan noderētu. Viņa teica, nopētot muižas sienas. saņēmusi vīrieša roku, viņa pasmaidīja un devās uz priekšu, uz pirmo stāvu, kur jau atradās liela daļa pārējo biedru, kas jau vācās iekša telpās, vai vēl tikai tās meklēja. Viņa nemaz pati neievēroja, ka kādu brīdi skatās uz Leonardo. Nu vai zini. Atlak gribi kādu kašķi? Strīdēties ir neveselīgi. It īpaši sejas ādai. Viņa sevi nosodīja un atkal nolēma atgrist savas domas, pie kāda, kas varētu būt patīkamāks sarunu biedrs.

[Tējas lapa]

Re kur soliņš. Leonardo parādīja ar roku sev priekšā kur atradās brūns soliņš. Ejam pasēdēt. Viņš teica Elvīrai un sāka iet uz turieni. Piegājis pie soliņa puisis apsēdās un izstiepa kājas. Neatkarīgi no apkalpošanas šeit ir ļoti skaisti.

[Pūķēns Sāra]

-Hai... tas ir jā,- meitene atbildēja, kad izņēma roku no vīrieša elkoņa, un tam dziļi pakniksēja, tieši kā to rāda seno laiku filmās.
-Man ir tas gods iepazīties,- balss skanēja nopietni, kad meitenei paceļot galvu, Valters spēja saskatīt tās draiskuma liesmas tumšajās acīs. Pēc mirkļa Sarja jau bija iztaisnojusies, kad atvainojās, -Es ceru, ka neaizvainoju, vienkārši... kā saka... ne vienmēr var valdīties, jo īpaši, ja ir ieradums...- Pjērs man tagad sadotu pa biksēm un tad... sejā ielavījās neizdibināms smaids, kad viņa jau devās pa kāpnēm augšā. Soļi bija viegli un vairāk likās, ka viņa lido pa kāpnēm augšup, nevis iet, kad pusceļā viņa apstājās un, pagriežoties pret Valteru, tam gaiši uzsmaidīja, tā aicinot nākt līdzi un nekavēties. Koķetēt nav labi! viņa sevi domās sabāra, Bet vai tiešām?

[Nīcele]

Otrā stāva gaitenis vilkās tik pat kā nebeidzamā garumā. Visu stāvu aizņem guļamistabas, tikai gaiteņa galos ir durvis uz torņiem, kuriem pieeja liegta.
Gar sienām, starp istabiņu durvīm atrodas visdažādākās gleznas. Lielas un mazas. Slavenas un nezināmas. Košas un melnbaltas. Bet tām visām bija kas kopīgs - ieskatoties varēja pamanīt, ka galvenā objekta fonā bija cilvēks. Katras gleznas tālākajā nostūrī bija uzgleznots cilvēks, katrā vietā savādākā pozā. Gaiteņa grīdu klāja sarkans paklājs ar zeltītu rakstu.
Istabiņas ir piemērotas diviem cilvēkiem, tās, kuras atrodas gaiteņa galos, blakus ieejai uz torni, ir paredzētas 4 personām. Istabiņu iekārtojums ir identisks. Pa labi no ieejas, 10 soļu attālumā atrodas durvis uz vannas istabu, ejot tieši taisni no ieejas, atrodas viesistaba. Ar dīvānu četrām personām, galdu, kurš apklāts ar izšūtu galdautu un nelielu logu, kurā, katrai istabiņai, pavērās cits skats, no viesistabas var nonākt guļamistabā, kas bija nedaudz mazāka kā citas istabiņas telpas, un tajā atrodas tikai gulta.
Pirmā stāva istabiņas ir iekārtotas tā pat, gaitenis arī.
Mājas pagalms nebija bruģēts. To visu klāja zāliens. Apmēram 200 metru rādiusā no muižas atrodas mežs. Uz to ved bērzu aleja no muižas iekšpagalma, kas, protams, nav bruģēta. Nostājoties vienā alejas galā, otrs nav redzams.
Pārējā muižas teritorija nav īpaši iekārota, tik vien kā kopts zāliens.

[Hworang666]

Nani? Tas ir "kas"? vīrietis gluži neuzkrītoši paspīdēja arī ar savām japāņu valdoas zināšanām. Protams, vārdu krājums nepārsniedza pat 60 vārdus un no gramatikas puisis tik pat kā neko nesajēdza, bet, jāparāda sevi no labākās puses, ne tā? Tālākās meitenes izdarības bija diezgan... Īp... Dī... Savādas, ja tā varētu teikt. Puisis nezināja ko darīt, klanīties viņam arī gluži negribējās. Man arī ir prieks iepazīties. Vārds "gods" mūsdienās bija kļuvis gandrīz par lieku vārdu, jo, kā uzskatīja Valters, mūsdienās nevienam tas vairāk neko nenozīmēja. Un aizvainots nejūtos. Tur būtu vairāk jāpacenšas... Tagad bija Rosi jaunskung kārta smaidīt. Kas par ieradumu? Viņš gluži nevainīgi pavaicāja.

[Moriartijs]

Izstaipījies, un ielicis piezīmju bloku kabatā, Džeroms piecēlās un izgājis caur atpūtas telpu uz virtuvi un pārbaudījis plauktus un ledusskapi, paņēma pāris šokolādes batoniņus (pieņemšu ka tādi tur ir, neesam jau pagātnē).

Viens jau bija notiesāts līdz mirklim, kad Džeroms nonāca līdz Muižas izejai. Nokāp.is zālājā, Džeroms devās virzienā prom no Muižas. Nonācis labu gabalu tālāk un aizsmēķējis cigareti, viņš apsēdās uz zemes. Tā teikt paelpot svaigu gaisu.

Vairāk gan tikt prom no burzmas, viņš nomurmināja pie sevis.

Skats pavērās pietiekami iespaidīgs. Muiža, kurai priekšplānā bija divi "pārīši" Leo ar Elvīru uz soliņa un Mona ar Luisu pie durvīm. Viss notiek tik ātri...

Šo rakstu rediģēja mesmers: 22.04.2008 17:42

[Pūķēns Sāra]

-Ak...- meitene atsvieda ar roku, tā norādot, ka to nevar un negrib skaidrot, jo īpaši tādēļ, ka viņi bija gandrīz nepazīstami cilvēki, kaut gan vīrietis bija izskatīgs, tas tomēr nemainīja lietas būtību.
-Žēl, ka visas istabiņas ir divvietīgas, visu laiku būs sajūta, ka kāds blakus pietrūkst,- izejot jau no otrās istabiņas, kurā viņa bija uz mirkli ieslīdējusi, lai apskatītu tās iekārtojumu, jo visi paši izvēlējās savas istabas, meitene noteica Valteram, kad atkal klusu atvēra durvis, pazūdot istabiņā. Kaut tā bija tieši tāda pati kā visas iepriekšējās, viņai šī istabiņa iepatikās nekavējoties, arī skats pa logu bija neatvairāms - bija redzams zaļais zāliens un bērzu alejas viena puse, kas meitenei šķita īpaši pievilcīga.
-Paldies, ka panesāt manu somu, es palikšu šajā istabiņā,- stāvot jau pie atvērtajām istabas durvīm, viņa teica Valteram, vēloties atgūt savu somu, kad prātā ienāca savāda ideja, -Ko Jūs teiktu, ja mēs...- viņa apklusa, vaigos parādoties vieglam sārtumam, kas bija ļoti labi pamanāms uz baltās ādas. -Nē, nē nekas...-

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 22.04.2008 17:43